Šodienas datums: 17.10.2018  |  Vārda dienas: Karīna, Gaits

Labdarība

Daudziem no mums šķiet dabiski doties uz dievnamu, uzkāpt pa baznīcas kāpnēm, apsēsties kādā no soliem un piedalīties Svētajā Misē. Un varbūt nemaz neesam ievērojuši, ka ne visiem tas ir tik vienkārši. Lai noskaidrotu, kā baznīcā jūtas cilvēki ar īpašām vajadzībām, pajautāju viedokli dažiem no viņiem. Šis ir aicinājums padomāt, ko varam darīt, lai ikviens baznīcā justos gaidīts.

Svarīgākā ir attieksme, nepieejamu baznīcu nav

Laura, kurai ir kustību traucējumi, stāsta, ka tiek uz baznīcu patstāvīgi. Nevarētu uzkāpt vien tad, ja būtu ļoti stāvas trepes bez margām.Viņa uzskata, ka galvenais ir cilvēku attieksme, ar to ir jāsāk. Varbūt daudzās baznīcās vēsturiski ir trepes un uzbrauktuves nav tik vienkārši uztaisīt, bet, ja cilvēki būs atsaucīgi un palīdzēs, tad vairāk cilvēku nāks uz baznīcu. Kādreiz, kā viņa atceras, bijis grūtāk. Tagad vairāk ievēro pašu cilvēku, nevis viņa ratiņkrēslu, aparātu vai to, ka viņam nav kāju vai roku. No otras puses, vienmēr būs cilvēki, kuri pukstēs, rādīs ar pirkstu, nesapratīs... Lasīt tālāk


Slimība mēdz sagādāt mirkļus, kad fiziska vājuma un bezspēcības rezultātā cilvēki sāk pārdomāt savu garīgo spēku. Tāpēc slimnīcas bieži vien ir tās vietas, kur gan aktīvi kristieši, gan ticību pazaudējušie, gan pat nekad neiepazinušie, meklē tikšanos ar Dievu lūgšanā.  Kamila grupa jeb dzīvespriecīgu un iedvesmojošu jauniešu bariņš jau vairākus gadus ik katru nedēļu kalpo kā ceļazīmes šiem meklējumiem pēc atveseļošanās ticībā. Viņi kalpo slimnīcās, informējot pacientus par iespējām saņemt atbalstu caur Svēto Misi, sakramentiem un lūgšanu.

Kad pastāstu, ka pirmo reizi būšu Gaiļezera slimnīcā, Anna Kačāne norāda, ka tas jau ļoti labi. Anna koordinē Kamila grupas darbību kopš 2011. gada un, kā pati atzīst, kopš laika, kad šāds nosaukums kalpotāju pulciņam no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles vēl nemaz nav bijis. Organizēšanu jauniete uzņēmusies pēc priestera Ilmāra Tolstova aicinājuma neilgi pēc tam, kad pati bija aktīvi uzsākusi kalpot. "Kalpotāju došanos uz slimnīcām aizsāka priesteris Antons Smelters," Anna norāda, ka pati forma, kā izpaužas grupas kalpojums slimnīcā veidojusies pēc šo abu priesteru norādījumiem. Lasīt tālāk


Pavasara un rudens skolēnu brīvlaika nedēļas strādājošiem vecākiem bieži vien šķiet apgrūtinājums - kā gan savai atvasei palīdzēt lietderīgi pavadīt brīvo laiku? 46 jauniešu vecākiem šajās pavasara brīvdienās par to nebija jāraizējas, jo atbilde bija "Oasis". Kā norāda organizatori, kalpotāji no Marijas Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas, sešas dienas ilgā tikšanās nav vienkārši kristīgā nometne, bet gan tikšanās ar sevi un apkārtējiem ticībā un Dieva mīlestībā.

"I'm singing in the rain[1]," pirms Svētās Mises balsis pie Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda baznīcas iemēģina jaunieši, kas ir ne tikai "Oasis" dalībnieki, bet arī organizatori. Dziesmiņas teksts atspoguļo realitāti - nelielā aplī sastājušies pie baznīcas ieejas, viņi dzied nevis par spīti lietum, bet priecājoties par to. Šie jaunieši jau piekto dienu pavada biedrības "Oasis Latvija" rīkotajā tikšanās reizē, pirmajā šogad, bet skaitot kopumā - astoņpadsmitajā. Lasīt tālāk


Mīlestību pret tuvāko caur žēlsirdības darbiem vairākās Latvijas draudzēs veic daudzi, bet ne vienmēr viņu kalpojums ir pareizi izprasts un pieņemts. Ar veiksmes stāstiem un izaicinājumiem kalpojumā šī gavēņa laikā dalīsies cilvēki, kas dažādās Latvijas vietās palīdz trūcīgajiem, ieslodzītajiem, atkarīgajiem, vientuļajiem u.c. draudžu locekļiem, kuru grūtības ne vienmēr izdodas pamanīt. Šoreiz par vienu no izplatītākajiem palīdzības sniegšanas veidiem - pārtikas dalīšanu un zupas virtuvju rīkošanu trūcīgajiem.

No idejas līdz rīcībai

Ilūkstē zupas virtuve darbojas jau ilgāk kā divus gadus, un pēdējos mēnešus zupa no bietēm, kartupeļiem un citu lauku labumiem tiek vārīta divreiz nedēļā - pirmdienās un ceturtdienās. Šobrīd atbildīgās virējas ir daudzbērnu māmiņa Edīte Čamāne, kādreizējā sociālā darbiniece Inese Cirse un medmāsa Marina Ivanova.

Lasīt tālāk


Janvārī dažu dienu vizītē Rīgā ieradās “Caritas Europa” ģenerālsekretārs Horhe Nuņo Meijers (Jorge Nuño Mayer). Vizītes mērķis bija iepazīt “Caritas Latvija”, kā arī paust savu atbalstu organizācijas darbam Latvijā. Viņš tikās arī ar bīskapiem, uzsverot, cik svarīgi ir turpināt attīstīt draudžu “Caritas” grupas. Mūsu valstī H. N. Meijers ir pirmo reizi. Var manīt, ka ziema viņu pārsteigusi nesagatavotu, jo kājās ir rudens kurpes. Tomēr tas netraucē viesim priecāties par apsnigušo pilsētu, jo, kā izrādās, aukstums un ziema viņam patīk, lai gan audzis viņš ir Spānijā.

Jūsu vizīte vēl nav galā, rīt paredzēta tikšanās ar bīskapiem. Tomēr, kādi ir Jūsu iespaidi par līdz šim redzēto?

Esmu pozitīvi pārsteigts par to, ko redzēju un dzirdēju. Svētdien notika tikšanās ar aptuveni 25 “Caritas” brīvprātīgajiem. Ne visās valstīs “Caritas” izdodas piesaistīt pietiekami brīvprātīgo. Prieks, ka Latvijā īsā laikā ir izdevies attīstīt draudžu grupas, kas atbalsta nabadzīgos, vecos cilvēkus, organizē bērnu nometnes un citas aktivitātes. Tas ir iespaidīgs brīvprātīgo darbs. Iepazinos ar to, kas jau notiek, bet tomēr kopā ar jau līdzšinējiem sasniegumiem nāk jauni izaicinājumi. Lasīt tālāk


Šogad Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku laikā Aglonā procesijas un Krustaceļa laikā varēja ievērot vīriešus, kas bija tērpti baltos apmetņos ar sarkanu krustu un melnās cepurēs. Tie ir Jeruzalemes Svētā Kapa Bruņinieku Ordeņa (latīņu val. saīsinājumā OESSH) pārstāvji no 2014. gada novembrī dibinātās Ordeņa nodaļas Latvijā. Sīkāk par ordeni, tā vēsturi un misiju var uzzināt, izlasot Stellas Jurgenas sagatavoto rakstu. Lasīt tālāk