Šodienas datums: 17.12.2017  |  Vārda dienas: Teiksma, Hilda

Ģimene

1. Regulāri lūdzieties mājās.
Grūti iemācīt bērniem lūgties, ja nelūdzamies paši. Ieviesiet savā ģimenē paradumu pulcēties lūgšanu stūrītī divreiz dienā – uz rīta un vakara lūgšanām. Kad bērni sapratīs, ka lūgšanai ģimenē ir galvenā vieta, viņi sāks to piesavināties paši.
Ja runa ir par maziem bērniem, tad var šķist, ka ģimenes lūgšanu laikam nav jēgas – mazuļi cenšas rāpot projām, zīdaiņi raud un tas var novest pie frustrācijas. Taču es gribu jūs iedrošināt, lai jūs nepadotos un turpinātu. Ejiet uz lūgšanu stūrīti neatkarīgi no tā, kā jūs jūtaties. Ja vēlaties, saīsiniet lūgšanu laiku, bet lūdzieties kopā. Jūsu bērni vēro, klausās un uztver daudz vairāk, nekā jums šķiet. Vediet viņus Jēzus klātbūtnē – tā ir lūgšanas būtība. Lasīt tālāk


Kāds gudrs pedagogs ir teicis: „Bērns ir kā tīra lapa, uz kuras katrs atstāj savu zīmi.” Kādas zīmes mēs ierakstīsim savu bērnu dvēselēs? Vai mēs apzināmies, ka esam atbildīgi par saviem vārdiem, darbiem un arī nolaidībām? Vecāku pienākums ir gādāt ne tikai par savu bērnu fiziskajām, bet arī garīgajām vajadzībām – par audzināšanu ticībā un mīlestībā, lūgšanā un tikumos. Ir trīs būtiskas lietas, par kurām vecāki nedrīkst aizmirst: lūgties kopā ar bērniem, svētīt viņus un teikt apliecinājuma vārdus. Tas bērniem dod spēku pārvarēt grūtības un ticēt savām spējām.

Pāri visam – lūdzieties kopā ar bērniem! Pedagogi saka: „Ja gribat bērnam kaut ko iemācīt, māciet līdz pieciem gadiem, jo pēc tam var būt par vēlu.” Kopš Kristības vecāku pienākums ir katru vakaru lūgties bērna klātbūtnē. Ieteicams balsī lūgt „Tēvs mūsu”, „Esi sveicināta, Marija” vai „Gods, lai ir...” lūgšanu. Šī lūgšana, pirmkārt, būs svētība jūsu bērnam, kas vēlāk palīdzēs pārvarēt bailes no tumsas un nakts, otrkārt – labs piemērs. Vecākiem jāatceras, ka bērni sekos viņu paraugam, nevis viņu padomiem. Ja vecāki lūdz Dievu, iet uz dievnamu, tad arī bērni, kad paaugsies, darīs to pašu. Savukārt, ja vecāki nelūdzas, arī bērni diez vai to darīs. Lasīt tālāk


Ja skolā tiek stāstīts par cilvēka fizioloģisko radīšanu, tajā pašā laikā neinformējot par to, ka Dievs rada cilvēka dvēseli tā ieņemšanas brīdī, kā māca tradīcija no sv. Akvīnas Toma līdz pat pāvestam Pāvila VI darbā Humanae Vitae, tad tiek aizmirsts kaut kas tik ļoti svarīgs kā cilvēciskās būtnes pilnīgā identitāte.
Es jautāju: kad sākas mūžīgā dzīve? Jūs atbildēsiet: ieņemšanas brīdī.

Jā. Mēs ticam, ka Dievs rada saprātīgu dvēseli ieņemšanas brīdī, un no šī brīža sākas dvēseles un miesas vienotība, kas veido cilvēcisku būtni. Dvēsele ir mūžīga. Tā nekad nemirst. Mēs ticam miesas, kurā mājo Tēva, Dēla un Svētā Gara mīlestība, augšāmcelšanai.

Kad mēs runājam par auglību, mēs runājam par laulību, kas ir atvērta dzīvībai. Laulības identitāti veido mīlestība, kas tiek izdzīvota vienotībā – nesaraujamībā, un atvērtībā uz dzīvību, kas ir auglība. Ir cilvēki, kas domā un rīkojas pretēji – ir aizvērti dzīvībai. Lasīt tālāk


Plašsaziņu līdzekļos pieejams daudz informācijas, notiek diskusijas par kontracepcijas tēmu. Šo diskusiju ietvaros tiek lietots jēdziens “kontraceptīvā mentalitāte”. Diskusijās sastopami gan absolūti šīs mentalitātes piekritēji, kuri uzskata, ka šī mentalitāte ir laba un veicināma, jo samazina abortu veikšanu un uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, un kontracepcijas aizstāvji, izmantojot farmācijas jaunākos sasniegumus, patiesībā cīnoties par brīvību. Bet ir arī lasāms gluži pretējais – visbiežāk Baznīcas pārstāvju viedoklis, kas norāda uz šīs mentalitātes bīstamību un kas aicina savus sekotājus to neizvēlēties, bet gan tās vietā dot priekšroku citai alternatīvai – dabiskai ģimenes plānošanai. Lasīt tālāk


No 2016. gada jūlija līdz septembra beigām Svētās Ģimenes mājā notiek četru semināru cikls, ko organizē biedrība “Ģimenes attīstības un kultūras centrs “Alise”” un finansiāli no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds. Semināru mērķis ir ģimenes problemātikas akcentēšana. Semināra rīkotāji plāno arī iesaistīties Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētā „Cilvēkdrošības kursa” satura izveidē. Par biedrības ikdienu un aktivitātēm stāsta tās vadītāja Vineta Preisa.

Jau desmit gadus

Biedrība “Alise” darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. V. Preisa stāsta: “Varbūt mūsu darbība līdz šim nav bijusi tik sabiedriski redzama. Sākotnēji bijām orientēti uz interešu izglītību, jo biedrību veidojām kā domubiedri, kuriem pamatā ir mākslinieciska izglītība. Piedāvājām radošas nodarbības bērniem, rīkojām nometnes, kā arī centāmies domāt, kā varam palīdzēt organizēt brīvo laiku bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.” Lasīt tālāk


Otrajā septembra svētdienā mēs Latvijā svinam Tēva dienu. Lūk, dažas pārdomas par tēva lomu un uzdevumiem ģimenē.

Šodien mēs dzīvojam lielā paātrinājumā. Būdami nemitīgā steigā, mēs daudzus darbus atliekam uz pēdējo minūti. Tā rezultātā bieži vien nākas piedzīvot, ka steidzami darāmais mums kļūst svarīgāks par patiesajām vērtībām. Pieredze rāda, ka vairums mūsdienu vīriešu ir nodarbināti ar milzum daudz, viņuprāt, svarīgām lietām, visai bieži aizmirstot, ka viņu galvenais uzdevums ir būt mīlošiem un atbildīgiem vīriem un tēviem.

Apustuliskajā pamudinājumā „Familiaris consortio”, kas tika publicēts 1981. gada 22. novembrī, pāvests Jānis Pāvils II atgādināja četras svarīgākās funkcijas, kuras jāveic ikvienam tēvam, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus ģimenes vispusīgai attīstībai. Lasīt tālāk pr. Andra Ševela rakstu


Grāmatas „Neviens nav vientuļa sala” apakšvirsraksts skan: „Kā atrast dzīvesdraugu visam mūžam?” Tās autorei teoloģei un juristei Gudrunai Kūglerei veiksmes recepte laimīgām un ilgstošām attiecībām nesakņojas vispirms romantikā un ārējā pievilcībā – svarīgāka ir saskaņa būtiskajos dzīves jatājumos un kopīga vērtību bāze. Aizkustinoši un iejūtīgi autore stāsta par mīlestības ciešanām un mīlestības laimi. Viņa sauc vārdā biežākos maldus un kļūdas, kas mūs kavē atrast īsto dzīvesdraugu, un dod padomus, kam pievērst uzmanību, lai, no vienas puses, nepazaudētu sevi, un, no otras, – neizvēlētos nepareizo partneri.

Vienkārši teikt „jā”?

Es apprecējos, kad man bija 27 gadi. Pirms tam es desmit gadu garumā iepazinos ar dažādiem vīriešiem. Biju tikusies ar vairākiem vīriešu tipiem: ar perfektu ģimenes tēvu, ar eksotisku piedzīvojumu meklētāju, ar jūtīgu mākslinieku un šarmantu aktieri, kas attēlo pats sevi. Iepazīstoties ar ikvienu no viņiem, es vismaz uz brīdi pie sevis nodomāju: „Hei, tas taču varētu būt īstais! Mister Perfect!” Taču agrāk vai vēlāk attiecībā uz viņiem mani pārņēma pārliecība: „Nē, šis nav īstais.” Turklāt pārsvarā es nemaz nezināju, kāpēc. Lasīt tālāk


Bīskapa Andrē Žozefa Leonāra grāmata "Baznīca jūs mīl. Cerības ceļš tiem, kas nedzīvo kopā ar dzīvesbiedru, ir šķīrušies vai atkārtoti precējušies" palīdzēs atrast noderīgas atziņas ne tikai tiem, kas nonākuši sarežģītās ģimenes situācijās, bet tā noderēs arī tiem, kas laulībai tikai gatavojas vai par savu laulību ir nolēmuši cīnīties. Šoreiz piedāvātais grāmatas fragments domāts tiem, kuri, noslēguši laulību katoliskajā Baznīcā, vairs nedzīvo kopā. 

Aicinājums pieņemt atšķirtības vientulību

Iedomāsimies, ka ļaunākais jau noticis. Ir bijuši vairāki mēģinājumi izlīgt. Varbūt pāris nav izmantojis visus dabiskos un žēlastības resursus, taču, īstermiņā un cilvēciski raugoties, risinājuma nav. Izvirzīsim arī hipotēzi, ka reliģiskā laulība pavisam noteikti ir spēkā esoša, līdz ar to nav nekādu cerību uz tās atzīšanu par spēkā neesošu. Kā rīkoties? Daži izlemj tūliņ pat pieņemt jauno atšķirtības vai šķiršanās situāciju. Citi diezgan ātri apcer, kā mēdz teikt, „dzīves sākšanu no jauna”. Kura rīcība lielākā mērā atbilst Evaņģēlijam? Lasīt tālāk


Par dažādiem posmiem laulāto kopdzīvē

Esam daudz rakstījuši par sagatavošanos laulības dzīvei, tomēr jāatzīst, ka būt gataviem, paredzēt katru jaunu izaicinājumu ir ļoti grūti. Šajā reizē rakstam par attiecību dinamiku – dažādiem posmiem laulāto kopdzīvē. Tie mazina ikdienas rutīnu, tomēr pieprasa abu laulāto gatavību mainīties līdzi otra dēļ. Katrā šajā posmā laulātie sastopas ar izaicinājumiem pielāgoties un sevi upurēt. Tātad – augt arvien lielākā mīlestībā. Vislabāk tas veicas, ja laulībā vai pat pirms laulībām divi cilvēki pieņem lēmumu sarunāties savā starpā. Runāt pat tad, kad nemaz to nevēlas. Jo, kā zināms, laulāto mīlestība visa mūža garumā nav tikai jūtas, bet pamatā ir lēmums. Laulāto mīlestība var plaukt savstarpējā dialogā, kura pamatā ir gatavība klusēt un uzklausīt, kad otrs runā, vēlme saprast nevis tiesāt, kā arī atvērtība dalīties ar savām jūtām un bezgalīgi piedot otram. Lasīt tālāk


Sirdsapziņas izmeklēšana: ģimenes dzīve

Ģimene ir sabiedrības pamatšūniņa. Diemžēl nereti tieši neveselīga ģimeniskā vide kļūst par dažādu krīžu un problēmu cēloni. Turpinot aizsākto sirdsapziņas izmeklēšanu dažādās dzīves jomās, esam lūguši starptautiskās kustības “Laulāto Tikšanās” vadītāju Ulda un Dainas Žurilo uzrakstīt desmit izplatītākos grēkus, kurus mūsdienu cilvēki pieļauj ģimenes dzīvē.

1. Aborts. Bērna nogalināšana. Kontracepcijas izmantošana laulāto seksuālajās attiecībās.

2. Laulāto neuzticība domās un/vai darbos. Nešķīstas informācijas skatīšanās masu informācijas avotos (internetā, TV, u.c.). Sievas vai vīra noslēgtība seksuālām attiecībām ar laulāto draugu, tādā veidā neapzināti pamudinot otru spert sānsoli.


Asociācija Ģimene: Atklāta vēstule un jautājums žurnālistei Ingai Spriņģei un viņas domubiedriem

Biedrība “Asociācija Ģimene” š.g. 5.oktobrī saņēma e-pasta vēstuli no Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica. žurnālistes Ingas Spriņģes, kurā žurnāliste informēja, ka viņa šobrīd strādā pie raksta par organizācijām, kuras iestājas par "tradicionālo vērtību" saglabāšanu mūsu sabiedrībā.

Pēc I. Spriņģes teiktā, pētījuma tēmu ieteica Igaunijas kolēģis un Re:Baltica valdes loceklis I. Treufelds, kurš novērojis, ka tēma ir ļoti aktuāla. Tāpat I. Spriņģe informēja, ka tas ir pārrobežu pētījums, to vienlaikus veic Latvijā un Igaunijā. „Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par organizācijām un cilvēkiem, kas iestājas par "tradicionālajām vērtībām", saprast viņu motivāciju, informāciju, ko viņi izmanto.” Lasīt tālāk


No 4. līdz 25. oktobrim Vatikānā notika Bīskapu sinode par ģimenes aicinājumu un misiju Baznīcā un mūsdienu sabiedrībā, kurā piedalījās arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kas pārstāvēja Latvijas Bīskapu konferenci. Pēc atgriešanās Latvijā arhibīskaps sniedza nelielu interviju portālam katolis.lv.

Jūs nupat esat atgriezies no ģimenes tēmai veltītas bīskapu sinodes. Kas ir galvenās atziņas, ko esat atvedis?

Atziņu ir ļoti daudz. Bet galvenais, ko gribētos pateikt, ka situācija pasaulē ģimenes jomā strauji mainās un ir ļoti atšķirīga no tās, kas bija, piemēram, Vatikāna Otrā koncila laikā. Viena daļa no bīskapiem, kardināliem saka: „Pasaule mainās, un Baznīcai arī jāmainās līdzi. Ja nemainīsimies līdzi, tad mēs katrs aiziesim savā virzienā.” Tik tālu var piekrist. Taču jautājums, ko nozīmē Baznīcai mainīties. Ja tas nozīmē pieņemt pasaules diktētos noteikumus, tad tas ir nepieņemami. Ja tas nozīmē, ka mums savs vēstījums jāietver tādā formā un vārdos, kas ir saprotami mūsdienu cilvēkam, sabiedrībai, tad pilnīgi piekrītu. Lasīt tālāk


Šogad Madonas draudzē vairākas ģimenes izmantoja Ģimenes ekoloģijas institūta piedāvāto iespēju klausīties vebināru (semināru ar interneta starpniecību) par ģimenes plānošanu un auglības atpazīšanas metodēm. Lūk, vienas dalībnieces liecība vebināra noslēgumā.

„Tas notika karstā vasaras naktī, kad savus trīs bērnus biju atstājusi pie mammas, lai mazliet atpūstos. Tikko biju pametusi darbu, galvā dunēja jautājums "Ko tu iesāksi ar savu dzīvi?" To reto atpūtas vakaru izmantoju, lai lasītu grāmatu (kristīgu literatūru). Izmisīgi meklēju atbildi uz jautājumu "Kas es esmu? Ko darīt tālāk?" Lasīt liecību


Diskusijas par auglības atpazīšanas metodēm (AAM) vienmēr izraisa emocijas. Par to nav jābrīnās, jo AAM paredz dzīvesveidu un domāšanu, kas ir alternatīva mūsdienu masu kultūrai.

Manis iztulkotais ārstes Gražinas Ribakas raksts par to, kāpēc dabīgās metodes nav populāras, interneta vidē izraisīja diezgan plašu rezonansi. To varēja redzēt gan pēc apmeklējumu statistikas, gan pēc saņemtajiem komentāriem. Viens no tiem izcili ilustrē galvenos stereotipus par AAM. Tādēļ atļaušos to nocitēt pilnā apjomā:

“Visu šajā rakstīto apgalvojumu pamatojums nav atrodams ne akadēmisko rakstu datubāzē, ne PVO mājaslapā, ieskaitot minētās darba grupas un %. Metodes pētniecība ir ļoti vienpusēja, ņemot vērā to, ka tai piesakās cilvēki no Eiropas valstīm, kas jau interesējas par šo metodi, un tajos pētījumos, kurus par šo metodi esmu lasījusi, tas arī atzīmēts kā risks datu vispārināšanai. Respektīvi, metode ir laba tiem, kuriem šķiet, ka nepārtraukts sievietes ķermeņa monitorings ir veiksmīgākais kontracepcijas veids. Katoļu baznīcas sapnis — pārraudzīt un kontrolēt to, kad un cikos cilvēki mīlējas. Jo ar šo metodi mīlēties pāris var vidēji 10-14 dienas mēnesī, tikai naktīs un tikai noteiktos laikos, nevis tad, kad to vēlas.”

Tātad, galvenie pārmetumi ir šādi:

  • Par AAM nav akadēmisko pētījumu vai arī ir tie ir neobjektīvi.
  • Trūkst Pasaules Veselības organizācijas vērtējuma.
  • Ļaunais pāvests sapņo, lai AAM lietotāji mīlētos “tikai naktīs un tikai noteiktos laikos”.
  • Tikai 10-14 dienas? Lasīt tālāk

Pārsteidzoši vienkāršās, dabiskās ģimenes plānošanas metodes, kas balstās uz redzamo un konkrēto auglības simptomu novērošanu, nav īpaši populāras mūsdienu pasaulē. Kāpēc par spīti vairākām priekšrocībām tās nav panākušas vispārējo atzīšanu? Iemesli ir šādi: 1) maldīgs priekšstats par to, ka tās nav efektīvas; 2) vājas zināšanas par fizioloģiju un likumiem, kas regulē cilvēka auglību; 3) nevēlēšanās pārvarēt grūtības, kas saistītas ar sevis novērošanu un, pirmām kārtam, ar periodisko atturību; 4) nepamatota ticība kontraceptīvo tablešu efektivitātei un nekaitīgumam. Lasīt tālāk