Šodienas datums: 23.06.2017  |  Vārda dienas: Līga

Katoliskā izglītība

Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) direktore Žanete Narkēviča šai amatā ir astoņus mēnešus. Pirms nepilniem diviem mēnešiem RARZI līdz ar Rīgas Teoloģijas institūtu (RTI) Latvijā vizītē uzņēma augstu viesi – Laterāna Pontifikālās universitātes (LPU) rektoru bīskapu Enriko dal Kovolo, savukārt pēc nepilniem diviem mēnešiem abas augstskolas organizē nozīmīgu, starptautisku konferenci par godu Terra Mariana 800 gadu jubilejai. Par šīm un citām augstskolas aktualitātēm saruna ar Ž. Narkēviču.

Pirms pusotra mēneša Latvijā viesojās LPU rektors bīskaps Enriko dal Kovolo. Kādas atziņas šī vizīte ir nesusi?

Tik tiešām jau pagājis mēnesis kopš abās Latvijas katoliskajās augstskolās pirmo reizi viesojās Laterāna Pontifikālās Universitātes rektors. Kopā ar bīskapu Enriko dal Kovolo pavadījām bagātu dienu, tiekoties gan ar administrāciju, gan studentiem un pasniedzējiem. Šīs tikšanās kulminācija bija svētā Mise Marijas Magdalēnas baznīcā, kuru celebrēja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs kopā ar bīskapu dal Kovolo un abu augstskolu docētājiem – priesteriem. Vēlos pateikties visiem pasniedzējiem, studentiem, absolventiem, koristiem, kas kopīgiem spēkiem izveidoja šo dienu par skaistu sadraudzības notikumu. 

Vai rektors deva kādus norādījumus, kādā virzienā augstskolai jāiet?

Tikšanās laikā bīskaps dal Kovolo iezīmēja savu redzējumu par izglītību katoliskajās augstskolās, pamatojot savu izpratni uz kardināla Ņūmena darbu „Universitātes ideja”, kā arī uz Katoliskās izglītības kongregācijas 2014. gada dokumentu „Izglītošana šodien un rīt: atjaunotnes dedzība”.

Tajos ir izcelta doma, ka katoliskajai izglītībai ir jābalstās integrālā humānisma idejā. Proti, tai jābūt vērstai uz personu tās veselumā un jārūpējas ne vien par cilvēka intelektuālo izaugsmi, bet arī par sirds audzināšanu. Viņš atsaucās uz pāvesta Benedikta XVI sacīto, ka cilvēka personas formācijai ir jābūt globālai, jo ‘prāts, kas noslēdzies sevī, var radīt tikai monstrus’. Vienpusīga izglītība var producēt erudītus profesionāļus ar šauru specializāciju, kas labi orientējas modernajās tehnoloģijās, bet emocionāli un garīgi ir neattīstīti.

Līdzās integrālā humānisma principam katoliskajās universitātēs ir svarīgi saglabāt katoliskās identitātes principu. Bīskaps dal Kovolo uzsvēra, ka katoliskā izglītība, kurai Eiropā un Amerikā tradicionāli ir bijusi augsta kvalitāte un senas saknes, mūsdienās piedzīvo zināmu izaicinājumu attiecībā uz savas identitātes saglabāšanu. Tai jāspēj iet pret dominējošo straumi, kas šobrīd aizvien spēcīgāk skar valsts universitātes, kurās virsroku gūst komerciālie un ideoloģiskie kritēriji. Tāpēc rektors aicināja nostiprināt katolisko identitāti Latvijas katoliskajās augstskolās, īpašu uzmanību pievēršot Svēto Rakstu padziļinātām studijām un teoloģijas disciplīnu kvalitātei. Ja tiks kvalitatīvi pasniegti teoloģijas priekšmeti, tad pārējām humanitārām zinātnēm tiks radīta vienota perspektīva integrālai personas izpratnei.

Tāpat bīskaps aicināja ievērot kopības principu pasniedzēju un studentu savstarpējās attiecībās, jo ir būtiski veidot radošu studiju gaisotni un atvērtu komunikatīvo vidi. Lai to izkoptu, augstskolas garīgās dzīves sirdī ir jābūt svētajai Misei, lūgšanu dzīvei, rekolekcijām. Mani personiski dzīvi uzrunāja bīskapa sacītie vārdi par profesoru aicinājumu: „Profesoram ir jābūt lieciniekam, citādi viņa mācība ir kā lietus lāses, kas sitas pret logu un nopil zemē”.

Kā bīskaps Kovolo novērtēja šeit redzēto?

Domāju, ka bīskaps palika apmierināts. Viņš mudināja veidot ciešākas saites ar Laterāna Pontifikālo Universitāti, sadarbojoties zinātnisko publikāciju un studiju jomā, kā arī dzīvot ar skatu nākotnē un attīstīt jauno docētāju, īpaši teologu paaudzi. Rektors priecājās, ka domājam šai virzienā.

Tik tiešām, lai Institūta darbība nestu labus augļus Baznīcā un sabiedrībā, tam ir svarīga refleksija par pagātni, tā saknēm un pamatiem. Tajā pašā laikā, neraugoties uz grūtībām, ir jāspēj raudzīties uz priekšu, lai saprastu mērķi un ceļu, kurā Kungs aicina mūs doties. Augstskolai ir svarīgi pilnveidot teoloģijas pasniegšanu un meklēt iespējas sadarbībai ar katoliskajām augstskolām ārzemēs, kur mūsu talantīgākie studenti varētu turpināt izglītību doktorantūras līmenī.

Latvijā šajā ziņā ir liels potenciāls. Tāpēc ir tik būtisks Latvijas bīskapu pamudinājums un iedrošinājums jaunajiem studiju kandidātiem, kā arī atbalsts tiem, kas studē, lai viņi spētu pabeigt iesākto.

Kāda ir RARZI studējošo loma Baznīcā? Ko viņiem ar iegūtajām zināšanām vajadzētu darīt sabiedrībā un Baznīcā?

Baznīcas spēks un lielums nav tās locekļu skaitā, bet gan priesteru, klosterļaužu un laju gatavībā personiski un dziļi sekot Kristus mācības patiesībai. Tāpēc RARZI vispirms ir vieta, kurā katrs atbilstoši savam stāvoklim var padziļināt izpratni par Svētajiem Rakstiem, Katoliskās Baznīcas pamatiem un labāk apzināties savu ceļu pretim Kungam.

RARZI misija ir veidot tiltus gan Baznīcā, gan sabiedrībā. Šajā misijā nepietiek tikai ar zināšanām, bet ir svarīga gudrība un izšķiroša loma ir personībai. Lai veidotu dialogu, mēs nevaram iet pie otra smagiem, enerģiskiem un agresīviem soļiem. Prātā nāk Imanta Ziedoņa epifānija, kurā viņš saka, ka cilvēkiem vienam pie otra jādodas kā pa ūdens atspulgiem – ieklausoties un respektējot otra trauslumu. Mums ir jāiet tā kā Pēteris gāja pie Jēzus pa ūdens virsmu – ticībā, paļāvībā un atvērtībā uz otru personu.

Vispirms gribētos, lai mūsu studenti būtu labi kristieši, kas sniegtu liecību par patiesas mīlestības attiecību iespējām savā ģimenē, draudzē un darba vietā. Tāpat RARZI studenti tiek gatavoti veidot ciešākās saiknes ar draudzēm, veicot katehēzi, piedaloties rekolekciju darba organizēšanā sadarbībā ar draudžu prāvestiem. Svarīgi, lai prāvesti pamanītu, ka viņu draudzēs ir spējīgi cilvēki, kas viņiem var būt labi palīgi. Ļoti būtiska RARZI sadarbības joma ir skolas, jo institūts gatavo ētikas, filozofijas un kristīgās mācības skolotājus. RARZI katehēzes centrs šobrīd strādā pie ilgtermiņa vērtībizglītojošās programmas, kas sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu tiks stādīts priekšā Rīgas skolu direktoriem. Svarīga darbības joma sabiedrībā RARZI studentiem paveras pastorālā darba specialitātē, kas Latvijā vēl ir pavisam jauna un sagatavo speciālistus darbam pansionātos, slimnīcās, cietumos, bērnu un jauniešu centros.

Kādi ir RARZI plāni par pārvākšanos uz O. Vācieša ielu 6? Vai ir redzama kaut kāda konkrētība šajā vīzijā?

Tik tiešām pēdējā gada laikā tiek daudz domāts par Institūta jaunajām mājām. Mani personiski šajā pārdomu procesā iedvesmo kardināla Ņūmena sacītais, ka universitāte ir aicināta būt par mājām, kurās tiek meklēta patiesība par cilvēku. Šī doma raksturo arī mūsu Institūta pastāvēšanas jēgu. To ir svarīgi paturēt prātā kā galveno, kad priekšplānā izvirzās praktiskās dabas jautājumi.

Ja atskatāmies uz Institūta vēsturi un vietu, kur tas ir mitinājies, tad redzam, ka RARZI vienmēr atradies ceļā uz mājām – tieši studiju darbam projektētu un sakārtotu vietu. Protams, visskaistākās atmiņas ir par laiku Katoļu ielā, kur RARZI atradās līdzās Rīgas Garīgajam semināram. Pēc tam mēs atnācām uz Vecrīgu. Arī šī vieta mums ir dārga un iemīlēta. Šeit mēs atrodamies senāko baznīcu apskāvienā: tepat ir sv. Jēkaba katedrāle, sv. Marijas Magdalēnas baznīca, klosteris...

Doma par iespējamo Katoliskās izglītības centru vēsturiskajā ēkā Ojāra Vācieša ielā radās pirms četriem gadiem. Šī vieta ir skaista ne vien ar Arkādijas parka un Māras dīķa poētisko gaisotni, bet arī ar īpašo garīgās un intelektuālās dzīves vēsturi. Tā saistās ar bīskapu Boļeslavu Sloskānu, kurš šeit ir dzīvojis; kādu laiku šeit ir bijis Garīgais seminārs: vēl tagad akmens sienas atgādina par krusta ceļa pieturām, kas šeit atradās pirms daudziem gadiem un gaida atjaunošanu...

2014. gada augustā tika izveidota Katoliskā izglītības centra padome, kas ir strādājusi pie vēsturiskās ēkas projekta izstrādes. Tagad šis darba posms ir noslēdzies. Projektā RARZI ir ieplānotas plašas auditorijas otrajā stāvā, moderna bibliotēka ar lasītavu, studentu atpūtas telpas, pasniedzēju darba telpas, īpaša vieta RARZI kapelāna darbībai. Atzinīgi jānovērtē tas, ka projekta izstrādē rūpīgi tika ievērota vietas kultūrvēsturiskā unikalitāte. Vēsturiskajā ēkā jau ir izveidots bīskapa Sloskāna muzejs un mēs ceram, ka varēsim sadarboties un palīdzēt tam attīstīties, darīt to pazīstamāku sabiedrībā, lai tur tiktu veidotas izstādes par Latvijas Baznīcas vēsturi un tās mocekļu dzīves liecībām. Esmu ļoti pateicīga visiem tiem, kas palīdzēja pie šīs praktiskās projekta daļas izstrādes.

Otrs posms, kas varbūt ir pat svarīgāks par ēkas un vides sakārtošanu, ir saistīts ar katoliskās izglītības koncepciju. Tās izstrādei tiek veidota Izglītības padome, kas jau ir uzsākusi Izglītības kongregācijas dokumentu pētniecību, domājot par vienotu katolisko izglītību Latvijā un raugoties uz labākajiem paraugiem katoliskajās zemēs ar senām izglītības tradīcijām. Tik tiešām katoliskās izglītības kvalitāte Eiropā un Amerikā ir vispāratzīta. Tāpēc arī tie, kas sevi nesauc par kristiešiem, vēlās studēt tieši šajās skolās un augstskolās, vēlas būt šajā vidē.

Kāpēc viņi vēlas studēt tieši tur? Kas ir katoliskās izglītības spēks?

Katoliskās izglītības spēks ir tajā, ka izglītība balstās klasiskajā izpratnē par to, kādai jābūt integrālai personībai. Tā piedāvā seno valodu studijas, liels akcents tiek likts uz filozofijas un teoloģijas studijām, kritiskās domāšanas attīstīšanu, dziļākas izpratnes par cilvēka personu veidošanu.

Katoliskā izglītība rūpējas ne vien par studiju informatīvo pusi, bet arī par studējošo formāciju. Svarīgs aspekts ir sakārtotā vide, kur cilvēks strādā pie intelektuālo un rakstura tikumu harmoniskas attīstības. Mēs redzam, ka sabiedrībā ir daudz izglītotu cilvēku, bet viņiem pietrūkst dvēseles izglītības jeb tikumu izaugsmes. Piemēram, trūkst gribas noturības, emocionālās atvērtības uz otru cilvēku. Mūsdienās, kad klasiskais humānisma ideāls tiek pasniegts deformētā veidā, katoliskās izglītības uzdevums ir to skaidrot un nodot nākamajām paaudzēm autentiskā veidolā.

Tieši šobrīd sabiedrībā ir diskusija par tikumību, jo ir ierosināts likumprojekts, kurā citastarp teikts: „Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana, kā arī to izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko izglītību”. Iebilstot pret šo likumprojektu, diskusijās nevis mēģina definēt tikumību, bet apšauba vispār iespējamību to definēt. Saka apmēram tā: „Kurš tad tagad noteiks, kas ir tikumīgs, kas nav!?”

Vēsture rāda, ka ar tikuma un labā jēdzienu sofistiskas manipulācijas notiek jau kopš Sokrata un Platona laikiem. Tas nav nekas jauns un tikai apstiprina, ka personas audzināšanā ir nepieciešama kompleksa pieeja. Mūsu laiku raksturo tas, ka jauniešiem un bērniem ir pieejama ļoti plaša informācija. Neizejot no mājas, viņi savā datorā var uzmeklēt visu, ko vien vēlas. Tāpēc mēs nevaram viņus pilnībā pasargāt no negatīvas informācijas. Par to runāja arī bīskaps dal Kovolo. Viņš teica, ka ir ļoti svarīgi, audzināt personu tādā veidā, lai tai būtu imunitāte pret netikumiskām un ļaunām lietām. Tāpat ir jāattīsta kritiskā domāšana, lai būtu gudrība nošķirt to, kas ir tikumisks un labs, no tā, kas ir netikumisks; lai jaunieši spētu pazīt patiesību un ideoloģisku manipulāciju. Tāpēc uz vecāku un pedagogu pleciem gulstas liela atbildība.

Atgriežoties pie jautājuma par pārvākšanos uz O. Vācieša ielu, vai ziniet konkrētas laika aprises, kad tas notiks? Vai darbi ir sākušies?

Kā jau teicu, pirmais projektēšanas posms šajā projektā ir noslēdzies. Tagad uzsākas nākamais, kurā, protams, daudz kas ir atkarīgs no finansēm un laika, kas būs nepieciešams šīs vietas sagatavošanai studiju darbam. Tāpēc par konkrētu laiku vēl ir pāragri spriest.

Šis attālums no centra būs diezgan liels izaicinājums, vajadzēs pierast braukt uz turieni...

Es domāju, tāpat kā cilvēciskās attiecībās, arī attiecībās ar jaunu vietu un vidi mums ir vajadzīgs laiks, lai to iepazītu un iemīlētu. Pārdaugava ir viens no skaistākajiem Rīgas rajoniem un Ojāra Vācieša iela ir pavisam tuvu Vecrīgai – tikai divas tramvaja pieturas! Turklāt arī uz RARZI studentiem attiecas vērā ņemamās atlaides uz braucieniem sabiedriskajā transportā. Daudzi RARZI docētāji un studenti nav rīdzinieki. Tāpēc projektā ir padomāts par naktsmītnēm.

Pie kādām iecerēm RARZI šobrīd vēl strādā?

Kopā ar RTI esam atsaukušies uz Latvijas bīskapu aicinājumu svinēt Terra Mariana 800 gadu jubileju, proti, svētkus, kuri mums liek atcerēties, ka mūsu zeme, bijusī Livonija, ir veltīta Dievmātei. Arī Laterāna Pontifikālajā universitātē šogad tiek svinēti 800 gadi, kopš Laterāna vispārējā koncilā pāvests Inocents III oficiāli pasludināja Livoniju par Jaunavai Marijai veltītu zemi – Terra Mariana. Mūsu augstskolas vēlas sniegt savu pienesumu šim jubilejas gadam, sarīkojot starptautisku zinātnisko konferenci. Tā notiks pavisam drīz –29. – 30. maijā. Esam aicinājuši viesus no dažādām Eiropas zemēm – no Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas, Šveices. Kā goda viesi ir ielūgti vairāki bīskapi. Izdevniecības centīsies uz šo datumu sagatavot vairākus jaunus izdevumus.

Kāda ir konferences tēma?

Konferences nosaukums ir „Terra Mariana 800 – ticības un sabiedrības dialogs”. Tās mērķis ir atskatīties vēsturē un tajā pašā laikā izvērtēt, ko kristietība pagātnē un arī šodien var dot mūsdienu sabiedrībai. Tā būs laba iespēja apzināties to, cik nozīmīgs ir humānisma potenciāls, ko kristietība spēj piedāvāt šim laikmetam.

Kāda nozīme ir tam, ka Livonija ir veltīta Dievmātei? Daudziem cilvēkiem tas ir neskaidrs.

Svarīgi ir ieraudzīt garīgo dimensiju šajā veltījuma aktā: Dievmāte ir Latvijas aizbildne, pie kuras mēs varam vērsties pēc palīdzības lūgšanā visos laikos kā pie mūsu zemes Karalienes, kura stāv Kunga priekšā par mums ar savām lūgšanām. Caur Dievmātes aizbildniecību tautas, zemes un arī atsevišķi cilvēki tiek pasargāti no lielām nelaimēm. Mums jāmācās novērtēt šī dāvana. Varbūt Latvijas neatkarība nav nejauša lietu sakritība? Tā ir izlūgta, tā ir Dievmātes dāvana mūsu zemei... Daudzi taču nemaz necerēja uz Latvijas neatkarību. Šī brīža politiskais konteksts mums liek atcerēties, ka grūtos saspīlējuma brīžos mums ir pie kā vērsties.

Visi kristieši Mariju atzīst par Kristus māti. Tāpat kā katoļiem viņiem varētu būt saprotama Dievmātes godināšana. Domāju, ka Latvijā gan luterāņiem, gan citu konfesiju pārstāvjiem ir skaidrs, ka katoļi nepielūdz Dievmāti kā kādu dievību, bet viņu godina kā Pestītāja māti un caur viņas aizbildniecību vēršas pie Kunga.

Jebkuram cilvēkam ir tuvs mātes un bērna – Madonnas tēls. Tas ir dziļi arhetipisks un uzrunā ikvienu. Atceros, cik liela bija atsaucība, kad pirms vairākiem gadiem pareizticīgo baznīcā bija izstādīta ceļojošā Dievmātes ikona. Visdažādāko konfesiju cilvēki, arī nekristieši stāvēja rindā, lai godinātu šo ikonu.

Kam ir domāta konference? Vai ikviens to var apmeklēt?

Zinātniskā konference vispirms ir akadēmisks pasākums un tās mērķauditorija ir augstskolu, institūtu docētāji un studenti, kā arī sabiedrības inteliģences pārstāvji. Šajā divu dienu akadēmiskajā pasākumā būs arī svinību elementi: grāmatu atklāšanas svētki, bērnu zīmējumu izstāde, Terra Mariana 800 gadu jubilejai veltīs eseju konkursa noslēgums. Pasākums sāksies un noslēgsies ar Svēto Misi Jēkaba katedrālē.

LRKB IC, fotogrāfijas autors: Ojārs Jansons