Šodienas datums: 25.09.2017  |  Vārda dienas: Rauls, Rodrigo

Ģimene

Trīs padomi vecākiem

28. decembrī Baznīca piemin nevainīgos bērniņus, kas bija pirmie mocekļi, kuri atdeva savu dzīvību par Kristu. Šajā dienā Baznīcā tiek svētīti bērni.

Kāds gudrs pedagogs ir teicis: „Bērns ir kā tīra lapa, uz kuras katrs atstāj savu zīmi.” Kādas zīmes mēs ierakstīsim savu bērnu dvēselēs? Vai mēs apzināmies, ka esam atbildīgi par saviem vārdiem, darbiem un arī nolaidībām? Vecāku pienākums ir gādāt ne tikai par savu bērnu fiziskajām, bet arī garīgajām vajadzībām – par audzināšanu ticībā un mīlestībā, lūgšanā un tikumos. Ir trīs būtiskas lietas, par kurām vecāki nedrīkst aizmirst: lūgties kopā ar bērniem, svētīt viņus un teikt apliecinājuma vārdus. Tas bērniem dod spēku pārvarēt grūtības un ticēt savām spējām.

Pāri visam – lūdzieties kopā ar bērniem! Pedagogi saka: „Ja gribat bērnam kaut ko iemācīt, māciet līdz pieciem gadiem, jo pēc tam var būt par vēlu.” Kopš Kristības vecāku pienākums ir katru vakaru lūgties bērna klātbūtnē. Ieteicams balsī lūgt „Tēvs mūsu”, „Esi sveicināta, Marija” vai „Gods, lai ir...” lūgšanu. Šī lūgšana, pirmkārt, būs svētība jūsu bērnam, kas vēlāk palīdzēs pārvarēt bailes no tumsas un nakts, otrkārt – labs piemērs. Vecākiem jāatceras, ka bērni sekos viņu paraugam, nevis viņu padomiem. Ja vecāki lūdz Dievu, iet uz dievnamu, tad arī bērni, kad paaugsies, darīs to pašu. Savukārt, ja vecāki nelūdzas, arī bērni diez vai to darīs.

Un pēc iespējas biežāk svētījiet bērnus. Kad es jautāju vecākiem, vai viņi svētī savus bērnus, visbiežāk saņemu noliedzošu atbildi. Diemžēl vecāki tā vietā, lai svētītu savus bērnus, nereti izmanto citu praksi, kas ir saistīta ar māņticību vai dziedniecību. Bērnu, kurš pēc piedzimšanas raud, vecāki ved pie cilvēkiem, kuri veic dažādas prakses, lai bērnu pasargātu no ļauna skatiena, no lāstiem, izsaka pār viņiem maģiskus vārdus, kam nav nekādas saistības ar Dievu un lūgšanu, svētību un aizsardzību. Šādu apšaubāmu pasākumu vietā, kas ģimeni spēj iegrūst okultismā ar visām no tā izrietošajām garīgajām un fiziskajām sekām, vecākiem, būtu pašiem jāiemācās svētīt savus bērnus. Vecāku svētība sniedz mieru, drošību, prieku, atver bērnu uz Dievu un garīgām vērtībām.

Latīņu vārds „benedicere” sastāv no diviem vārdiem bene – labi un dicere – sacīt. Tātad svētīt nozīmē vēlēt labu, uzslavēt, pateikties, piesaukt Dieva un cilvēku labvēlību. Piešķirot svētību, mēs lūdzam Dieva palīdzību, gādību un aizsardzību. Svētībai ir gan reliģiska, gan arī psiholoģiska nozīme, jo caur to tiek izteikta mīlestība, rūpes, uzmanība un pieņemšana.

Svētījot bērnus, vecāki var izteikt šādus vai līdzīgus vārdus: „Lai Dievs tevi svētī un sargā!”, „Lai Dievs ir nomodā pār tevi!”, „Dievs tevi mīl un tevi svētī!” Dārgie vecāki, svētījiet savus bērnus, pirms viņi dodas uz bērnudārzu vai skolu, pirms viņi ķeras pie kāda grūta uzdevuma, kad slimo, pirms gulētiešanas, kad svin savu dzimšanas dienu, vārda dienu, pirms sakramentu saņemšanas (kristības, grēksūdzes, iestiprināšanas, laulības)!

Un nekad neaizmirstiet teikt apliecinājuma vārdus: „Es tevi mīlu!”, „Es uzticos tev!”, „Tev viss izdosies!” Tieši labie vārdi atgādina bērniem par to, ka viņi ir mīlēti, pieņemti un ka viņu vistuvākie tos atbalsta. Eiropas Savienībā veiktie pētījumi parāda, ka lielākā daļa aptaujāto piekrīt tam, ka vecākiem būtu jāslavē savi bērni, tomēr katrs astotais no tiem uzskata, ka vajag būt piesardzīgiem, sakot bērniem, ka viņus mīl. Mēs nereti baidāmies, ka uzslavējot bērnus, viņus izlutināsim un izaudzināsim par pašpārliecinātiem egoistiem. Vecākiem bieži šķiet, ka kritizējot bērnu, izdosies pievērst viņa uzmanību kādai problēmai un norādīt pareizo ceļu. Taču tas darbojas pilnīgi pretēji. Bērns, kurš tiek pastāvīgi pakļauts kritikai, ieraujas sevī, baidās kļūdīties, jo tad citi viņu rās, izsmies un atgrūdīs. Savukārt labie vārdi stiprina bērnu un panāk uzticēšanos sev, pārliecību par savām spējām un to, ka vecāki viņu pieņem un viņš vienmēr var uz tiem paļauties. Šie vienkāršie labie vārdi jauniešos iedveš dzīvesprieku un spēju celties pēc kritiena, drosmi sākt visu no jauna. Bērns, kas bieži dzird pozitīvu vērtējumu, izaug par stipru cilvēku, kuram ir pareiza savas vērtības apziņa. Šie labie vārdi paliek viņā visas dzīves garumā un palīdz kļūt godīgam un atbildīgam darbā, attiecībās ar cilvēkiem un ģimenes dzīvē.

Lūgsim, lai Jēzus vienmēr ir klātesošs mūsu ģimenēs, lai sargā tās no ikviena ļaunuma un dara, ka tās dzīvotu vienprātībā un mīlestībā!

Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests