Šodienas datums: 19.10.2017  |  Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna

Ekumenisms

Ortodoksālo rabīnu paziņojums par kristietību

Darīt Mūsu Tēva, kas ir Debesīs, gribu: ceļā uz ebreju un kristiešu partnerību

Pēc gandrīz diviem tūkstošiem gadu ilga savstarpējā naida un atsvešināšanās, mēs, ortodoksālie rabīni, kas vada kopienas, institūcijas un seminārus Izraēlā, ASV un Eiropā, atzīstam vēsturisko iespēju, kas tagad ir mūsu priekšā. Mēs cenšamies darīt Mūsu Tēva, kas ir Debesīs, gribu, pieņemot mūsu kristiešu brāļu un māsu pasniegto roku. Ebrejiem un kristiešiem ir jākļūst par partneriem, lai stātos pretī mūsu ēras morālajiem izaicinājumiem.

1. Holokausts beidzās pirms 70 gadiem. Tā bija gadsimtiem ilgas pret ebrejiem vērstas necieņas, apspiešanas, atraidīšanas un no tā izrietošā ienaida, kas attīstījās starp ebrejiem un kristiešiem, kulminācija. Atskatoties pagātnē, ir skaidrs, ka nespēja izlauzties cauri šim nicinājumam un iesaistīties konstruktīvā dialogā cilvēces labā, novājināja pretestību ļaunajiem antisemītisma spēkiem, kas aprija pasauli slepkavībās un genocīdā.

2. Mēs atzīstam, ka kopš Vatikāna II koncila oficiālā Katoļu Baznīcas mācība par jūdaismu ir būtiski un neatgriezeniski mainījusies. Pirms 50 gadiem izsludinātā Nostra Aetate1 aizsāka samierināšanos starp abām mūsu kopienām. Nostra Aetate un vēlākie, no tās iedvesmotie oficiālie Baznīcas dokumenti nepārprotami noraida jebkādu antisemītisma veidu, apstiprina mūžīgo derību starp Dievu un ebreju tautu, noliedz ebreju vainu Jēzus krustā sišanā un uzsver īpašās attiecības starp kristiešiem un ebrejiem, kurus pāvests Jānis Pāvils II nosauca par “mūsu vecākajiem brāļiem”, bet pāvests Benedikts XVI – par “mūsu tēviem ticībā”. Uz šī pamata katoļi un citi kristiešu oficiālie pārstāvji sāka ar ebrejiem veidot godīgu dialogu, kas pēdējo piecdesmit gadu laikā nostiprinājies. Mēs novērtējam Baznīcas apliecinājumu Izraēlas unikālajai vietai svētajā vēsturē un galīgajā pasaules izpirkšanā. Mūsdienās ebreji ir piedzīvojuši daudzu kristiešu patiesu mīlestību un cieņu daudzo sarunu iniciatīvu, tikšanās un konferenču laikā visā pasaulē.

3. Tā kā to darīja Maimonids un Jehuda Halevi2, mēs atzīstam, ka kristietības izcelšanās cilvēces vēsturē nav ne nejaušība, ne kļūda, bet gribēts dievišķais rezultāts un dāvana visām tautām. Atdalot jūdaismu un kristietību, Dievs vēlējās atdalīt partnerus ar būtiskām teoloģiskām atšķirībām, nevis atdalīt ienaidniekus. Rabīns Jakobs Emdens (Jacob Emden) rakstīja: “Jēzus pasaule atnesa dubultu labumu. No vienas puses viņš majestātiski stiprināja Mozus Toru... un neviens no mūsu gudrajiem tik uzstājīgi neuzsvēra Toras pastāvīgumu. No otras puses viņš atcēla tautu elkus un uzlika tām par pienākumu Noasa septiņus baušļus, lai tās neuzvestos kā lauka dzīvnieki, un stingri iedvesa tām morālās vērtības... Kristieši ir draudzes, kas strādā debesu valstības dēļ, kas ir lemtas pastāvēšanai, kuru nodomi ir debesu valstības labā un kuru atalgojums netiks noliegts”3. Rabīns Samsons Rafaels Hiršs (Samson Raphael Hirsch) mums mācījis, ka kristieši “pieņēmuši ebreju Veco Derību kā Dievišķās atklāsmes grāmatu. Viņi praktizē savu ticību Dievam, kas ir Debesīs un virs Zemes, kā sludināts Bībelē, un viņi atzīst Dievišķās providences suverenitāti”4. Tagad, kad Katoļu Baznīca ir atzinusi mūžīgo derību starp Dievu un Izraēlu, mēs, ebreji, varam atzīt kristietības konstruktīvo derīgumu kā mūsu partneri pasaules izpirkšanā, neraizējoties, ka tas tiks izmantots misionāros nolūkos. Kā norādījis Izraēlas Divpusējās komisijas ar Svēto Krēslu virsrabināts rabīna Šera Jašuva Koena (Shear Yashuv Cohen) vadībā, “mēs vairs neesam ienaidnieki, bet viennozīmīgi partneri, formulējot galvenās morālās vērtības cilvēces izdzīvošanai un labklājībai”5. Neviens no mums viens pats nevar īstenot Dieva misiju šajā pasaulē.

4. Gan ebrejiem, gan kristiešiem ir kopīga derībā saņemtā misija pilnveidot pasauli Visvarenā suverenitātes vārdā, lai visa cilvēce piesauktu Viņa vārdu un negantības tiktu izskaustas no zemes virsas. Mēs saprotam abu pušu vilcināšanos apstiprināt šo patiesību un mēs aicinām mūsu kopienas pārvarēt šīs bailes, lai izveidotu uzticības un cieņas pilnas attiecības. Rabīns Hiršs mācīja arī, ka Talmuds ieceļ kristiešus “attiecībā uz pienākumiem starp cilvēku un cilvēku tieši tādā pašā līmenī kā ebrejus. Viņiem ir tiesības uz labumu no visiem pienākumiem, ne tikai no taisnīguma, bet arī no cilvēciskas brāļu mīlestības.” Pagātnē kristiešu un ebreju attiecības bieži tika skatītas caur konfliktējošām attiecībām starp Ēsavu un Jēkabu, tomēr rabīns Naftalis Cvi Berlins (Necivs) (Naftali Zvi Berlin (Netziv)) jau 19. gadsimta beigās saprata, ka ebreji un kristieši saskaņā ar Dievu ir lemti būt par mīlošiem partneriem: “nākotnē, kad Ēsava bērni tiks tīra gara saviļņoti, lai atzītu Izraēla tautu un tās vērtības, tad arī mēs tiksim saviļņoti, lai atzītu, ka Ēsavs ir mūsu brālis.”6

5. Mums, ebrejiem un kristiešiem, ir vairāk kopīga nekā tas, kas mūs šķir: Ābrahama ētiskais monoteisms, attiecības ar vienu Debesu un Zemes Radītāju, kurš mīl un rūpējas par mums visiem; ebreju Svētie Raksti; ticība saistošajai tradīcijai; un dzīvības, ģimenes, līdzjūtīgas taisnības, taisnīguma, neatņemamas brīvības, universālas mīlestības un absolūta pasaules miera vērtības. Rabīns Mozus Rivkis (Moses Rivkis (Be’er Hagoleh)) to apstiprina, rakstot, ka “gudrie atsaucās tikai uz to dienu elku pielūdzēju, kurš neticēja pasaules radīšanai, izceļošanai, Dieva brīnumainajiem darbiem un dievišķi dotajiem likumiem. Turpretī cilvēki, starp kuriem mēs esam izkaisīti, tic visiem šiem reliģijas pamatelementiem.”7

6. “Mūsu sadarbība nekādā veidā nemazina atšķirības starp abām kopienām un divām reliģijām. Mēs ticam, ka Dievs nodarbina daudzus ziņnešus, lai atklātu savu patiesību, kamēr mēs apliecinām fundamentālās ētiskās saistības, kuras visiem cilvēkiem ir Dieva priekšā un ko jūdaisms ir vienmēr mācījis caur universālo Noasa derību.

7.Atdarinot Dievu, ebrejiem un kristiešiem jāpiedāvā kalpošanas, beznosacījumu mīlestības un svētuma paraugs. Mēs visi esam radīti pēc Dieva Svētā attēla, un ebreji un kristieši paliks uzticīgi derībai, kopā spēlējot aktīvu lomu pasaules izpirkšanā.

2015. gada 3. decembrī

Sākotnējie parakstītāji (alfabētiskā secībā):

Rabīns Jehoshua Ahrens (Vācija)
Rabīns Marc Angel (ASV)
Rabīns Isak Asiel (Serbija virsrabīns)
Rabīns David Bigman (Izraēla)
Rabīns David Bollag (Šveice)
Rabīns David Brodman (Izraēla)
Rabīns Natan Lopez Cardozo (Izraēla)
Rabīns Yehudah Gilad (Izraēla)
Rabīns Alon Goshen-Gottstein (Izraēla)
Rabīns Irving Greenberg (ASV)
Rabīns Marc Raphael Guedj (Šveice)
Rabīns Eugene Korn (Izraēla)
Rabīns Daniel Landes (Izraēla)
Rabīns Steven Langnas (Vācija)
Rabīns Benjamin Lau (Izraēla)
Rabīns Simon Livson (Somijas virsrabīns)
Rabīns Asher Lopatin (ASV)
Rabīns Shlomo Riskin (Izraēla)
Rabīns David Rosen (Izraēla)
Rabīns Naftali Rothenberg (Izraēla)
Rabīns Hanan Schlesinger (Izraēla)
Rabīns Shmuel Sirat (Francija)
Rabīns Daniel Sperber (Izraēla)
Rabīns Jeremiah Wohlberg (ASV)
Rabīns Alan Yuter (Izraēla)

Turpmākie parakstītāji:

Rabīns David Bauman (ASV)
Rabīns Abraham Benhamu (Peru)
Rabīns Todd Berman (Izraēla)
Rabīns Michael Beyo (ASV)
Rabīns Michael Chernick (ASV)
Rabīns Josef Douziech (Kanāda)
Rabīns David Ellis (Kanāda)
Rabīns Seth Farber (Izraēla)
Rabīns Ben Greenberg (ASV)
Rabīns Yeshayahu Hollander (Izraēla)
Rabīns David be Meir Hasson (Čīle)
Rabīns Herzl Hefter (Izraēla)
Rabīns Zvi Herberger (Norvēģija/Igaunija)
Rabīns David Jaffe (ASV)
Rabīns David Kalb (ASV)
Rabīns Joseph Kolakowski (ASV)
Rabīns Frederick Klein (ASV)
Rabīns Shaya Kilimnick (ASV)
Rabīns Yehoshua Looks (Izraēla)
Rabīns Ariel Mayse (ASV)
Rabīns Bryan Opert (D-āfrika)
Rabīns David Rose (Apvienotā Karaliste)
Rabīns Daniel Sherbill (ASV)
Rabīns Zvi Solomons (Apvienotā Karaliste)
Rabīns Yair Silverman (Izraēla)
Rabīns Daniel Raphael Silverstein (ASV)
Rabīns Mashada Vaivsaunu (Armēnija)
Rabīns Shmuel Yanklowitz (ASV)
Rabīns Lawrence Zierler (ASV)
Rabīns Avram Rosenfeld (ASV)


Vatikāna II koncila deklarācija par Baznīcas attiecībām ar nekristīgajām reliģijām
Mishneh Torah, Laws of Kings 11:4 (uncensored edition); Kuzari, section 4:22
Seder Olam Rabbah 35-37; Sefer ha-Shimush 15-17.
Principles of Education, “Talmudic Judaism and Society,” 225-227.
Fourth meeting of the Bilateral Commission of the Chief Rabbinate of Israel and the Holy See’s Commission for Religious Relations with Jewry, Grottaferrata, Italy (19 October 2004).
Commentary on Genesis 33:4.
Gloss on Shulhan Arukh, Hoshen Mishpat, Section 425:5.