Šodienas datums: 23.06.2017  |  Vārda dienas: Līga

Garīgā dzīve

Fragments no tēva Toma vēstules par mīlestību

1961. gadā Nabadzīgā Bērna Jēzus māsa Veneranda uzrakstīja vēstuli kapucīnu tēvam Tomam Gumpenbergam un tajā uzdeva vienu jautājumu par mīlestību un padevību Dieva gribai. Atbildē viņa saņēma ļoti īpašu vēstuli.

I Kas ir – iekš kā pastāv Dieva mīlestība?

1. Ko vispār nozīmē mīlēt? Mīlēt nav kaut kas dzīvniecisks, tā nav kaislība. Mīlēt var tikai garīga būtne:

  • prāts atzīst kādas būtnes vērtību, labās īpašības, viņu ciena, augsti vērtē. Tāpēc prāts labprāt par viņu domā, runā, labprāt par viņu dzird runājam, par viņu interesējas.
  • griba ar dabas likumību pievēršas tam, ko prāts tai stāda priekšā kā vērtību. Tā par viņu interesējas, viņai labu vēlē, cenšas labu darīt. Griba pēc viņas tiecas; labprāt viņu satiek, ar viņu runā, uzturas viņas tuvumā. Tā tiecas viņai labpatikt; baidās un sargās viņai nepatikt, viņu aizvainot; grib viņu iepriecināt. Griba tiecas viņai līdzīga kļūt savā dzīvē un būtnē. Tā tiecas viņu iegūt savā īpašumā, ar viņu vienoties.
  • sirds par viņu priecājas, - viņai līdzi jūt prieku un sāpes.

Tātad: 2. Ko nozīmē Dievu mīlēt? – Ne dabisku tieksmi, bet pārdabisku tikumu!

  • Prātā: pildīties, pārņemties, sagūstīt dzīves visaugstākās vērtības un mīlestības cienīguma bezgalību. Dievu, cik var, augstāk vērtēt un cienīt. Labprāt par Dievu domāt, lasīt, dzirdēt, runāt. Dzīvi interesēties par Viņu un visu, kas ar Viņu saistīts - svēto Baznīcu, ticību, tās izplatīšanu un aizstāvēšanu, svētiem sakramentiem, katru nemirstīgu dvēseli.
  • Gribā: labvēlība; praktiska interese. Cenšanās Dievam patikt, Dievu iepriecināt. Bailes un sargāšanās Viņam nepatikt, Viņu aizvainot. Labu darīt - Dievam kalpot, Viņu godināt, Viņa svēto gribu visur pildīt; Viņam gandarīt. Pēc Dieva tiekties - ar prieku apzināties Viņa tuvumu katrā vietā, Viņu visur satikt, labprāt ar Viņu runāt, Viņā klausīties. Dievu iegūt un par katru cenu paturēt savā īpašumā caur svētdarošo žēlastību, svētajiem sakramentiem, svēto Komūniju. Tiekties pēc Dieva līdzības savās domās, savā gribā un būtnē: „Esiet svēti, kā Es, jūsu Dievs, esmu svēts.”
  • Sirdī: pārdabisks prieks par Dievu un visu dievišķo, par savu Dieva bērna aicinājumu, par Dieva godu, klātieni utt., par dievkalpojumiem, pat par ciešanām un upuriem Dieva dēļ. „Es pārplūstu priekā visās manās vajāšanās” (2 Kor 7,4). Sv. Pēteris 1.vēstulē (4, 13): „Priecājieties, kad esiet Kristus ciešanu dalībnieki.” Dievam, Jēzus Sirdij līdzi just prieku un sāpes.

II Kāpēc, kādu motīvu dēļ man Dievu jāmīl?

  • Dieva griba ir noteikta pavēle: „Šis ir pirmais un lielākais bauslis, no kura izriet visa bauslība un pravieši.” (Mt 22, 37) „Pirmais” bauslis radies līdz ar cilvēku, cilvēkam iedzimts. „Lielākais” bauslis: ir vienmēr un visur spēkā – bez ierobežojuma, noteikumiem, izņēmumiem, neiespējamības, pārmaiņas, bez gala. Kad ticība būs pārgājusi skatīšanā, cerība - piepildīta, mīlestība mūžīgi turpināsies. Visnepieciešamākā - bez mīlestības nav naida pret grēku un ļauno garu, nav grēku piedošanas; nav cenšanās pēc tikuma, nav draudzības ar Dievu, nav patikšanas Dievam, nav drosmes uz labo, nav neviena patiesa tikuma, neviena nopelna (1 Kor 13).
  • Tāpēc, ka Dievs ir visaugstākās mīlestības bezgalīgi cienīgs - absolūti pilnīgs, visaugstākais labums, bezgalīgā vērtība, kas kļuvis mums sasniedzams, grib būt mūsu Dievs, mūsu īpašums. Tas ir mūsu visaugstākais gods, ka mēs drīkstam Dievu mīlēt. Tā ir debesu svētlaimes būtība: Dievu mīlēt bez gala, būt Dievā un Dievs mūsos.
  • Dieva labdarības dēļ pret mums: „Mīlēsim Dievu tāpēc, ka Viņš mūs pirmais ir mīlējis” (1 Jn 4, 19). No Viņa mīlestības mēs un viss esam dzimuši.
  • Radīšanā: Viss, kam mūsos ir kaut kāda pozitīva vērtība, ir Viņa mīlestības brīvā dāvana: dzīvība, prāts, griba, spēks, labums. „Pēc Dieva tēla un līdzības”. Laicīgās un mūžīgās mantas. Cilvēks visas radības valdnieks un vienīgais Dieva goda un mīlestības caur radībām vidutājs, atbildīgs par Dieva godu un mīlestību virs zemes. Dieva mūžīgās svētlaimes solījums.
  • Pestīšanā: Kungs Jēzus: „Tik ļoti Dievs pasauli ir mīlējis, ka Viņš atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai katrs, kas Viņam tic, iegūtu mūžīgo dzīvi” (Jņ 3, 16). Svētais Pāvils: „Viņš mūsu dēļ nav žēlojis savu paša Dēlu, bet par mums visiem Viņu ir atdevis: vai Viņš mums ar Viņu nav visu devis?” (Rom 8, 32). Sv. Jānis: „Dievs sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu pasaulē, lai mēs caur Viņu dzīvojam: tā ir mīlestība, ne tā, it kā mēs būtu Dievu mīlējuši, bet Viņš pirmais mūs ir mīlējis un sūtījis savu Dēlu par gandarīšanas upuri par mums. Es acīm redzēju un liecinu, ka Tēvs ir sūtījis savu Dēlu kā glābēju pasaulē; un tāpēc es atzīstu mīlestību un ticu mīlestībai, kas Dievam ir pret mums: Dievs ir Mīlestība, un kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs paliek viņā.” (1 Jņ 4, 9-16) Dievs, mūsu labais Gans, kas arī par pēdējo savu avi „atdod savu dzīvību” (Jņ 10, 11). Dievs, mūsu labākais Tēvs, kas mūs nekad neaizmirst un neatstāj, ne ciešanās, ne briesmās, ne kārdināšanās – pat ne pazudušo dēlu – grēkos.

Svētdarīšanā: viss ir Dieva mīlestības darbs.

Kristībā: svētdarošā žēlastība dara mūs par Dieva bērniem, debesu mantiniekiem, Dieva mājokļiem, Svētā Garā tempļiem.

Grēksūdzē: Cik reizes dārgās Jēzus Asinis manā sirdī atjaunoja atpestīšanas un augšāmcelšanās brīnumu! Labais Gans dod Savu dzīvi, lai glābtu savu pēdējo avi.

Citos sakramentos, ik stundas palīga žēlastības: cik gaismas, cik spēka, pasargājuma, skubinājuma Dieva mīlestība man nepārtraukti sniedz un piedāvā!

Caur cilvēkiem – labiem vecākiem, labu vārdu, piemēru, grāmatu, sprediķi utt. – cik daudz Dievs mums dāvina!

Pāri par visu: Vissvētākajā Sakramentā, Svētās Mises upurī, svētajā Komūnijā: sevi pašu un visu savu cilvēktapšanas un atpestīšanas darbu ieliek personīgi mūsu sirdī.

Kāds spriedums? – Ne tikai „Man jāmīl Dievs”, bet: „Es drīkstu Dievu mīlēt – bezgalīgo Mīlestību!”

III Kā varu Dievu mīlēt, kā Viņš man jāmīl?

1) Pateikties! Ka Viņš neatsakās būt mans Dievs, man atļauj būt Viņa radījumam, Viņa pestītam un svētdarītam. Par ticību, Baznīcu, žēlastību, sakramentiem; par dzīvi, veselību, sauli, gaisu, dienišķo maizi, utt.

2) Dievs man patīk: cenšos Viņu labāk pazīt (sprediķos, grāmatās, meditācijās...) – slavēju, godinu, priecājos par Dieva pilnību, godu; gribu, ka visi Viņu pazītu un mīlētu. Sirds sāpes par saviem grēkiem, citu svētzadzībām, zaimiem, Dieva nepazīšanu un neatzīšanu pasaulē. Rūpīga sevis un citu izsargāšana no grēka.

3) Vēlos Dievam labu darīt: upurgatavība – tikai labākā dāvana ir Dieva mīlestības cienīga; cīņa ar grēku, sirdsapziņas izmeklēšana, laba grēksūdze. Dedzība par Dieva godu sevī, ģimenē, kopībā utt. Cenšanās pēc pilnības. Svēta uzmanība, modrība. Augstsirdība, uzticība, izturība.

4) Tiecos pēc Dieva:

  • vienoties ar Dieva gribu: paklausība, atdeve, pacietība, padošanās pārbaudījumos, krustā; labs nodoms – vienotībā ar Jēzus Sirds nodomiem.
  • tuvoties Dievam: lūgšanā runāt, meditācijā klausīties, Svētajā Misē, adorācijā – apmeklēt, Svētajā Komūnijā – vienoties: „ne vairs es, bet Kristus manī”.
  • sekot Dievam: darīt kā Viņš: tuvākā mīlestībā – mīlēt dvēseles, bērnus, trūcīgos, bēdīgos, grēciniekus, ienaidniekus. „Kas saka, ka mīl Dievu, un ienīst savu brāli, tas melo!” Sekot Kristum - Viņam līdzi domāt, gribēt, darīt, priecāties, skumt, ciest, upurēt. Visu pēc Tēva gribas, Tēva godam.

Pēc augšāmcelšanās Pestītājs parādās svētajam Pēterim. Viņu interesē tikai viens. Trīsreiz Viņš jautā: „Vai tu mani mīli?” – „Vairāk par citiem?” Tāpat Viņš stāv manā priekšā: „Vai tu mani mīli?” Atbildam ar svētā Pētera pazemību, gatavību, sirsnību: „Jā, Kungs, es tevi mīlu” (Jn 21, 15-17) Kungs, es gribu katru dienu vairāk, karstāk, uzticīgāk, pašaizliedzīgāk, svētāk Tevi mīlēt! „Kungs, es Tevi mīlu, bet pavairo, šķīstī un svētdari manu mīlestību! Ļauj man dzīvot un mirt mīlestībā uz Tevi! Ļauj man mūžīgi Tevi mīlēt un mūžīgi baudīt Tavu mīlestību!”

...lai Dieva saules gaisma un siltums, un jūsu sirds auglīgā zeme ļauj šiem domu graudiem nest Dieva mīlestības augļus!

Fragments no tēva Toma Gumpenberga OFMCap vēstules māsai Venerandai