Šodienas datums: 19.10.2017  |  Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna

Grēksūdze

Francisks no Sales, līdzīgi daudziem citiem svētajiem, vēlas mums sniegt uzmundrinājumu garīgajā ceļā, kurā Dievs mums neliegs savu žēlastību, ja vien centīsimies būt izturīgi un izcīnīt labu cīņu. Viņa grāmata “Ievads dievbijīgajā dzīvē”, kopš publicēta 1609. gadā, tiek izdota atkal un atkal, nezaudējot savu aktualitāti. Ko Francisks domā ar dievbijību? Vispirms viņš liek saprast, kas dievbijība nav. Piemēram, cilvēks domā, ka ir dievbijīgs, ja ik dienas izlasa daudz lūgšanu, bet pēc tam ir augstprātīgs un nelaipns pret saviem tuvākajiem. Vai arī, ja viņš gavē un dod naudu trūcīgajiem, bet viņa sirds ir naida vai nepiedošanas pilna. Francisks ir pārliecināts, ka dievbijībai vajag caurstrāvot ikvienu mūsu dzīves sfēru tā, lai visa mūsu dzīve norisinās Kristū. Viņam pieder vārdi: “Dzīvo, Jēzu!” Tas nozīmē: dzīvo un valdi mūsu sirdīs tagad un vienmēr. Citiem vārdiem sakot, patiesa dievbijība ir Dieva mīlestības un tuvākmīlestības neatdalāmība. Viens no mūsdienu Baznīcas izaicinājumiem, kā norādīja Vatikāna II koncils, ir sašķeltība starp ticību un ikdienas dzīvi jeb, kā to formulē pāvests Pāvils VI, starp ticību un kultūru. Francisks labi apzinās, ka to sasniegt nebūt nav viegli, tāpēc sniedz savus padomus. Kā galvenais priekšnoteikums ir novēršanās no grēka. Lasīt tālāk


Ne katra vainas apziņa pauž īstu nožēlu par grēkiem un rodas no pilnīgas atvērtības Dieva žēlsirdībai. Evaņģēlijā mēs sastopam divus nožēlas veidus - Jūdasa un Pētera. 

Jūdass pēc nodevības ar lielu nožēlu un rūgtumu sirdī iet pie farizejiem un, nometot sudraba monētas, saka: "Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis (…) Viņš attālinājās un pēc tam aizgāja un pakārās." (Mt 27, 4-5). Jūdass krita izmisumā: viņa lielās sirdsapziņas mokas un pārmetums radīja nepatiesā un maldīgā pārliecība, ka viņš ir atmests un notiesāts, Jūdasa dziļā izmisuma avots ir viņa lepnība. Jūdass atklāj paša pieļauto traģisko kļūdu, bet nesaskata Jēzus mīlestību un žēlsirdību. Lepnības dēļ cilvēks ir gatavs drīzāk mirt, nevis noliekties Dieva priekšā un lūgt žēlsirdību. Jūdass nav aklā likteņa traģisks upuris, kā daži mēz uzskatīt, bet gan savas lepnības un noslēgšanās sevī "upuris". Jūdasa vainas apziņa ir "slima", jo ved viņu izmisumā un pašnāvībā.  Lasīt tālāk


No visām grēku nožēlotāja aktivitātēm pirmajā vietā ir skumjas un satriektība par grēkiem. Šī satriektība ir "dvēseles sāpes un riebums pret pieļauto grēku, kam pievienojas apņēmība turpmāk vairs negrēkot". 

Patiesas skumjas, satriektība un stingra apņemšanās laboties ir galvenais priekšnoteikums, lai saņemtu grēku piedošanu. Dažkārt cilvēks nespēj atcerēties visus savus grēkus (ja viņš ir slims vai ilgi nav bijis uz grēksūdzi), vai arī slimības dēļ nespēj runāt un grēkus izsūdzēt, taču, ja viņš ir patiesi satriekts, skumst par saviem grēkiem un ir nolēmis laboties - viņš saņem grēku piedošanu. Toties, ja cilvēks nav noskumis, satriekts un neapņemas vairs negrēkot - viņš piedošanu nekādi nevar saņemt. Grēksūdzei bez grēku nožēlas nav nekādas vērtības, tā nenes piedodošo pestīšanas augli. 

Lasīt tālāk


Ir cilvēki, kas baidās no grēksūdzes. Tiem katoļiem, kas to dara regulāri, tas var likties dīvaini. Kāpēc gan slimam cilvēkam vajadzētu baidīties no ārsta un grēciniekam no samierināšanās un piedošanas?  

Tomēr ikdienā mēs sastopamies ar šo parādību. Tas ir neparasti, ja slims cilvēks atsakās no medicīniskās palīdzības, un katoļi, kas zina, ka viņiem ir vajadzīgs bikts tēvs, baidās tuvoties bikts krēslam. Tam ir zināms iemesls un es piedāvāju tagad uzklausīt vēl dažus vārdus, lai nepazudinātu cilvēka dvēseli. 

Lasīt tālāk


„Es ieelpoju un izelpoju. 22 000 reizes dienā. Pretpoli nosaka manu esamību, darot mani dzīvu, radot dinamiku. Kā kristietis es esmu daļa no Dieva svētceļnieku tautas. Savā vietā, savā draudzē. Pretpoli ir izaicinoši: skatīties uz iekšu – skatīties uz āru; runāt – klusēt; neko neizlemt – izlemt visu; es – citi; skatīties pagātnē – skatīties nākotnē; bērni – veci cilvēki; mācīt – mācīties; strādāt – atpūsties; lūgt – dot.
Pāri var eksistēt tikai tāpēc, ka ir pāri. Ieelpa un izelpa ir vajadzīga viena otrai, lai nodrošinātu dzīvību. Es nevaru izlemt par labu vienai un atmest otru, tāpat kā es nevaru tās abas darīt vienlaicīgi.
Es raugos uz sevi savā draudzē, situācijās, kurās jāpieņem lēmumi: ko Dievs vēlas, lai es darītu? Kur Viņš vēlas mani redzēt starp šiem pretpoliem? Būt dzīvam, būt par elpu Viņa Baznīcā,” raksta draudzes pastorālais darbinieks Matiass Heins.

Lasīt tālāk


Mūsu pienākums ir veicināt, lai morālās vērtības caurstrāvotu dažādas laicīgās dzīves jomas un arī sabiedrības institūcijas. Bet kāda ir mūsu kā kristiešu dzīve sabiedrībā? Vai mūsu gaisma spīd cilvēkiem? Vai viņi redz mūsu labos darbus un godā mūsu Tēvu, kas ir debesīs (sal. Mt 5, 16)?

Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta filozofijas un psiholoģijas priekšmetu pasniedzējas Māra Kiope, Dr. Phil. un Ingrīda Trups-Kalne, Dr. Psych. ir sagatavojušas jautājumus, kas palīdzēs izmeklēt sirdsapziņu attiecībā uz dzīvi sabiedrībā.

Lasīt tālāk


Ģimene ir sabiedrības pamatšūniņa. Diemžēl nereti tieši neveselīga ģimeniskā vide kļūst par dažādu krīžu un problēmu cēloni. Turpinot aizsākto sirdsapziņas izmeklēšanu dažādās dzīves jomās, esam lūguši starptautiskās kustības “Laulāto Tikšanās” vadītāju Ulda un Dainas Žurilo uzrakstīt desmit izplatītākos grēkus, kurus mūsdienu cilvēki pieļauj ģimenes dzīvē.

1. Aborts. Bērna nogalināšana. Kontracepcijas izmantošana laulāto seksuālajās attiecībās.

2. Laulāto neuzticība domās un/vai darbos. Nešķīstas informācijas skatīšanās masu informācijas avotos (internetā, TV, u.c.). Sievas vai vīra noslēgtība seksuālām attiecībām ar laulāto draugu, tādā veidā neapzināti pamudinot otru spert sānsoli. Lasīt tālāk


No 4. līdz 5. martam pāvests Francisks Žēlsirdības ārkārtējās Jubilejas izsludināšanas bullā aicina atsaukties iniciatīvai “24 stundas Kungam”, kurā īpaši izcelts Izlīgšanas sakraments. Šajā gavēņa laikā vēlamies lasītājus aicināt vairāk pievērsties sirdsapziņas izmeklēšanai, lai ielūkotos sirdī un uzdotu jautājumus – varbūt lietas, pie kurām esmu pieradis un kuras man šķiet normālas, morāli jāvērtē ar mīnuss zīmi, jo tās nes reālu ļaunumu Dieva radītajai pasaulei.

Pagājušā gada 18. jūnijā pāvests Francisks izdeva encikliku “Esi slavēts” (Laudato si’), kurā galvenais jautājums ir, kādu pasauli mēs gribam nodot tālāk tiem, kuri dzīvos pēc mums. Enciklikā pāvests aicina ikvienu no mums uz “ekoloģisko atgriešanos”, lai uzņemtos skaisto un atbildīgo iesaistīšanos rūpēs par mūsu “kopējām mājām” – planētu Zemi.

Lasīt tālāk


Pēc "Grēksūdzes špikera" publicēšanas saņēmām kāda lasītāja komentāru, kurā viņš jautāja par to, vai cilvēks var piedot grēkus. Atbildēt uz lasītāja jautājumu lūdzām priesteri Paulu Kļaviņu. Viņš paskaidro, kas notiek Grēksūdzes sakramentā un kāda loma šajā sakramentā ir priesterim.

Cilvēks nevar piedot grēkus, tā uzskata daudzi, taču vārdu “grēks” svarīgi saprast piedošanas kontekstā. Ja “grēku” izprotam kā pārkāpumu vai neizdarību cilvēcisko attiecību ietvaros, tad atbilstoši būtu īstenot apustuļa Jēkaba vārdus: “Izsūdziet cits citam savus grēkus” (5:16) ne tikai informācijas iegūšanas nolūkā, bet arī dziedināšanas un piedošanas labā. Varbūt esam pieredzējuši iekšēju prieku un pat zināmu atbrīvošanās sajūtu, kad kādam tuvam cilvēkam esam atklājuši savas sirds sāpes un saņēmuši pieņemšanu. Taču parasti ar “grēku” domāts morālo priekšrakstu vai likuma pārkāpums attiecībās ar Dievu, kurš ir aizvainots un piedod, ja tikai to atzīstam un nožēlojam. Garantiju šādai piedošanai piedāvā Grēksūdzes jeb Izlīguma sakraments kā starpnieciska iespēja satikt pašu Dievu Jēzū Kristū, kas Baznīcā turpina savu grēku piedošanas misiju (sal. Mk 2:5; Mt 9:2; Lk 7:48). Dievs var piedot arī tieši katram cilvēkam, bet cilvēciski un sociāli mums noder šāda garantija caur konkrētām zīmēm – sakramentiem, kurus pieņemam ticībā Dieva Vārdam un Jēzus noteiktai kārtībai.

Lasīt tālāk