Šodienas datums: 10.04.2020  |  Vārda dienas: Anita, Anitra, Zīle

Kā būt mierā vīrusa laikā?

Pārdomas par to, kā saglabāt mieru un izkopt lūgšanas dzīvi vīrusu laikā

Savās pārdomās dalās pr. Pēteris Skudra, Radio Marija Latvija direktors.

Pēdejā laikā praktiski visos medijos, portālos un pat ikdienišķās sarunās tik bieži izskan vārdi "korona" un "Covid–19". Kopš 13. marta arī Latvijā šī vīrusa dēļ ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kā rezultātā cilvēki ir aicināti maksimāli uzturēties mājās un bez vajadzības neapmeklēt sabiedriskas vietas, mācību iestādes ir spiestas mācību procesu pārnest uz virtuālo vidi, tiek ierobežota ceļošana, kā arī pasākumu organizēšana. Ministru kabinets ir arī noteicis atcelt visus pasākumus, kas pārsniedz 200 cilvēku skaitu.

Mēs esam varējuši sekot līdzi tam, kā šī vīrusa izplatība ir notikusi citviet pasaulē un kā cilvēki uz to ir reaģējuši. Lasot dažādu ekspertu ieteikumus, varam secināt, ka mūsu Valsts amatpersonas ir rīkojušās atbildīgi un gudri. Vairāki raksti runā par to, ka samazinot cilvēku saskarsmi, mēs ne tik daudz samazinām vīrusa izplatību, cik mēs samazinām iespēju vīrusam izplatīties strauji, kas, savukārt, dod iespēju nepārslogot veselības aprūpes sistēmu un reāli arī sniegt medicīnisku atbalstu sasirgušajiem. Diemžēl šis ārkārtas stāvoklis ir radījis cilvēkos paniku, tiek izpirkti pārtikas produkti, tualetes papīrs un citas lietas. Ko darīt?

Ko darīt?

Vispirms mēs esam aicināti saglabāt mieru. Panikošana un tūlītēja skriešana uz veikalu diez ko daudz nepalīdzēs. Ar satrauktu prātu mēs nevaram adekvāti domāt un uztvert informāciju. Ja mēs rūpīgi ievērosim ārstu un ekspertu ieteikumus, mums nav, par ko uztraukties.

Šeit es aicinu kristiešu nebūt vieglprātīgiem, bet gan būt atbildīgiem. Mums ir Jēzus pavēle paklausīt leģitīmām autoritātēm (sal. Mt 23:3; Mt 22:21) un rūpēties atbildīgi par sevi un citiem (sal. Mt 5:21; KBK 2273). Tāpēc ieteikumus lieki neapmeklēt publiskus pasākumus, izvairīties no fiziska kontakta utt. mēs varam uzskatīt kā atbildi uz Kristus aicinājumu mīlēt tuvāko, jo šo piesardzības pasākumu rezultātā samazinām iespēju aplipināt sevi vai tuvāko ar nejauku vīrusu un aiztaupām pūles, gādājot aprūpi.

Pāvests Francisks 12. marta sprediķī Svētās Martas mājā aicināja ticīgos lūgties par autoritātēm, kurām ir jāpieņem smagi lēmumi, kuri var nepatikt cilvēkiem. Pāvests norādīja, ka šie lēmumi tiek pieņemti mūsu pašu labumam. “Tik bieži cilvēki atbildīgos amatos jūtas vieni, nesaprasti, lūgsimies par mūsu valdības līderiem, kuriem jāpieņem lēmumi. Lai viņi jūt ļaužu lūgšanu atbalstu!” sacīja pāvests.

Ieteikums izvairīties no kontakta, nenozīmē pilnīgu ieslēgšanos mājās un aicinājumu līdz 14. aprīlim neiziet no mājas. Ja jūtamies veseli un nevaram strādāt no mājām, tad varam doties uz darbu, ik pa laikam aiziet uz veikalu iepirkt produktus, rindā ievērojot lielāku atstatumu starp cilvēkiem, iziet ārā pastaigāties, paskriet vai pabraukt ar riteni. Vai vēl labāk - izdarīt kādu labu darbu. Zinot, ka gados veci cilvēki ir jutīgāki pret vīrusu, mēs varam aiztaupīt kādam savam radiniekam, draugam, kaimiņam pūles iet uz veikalu vai aptieku un visu sapirkt viņa vietā un aiznest līdz mājām. Tā tu būsi veicis žēlsirdības darbu, uz kuru īpaši esam aicināti gavēņa laikā!

Neapmeklēt Svēto Misi ne vienmēr ir grēks

Tātad nekrītam panikā, saglabājam mieru, ievērojam drošības prasības, izvairāmies no kontakta, lieki neapmeklējam sabiedriskas vietas, lūdzamies par atbildīgajiem cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus un palīdzam tiem, kuri ir visneaizsargātākie šajā laikā!

Bet - ir viens "bet". Ministru kabinets paredz to, ka visi sabiedriskie pasākumi, kas pārsniedz 200 cilvēku skaitu, ir jāatceļ. Tāpat ir obligāta palikšana mājās, ja esmu ceļojis pēdējo divu nedēļu laikā vai arī ārstēju kādu citu slimību. Tad ko man darīt svētdienā? Ko darīt svētā Jāzepa svētkos 19. martā? Ko darīt Kunga pasludināšanas svētkos 25. martā? Vēl trakāk! Ko mēs darīsim Lieldienās? Vienā otrā dievnamā šie pasākumi pulcē stipri vien vairāk kā 200 cilvēku!

To ņemot vērā, Latvijas bīskapu konference ir izdevusi paziņojumu, kurā norāda, ka no pienākuma apmeklēt Svēto Misi ir līdz 4. aprīlim atbrīvoti sekojošo grupu katoļu ticības pārstāvji: (1) vecākā gada gājuma cilvēki, (2) personas, kurām ir kādas infekcijas izpausmes (piem., iesnas, klepus, paaugstināta temperatūra utt.), (3) bērni un skolnieki, kā arī pieaugušie, kas ir tiešā saskarsmē ar jau saslimušajiem, (4) personas, kuras izjūt lielas bailes no inficēšanās.

Šī brīža aktuālajā situācijā papildus ierastajam principam ir pieminēts pirmais, trešais un ceturtais punkts, bet otrais punkts par slimības apstākļiem vienmēr ir ticis uzskatīts par attaisnotu iemeslu Svēto Misi neapmeklēt. Jā, mums ir bauslis, kas liek svētīt svēto dienu un Baznīcas bauslis, kas nosaka svētdienā piedalīties Misē (KBK 2042). Bet tas nav jādara par katru cenu! Ja tu objektīvu iemeslu dēļ netiec uz Misi, tad tas nav grēks (Katehisma 1859. paragrāfs saka, ka nāvīgs grēks ir tikai tad, ja tas ir darīts pilnīgi apzināti, brīvi pēc savas izvēles).

Šodienas kontekstā tas attiecas arī uz visiem tiem, kuri jau ārstē kādu slimību. Viss, ko līdz šim esmu lasījis gan latviski, gan angliski, atgādina, ka, ja tu jau slimo ar kādu citu slimību vai tev ir kāda hroniska kaite, tad nepieciešams rūpīgi ievērot visus ārsta norādījumus, lietot norādītos medikamentus un neiet ārā no mājas. Tas ir Tavai paša drošībai!

Tāpat arī norādījums izvairīties no pārlieku lielās drūzmēšanās nav pieņemts tāpat vien. Pat, ja es pats esmu gana stiprs un nesaslimstu ar vīrusu, es to varu nodot kādam citam, kam imūnsistēma ir vājāka. Šādā gadījumā es varu būt līdzatbildīgs otra nelaimē, jo neesmu ievērojis drošības pasākumus, kas būtu ļāvuši ierobežot vīrusa izplatību.

Sociālajos medijos notiek asas diskusijas par to, vai, piemēram, Itālijā aizliegums pulcēties uz dievkalpojumiem vīrusa laikā nav ticīgo tiesību ierobežošana un vai bīskapu lēmums atcelt Mises nav izpatikšana laika garam un neticība Dieva spēkam. Nē, tā nav. Kā jau minēju iepriekš, tie ir drošības pasākumi, kas mūs pasargā. Diemžēl tas var ietvert to, ka mēs visi netiekam uz Svēto Misi. Bet arī to mēs varam lūgšanā upurēt Dievam un teikt: “Lūk, tu redzi, ka es gribētu tikties ar tevi šodien Misē, bet mans veselības stāvoklis to neļauj, vai arī valdība neļauj mums pulcēties vairāk ar 200, bet mūsu draudze ir tik liela!” Dievs uzlūko mūsu sirdis (sal. Jer 17:10) un Viņš zina, kādi ir mūsu patiesie nodomi.

Lūdzies!

Nespēja pieņem svēto Komūniju var būt ļoti sāpīga. Ir saprotams cilvēku sašutums, kas saka, ka mums nevar aizliegt iet uz Svēto Misi un pieņemt Komūniju. Un tomēr šādas situācijas var mūsos parādīt mūsu patiesos motīvus. Vai tiešām es eju uz Svēto Misi un pie Komūnijas, jo ārkārtīgi ilgojos sastapt Jēzu, vai arī es to daru aiz ieraduma un manī rada diskomfortu tas, ka man neļauj darīt tā, kā esmu pieradis rīkoties jau gluži automātiski? Par to ir vērts rūpīgi padomāt un izdarīt sirdsapziņas izmeklēšanu. Mēs varam mācīties arī no izcilu svēto parauga, kuri arī ir pārdzīvojuši apstākļus, kuros nav bijis iespējams pieņemt Komūniju tik bieži, cik viņi vēlētos, bet viņi ir saglabājuši savas ilgas pēc Euharistiskā Jēzus. Tāda, piemēram, ir Svētā Terēze no Bērna Jēzus.

Daudzi svētie mūs māca pieņemt garīgo Komūniju, ko varam darīt ik mirkli, kad iedomājamies par Jēzu. Svētais pāvests Jānis Pāvils II enciklikā Ecclesia de Eucharistia raksta: “Ir labi attīstīt mūsu sirdī pastāvīgas ilgas pēc Euharistijas sakramenta. Tās ir par pamatu ‘garīgās Komūnijas’ prakses izcelsmei, kas Baznīcā gadsimtu gaitā ir nostiprinājusies un ko iesaka daudzi svētie.” Svētā Katrīna no Sjēnas piedzīvoja vīziju, kurā viņai Kristus atklājās ar diviem biķeriem – vienu no zelta, otru no sudraba. Jēzus atklāja Katrīnai, ka zelta traukā ir uzglabātas viņas sakramentālās Komūnijas (tās, kas pieņemtas fiziski), savukārt sudraba traukā uzkrātas Komūnijas, kas pieņemtas garīgi. Abos gadījumos mēs saņemam Dieva žēlastības!

Svētie Raksti un Katehisms mums māca, ka Euharistija ir kristīgās dzīves avots un virsotne reizē. Mēs saņemam spēku no Euharistijas un uz to tiecamies – pilnīgu vienotību ar Dievu. Labā ziņa ir tā, ka Dievam pietiek jau ar mūsu ilgām būt vienotiem ar viņu, lai šīs ilgas apmierinātu. Garīgie skolotāji mudina vairākas reizes dienā lūgties garīgās Komūnijas lūgšanu, kas nes daudz bagātīgu augļu un pārmaiņu mūsu dzīvē.

Radio Marija Latvija ēterā Svētās Mises translācijas laikā vienmēr lūdzamies šādu garīgās Komūnijas lūgšanu:

Mans Jēzu, es ticu, ka Tu esi klātesošs Vissvētākajā Sakramentā. Es Tevi mīlu vairāk par visu, un es vēlos uzņemt Tevi savā dvēselē. Tā kā patlaban man nav iespējams Tevi pieņemt sakramentālā veidā, ienāc manā sirdī garīgi. Es vēlos būt pilnībā vienots ar Tevi; nekad nepieļauj, ka mani no Tevis kaut kas varētu šķirt.

Vai arī šādu:

Kungs, es vēlos Tevi pieņemt ar to šķīstību, pazemību un dievbijību, ar kuru Tevi pieņēma Tava vissvētākā Māte, Svētā Garā un dedzībā.

Droši atkārto vienu vai otru lūgšanu ik reizi, kad iedomājies par Jēzu un atklāsi, kādas pārmaiņas tā ienesīs Tavā dzīvē!

Tāpat vari upurēt savas ciešanas kopā ar pāvestu Francisku par visiem, kas cieš no slimības, īpaši par vistrūcīgākajiem un vājākajiem, par tiem, kuri nenogurstoši aprūpē un ārstē slimniekus, par mūsu zinātniekiem, lai izdodas atrast zāles un visiem, kuriem ir kāda atbildība, lai viņi ir gatavi pieņemt drosmīgus lēmumus visu mūs labumam.

Vari lūgties kopā ar pāvestu šo lūgšanu:

Ak, Marija, Tu mūsu ceļā vienmēr atspīdi kā pestīšanas un cerības zīme. Mēs uzticam sevi Tev, Slimnieku veselība, kas pie krusta vienojies sāpēs ar Jēzu, saglabājot stipru savu ticību. Tu, romiešu tautas Pestīšana, zini, kas mums ir vajadzīgs, un mēs esam droši, ka Tu par to pagādāsi, lai pēc šī pārbaudījuma, tāpat kā Galilejas Kānā, varētu atkal atgriezties prieks un līksmība. Palīdzi mums, Dievišķās Mīlestības Māte, pieskaņoties Tēva gribai un darīt visu, ko mums teiks Jēzus, kurš uzņēmās uz sevis mūsu ciešanas un sāpes, lai caur krustu ievestu mūs augšāmcelšanās priekā. Amen. Mēs Tavā aizsardzībā meklējam patvērumu, Svētā Dieva Māte. Mēs piedzīvojam pārbaudījumu. Nenicini mūsu lūgšanas, bet atbrīvo mūs no visām briesmām, ak, godības pilnā un svētītā Jaunava.

 

Vai kopā ar Eiropas katoļu bīskapu konferences (CCEE)  un Eiropas Savienības Bīskapu konferenču komisijas (COMECE) vadītājiem.

Dievs, mūsu Tēvs, pasaules Radītāj, visvarenais, žēlsirdīgais, Tu mīlestībā pret mums sūtīji Savu Dēlu pasaulē kā mūsu dvēseļu un ķermeņu ārstu. Uzlūko Savus bērnus, kuri šajā grūtajā apjukuma un baiļu pilnajā laikā daudzos Eiropas un pasaules reģionos vēršas pie Tevis, meklējot spēku, glābšanu un mierinājumu! Atbrīvo mūs no slimības un bailēm, dziedini mūsu slimos, mierini viņu ģimenes, dāvā gudrību mūsu valdībai, enerģiju un atlīdzību mūsu ārstiem, medmāsām un brīvprātīgajiem, mūžīgo mieru mirušajiem. Neatstāj mūs pārbaudījumu brīdī, bet atpestī mūs no ļauna. Mēs to Tev lūdzam, kurš ar Dēlu un Svēto Garu dzīvo un valdi no mūžības mūžībā. Amen. Marija, veselības un cerības Māte, lūdz par mums!

Vai arī lūdzies jebkuru sev mīļu un ērtu lūgšanu! Gavēņa laikā īpaši piemērota ir Krusta ceļa lūgšana vai Rožukronis. Iesaku izmanto RML ēteru kā lielisku iespēju būt lielā lūgšanu grupā, kur vari lūgties kopā ar citiem klausītājiem, kuri lūdzas arī Tavos nodomos, kā arī RML Tev vismaz 2 reizes dienā nodrošina iespēju piedalīties Svētajā Misē.

Iespēja

Vēl pēdējā doma. Iespējams, šī ārkārtas situācija valstī mums visiem liks mazliet norimt – atkrīt ceļojumi, pasākumi, koncerti, darīšanas utt. Tā beidzot ir lieliska iespēja gavēnī darīt to, kas jādara! Attaisnojumi, ka trūkst laika, kļūst neatbilstoši. Tagad katrs varēsim veltīt laiku ikdienas personiskajai lūgšanai, Svēto Rakstu lasīšanai, sirdsapziņas izmeklēšanai, grēku nožēlai un žēlsirdības darbiem (apzvanīt radiniekus un apvaicāties par to, kā viņiem iet, vai sapirkt produktus kādam trūcīgajam - arī tie ir žēlsirdības darbi).

Izmanto šo laiku lietderīgi! Ja ir grūti saprast Svētos Rakstus vai nezini, kā lūgties, tad slēdz iekšā Radio Marija Latvija, meklē RML programmu mūsu mājaslapā un veido jaunus ieradumus, kas Tev palīdzēs pilnvērtīgi sagatavoties Lieldienām!

Pat, ja ir ierobežota mūsu iespēja Mises apmeklēt fiziski, mēs tām varam sekot līdzi virtuāli un garīgi. Tā mēs kopīgiem spēkiem uzveiksim vīrusu, katrs paliekot savās mājās!

Un, protams, mazgājiet rokas!

Pr. Pēteris Skudra
Radio Marija Latvija direktors