Šodienas datums: 28.05.2017  |  Vārda dienas: Vilhelms, Vilis

Ģimene

Kontraceptīvā mentalitāte un tās izraisītās sekas

Plašsaziņu līdzekļos pieejams daudz informācijas, notiek diskusijas par kontracepcijas tēmu. Šo diskusiju ietvaros tiek lietots jēdziens “kontraceptīvā mentalitāte”. Diskusijās sastopami gan absolūti šīs mentalitātes piekritēji, kuri uzskata, ka šī mentalitāte ir laba un veicināma, jo samazina abortu veikšanu un uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, un kontracepcijas aizstāvji, izmantojot farmācijas jaunākos sasniegumus, patiesībā cīnoties par brīvību. Bet ir arī lasāms gluži pretējais – visbiežāk Baznīcas pārstāvju viedoklis, kas norāda uz šīs mentalitātes bīstamību un kas aicina savus sekotājus to neizvēlēties, bet gan tās vietā dot priekšroku citai alternatīvai – dabiskai ģimenes plānošanai.

1. Kontraceptīvās mentalitātes jēdziena skaidrojums un vēsturiskā izcelsme

Lai labāk saprastu kontraceptīvās mentalitātes būtību, vispirms svarīgi noskaidrot šajā jēdzienā ietvertā katra atsevišķā vārda nozīmi. Mentalitāte raksturo izplatītu, visapkārt valdošu domāšanas veidu, kas ir atsaucīgs uz tūlītēju labumu, bet nav ieinteresēts par tālejošām sekām. Mentalitāte eksistē sabiedrībā, kad pietiekami daudz cilvēku reaģē uz situāciju bez domāšanas par ilgtermiņa sekām. Mentalitāti ir ļoti grūti labot, jo to ierobežo neapzināti pieņēmumi un sargā ieraduma spēks. Mentalitātei ir arī ļoti grūti pretoties. Karls Jungs to skaidro, minot par piemēru vergus – tā kā romieši agrāk dzīvoja nepārtrauktā vergu atmosfērā, tie zemapziņā tika inficēti ar vergu psiholoģiju. Ko līdzīgu mēs varam attiecināt  mūsdienās uz patērētāju mentalitāti, aukstā kara mentalitāti un arī kontraceptīvo mentalitāti.[1]

Vārds “kontraceptīvs” nozīmē jebkādas darbības, kas tiek veiktas vai nu pirms, vai nu paša procesa laikā vai pēc laulāto dzimumakta ar nodomu novērst prokreāciju. Kontraceptīvs nozīmē: pret ieņemšanu.[2] Tā ir izvairīšanās no iespējamam dabiskām un prokreatīvam dzimumakta sekām, izmantojot vai nu mehāniskus, vai ķīmiskus līdzekļus. Kontracepcijas mērķis ir nošķirt dzimumaktu no prokreācijas, tādējādi kontracepcijas partneri var izbaudīt baudu, ko sniedz sekss, bez neērtām bailēm, ka viņu seksuālās darbības varētu novest pie vēl kāda cilvēka radīšanas.

Kontraceptīvā mentalitāte iestājas, kad dzimumakta nodalīšana no prokreācijas tiek uztverta par pašsaprotamu, un partneri, kuri izsargājas, jūt, ka viņi sevi ir nodalījuši no jebkādas atbildības par ieņemšanu, kas var gadīties neveiksmīgas kontracepcijas dēļ. Ironiski, bet kontracepcijas izmantošana, lai noņemtu atbildību par paša pēcnācējiem, daudzu prātos nozīmē būt atbildīgam un pat būt atbildīgam vecākam. Kontraceptīvā mentalitāte nozīmē, ka pārim ir ne tikai līdzekļi, lai nodalītu dzimumaktu no prokreācijas, bet arī tiesības vai atbildība.[3]

Viens no pirmajiem cilvēkiem, kas pievērsa uzmanību kontraceptīvajai mentalitātei un ar statistikas palīdzību centās pieradīt tās plašo izplatību, bija jezuītu tēvs sociologs Stanislas de Lestapis. Savā 1960. gadā publicētajā grāmatā La lilitation des naissances, viņš rakstīja, ka Anglijā 1949. gadā veikto abortu skaits bija 8.7 reizes augstāks tiem pāriem, kas regulāri lietoja kontracepciju nekā tiem, kas nelietoja. Zviedrijā līdz ar kontracepcijas legalizēšanu abortu skaits no 703 1943. gadā pieauga līdz 6328 1951. gadā. Šveicē, kur kontracepcija bija neierobežota, 1955. gadā abortu skaits līdzinājās jaundzimušo skaitam vai pat pārsniedza. Tādējādi de Lestapis pamatoja apgalvojumu, ka kontracepcija nesamazina abortu skaitu, tieši otrādi – tā tiecas ieviest “kontraceptīvu prāta stāvokli”, kas noved pie atbrīvošanas no atbildības par iedomāto bērnu, kas savukārt noved pie vēl vairāk abortiem.

1967. gadā Pāvesta komisijas ziņojums, lai gan mudināja Romu dot morālu akceptu kontracepcijas izmantošanai īpaši norādītās iestādēs, tomēr nosodīja kontraceptīvo mentalitāti kā dzīvesveidu, kas ir totāli egoistisks, iracionāls un pretējs auglīgumam. Šajā pašā gadā jezuītu tēvs Robert V. O’Brien paziņoja, ka, lai gan Baznīcai nav “tieša vada uz Debesīm”, morāles jautājumos tā atzīst, ka kontraceptīvā mentalitāte ir slimas civilizācijas simptoms.[4]

1968. gada 29. jūlijā Vatikāns izdeva pāvesta Pāvila VI encikliku Humanae Vitae, kur runāts par dzimstības kontroli. Iespējams, neviens pāvestu dokuments līdz tam nebija izraisījis tik negaidītu un nekavējošu publisku un negatīvu reakciju gan no tiem, kas pārstāvēja Katolisko Baznīcu, gan tiem, kas atradās ārpus tas. Enciklikā Pāvils VI vēlreiz apstiprināja Baznīcas mācību, ka katram un ikvienam laulības aktam jābūt atvērtam uz dzīvības ieņemšanu.

Jāņa Pāvila II Apustuliskais pamudinājums Familiaris Consortio, kas tika izdots 1981. gadā, bija pirmais oficiālais Baznīcas dokuments, kurā tika lietota frāze “kontraceptīvā mentalitāte” un kas tika ierindota kā trešais grēks pret dzīvību – uzreiz pēc aborta un sterilizācijas.

1995. gadā izdotajā enciklikā Dzīvības evaņģēlijs Jānis Pāvils II raksta, ka kontraceptīvā mentalitāte ļoti atšķiras no atbildīgu vecāku stāvokļa un tās negatīvā vērtība ir, ka tā veicina kārdinājumu uz abortu, kad tiek ieņemta negribēta dzīvība.

1995. gada tika izdots arī Ģimenes Pontifikālās padomes dokuments Cilvēka seksualitātes patiesība un nozīme, kas aicināja vecākus meitu audzināšanā novērst kontraceptīvo mentalitāti, kas ir ļoti izplatīta meiteņu vidū un ar ko viņām vēlāk būs jāsaskaras laulībā.[5]

2. Kontraceptīvās mentalitātes sekas

Kontraceptīvā mentalitāte cilvēka prātam dara pieņemamu un atbalstāmu kontracepcijas lietošanu. Tās iespaidā kontracepcija tiek uztverta par pašsaprotamu. Savukārt kontracepcijai ir virkne seku, kas uzskaitītas tālāk:

  • Kontracepcija savā būtībā ir nepareiza – tā ir nedabiska. Dzimumakta dabiskās sekas ir bērna ieņemšana, tā ir pasaules dabiskā kārtība, un ir nepareizi tajā iejaukties.[6] Turklāt, tā kā kontraceptīvā mentalitāte kļūst arvien izplatītāka un pieņem apveidu, it kā tā būtu dabiska un neizbēgama, tas liek kontracepcijas opozīcijai izskatīties arvien nedabiskākai un nesaprotamākai. Bet jāpatur prātā, ka kontraceptīvās mentalitātes pamatā ir bailes no kaut kā ļoti dabiska – bērniem. Daži psihiatri to ir diagnosticējuši pat kā patoloģiju.[7]
  • Kontracepcija ir pret dzīvību. Dzīvība ir fundamentāls labums. Tie, kuri lieto kontracepciju, ar nodomu iesaistās aktā, kas ir pret dzīvību, jo paredz novērst iespēju nākt pasaulē jaunai dzīvībai, kas varētu nest labumu cilvēcei.
  • Kontracepcija ir aborta forma – daži no kontracepcijas veidiem novērš jau apaugļotas olšūnas implantēšanos dzemdē un attīstību.
  • Kontracepcija nodala seksu no reprodukcijas.[8] Baznīca māca, ka fiziskajai mīlestībai starp laulātajiem ir nozīme un mērķis, kas sniedzas aiz tīras bērnu ieņemšanas, bet tā arī apstiprina, ka laulāto mīlestības fiziskā izpausme nekad nedrīkst morāli tikt nodalīta no prokreācijas iespējamības.[9]
  • Kontracepcija var radīt riskus veselībai – kontracepcija var sabojāt cilvēka veselību gan kontracepcijas blakusefektu dēļ, gan arī tādēļ, ka kontracepcija veicina dzimumattiecības ar vairākiem partneriem un tādējādi palielina risku saslimt ar seksuāli transmisīvām slimībām, un veicina šo slimību izplatīšanos sabiedrībā.
  • Kontraceptīvā kultūra ir bīstama. Kontraceptīva mentalitāte iedveš, ka vīrietim un sievietei ir pilnīga un absolūta kontrole pār viņu reproduktīvajām dzīvēm. Tiklīdz cilvēkiem ir šāds domāšanas veids un kontracepcija pieviļ, viņi uzskata, ka radušos problēmu (grūtniecību) var vienkārši likvidēt.[10] Kultūra, kas ir slēgta dzīvībai aktā, kas rada dzīvību, nebūs atvērta dzīvībai, kad tā tiks ieņemta. Gan aborts, gan kontracepcija sakņojas uzskatā, ka, lai izvairītos no bērniem, var izmantot mākslīgus un traucējošus līdzekļus, lai kavētu ķermeņa dabisko prokreatīvo spēju.

Lai gan aborts un kontracepcija nav vienlīdzīgi ļaunumi, tie abi rezultējas jaunas dzīvības noliegšanā. Tie abi atspoguļo attieksmi, kas bērnu uzskata par seksuālās aktivitātes nevēlamu blakusproduktu, nevis dāvanu, kas izriet no laulības vienības. Saistība starp kontracepcijas mentalitāti un abortiem konkrēti redzama abortu tendencē. ASV Ģimenes plānošanas institūts 1996. gadā publicēja pētījumu, kas atklāja, ka laikā starp 1994. gadu un 1995. gadu 58% no 9985 abortu pacientēm lietoja kontracepciju mēnesī, kad kļuva stāvoklī. Daudzo atkārtoto abortu daudzums ir pierādījums tam, ka aborts ir kļuvis par alternatīvu formu dzimstības kontrolei.[11] Japāņu pētījums parāda, ka sievietēm, kuras lieto kontracepciju, ir 6 reizes vairāk abortu nekā tām, kuras nelieto.[12]

Kontracepcija veicina abortu veikšanu ne tikai starp tiem, kam ir dzimumattiecības ārpus laulības, bet arī tiem, kas ir laulībā. Daudz lielāka ir varbūtība, ka abortu veiks tie, kas lieto kontracepciju nekā tie, kas izvēlas dabisko ģimenes plānošanu. Tie, kuriem, lietojot kontracepciju, neplānoti iestājas grūtniecība, visumā ir dusmīgi, tā kā no savas puses viņi ir izdarījuši visu, lai grūtniecību novērstu. Šajā gadījumā grūtniecība tiek uztverta ka krīze.[13]

  • Kontracepcija var tikt izmantota kā eigēnikas rīks, kas nozīmē selekciju un domāšanu rasēs.
  • Kontracepcija var tikt izmantota masu populācijas kontroles programmās kā viena no kulturālā imperiālisma formām vai varas nepareiza izmantošana.
  • Kontracepcija var novest pie iedzīvotāju skaita samazināšanās.
  • Kontracepcija veicina amorālu uzvedību. Nošķirot seksu no laulības, kontracepcija padara vieglākas dzimumattiecības ārpus laulības, vecina seksuālās amoralitātes izplatīšanos, cilvēki amorālu seksu uzskata par mazāk riskantu, un tas vājina ģimeni.[14]

3. Atšķirība starp kontracepciju un dabisko ģimenes plānošanu

Daļa sabiedrības pārmet pāriem, kuri izmanto dabisko ģimenes plānošanu, ka viņi savā domāšanā ir tikpat aizvērti pret dzīvību un bērnu ieņemšanu kā tie, kuri lieto kontracepciju, ka arī viņi vēlas iesaistīties “bezbērnu” dzimumattiecībās. Tomēr jāsaka, ka dabiskā ģimenes plānošana būtībā ir pretēja kontraceptīvajai mentalitātei.[15] Dabiska ģimenes plānošana nevar tikt izmantota kā kontracepcija. Kontracepcijas gala mērķis vai nodoms ir padarīt dzimumaktu neauglīgu. Kontracepcijas mentalitāte novērš prokreāciju, t.i., prokreatīvu aktu padara ne-prokreatīvu.[16]

Atšķirība starp tiem, kuri izvēlas dabisko ģimenes plānošanu, un tiem, kas lieto kontracepciju, ir tā, ka pirmie neiesaistās aktā, kura dabu tie vēlētos kavēt, viņi pieturas pie principiem par seksuālo atbildību, viņu seksuālais akts paliek atvērts prokreācijai, kā daba to atļauj. Ar dabiskās ģimenes plānošanu pāri atturas no dzimumattiecībām, kad viņi zina, ka var ieņemt bērnu, un iesaistās dzimumattiecībās, kad nevar ieņemt – tieši tāpēc, ka vēlas būt atbildīgi par savu bērnu ieņemšanu.[17]

Baznīcas mācība nepauž, ka pārim jābūt smagiem iemesliem, ārkārtas apstākļiem vai dzīvības vai nāves situācijai, lai izmantotu dabisko ģimenes plānošanu, drīzāk Baznīca runā par pamatotiem iemesliem. Dabisko ģimenes plānošanu nedrīkst izmantot nekritiski, tajā pašā laikā Baznīca arī neprasa ģimenēm, lai tām būtu maksimāli iespējamais bērnu skaits vai ka tas būtu ļoti vēlams. Lai pāris varētu izmantot dabisko ģimenes plānošanu, tiem vienkārši jābūt pamatotiem iemesliem. Enciklika Humanae Vitae runā par nopietniem iemesliem, pamatotiem gadījumiem, cienīgiem un svarīgiem pamatojumiem, attaisnojamiem iemesliem un pareiziem iemesliem, lai izvairītos no grūtniecības ar dabiskās ģimenes plānošanas palīdzību. Kas tieši kvalificējas kā nopietns, pamatots, cienīgs, svarīgs vai attaisnojams, ir debatējams jautājums, un šeit nav vienas atbildes, kas derētu pilnīgi visiem.

Starp katoļiem ir daļa konservatīvu kritiķu, kuri uzskata, ka dabiskā ģimenes plānošana pieļauj iedomu vai pieņēmuma grēku. Teorētiski ir iespējams, ka dabisko ģimenes plānošanu izmanto sliktā, pat grēcīga veidā, bet to nav iespējams izmantot kontraceptīvā veidā. Te varētu būt runa par savtīgu mentalitāti vai pat grēcīgu mentalitāti, bet tā nevar būt kontraceptīvā mentalitāte.[18] Dabiskā ģimenes plānošana neizraisa un nemudina uz kontraceptīvo mentalitāti.  Pāris, kas izmanto dabisko ģimenes plānošanu, nekad neiekritīs kontraceptīvās mentalitātes lamatās.

Nobeigums

Kontraceptīvā mentalitāte ir sabiedrībā plaši izplatīts domāšanas veids, kurā dzimumakta nodalīšana no prokreācijas tiek uztverta par pašsaprotamu, un partneri, kuri izsargājas, nodala sevi no jebkādas atbildības par bērna ieņemšanu, kas var gadīties neveiksmīgas kontracepcijas dēļ. Vēl vairāk – viņi uzskata, ka tās ir viņu tiesības un pat atbildība.

Kontraceptīvā mentalitāte un kontracepcija, kura šīs mentalitātes iespaidā cilvēku acīs padarīta par atbalstāmu un pat nepieciešamu, atstāj sekas gan fiziskā, gan mentālā līmenī. Statistika nešaubīgi apstiprina sakarību starp kontracepcijas pieejamību un popularitāti, un abortu skaita pieaugumu – tur, kur tiek legalizēta un popularizēta kontracepcija, pieaug arī abortu skaits. Sievietes, kuras lieto kontracepciju, grūtniecības gadījumā biežāk veic abortus nekā sievietes, kas kontracepciju nelieto, jo pirmās grūtniecību uzskata par problēmu vai kontracepcijas neveiksmi. Turklāt vairāki no kontracepcijas līdzekļiem paši darbojas kā mikroabortu veicēji, neļaujot apaugļotai olšūnai implantēties dzemdē.

Kontracepcija arī būtībā kropļo cilvēku domāšanu, jo tieši tā ir nedabiska, nevis grūtniecība. Bērns ir dzimumakta dabiskās sekas, nevis nevēlams blakusprodukts. Kā arī tā veicina amorāla dzīvesveida izplatīšanos sabiedrībā, jo iespēja stāties dzimumattiecībās bez riska iestāties grūtniecībai veicina ārlaulību sakarus un degradē ģimenes nozīmi.

Baznīca mudina sabiedrību kontraceptīvās mentalitātes vietā izvēlēties dabisko ģimenes plānošanu. Tās galvenā atšķirība un pamatojums, kāpēc dabiskā ģimenes plānošana nav vēl viens kontracepcijas veids, ir tā, ka pāri atturas no dzimumattiecībām, kad viņi zina, ka var ieņemt bērnu, un iesaistās dzimumattiecībās, kad nevar ieņemt. Tādējādi viņi neiesaistās aktā, kura dabu vēlētos kavēt, un paliek atvērti prokreācijai.

Maija Dārzniece


[1] Demarco D. The Contraceptive Mentality Iegūts 2016. gada 17. septembrī no http://www.catholicculture.org/culture/library/view.cfm?id=3417
[2] Erlenbush R. NFP: The Myth of the Contraceptive Mentality Iegūts 2016. gada 16. septembrī no http://www.catholiceducation.org/en/religion-and-philosophy/apologetics/nfp-the-myth-of-the-contraceptive-mentality.html
[3] Demarco D. The Contraceptive Mentality Iegūts 2016. gada 17. septembrī no http://www.catholicculture.org/culture/library/view.cfm?id=3417
[4] Demarco D. The Contraceptive Mentality Iegūts 2016. gada 17. septembrī no http://www.catholicculture.org/culture/library/view.cfm?id=3417
[5] The Body Theologic What is a “contraceptive mentality?” Iegūts 2016. gada 15. septembrī no https://bodytheologic.wordpress.com/2011/01/05/what-is-a-contraceptive-mentality/
[6] BBC Contraception: Moral case against contraception Iegūts 2016. gada 15. septembrī no http://www.bbc.co.uk/ethics/contraception/against_1.shtml
[7] Demarco D. The Contraceptive Mentality Iegūts 2016. gada 17. septembrī no http://www.catholicculture.org/culture/library/view.cfm?id=3417
[8] BBC Contraception: Moral case against contraception Iegūts 2016. gada 15. septembrī no http://www.bbc.co.uk/ethics/contraception/against_1.shtml
[9] Whitehead K. D. Consequences of the Contraceptive Mentality Iegūts 2016. gada 17. septembrī no https://www.ewtn.com/library/PROLIFE/contramental.htm
[10] BBC Contraception: Moral case against contraception Iegūts 2016. gada 15. septembrī no http://www.bbc.co.uk/ethics/contraception/against_1.shtml
[11]  Adams J. T. Contraception and the Consistent Life Ethic Iegūts 2016. gada 16. septembrī no http://www.cuf.org/2004/01/contraception-and-the-consistent-life-ethic/
[12] Demarco D. The Contraceptive Mentality Iegūts 2016. gada 17. septembrī no http://www.catholicculture.org/culture/library/view.cfm?id=3417
[13] Smith J. The Connection between Contraception and Abortion Iegūts 2016. gada 15. septembrī no http://www.goodmorals.org/smith4.htm
[14] BBC Contraception: Moral case against contraception Iegūts 2016. gada 15. septembrī no http://www.bbc.co.uk/ethics/contraception/against_1.shtml
[15] The Body Theologic What is a “contraceptive mentality?” Iegūts 2016. gada 15. septembrī no https://bodytheologic.wordpress.com/2011/01/05/what-is-a-contraceptive-mentality/
[16] Erlenbush R. NFP: The Myth of the Contraceptive Mentality Iegūts 2016. gada 16. septembrī no http://www.catholiceducation.org/en/religion-and-philosophy/apologetics/nfp-the-myth-of-the-contraceptive-mentality.html
[17] Smith J. The Connection between Contraception and Abortion Iegūts 2016. gada 15. septembrī no http://www.goodmorals.org/smith4.htm
[18] Erlenbush R. NFP: The Myth of the Contraceptive Mentality Iegūts 2016. gada 16. septembrī no http://www.catholiceducation.org/en/religion-and-philosophy/apologetics/nfp-the-myth-of-the-contraceptive-mentality.html