Šodienas datums: 18.09.2019  |  Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita

Grāmatas

Konsekrācija Svētajam Garam

Lai spēcīgāk piedzīvotu Svētā Gara klātbūtni savā ikdienā, sadarbībā ar izdevniecību "Dzīvības Straumes" aicinām uz 30 dienu lūgšanu - Konsekrāciju Svētajam Garam. PĒDĒJĀ DIENA: tēma - Pilnībā veltīties Svētajam Garam


Pēdējā diena

- Tēvs mūsu
- Esi sveicināta, Marija (3x)
- Gods lai ir Tēvam

Dieva Vārds

“Topiet Gara pilni!” (Ef 5,18)

Apcere: Pilnībā veltīties Svētajam Garam

Mēs to labi izjūtam – mums nebūs iekšējās pilnības, viengabalainības un noteiktības visās jomās, ja mēs pilnā mērā neveltīsimies Svētajam Garam. Kamēr glabāsim sevī slēgtas durvis, distanci, norobežošanos, izvairīšanos, bailes, kamēr saudzēsim vietas, ko neesam atvēruši Kungam, mēs liksim šķēršļus Viņa žēlastībai mūsu dzīvē un reizē pamanīsim, ka klūpam vienā un tajā pašā sfērā.

Tāpēc pēdējā konsekrācijas dienā mēs esam aicināti visu atstāt, lai ļautu sev degt Tajā, kurš vēlas visu aizdedzināt. Tagad nosauc Dievam tās sfēras savā dzīvē, kur Tu neesi brīvs un kuras Tu nodali no Dieva 
(tas var skart slimības, finanses, attiecības, ticību, iekšējo garīgo izaugsmi utt). Saki - es ļauju tajās ienākt Tev, Svētais Gars, darīt savu darbu un dziedināt mani. Nāc, Svētais Gars.  

Mēs neko nepievienojam klāt Viņa godībai, taču Dievs reiz izvēlējās iemiesoties, lai mēs atspoguļotu Viņa Dēla vaigu Svētā Gara žēlastībā un spēkā.

“Atdod sevi Man ar visu, kas Tu esi un ko izdzīvo” tādus vārdus sirdī izdzirdēja Alfonss Liguori, kad aptuveni 25 gadu vecumā atgriezās.


Svētais Alfonss de Liguori (1696 – 1787)

Viņš sarakstīja novennu Svētajam Garam; te, lūk, ir devītās dienas lūgšana.

“Es Tev uzupurēju savu sirdi un lūdzu Tevi – sūti tajā kādu Savas gaismas staru, kādu Savas uguns dzirksti, lai izkausētu mana mīlestības trūkuma ledu.
Tev, kurš nepatveramām žēlastībām piepildīji Marijas dvēseli un apustuliskā kvēlē aizdedzināji apustuļu sirdis, – lai Tev labpatīk aizdedzināt arī manu sirdi.
Lai Marija, kas izlūdza vīnu Kānas kāzām, mums izlūdz bezgalīgas mīlestības vīnu, kas apskurbināja apustuļus Vasarsvētku dienā un viņi sāka darīt lielas lietas.
Lai Svētais Gars ar Marijas starpniecību manī modina jaunu Jēzus Kristus mīlestībā aizdedzinātu apustuli.
Tu esi dievišķs Gars, Stiprini mani pret ļaunajiem gariem, lai es atpazīstu tos un neļaujos tiem savās domās, vārdos un darbos;
Tu esi Uguns, iededz manī Savas mīlestības uguni; Tu esi Gaisma, Palīdzi man iepazīt mūžīgās lietas;
Tu esi Dūja, dāvā man šķīstus tikumus;
Tu esi maiguma pilna Dvesma, izkliedē negaisus, ko manī saceļ manas pretestības;
Tu esi Mēle, māci man, kā Tevi slavēt bez mitas;
Es Tevi lūdzu, dzīvini mani ar Savu žēlastību, svētdari mani ar Savu mīlestību; vadi mani ar Savu gudrību; pieņem mani par Savu bērnu un izglāb mani ar Savu bezgalīgo žēlsirdību, lai es nekad nemitētos Tevi teikt, slavēt un mīlēt zemes virsū un uz mūžu mūžiem.

Amen!”


Jezuītu tēva Gija Leputra prieksvārds

Trīsdesmit dienas ilgs ceļš kopā ar Svēto Garu, lai nonāktu pie dziļas personiskas un neatgriezeniskas konsekrācijas, – brīnišķīga iecere!

Man kā jezuītam tas drīzāk liek domāt par trīsdesmit dienu ilgajiem svētā Ignācija Garīgajiem Vingrinājumiem! Vienīgi – Svētā Gara ietekmē jāņem vērā Mīlestības neparedzamība; tā nevar būt didaktiska un loģiska virzība, kādu mums to mantojumā atstājis svētais Ignācijs no Lojolas. Trīsdesmit dienas neparedzamais Gars mums pieskarsies jaunā, vēl nezināmā veidā, lai mūs vestu no pilnības uz pilnību.

Katru dienu prāts pieliks pūles, lai aptvertu dienas tēmu; pēc tam sevi skart atļaus sirds (“sirdij ir savi iemesli, ko prāts nepazīst!”), un visbeidzot visa persona kļūs par vienu vienīgu pateicību, tā atvērsies Svētā Gara klātbūtnes straumēm. Mēs labi zinām, ka Gars ir diskrēts un pazemīgs, Tas ieplūst izslāpušu siržu nabadzībā: Viņam raksturīgā tieksme ir kļūt nemanāmam, lai izceltu Tēvu un Dēlu vai Mariju un Baznīcu; Viņš ir bezgalīgā kvēle, kas alkst iemājot mūsu sirdīs, mūs skart un dzīvināt caur mūsu garīgo jūtīgumu – kāda veiksme tiem, kuri ilgojas mīlēt un tikt mīlēti; lai tie Viņu piesauc pazemībā un paļāvībā!

Skaists ir Žana Filipa Ruijē atradums – katru dienu mums piedāvāt kādu Svētā Gara noslēpuma aspektu, kas izteikts ar dažiem pantiem no Dieva Vārda, īsu komentāru no kāda Baznīcas tēva darbiem vai teologa skaidrojumu, piedzīvotu liecību un lūgšanu. Tādējādi mēs labāk izprotam doktrinālo viedokli, saņemam būtisku atklāsmi un vērojam, kā tēmas cita citu caurvij un papildina kā simfonijā!

Šis kopums ikvienu aicina to pilnībā izmantot; tas palīdzēs Garam brīvi darboties!

Brīvi!

Mēģināsim precizēt… Svētais Gars ir Dvesma un Uguns, Dzīvais Ūdens un Svaidījums; tas nāk kā balodis, taču aizlidotu, ja mēs pārāk trokšņotu vai iedomātos, ka varam to noķert pašu spēkiem…

Tomēr mums ir “jāsaņem Gars”, kā mūs aicina Jēzus (Jņ 20,22), – “jāsaņem” tā, kā saņemam Kristus Miesu; mums “jāpiepildās ar Viņu” saskaņā ar Pāvila norādījumu efeziešiem (Ef 5,18). Šo trīsdesmit dienu laikā, veicot kontemplatīvu darbu, es tiekšos panākt, lai mani apmeklē un piesātina šīs Trīsvienības trešās Personas dievišķais svaidījums, Tēva un Dēla mīlestības vienotība: daudzveidīgas un dažādas vibrācijas kustībā, kas mūžīgi plūst no Tēva uz Dēlu un no Dēla uz Tēvu, un tajā, kas ieskauj (un aizdedzina!) radīšanu un pestīšanas darbu; citiem vārdiem, kā sacījis svētais Irenejs, es ļaušu, lai uz manis gulst ‘Tēva otra roka’ (pirmā, tas ir, Tēva labā roka, ir dāvātais Dēls; otra ir Svētais Gars), Viņa siltā delna, Viņa kreisās rokas pieci pirksti, Gara dāvanas!

Vai vēl citiem vārdiem sakot, es ļaušu, lai šis Gars, kurš nodrošina Kristus Miesas dzīvotspēju un ir tās dzīvā dvēsele, mani pilnībā tajā iesaista un lai es arvien būtu līdzdalīgs Viņa rīcībā un esmē.

Svētā Gara klātbūtnes un bagātību atklājums, protams, ir vislielākā žēlastība, ko mums dots piedzīvot kopš Vatikāna II koncila beigām: Tēva dāvana mūsu laikmetam, kurā valda racionālisms un individuālisms! Ir tik svarīgi, lai mūsu dziļākās jūtas tiktu evaņģelizētas un tādējādi jaunā veidā atklātu “Kristus labo smaržu” un ekleziālās kopienas garšu.

Šī grāmata (paldies, Žan Filip!) katrā ziņā ir īpašs līdzeklis, lai mēs iemantotu minēto žēlastību: personiski un droši – pietiek ar to pavadīt trīsdesmit dienas; vai varbūt pat kopīgi ar savu lūgšanu grupu, ģimeni vai kopienu.

Nepalaidīsim šo žēlastību garām!