Šodienas datums: 22.11.2019  |  Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

30. oktobris

Trešdiena, Parastā liturģiskā laika 30. nedēļa

Rom 8:26-30
Ps 13:4-6
Lk 13:22-30 

Tas ir Svētais Gars, kas visus mūs apvieno radības un visas cilvēces kopīgā saucienā, slāpstot pēc pestīšanas. Apmulsuši no ikdienas rūpēm par dzīvi, mēs nezinām, ko būtu nepieciešams jautāt. Un tā Gars mūsos uztur jautājumu un cerību par patieso labumu, ko Dievs mums ir sagatavojis. Kristietis atver savu sirdi Garam, kurš pārveido visa Visuma pestīšanas slāpes steidzamā aicinājumā un gaidās. Tēvs neuzspiež sevi kā vajadzīgo risinājumu, bet Viņš piepildīs šo mūsu sirds spēcīgo vēlēšanos, kas ir kā ilgi gaidītās mīlestības satikšana. Šādas ilgošanās radīts, gandarījums nāk caur lūgšanu un brīvu pieķeršanos.  

Mūsu grēku un nāvi Svētais Gars ienes dievišķajā Tēva un Dēla kopībā. Dievs savā bezgalīgajā un pāri plūstošajā mīlestībā sevī sadedzina jebkuru ļaunuma formu, atgriežot to atpakaļ labuma un patiesības sākotnējā stāvoklī, atverot pestīšanas durvis visiem. “Tiem, kas turas pie Jēzus, ļaunums ir stimuls arvien lielākai mīlestībai”, pāvests Francisks rakstīja savā vēstījumā 2018. gada Pasaules Misijas dienām. Pestīšana, Kristus uzvaras auglis pie krusta, pateicoties augšāmcelšanās Lieldienām, kļūst par saturu, motīvu, galapunktu un metodi katrai Baznīcas misijai, kas tiek sūtīta pasaulē.

“Vai tikai nedaudzi tiks izglābti?” (skat. Lk 13:23). Šis bija ļoti kontraversāls jautājums Jēzus dienās un, iespējams, pat šodien. Un vai mēs, vienalga - mazi vai lieli, būsim starp šiem svētītajiem? Pestīšanas tēma ir Lūkam ļoti svarīga, un tā ir viņa evaņģēlija priekšplānā. Īstenībā, tā ir sastopama pat Jēzus bērnības stāstos: Magnifikātā Marija priecājas Kungā, kuru viņa sauc par savu glābēju (skat. Lk 1:47); ganiem eņģelis paziņo: “šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs” (Lk 2:11); Viņš ir mūsu “glābšanās rags”, kā sirsnīgi Zaharijs viņu sveic savā dziedājumā, jo Viņš nāca, lai glābtu savu tautu no ienaidniekiem un sniegtu viņiem grēku piedošanu (skat. Lk 1:7-79). Pats Jēzus ir pestīšana, kā Lūka ar prieku paziņo savā Evaņģēlijā, “gaisma, kas atklāsies pagāniem” (skat. Lk 2:32), kā viņam patīk Viņu saukt, citējot pravieti Isaju (Is 42:6; 49:6). Šis tituls lieliski atbilst jaunajai cilvēces rītausmai, kas sākas, kad “rīta zvaigzne mūs no augšienes uzlūko” (Lk 1:78).

Cilvēka dzīvība ir pakļauta daudziem draudiem, kā piemēram, laiks, slimības, diskriminācija, apspiešana, izsalkums, nāve. Vai Jēzum bija vara izglābt cilvēci? Paradoksāli, ka Jeruzāleme aizvēra acis, lai neredzētu šo gaismu un Dieva pestīšanas pazīmes. Šīs pazīmes patiesībā bija klātesošas Jēzus evaņģelizācijas darbā, kā uzsver Lūka, lietojot terminu “glābt” pat atsaucoties uz fizisko dziedināšanu, kā tas ir sievietes gadījumā, kura cieta no asiņošanas (“Meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi. Ej ar mieru”, Lk 8:48), vai kur tika dziedināts spitālīgais (“Celies un ej! Tava ticība tevi ir izglābusi”, Lk 17:19), aklais cilvēks Jerikā (“Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi”, Lk 18:42), un Jaīra meita (“Nebīsties, tici, un viņa tiks izglābta”, Lk 8:50).

Šī iezīme ir sastopama arī divās citās epizodēs: grēka piedošanas gadījumā, kad Jēzus saka: “Tava ticība tevi ir izglābusi. Ej ar mieru!” (Lk 7:50), un bagātā un samaitātā Zakhaja atgriešanās laikā, kad Jēzus saka: “Šodien šim namam pestīšana ir notikusi, jo arī šis ir Ābrahāma dēls” (Lk 19:9). Tomēr visas šīs zīmes prasa, lai slimais, grēcinieks un katrs cilvēks atvērtu sevi ticībā pestīšanas galējai dimensijai. Dziedināšana atklāj Jēzus atnesto integrālo pestīšanu, kas tika piepildīta caur Lieldienu noslēpumu. Tātad evaņģēlists runā par pestīšanu, kas prasa izmaiņas sirdī; grēku nožēlošana un atgriešanās ir nepieciešama, pieņemot Labo Vēsti.

Jēzus atbilde cilvēkam, kas viņam jautā, vai tikai daži cilvēki tiks izglābti, ir ārkārtīgi pilnīga un atklāsmes bagāta, vienlaikus atverot logu cilvēces vēstures horizontā. Kungs izmanto šauru durvju metaforu, lai norādītu uz izaicinājumu, ar kuru jāsaskaras tiem, kuri vēlas ieiet apsolītajā pestīšanā, un līdzību par valstības mielastu, lai apzīmētu kritērijus, kas ļauj viesiem ieiet Dieva namā.

Tiem, kas paziņo: “Mēs kopā ar tevi ēdām un dzērām, un tu mācīji mūs ielās” (Lk 13:26), “mājas saimnieks” divreiz atbild, ka viņš nezina, no kurienes viņi nāk. Tas ir briesmīgs un negaidīts nosodījums tiem, kas praktizē netaisnību, apgalvojot, ka ir savējie un ka viņiem ir tiesības uz pestīšanu. Atgriešanās steidzamība mūsu dzīves “šodienā” ir parādīta skaidri un ārkārtīgi dramatiskā veidā. Daudzi bagāti cilvēki ir atraduši Jēzu, klausījušies viņa sludināšanā, runājuši ar viņu un pat uzaicinājuši viņu uz vakariņām pie sevis mājās. Bet cik no viņiem ir pieņēmuši Viņa aicinājumu uz atgriešanos un solidaritāti ar nabadzīgajiem, kā to darīja Zakhajs?

Līdzība brīdina par bezjūtīgo un korumpēto bagāto cilvēku dzīves izvēļu gala rezultātu. “Bet vai! jums bagātajiem” (Lk 6:24), Jēzus saka. Tad, tiekot brīdināti par bagātības briesmām, kas var novērst iekļūšanu valstībā, klausītāji jautā: “Kungs, vai tikai daži cilvēki tiks izglābti?” Evaņģēlists neatstāj vietu neskaidrībai. Tie, kuri iedomājas, ka tikai vēsturiskā Jēzus un viņa mācības zināšana vai dalība viņa ēdienreizēs un liturģiskajās praksēs ir garantija pestīšanai, pat ja viņi dzīvo Dieva noraidīšanas, samaitātības, ekspluatācijas vai jebkāda veida netaisnības grēkos, ļoti maldās. Ticības trūkums, netaisnība un pestīšana nav savienojami. Visi ir aicināti, gan jūdi, gan pagāni, bet visiem ir viena un tā pati nepieciešamība ieiet pa šaurajām durvīm. Tiesiskuma un cilvēktiesību pārkāpumi var mums aizvērt valstības durvis. Durvis ir šauras, bet tās vēl nav aizvērtas. Durvis var būt šauras (skat. Lk 13:24), bet tā kā Kristus pats ir Tēva Durvis (skat. Jņ 10:7,9), tad cerība ieiet pa durvīm un tikt pestītam kļūst stiprāka.

Lūka mūs brīdina, ka tas attiecas arī uz kristiešiem. Zīmīgi, ka līdzībā uzrunu “Kungs”, runājot par Jēzu, lieto tikai tie, kas atzīst šī vārda glābjošo spēku. Tāpēc Jēzus brīdinājums ir adresēts arī baznīcas kopienām, lai tās nepieļautu kļūdu, domājot par izredzētības garantiju, nevis sekojot Jēzum ticības, cerības, mīlestības un taisnīguma ceļā. Noteikums paliek spēkā: pat tie, kas atrodas tālu no mājām, pēdējie, atstumtie, grēcinieki, tie, kas nāk no citas kultūras un reliģijas, ar mīlestības un taisnīguma praktizēšanu var kļūt par goda viesiem valstības svētkos.