Šodienas datums: 21.07.2017  |  Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa

Ģimene

Ir vērts būt tēvam

Otrajā septembra svētdienā mēs Latvijā svinam Tēva dienu. Lūk, dažas pārdomas par tēva lomu un uzdevumiem ģimenē.

Šodien mēs dzīvojam lielā paātrinājumā. Būdami nemitīgā steigā, mēs daudzus darbus atliekam uz pēdējo minūti. Tā rezultātā bieži vien nākas piedzīvot, ka steidzami darāmais mums kļūst svarīgāks par patiesajām vērtībām. Pieredze rāda, ka vairums mūsdienu vīriešu ir nodarbināti ar milzum daudz, viņuprāt, svarīgām lietām, visai bieži aizmirstot, ka viņu galvenais uzdevums ir būt mīlošiem un atbildīgiem vīriem un tēviem.

Apustuliskajā pamudinājumā „Familiaris consortio”, kas tika publicēts 1981. gada 22. novembrī, pāvests Jānis Pāvils II atgādināja četras svarīgākās funkcijas, kuras jāveic ikvienam tēvam, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus ģimenes vispusīgai attīstībai.

Pirmkārt, tēvs ir atbildīgs ne tikai par ģimenes drošību, bet īpaši par ieņemtā bērna dzīvības saglabāšanu. Jau kopš ieņemšanas brīža bērnam ir tiesības būt vecāku mīlētam, cienītam un gaidītam. Ikvienam vēl mātes klēpī esošam bērnam ir savs tēvs, kura pienākums ir rūpēties, sargāt un būt atbildīgam par viņa dzīvību. Aborts iznīcina ne tikai bērna dzīvību, bet nogalina arī tēva un mātes sirdsapziņu. Tas nozīmē, ka aborts nav tikai sievietes, bet arī vīrieša traģēdija, jo viņš nenosargāja sava bērna dzīvību. „Tieši aborts visvairāk apdraud un iznīcina mieru visā pasaulē. Ja māte var nogalināt savu bērnu, tad kas tādā gadījumā var traucēt man nogalināt tevi un tev – mani? Tādā gadījumā vairs nav nekādu šķēršļu to darīt arī mums” – saņemot Nobela Miera prēmiju, savā uzrunā uzsvēra Māte Terēze no Kalkutas.

Otrkārt, ne tikai mātei, bet arī tēvam jāpiedalās bērna audzināšanā. Tēva loma šajā procesā ir ļoti nozīmīga, pat neaizstājama. Zēns kļūst par īstu vīrieti, pateicoties attiecībām ar tēvu. Katrs zēns vēlas būt stiprs, vīrišķīgs, apķērīgs. Puiši cenšas uz citiem atstāt iespaidu, viņi grib tikt novērtēti un uzslavēti. Zēnam ir svarīgi zināt: „Vai es esmu stiprs, drošsirdīgs, gudrs? Vai esmu īsts vīrietis?” Tieši no sava tēva ikviens zēns gaida atbildi uz šiem jautājumiem.

Meitene kļūst par sevi cienošu sievieti, ja viņai ir dziļas attiecības ar tēvu. Meitas dzīvē tēvs ir pirmais vīrietis. Kādas izveidosies attiecības ar tēti, tādas nākotnē būs arī attiecības ar citiem vīriešiem. Tēva uzdevums ir palīdzēt meitai atklāt tās sievišķību un skaistumu. Ikviena meitene grib zināt: „Vai esmu skaista? Vai esmu mīlestības vērta?” Un, protams, ka viņa gaida, lai uz šiem jautājumiem atbildētu vispirms jau tētis. Šie principi nav attiecināmi tikai uz maziem zēniem un mazām meitenēm. Dēls vai meita neatkarīgi no tā vecuma vienmēr ilgosies un gaidīs dzirdēt no sava tēva vārdus: „Mans dēls, cik tu esi gudrs, drosmīgs, atbildīgs! Tu esi īsts vīrietis! Es lepojos ar tevi!”, savukārt meita ilgosies dzirdēt: „Cik tu esi skaista! Tevis dēļ ir vērts cīnīties! Tu esi mīlestības vērta!”

Ja bērnam ir bijušas labas attiecības ar tēti pirmajos piecos dzīves gados, tad nākotnē viņš jutīsies pasargātāks, viņam būs daudz vieglāk pielāgoties dzīvei gan skolā un augstskolā, gan uzsākot darba dzīvi un komunicējot sabiedrībā. Tieši tēvs ir tas, kurš ieliek stipru mugurkaulu bērna turpmākajai dzīvei, dalīdamies ar savu vīrišķību un drosmi, mācīdams patstāvību, disciplīnu, morāles vērtības, izskaidrodams bērnam dažādus svarīgus jautājumus, kā arī ar personīgo piemēru rādīdams, kā tikt galā ar dzīves grūtībām. Ja mātes mīlestība bērnu sargā šeit un tagad, tad tēva mīlestība sniedzas daudz tālāk – tā pavada bērnu visā viņa dzīvē un māca pārvarēt grūtības. Bērna kā personas vispusīgai attīstībai ir vajadzīga gan māte, gan tēvs.

Brīnišķīgs tēva un mātes mīlestības piemērs – tas ir pats svarīgākais, ko vecāki var dot bērniem, no tā ir atkarīga visa audzināšana. Tas atstāj ietekmi ne tikai uz bērnu uzvedību mājās, bet arī uz visu dzīvi kā tādu, it īpaši uz viņu vēlāko laulības dzīvi. Mīlestības gaisotne ģimenē – tas ir pats svarīgākais bērna integrālas attīstības faktors. Neaizmirsīsim, ka bērnu laime lielā mērā ir atkarīga no vecāku savstarpējās mīlstības.

Treškārt, darbs. Tēva pienākums ir nodrošināt ģimenes labklājību, taču profesionālie pienākumi nedrīkst graut ģimenes vienotību. Veicamajam darbam ir jākalpo ģimenei, nodrošinot tās stabilitāti. Mūsdienu pasaule prasa no tēviem aktīvu iesaistīšanos darbā, kas bieži vien negatīvi ietekmē visu ģimeni. Tēvi arvien retāk ir mājās. Notiek arī tā, ka tēvs noskūpsta savu aizmigušo bērnu pirms došanās uz darbu un pārnākot no tā vēlu vakarā, kad bērns jau ir devies pie miera. Nereti gadās arī tā, ka tēva intereses aptver visai plašu spektru, viņš interesējas par makšķerēšanu, medībām, sportu, veido attiecības ar draugiem, viņam ir savas bizness, darbs... Svarīgs ir viss, izņemot bērnu, jo laika pavadīšana ar mazo cilvēku šķiet tik garlaicīga un nogurdinoša. Sekas tam ir ģimenes saišu iršana, – situācija, kurā tikai māte piedalās audzināšanas procesā. Taču pats skumjākais ir tas, ka daudzi pieauguši cilvēki nes sevī žēlumu un dusmas pret savu tēvu. Viņi tika ievainoti ar vienaldzību un jutās pamesti, nemīlēti, atstāti novārtā.

Ceturtkārt, tēvam jārūpējas par ģimenes ticību un reliģisko dzīvi. Kristīgā ģimene tiek saukta par „mājas Baznīcu”, bet katrā baznīcā ir priesteris. Ģimenē šo funkciju pilda tēvs, kas Dieva priekšā ir atbildīgs par savas ģimenes garīgo dzīvi. Vecāku sūtība ir audzināt savus bērnus ticībā, mācīt viņiem lūgties, apgūt morāles vērtības – pašaizliedzību, veselīgas spriešanas spējas, pašsavaldību un palīdzēt atklāt viņu dzīves aicinājumu. Vecākiem, cik vien tas iespējams, jāgādā par savu bērnu fiziskajām un arī garīgajām vajadzībām.

Ar savu kristīgas dzīves piemēru tēvs efektīvi un dabiski ievada savus bērnus dzīvā saskarsmē ar Kristu un Baznīcu. Savulaik pāvests Pāvils VI vīriešiem sacīja: „Un jūs, tēvi, – vai protat lūgties kopā ar saviem bērniem, ar visiem mājiniekiem, vismaz laiku pa laikam? Jūsu piemērs, kura pamatā ir kristīgais pasaules uzskats un kopējā lūgšana, ir nenovērtējama dzīves mācību stunda. Tā jūs ienesat mieru savā ģimenē un ceļat Baznīcu!” Ja dēls vai meita redzēs lūdzamies tēvu, tā viņam būs vērtīgāka mācībstunda par visām kristīgās mācības stundām skolā.

Gribat to vai ne, taču jūs, tēvi, saviem bērniem kļūstat par Dieva „tēlu”. Ja jūs rīkojaties nemorāli, bērnam izveidojas „nepareizs” priekšstats par Dievu. Tādu Dievu bērns agri vai vēlu noraidīs. Un tas ir labi, ka viņš noraidīs šādu karikatūru par Dievu, taču pats ļaunākais ir tas, ka viņam būs grūti iepazīt, kāds Dievs ir patiesībā. Bez vecāku kristīgās dzīves piemēra, ko bērni saņem ģimenē, vēlāk ir grūti iemācīt jauniešiem ticēt Dievam un Viņu godināt.

ASV veiktie pētījumi liecina – ja visa ģimene ir neticīga un sieva atgriežas pie Dieva, tad no pārējās ģimenes atgriežas tikai 17 %. Taču, ja pie Dieva atgriežas vīrs, tad atgriežas gandrīz visa ģimene – 95 %. Tāds ir vīrieša atgriešanās un liecināšanas spēks un iedarbība uz tuvākajiem.

Mūsdienās mēdz sacīt: „Grūti būt labam cilvēkam, vēl grūtāk būt labam vīram, bet visgrūtāk ir būt labam tēvam.” Tēva dienā (11. septembrī) pateiksimies Dievam par mūsu tēviem un lūgsim viņiem Kunga svētību un žēlastību, lai viņi pašaizliedzīgi mīlētu savas sievas un bērnus, un ar lielu atbildību veiktu savus tēva pienākumus.

Nobeigumā vēlos lūgt ikvienu dēlu un meitu – ar mīlestību raugoties savam tētim acīs, pateikt skaistākos vārdus pasaulē: „Tēti, es tevi mīlu!” Esmu pārliecināts, ka viņam tā būs visskaistākā dāvana.

Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests

Atpakaļ uz sadaļu "Ģimene"