Šodienas datums: 21.05.2019  |  Vārda dienas: Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna

Gavēnis

Baznīcai Latvijā ir piederīgi dažāda vecuma cilvēki – gan gados, kuri vēl atceras, ko viņiem mācīja viņu vecāki un vecvecāki, gan vidējā paaudze, kura dažādu apstākļu dēļ mazāk zina par Baznīcas normām, gan arī jaunie cilvēki, kas gribētu uzzināt, kādēļ Baznīca nosaka tādus vai citus likumus. 

Šo dažādo paaudžu cilvēkiem ir atšķirīga pieeja attiecībā uz Baznīcas disciplīnu dažos jautājumos, kas saistīts gan ar vietējās diecēzes tradīcijām, gan audzināšanu ģimenē. Viens no tādiem jautājumiem skar gavēšanu un atturību no gaļas ēdieniem, proti, kamdēļ šī gavēšana un atturība, kas tās tādas ir un kādas ir ar tām saistītas aktuālas normas? Īsumā mēģināšu atbildēt uz šiem jautājumiem. Lasīt tālāk


Gavēnis ir gandarīšanas, ticības formācijas un atgriešanās laiks, kas iesākas Pelnu trešdienā, kad liturģijas ietvaros priesteris tās dalībniekiem uz galvas kaisa pelnus, un šī liturģiskā zīme norāda uz mūsu eksistences trauslumu, atgādina, ka mēs esam atkarīgi no sava Radītāja, ka esam grēcinieki, kuriem nepieciešama Dieva žēlsirdība un piedošana. Šī redzamā zīme ir apliecinājums mūsu gatavībai gandarīt par izdarīto ļaunumu, kā arī izlīgt ar Dievu un cilvēkiem. Tas ir aicinājums uzlūkot sevi ar pazemību, centrālo vietu savā dzīvē ierādot Dievam.

Lasīt tālāk priestera Andra Ševeļa MIC rakstu


Kā gavēt šogad?

Svēto padomi garīgās dzīves padziļināšanai

Jā, klāt ir gavēnis, kas biedējoši saistās ar drūmajām liturģiskajām krāsām baznīcā un cilvēku neapmierināto vēderburkšķēšanu. Bet ko līdz gavēšana un pūles atteikties no kaut kā, ja tas mūsos neko radikāli nemaina vai vēl vairāk - izraisa īgnumu un vieglu aizkaitināmību par visas pasaules kārtību un nekārtību. Gavēņa laiks vai citkārt saukts arī par Baznīcas gada pavasari, šķiet, ir īstais brīdis, lai mūsu garīgās dzīves mazdārziņā sāktu domāt par pavasara sagatavošanās darbiem un sēju. Šis laiks, kas tradīcijā iedibināts jau no apustuļu dienām, paredzēts, lai mēs labāk sagatavotos Pashālajam noslēpumam. Tas var nest daudz garīgus augļus, ja ir pareizi izprasts un izdzīvots, tas tuvina cilvēku Kristum ar dievišķās dzīves atjaunošanu dvēselē. 

Lasīt tālāk


Katrs, kurš ir redzējis Mela Gibsona filmu „Kristus ciešanas”, pievērsis uzmanību režisora vēlmei paralēli Jēzum parādīt arī Marijas drāmu. Uzdrošinos apgalvot, ka Jēzus ciešanas nevar izprast pilnībā visā to dziļumā, neņemot vērā Marijas klātbūtni tajās – Viņa atstātības no Tēva mokām pievienojas arī šķiršanās sāpes no cilvēka, kuru Viņš mīlēja vairāk par visu pasaulē. Marijas dalība Jēzus pasijā no mūsu pasaulīgā skatu punkta ir mistisks, neizprotams apstāklis – vai kāds, zinot, ka viņam draud vislielākais negods un spīdzināšana, nebūtu visiem spēkiem laicīgi atturējis savu vismīļāko cilvēku no iespējas redzēt viņa eksekūciju? Vēl jo vairāk, ja tas ir Dievs, kurš kopš mūžības ir paredzējis iemiesoties un ciest par cilvēkiem negoda nāvi? Tas nozīmē, ka Marijas klātbūtnei izšķirošajos atpestīšanas notikumos ir ļoti liela nozīme. Šajā rakstā piedāvāju ieskatīties Dievmātes dvēselē, atklāt no jauna viņas dzīves drāmu ar tās kulmināciju Golgātas kalnā.

Lasīt tālāk


Pelnu trešdiena ievada mūs Lielā gavēņa laikā. Kopš 7. gadsimta Baznīcā pastāv tradīcija, ka tieši šinī dienā, reizi gadā, ticīgiem uz galvas tiek kaisīti pelni. Pelni bībliskā nozīmē simbolizē grēku, kā arī cilvēka vājību un nepilnību. Gudrības grāmatā ir teikts, ka grēcinieka sirds ir līdzīga pelniem (sal. Gudr 15, 10).

Pelnu trešdienas liturģijā priesteris mums uz galvas kaisa pelnus, un šī liturģiskā zīme norāda uz mūsu eksistences trauslumu, atgādina, ka mēs esam atkarīgi no sava Radītāja un esam grēcinieki, kuriem ir nepieciešama Dieva žēlsirdība un piedošana. Pelnu kaisīšana – tā ir redzamā zīme, ka vēlamies gandarīt par izdarīto ļaunumu un arī izlīgt ar Dievu un cilvēkiem. Tas ir aicinājums uzlūkot sevi ar pazemību un centrālo vietu savā dzīvē ierādīt Dievam.  Lasīt tālāk priestera Andra Ševela MIC rakstu


Ko darīt gavēnī?

Jau nedēļa pagājusi kopš sācies gavēņa laiks, bet, iespējams, kādam joprojām ir aktuāls jautājums: ko darīt gavēnī?

Bieži vien gavēnis ir saistīts ar veselīgas diētas ievērošanu, gatavošanos pludmales sezonai, liekā svara nomešanu... Tomēr, gribas iebilst, tas nav gavēņa pamatmērķis. Jā, atteikšanās no ēdiena ir būtiska gavēņa sastāvdaļa. Pirmie cilvēki sagrēkoja, nespējot atteikties no iekārojama ēdiena. Atsakoties no iemīļotiem ēdieniem, mēs sevi vingrinām, norūdām, lai kārdinājumu brīžos spētu atteikties no grēka.

Lasīt tālāk Pr. Pētera Skudras rakstu