Šodienas datums: 24.09.2017  |  Vārda dienas: Agris, Agrita

Grāmatas

Man negribas polemizēt par ģenētiskām manipulācijām, mākslīgo apaugļošanu vai abortu. Šajā grāmatā nepievērsīsimies nozīmīgajām debatēm par ētiku vai doktrīnu; mēs vienkārši kontemplēsim bērna radīšanu visā miesīgajā, psihiskajā un garīgajā kopumā – pēc Dieva attēla un līdzības.
Es šeit atrodos senās Nazaretes pašā sirdī; tolaik tā bija pilnīgi ne ar ko neievērojama vieta, nomaļus no satiksmes ceļiem; ap to virknējas pakalni, bet pār Jizreēlas līdzenumu paceļas stāva nogāze.
Saskaņā ar nemainīgo tradīciju un arheoloģiskajiem pētījumiem tiek uzskatīts, ka Jēzus Ieņemšanas vieta atrodas 200 m no šejienes, tur, kur bijušas grotas un senā ciema mājas. Tur dzīvojuši Jēzus radinieki, bet 4. gadsimtā te ieradās kristieši. Viņi atpazina šo apvidu un Marijas nama vietā uzcēla pirmo baznīcu. Marija tur bija dzīvojusi savās dzimtajās mājās. Viņas laulātais draugs uzturējās savā namā, divsimt metru tālāk.
Kādā pavasara dienā, pēc svētā Augustīna domām – 25. martā (šķiet, ka tas bija sabats), eņģelis Gabriēls ieradās pasludināt Marijai vēsti. Lasīt tālāk


Pirms dažiem gadiem kādā Ziemeļitālijas skolā ticības mācības skolotājs savai klasei bija izskaidrojis līdzību par “pazudušo dēlu” un pēc tam licis skolēniem brīvi uzrakstīt savas pārdomas par dzirdēto. “Nospiedošais vai­rākums” izvēlējās šādu stāsta noslēgumu – tēvs sagaida “pazudušo dēlu”, stingri viņu soda un nosūta pie saviem kalpiem. Tā ir mācība par ģimenes īpašumu notriekšanu...

Bet tā taču ir gluži cilvēciska reakcija! Arī vecākā dēla reakcija ir cilvēciska. Turpretim Dieva žēlsirdība ir dievišķa.

Kāda ir Jūsu pieeja šim vecākā dēla kompleksam? Reizēm pat Baznīcā dzirdam: pārmērīga žēlsirdība! Baznīcai taču jānosoda grēks...

Baznīca nosoda grēku, jo tai ir jāsaka patiesība: tas ir grēks. Bet vienlaicīgi Baznīca arī apskauj grēcinieku, kurš sevi par tādu atzīst, uzrunā viņu, stāsta par Dieva bezgalīgo žēlsirdību. Jēzus piedeva pat tiem, kas Viņu piesita krustā un zaimoja. Lasīt tālāk


Maija mēnesī izdevniecība “KALA Raksti” izdeva Skota Hāna grāmatu “Ticības iemesli”, kurā autors aizraujoši un erudīti pamato, kāpēc prāts un ticība, radība un Atklāsme, dabiskais un pārdabiskais nav pretrunā viens otram, bet – gluži otrādi - sniedz pierādījumus tam, ka Dievs eksistē. Viņš meklē atbildes uz dažādiem ar kristīgo ticību saistītiem jautājumiem, runājot par saviem un citu patiesības meklējumiem, kā arī piedāvājot piemērus no filosofijas un zinātnes jomas. “Ticības iemesli” atklāj noslēpumus, labo pārpratumus un sniedz vispusīgas atbildes uz stereotipiskiem iebildumiem pret katolicismu. Piedāvājam ieskatu kādā no grāmatas fragmentiem.

Pozitīvie pierādījumi

Gadsimtu gaitā filozofi un svētie ir izvirzījuši dažādus pamatojumus Dieva eksistencei. Daži tos sauc par pierādījumiem jeb argumentiem. Visslavenākie laikam ir svētā Akvīnas Toma pierādījumi, kas pazīstami vienkārši kā Pieci ceļi. Toms gan nav pirmais, kurš, izmantojot prātu un pieredzi, ir parādījis, kā mēs varam būt droši par Dieva eksistenci un īpašībām, nedz arī viņa ceļi ir vienīgie iespējamie. Pīters Krīfts un Ro­nalds Tačelli „Kristīgās apoloģētikas rokasgrāmatā” piedāvā divdesmit pierādījumus Dieva eksistencei, un arī viņi ir tipisks paraugs. Lasīt tālāk


Grāmatas „Neviens nav vientuļa sala” apakšvirsraksts skan: „Kā atrast dzīvesdraugu visam mūžam?” Tās autorei teoloģei un juristei Gudrunai Kūglerei veiksmes recepte laimīgām un ilgstošām attiecībām nesakņojas vispirms romantikā un ārējā pievilcībā – svarīgāka ir saskaņa būtiskajos dzīves jatājumos un kopīga vērtību bāze. Aizkustinoši un iejūtīgi autore stāsta par mīlestības ciešanām un mīlestības laimi. Viņa sauc vārdā biežākos maldus un kļūdas, kas mūs kavē atrast īsto dzīvesdraugu, un dod padomus, kam pievērst uzmanību, lai, no vienas puses, nepazaudētu sevi, un, no otras, – neizvēlētos nepareizo partneri.

Vienkārši teikt „jā”?

Es apprecējos, kad man bija 27 gadi. Pirms tam es desmit gadu garumā iepazinos ar dažādiem vīriešiem. Biju tikusies ar vairākiem vīriešu tipiem: ar perfektu ģimenes tēvu, ar eksotisku piedzīvojumu meklētāju, ar jūtīgu mākslinieku un šarmantu aktieri, kas attēlo pats sevi. Iepazīstoties ar ikvienu no viņiem, es vismaz uz brīdi pie sevis nodomāju: „Hei, tas taču varētu būt īstais! Mister Perfect!” Taču agrāk vai vēlāk attiecībā uz viņiem mani pārņēma pārliecība: „Nē, šis nav īstais.” Turklāt pārsvarā es nemaz nezināju, kāpēc. Lasīt tālāk


Bīskapa Andrē Žozefa Leonāra grāmata "Baznīca jūs mīl. Cerības ceļš tiem, kas nedzīvo kopā ar dzīvesbiedru, ir šķīrušies vai atkārtoti precējušies" palīdzēs atrast noderīgas atziņas ne tikai tiem, kas nonākuši sarežģītās ģimenes situācijās, bet tā noderēs arī tiem, kas laulībai tikai gatavojas vai par savu laulību ir nolēmuši cīnīties. Šoreiz piedāvātais grāmatas fragments domāts tiem, kuri, noslēguši laulību katoliskajā Baznīcā, vairs nedzīvo kopā. 

Aicinājums pieņemt atšķirtības vientulību

Iedomāsimies, ka ļaunākais jau noticis. Ir bijuši vairāki mēģinājumi izlīgt. Varbūt pāris nav izmantojis visus dabiskos un žēlastības resursus, taču, īstermiņā un cilvēciski raugoties, risinājuma nav. Izvirzīsim arī hipotēzi, ka reliģiskā laulība pavisam noteikti ir spēkā esoša, līdz ar to nav nekādu cerību uz tās atzīšanu par spēkā neesošu. Kā rīkoties? Daži izlemj tūliņ pat pieņemt jauno atšķirtības vai šķiršanās situāciju. Citi diezgan ātri apcer, kā mēdz teikt, „dzīves sākšanu no jauna”. Kura rīcība lielākā mērā atbilst Evaņģēlijam? Lasīt tālāk


Esmu pārliecināts, ka atgriešanās lūgšanā, no jauna atklāta lūgšana 21.gadsimtā ir pasaules steidzamākā un svarīgākā vajadzība. Es joprojām domāju, ka lūgšana, kas nenorimst ne dienu, ne nakti, ir tieši tā radikālā un pravietiskā zīme, kuru mums pašlaik vajag visvairāk. Tāds apgalvojums izklausās absurds, neprātīgs iepretī šīs pasaules postam un mūsu sabiedrības nebūšanām, kas brēc pēc acīmredzami iedarbīgas rīcības. Varbūt tas arī ir absurdi un neprātīgi. Un tomēr es ticu, ka aicinājums uz lūgšanu, kas nemitējas 24 stundas diennaktī, izriet no Bībeles un, tam ir labs pamatojums visā Baznīcas un garīguma vēsturē. Visbeidzot – ne jau teoloģiskas atziņas ir motors, kas mani personiski visā šai lietā dzen uz priekšu. Es vienkārši neesmu spējīgs dzīvot normāli.”

Tā raksta Johannes Hartls savas grāmatas “Manā sirdī uguns”, kuru izdevusi izdevniecība “Dzīvības straumes”, pirmajā nodaļā. Grāmatā tās autors dalās lūgšanas pieredzē un ceļojumos, kas palīdzējuši atklāt lūgšanas tik dažādo raksturu un veidus. Lasīt tālāk Ilzes Heinas recenziju


Kādā no grāmatām, kas tiek izplatītas Latvijas baznīcās, ieraudzīju šādu anotāciju: „Ticības izplatīšanas kongregācijas dekrēts AAS 58/16, kuru 1966. g. 14.X aprobēja pāvests Pāvils VI, no 1966. g. 29.XII atceļ 1399. un 2318. kanonus, atļaujot publicēt rakstus par atklāsmēm, vīzijām, pravietojumiem un brīnumiem bez vietējā bīskapa ,Imprimatur””.

Protams, ka ne visi zina, kas ir Imprimatur un kāpēc tas ir tik svarīgs Baznīcai. Šajā rakstā mēģināsim atbildēt uz jautājumu, kas ir Baznīcas atļauja, un vai, publicējot kādu grāmatu, var bez tās iztikt. Lasīt tālāk