Šodienas datums: 18.12.2017  |  Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists

Lūgšana

Priesteris Pēteris Skudra. Kā turēt rokas lūgšanas "Tēvs mūsu" laikā?

Kāda katolis.lv lasītāja nesen jautāja, vai ir pareizi turēt atvērtas rokas lūgšanas “Tēvs mūsu” laikā. Kaut arī lūgšana ir saruna ar Dievu un tā var likties tikai garīga darbība, tomēr nedrīkst aizmirst, ka esam arī fiziskas būtnes un, tāpat kā jebkurā sarunā ikdienā piedalās viss mūsu ķermenis, emocijas, sajūtas, tā arī sarunā ar Dievu liela nozīme ir mūsu ķermeņa stājai, apkārtējai noskaņai, kas mums palīdz vai traucē lūgties.

Lūgšanā izplatīts žests ir cilvēka nostāšanās Dieva priekšā ar pacēltām rokām. Šādi cilvēks ir lūdzies jau no seniem laikiem. Bībelē lasām, ka šādā pozā lūdzās Mozus (Izc 17: 10 - 13), tāpat arī patriarhi, pravieši un citi Svēto Rakstu varoņi. Šāds lūgšanas veids ir biblisks un nav pretrunā ar katolisko tradīciju.

Bet, ja jautājums ir par lūgšanu “Tēvs mūsu” un roku stāvokli liturģijas laikā, tad mums ir jāņem vērā liturģiskie priekšraksti. Individuāli katrs var lūgties, kā vēlas un kā viņam ir ērtāk, bet liturģijā ir svarīgi vienoties par vienu kopīgu lūgšanas veidu, lai cits citam netraucētu. Ļoti labus skaidrojumus par liturģijā notiekošo mēs atrodam Romas misāles ievadā. Tā ir lielā grāmata no kuras priesteri svin Svēto Misi.

Romas misāles ievadā ir teikts, ka mūsu žestiem un stājai liturģijas laikā ir jāpalīdz liturģijas svinēšanu padarīt skaistu, veicinot visu cilvēku dalību liturģijā un atklājot dažādu liturģijas daļu patieso un pilnīgo nozīmi (Sal. Misāles ievads 42). Tāpat Misāles ievadā atrodamie priekšraksti mūs mudina uz vienotu žestu un stāju izvēli, ko ievērotu visi liturģijas dalībnieki. Šī vienotība žestos un stājā kalpo kā zīme kristīgās kopienas locekļu vienotībai (Turpat).

Attiecībā uz lūgšanu “Tēvs mūsu” Romas misāle nesniedz konkrētas norādes par to, kā turēt rokas šīs lūgšanas laikā liturģijā. Tajā tikai norādīts, ka priesteris visus aicina lūgties šo lūgšanu un ticīgie viņam pievienojas (sal. Romas misāle 81).

Tāpēc spēkā paliek pirmais norādījums par žestu un stājas vienotību, kurai liturģijā ir būtiska nozīme ticīgās tautas vienotības un vienprātības simbolizēsanai. Tas arī attiecas uz citām darbībām liturģijā. Tā kā Latvijā draudzēs atsevišķās Svētās Mises daļās ir pieņemti atšķirīgi žestu un stājas veidi, tad ir svarīgi atcerēties par šo vienotības principu, nevis par katru cenu pastāvēt pie saviem uzskatiem.

Jaunākās Romas misāles, kas izdota 2011. gadā, ievadu angļu, franču, itāļu vai spāņu valodā var lasīt Vatikāna mājaslapā:

http://www.vatican.va/roman_curia/congregations/ccdds/documents/rc_con_ccdds_missale-romanum_index_en.html

Latviski ir iespēja lasīt 1985. gadā Vatikānā apstiprinātu Misāles ievada tulkojumu, kurā var atrast norādes par liturģijas svinēšanu. Misāles ievadu var atrast sev tuvākajā katoļu baznīcā lielajā grāmatā no kuras priesteris svin svēto Svēto Misi. Tāpat pastāv iespēja lūgt savas draudzes prāvestam, lai viņš atļauj nokopēt un izlasīt šo vērtīgo tekstu, kas palīdzēs labāk izprast liturģiju un dalību tajā.