Šodienas datums: 17.12.2017  |  Vārda dienas: Teiksma, Hilda

Ekumenisms

Baznīcu Ekumeniskās Padomes prezidentu vēstījums 2005. gada Vasarsvētkos

Žēlastība un miers lai ir ar jums šajos 2005. gada Vasarsvētkos, kuros mēs svinam daudzās Svētā Gara dāvanas!

Kā apustulis Pāvils ir mudinājis: „Tāpēc, brāļi, Dieva žēlsirdības dēļ es jūs lūdzu: nododiet savas miesas par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, lai tas būtu jūsu garīgais dievkalpojums!” (Romiešiem 12:1). Garīguma dāvana ir cilvēcei dota nevis mūsu pašu iekšējai labsajūtai un individuālajam piepildījumam, bet lai mēs kopā varētu pasludināt savu ticību, darbojoties pasaulē. Mūsu garīgais dievkalpojums prasa, lai mēs nodotu savu miesu, lai kalpotu Dievam un savam tuvākajam.

„Kas ir mans tuvākais?” Vienā Jēzus līdzībā tuvākais ir samarietis, svešas reliģijas un kultūras pārstāvis, kas tika uzskatīts par ienaidnieku (Lūkas 10:29-37). Mūsu tuvākie var būt tie, kurus mēs vismazāk gribam, un barjeras, ko mēs saskatām starp sevi un viņiem, nokrīt, uzpūšot svaigajam Svētā Gara vējam.

Vasarsvētku rītā, kā tas aprakstīts Apustuļu darbos, Jeruzālemes pilsēta bija kļuvusi par satikšanās vietu svētceļniekiem, kas pārstāvēja daudzas un dažādas pasaules tautas. Kad Svētais Gars nāca pār apustuļiem, viņi sāka pasludināt evaņģēliju, neskatoties uz viņu klausītāju lielo dažādību. „Samulsuši un brīnīdamies, viņi jautāja: ‘Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši? Un kā mēs ikviens dzirdējām savu valodu, kurā mēs dzimuši?’” (Apustuļu darbi 2:7-8). Vasarsvētku brīnums bija iepriekš nepieredzēta atklāsme, ka visas stingri novilktās kultūras, reliģijas, rases, dzimuma un valodas robežas nav nekas salīdzinājumā ar dziedināšanu un izlīgumu, ko dod Jēzus Kristus, kurš „iznīcināja ienaidnieku, kas kā starpsiena mūs šķīra” (Efeziešiem 2:14).

Tagad, tāpat kā tad, liekas tik cilvēcīgi definēt sevi kā kaut ko atšķirīgu no „citiem” - tiem cilvēkiem, kas atšķiras no manis, no mums. Ja mēs atrodam kādu no viņiem savā tuvumā, mēs viņus saucam par svešiniekiem. Taču tas šķiet netaisnīgi, kad mēs atrodamies šajā minoritātes grupā, kad mēs piedzīvojam, ko nozīmē būt „citam”. Kādā brīdī mēs katrs esam izjutuši skatiena vai vārda vai joka vai likuma dehumanizējošo dzeloni. Kādā mirklī mēs katrs esam iepazinuši svešinieka kaunu, vilšanos, apvainojumus un atstumšanu.

Vasarsvētku labā vēsts ir tāda, ka Jēzus Kristus aicina mūs uz jaunu kopīgās cilvēcības sapratni un īstenošanu. Un Svētais Gars dara iespējamu mūsu pilnīgo piedalīšanos patiesā kopienā. Šāda Dieva tautas kopiena var kļūt par evaņģēlija instrumentu, tāpat kā bija apustuļi.

Ekumēniskās baznīcu padomes partneri no dažādām tradīcijām un kustībām šajā pavasarī satiekas Atēnās, Grieķijā, uz Vispasaules Misijas un evaņģelizācijas konferenci. Vasarsvētku gaismā konferences tēma norāda uz kristiešu kopienu lomu barjeru pārvarēšanā starp cilvēkiem: „’Nāc, Svētais Gars, dziedini un izlīdzini!’ Kristū aicināti būt par dziedināšanas un izlīguma kopienām.”

Vasarsvētki nāk kā atgādinājums, ka Dievs darbojas pasaulē, lai pārvarētu šķelšanās, lai dziedinātu, lai samierinātu mūs ar Dievu un savā starpā. Ja kādreiz valoda mūs šķīra, tad tagad mēs varam skaidri saprast viens otru un slavēt Dievu savstarpējā saskaņā. Ja agrāk mūsu kopienu robežas norādīja uz ierobežojumiem mūsu draudzībās un ģimenes saitēs, tad tagad visu pasauli aptveroša kopienas apziņa atver mūsu sirdis uz visu Dieva radību.

Radītājs radīja visu, kas ir. Kristus mums ir atklājies kā „viss visā”. Svētais Gars pūš kā vējš, kur vēlas. Dievam nav ierobežojumu.

Vasarsvētki mums liek paplašināt savu sapratni par Dievu, un mēs sākam redzēt, ka nav nekādu ierobežojumu tajā, kā Dievs darbojas pasaulē. Dieva žēlastība ir dziļāka nekā mēs varam iedomāties. Dievs ir vairāk atvērts nekā mēs to jebkad varējām stādīties priekšā. Dievs ir mīlošāks nekā mēs varam aptvert. Arī mēs sākam saprast, ka robežas, ko mēs piedzīvojam šajā pasaulē, ir robežas, ko mēs paši esam uzlikuši sev un citiem.

Mums nav ne pietiekama intelekta, ne pietiekamas izdomas, ne pietiekami precīzi sajūtu orgāni, lai novērtētu visu to, kas Dievs ir un kādi ir visi Viņa darbi. Bet, neskatoties uz to, Dievs mūs aicina nodot savu miesu un veltīt savas dzīves, lai meklētu taisnīgumu un veicinātu vardarbības beigšanos, stātos pretim apspiešanai, diskriminācijai un slimībām, lai mīlestībā kalpotu kopā ar visiem labas gribas cilvēkiem. Un Dievs apsola Svētā Gara klātbūtni šajā dziedināšanas un izlīguma kalpošanā.

Tāpat kā Svētais Gars pārveidoja apustuļus Vasarsvētku dienā, lai viņi spētu kalpot visai pasaulei, tā arī mēs ceram, ka Svētais Gars pārveidos mūs kā indivīdus, kā kopienas, kā baznīcu locekļus un pasaules pilsoņus. Patiesi, mēs gaidām visas radības pārveidošanos - kopīgās pestīšanas, taisnīguma un miera, mīlestības un kalpošanas labā - lai kopīgi mēs varētu piedzīvot jaunu debesu un jaunas zemes pravietojuma piepildīšanos.

Ekumeniskās baznīcu padomes prezidenti:
Dr. Agnese Abuoma (dr. Agnes Abuom), Nairobi, Kenija
Māc. Džabezs L. Braiss (rev. Jabez L. Bryce), Suva, Fidži
H. E. Hrizostoms (H. E. Chrysostomos), Efezas Metropolīts, Stambula, Turcija
H. H. Ignācijs Zakka I Ivass (H. H. Ignatius Zakka I Iwas), Damaska, Sīrija
Māc. dr. Bernīse Pauela (rev. dr. Bernice Powell), Džeksona, Klīvlenda, ASV
Dr. Kangs Mūns Kju (dr. Kang Moon Kyu), Seula, Koreja
Bīskaps Federiko H. Pagura (bishop Federico J. Pagura), Rosario, Argentīna
Bīskaps Eberhards Renzs (bishop Eberhard Renz), Tubingena, Vācija