Šodienas datums: 19.12.2017  |  Vārda dienas: Sarmis, Lelde

Kultūra

Otrajā Adventa svētdienā, 4. decembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā teātrī, notika pirmizrāde dzejnieces Annas Rancānes lugai „Bišumāte un Vilkacis”. Izrādi iestudējis režisors Valdis Lūriņš, tajā spēlē tādi aktieri kā Marija Bērziņa, Daiga Gaismiņa, Lāsma Kugrēna, Ilze Rūdolfa, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis, Mārcis Maņjakovs, Uldis Norenbergs, Normunds Laizāns, Voldemārs Šoriņš. Scenogrāfiju veidojis Oskars Dreģis, mūziku komponējis Valdis Zilveris. Izrāde ir teātra repertuārā, un ir tā vērta, lai tiktu skatītāju līdzdzīvota un līdzdomāta. Jo garīgā realitāte vienmēr ir vērta. Un par to saistībā ar šo uzvedumu ir šeit lasāmie skatījumi.

Lasīt tālāk


Šogad Nobela prēmija literatūrā piešķirta ASV dzimušajam mūziķim un dziesmu autoram Bobam Dilanam, 13. oktobrī paziņoja Nobela komiteja. Nobela prēmija mūziķim piešķirta par jaunu poētisko izteiksmju radīšanu amerikāņu dziesmu tradīcijās.

Bobs Dilans ir dzimis ebreju ģimenē, bet 1970. gadu beigās kļuva par pārliecinātu kristieti. Viņš ierakstījis divus gospeļu albumus, kā arī viņa dziesmu tekstos jūtama Svēto Rakstu ietekme. Vairākas Dilana dziesmas veltītas kristietības tēmai, runājot ne tikai par Dievu, bet arī Svēto Garu, Jēzu Kristu un Jaunavu Mariju. Kopš 80. gadu vidus Bobs Dilans savās intervijās ir mēģinājis distancēties no reliģiskās pārliecības, tomēr joprojām uzskata, ka “pastāv augstāks spēks, un šī pasaule nav viss, jo ir vēl cita pasaule, kurā mēs reiz nokļūsim”. Lasīt tālāk

 


Apmeklējot Romu un pastaigājoties pa Svētā Pētera laukumu, acis pašas neviļus veras augšup uz laukuma centrā novietoto obelisku.

Vārds “obelisks” cēlies no grieķu vārda “obelos”, kas nozīmē “adata”, un tas parasti tika izgatavots no monolīta akmens bluķa. Pagāniem tas bija saules simbols, kas simbolizēja plūsmu starp debesīm un zemi; veids, kā komunicēt ar dievišķo. Tika uzskatīts, ka obeliskā mājo saules dievs Ra. Senās Ēģiptes arhitektūrā obeliski ieņēma nozīmīgu vietu – tie tika novietoti pie tempļa ieejas. Mūsdienās tie atrodami ne tikai Ēģiptē, bet arī dažādās pasaules vietās – pašā Romā vien to ir astoņi, neskaitot Senās Romas un mūsdienu obeliskus.

Lasīt tālāk


Dominikāņu 800 gadu jubilejas gadā piedāvājam iepazīties ar Māras Kiopes rakstu par Nobela prēmijas literatūrā laureāti, norvēģu rakstnieci Sigridu Unnseti (Sigrid Undset) un viņas darbiem.

Sigrida Unnsete ir labi pazīstama jau daudzām latviešu lasītāju paaudzēm – gan rakstnieces laikabiedriem, kuri 1936. gadā pieredzēja viņas Kopoto rakstu izdevumu, gan arī vēlāk. Daži viņas darbi tika izdoti arī padomju laikā, bet īpašu Unnsetes darbu renesansi Latvijas kultūrā piedzīvojām 90. gadu vidū. Sigridu Unnseti varētu nosaukt par katolisko rakstnieci, kura ir īstenojusi patiesu garīgo mātišķību.

Žo Kruasāna, saistot sievietes līdzdalību Kristus priesterībā ar sievietes garīgās mātišķības tēmu, raksta, ja gribam dziedināt cilvēci, ir jādziedina ģimene, bet “ģimeni var dziedināt tikai caur sievieti, jo .. viņa ir ģimenes sirds un aizsargā tās vienotību .. uzklausa, mierina, iedrošina, piedod, samierina un katram ierāda tā vietu. Viņa lej mīlestības, maiguma eļļu pār visām attiecībām ģimenē”. Tā varētu raksturot arī Sigridas Unnsetes kalpojumu ģimenē, norvēģu kultūrā un, var teikt, pasaulē. Un šis kalpojums ir cieši saistīts ar patiesības diakoniju: “Viņas nemitīgais pavadonis bija patiesums pret dzīvi, kāda tā īstenībā ir”. Lasīt tālāk


No 2010. gada 7. līdz 10. oktobrim Rīgā norisinājās Latvijas Kultūras Akadēmijas rīkotā Metamind’2010: starptautiskā konference Metamorphoses of the Absolute. 7. oktobrī Latviešu biedrības namā, ievadot konferenci, Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs nolasīja referātu par tēmu Vai ir iespējams tilts starp teoloģiju un sekulāro domu?

Lasīt tālāk arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča referātu