Šodienas datums: 15.11.2019  |  Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda

15. oktobris

Otrdiena, Parastā liturģiskā laika 28. nedēļa

Svētā Terēze no Avilas, piemiņas diena

Rom 1:16-25
Ps 19:2-5
Lk 11:37-41

Pirmajā lasījumā zaudējumu, ar kuru cilvēce pati sevi ir sodījusi, pretojoties Dieva gribai, Svētais Pāvils atkārtoti atklāj caur sava veida grēka vēsturi, ko viņš skaidro Romas ticīgajiem. Dieva radīts patiesībai un taisnīgumam, cilvēks pievērsās nejēdzībai, netiklībai un netaisnībai. Pārdomājot pasauli un spējot caur radīšanas darbu aptvert Radītāja neredzamo pilnību, cilvēce nomaldījās savās pārdomās un nonāca aklās nešķīstības alejās, pakļaujot ķermeni visādām baudām, līdz ķermenis pats kļuva par objektu un elku, kas pielūdz un kalpo radījumiem, nevis Radītājam. Izskatās, ka Dievs ir pieļāvis šo zaudējumu, lai cilvēce iemācītos uzticēties nevis sev, bet Tam, kurš ir visu lietu kārtība. Pāvils pārstāsta šo grēka stāstu, lai parādītu, ka, kaut arī cilvēce savas lepnās muļķības dēļ bija pelnījusi tikai Dieva dusmas, Dievs vienalga izvēlējās mīlēt cilvēci un mūs attaisnot, lai mūs glābtu. Taisnīgie dzīvos ticībā; cilvēciskajai radībai nav jāstājas Dieva tiesas priekšā, bet gan jāsaņem nepelnīta mīlestība, kas ierosina ārkārtas pārvērtības, jo tā grēcinieku padara taisnu un izvirtuli atpestītu. Šis dzirdētais un saņemtais Evaņģēlijs ir īsts dynamis – spēks, kas paplašina sirdi, atver to ticībai un paziņo par pestīšanu. Tas izplatās pats neatvairāmā veidā. Kā mums atgādina responsoriālais psalms, tas ir lipīgs līdz pasaules galam, kā liecinieks, ko debesis dod zemei un visam kosmosam, lai sasniegtu katru telpu un katru laikmetu. Pat debesis, šīs atpestīšanas piepildītas, dzied Dievam slavu.

Evaņģēlija lasījums, kas ņemts no Lūkas evaņģēlija, mūs aicina vēl vairāk apdomāt šķēršļus Mācītāja dzīvā un enerģiskā vārda izplatīšanai: farizeju pārlieku pieķeršanos tradīcijai, attieksmi, kas neļauj viņiem saprast vispārējo glābjošo Jēzus klātbūtni un rīcību.  

Kamēr Jēzus māca ļaužu pūļus, kāds farizejs viņu uzaicina pie sevis pusdienās. Tikt uzaicinātam pie kāda cita cilvēka galda ir pieņemšanas, kā arī cieņas un atzīšanas žests. Starp diviem, kas dalās maltītē, nevar būt šķēršļu – ir tikai pazīšanās un tuvība. Jēzus pieņem farizeja ielūgumu, līdzīgi kā reiz pieņēma muitnieka aicinājumu, un sēžas pie galda, bet Viņš sadusmo namatēvu, neievērodams mazgāšanās praksi, ko farizeji veica pirms ēšanas. Faktiski Jēzus attiecības ar farizejiem vienmēr bijušas ļoti sarežģītas. Lk 7:36-50 farizejs tiek aizskarts, jo Jēzus ļauj sev pieskarties grēcīgai sievietei, kuru viņš slavē par viņas mīlestību. Lūkas evaņģēlijā 14:1-6 Jēzus pārmet formālu rituālu ievērošanu farizejiem, kuri, respektējot bauslību, ignorē mīlestības prasības, kas ir bauslības sintēze un apkopojums (skat. Mt 22:37). Lk 20:45-47 Jēzus brīdina par farizeju liekulību, kuri sludina taisnīgumu, veicot sterilus un bezjēdzīgus žestus.

Tradīcijas, prakses un paražas, kad tās tiek uzspiestas vai ievērotas neelastīgā veidā, attālinās no to sekundārā un instrumentālā mērķa izglītot mūsu vājās un ietekmējamās sirdis, lai tās darītu labu un mīlētu. Tās var arī kļūt par reāliem šķelšanās un opozīcijas iemesliem. Tikai atgriešanās un iesaistīšanās mīlošā dialogā ar Kristu, kurš nebaidās no šķēršļu, sterilu priekšrakstu un tukšu tradīciju pārvarēšanas, var radīt dzīvību un jaunas attiecības kopībā, kurā pat likumi un to priekšraksti var palīdzēt mums dzīvot labi un saskaņā ar Dievu. No ārējas rituālu uzturēšanas cilvēks pāriet sirds iekšienē Dieva mīlestībā un vienotībā ar Kristu, kurš nebaidās riskēt ne ar ko, pat ne ar dzīvību, lai mēs paliktu kopībā ar Viņu.