Šodienas datums: 18.11.2017  |  Vārda dienas: Doloresa, Aleksandrs

Pasaules Jauniešu dienas

Ilze Mežniece BENEDIKTS XVI JAUNIEŠIEM: „ESIET KUNGA PRIEKA VĒSTNEŠI 21. GADSIMTĀ!”

21. augustā ar pāvesta Benedikta XVI paziņojumu par to, ka nākamās Pasaules Jauniešu dienas 2013. gadā notiks Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro, noslēdzās Jauniešu dienas Madridē. Jauni kristieši Madridē pulcējās no 16. līdz 21. augustam un, kā lēš ārvalstu mediji, noslēguma vigīlijā un Svētajā Misē piedalījies aptuveni miljons jauniešu no visas pasaules.

300 Latvijas jaunieši sagatavošanās ceļu uz Madridi sāka jau 8. augustā, lai draudzēs un kopienās dažas dienas pirms lielā notikuma kopīgi lūgtos, iepazītu vienaudžus no citām pasaules malām un dalītos priekā. Madride pakāpeniski piepildījās 16. augustā, kad notika oficiālā Jauniešu dienu atklāšanas ceremonija.

Tās laikā Pāvesta padomes laju jautājumos vadītājs kardināls Staņislavs Rilko teica: „Dārgie jaunieši! Jūs esat sapulcējušies šeit, Madridē, veicot ceļu no vistālākajiem mūsu planētas nostūriem. Esat ieradušies, lai visai pasaulei - jo īpaši Eiropai, kas, šķiet, ir ļoti apmaldījusies - skaļi pateiktu savu nešaubīgo „jā”! Jā, ticība ir iespējama. Patiesībā, tas ir lielisks piedzīvojums, kurš ļauj mums atklāt mūsu dzīves lielumu un skaistumu. Tas ir iespējams tāpēc, ka Dievs, kurš atklājās caur Kristu, nepazemo cilvēku. Dievs paaugstina mūs pāri jebkuram mēram un pāri visdrosmīgākajai iztēlei! Nākamajās dienās kopā ar apustuļiem vēlamies saukt uz Kungu: „Pavairo mūsu ticību.” (Lk 17, 5) Līdzīgi kā svētais Anselms, vēlamies lūgt: Kungs, „iemāci man meklēt Tevi un atklājies tam, kas Tevi meklē, jo es nevaru Tevi meklēt, ja Tu mani nepamāci, un nevaru Tevi atrast, ja Tu man neatklājies.””

Nākamajās dienās jaunieši pulcējās uz bīskapu katehēzēm, kā arī izmantoja iespēju iepazīt Madrides un Spānijas kultūru, kopā lūdzās un slavēja Dievu. Latviešu svētceļniekus katehēzēs uzrunāja bīskaps Antons Justs, kurš atskatījās uz pāvesta Jāņa Pāvila II teikto iepriekšējās Pasaules Jauniešu dienās, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, aicinot jauniešus būt paklausīgiem Svētā Gara iedvesmām, un priesteris Ilmārs Tolstovs, kurš uzsvēra, ka pēc Jauniešu dienām nedrīkst katrs ielīst savā alā.

Protams, ikviens gaidīja ierodamies pāvestu, kurš sapulcējušos jauniešus pirmo reizi uzrunāja Madrides centrālajā laukumā. Visās uzrunās, kurās pāvests Benedikts XVI vērsās pie jauniešiem, viņš uzsvēra ticības nozīmi, kā arī aicināja sekot patiesībai un dzīvot Kristus mīlestībā.
Lūk, fragmenti no pāvesta pirmās uzrunas: „Mīļie jaunieši, patiesi ieklausieties Kunga vārdos, lai tie jūsos top par garu un dzīvību (Jņ 6, 63), par saknēm, kuras „baro” jūsu būtību, kā arī palīdz jums arvien vairāk līdzināties Kristum: kļūt garā nabagiem, izslāpušiem pēc patiesības, žēlsirdīgiem, sirdsšķīstiem, miera nesējiem. Esiet tādi nemitīgi, tā, it kā jums līdzās būtu draugs, kuru jūs nevēlaties piekrāpt, bet ar kuru vēlaties kopā iet šīs dzīves ceļu. Atcerieties, ka tad, ja nesoļojam līdzās Kristum, kurš vada, mēs apmaldāmies nepareizās takās. Tie ir mūsu aklie un egoistiskie impulsi, dažādi piedāvājumi, kas mums glaimo, bet zem kuriem ir slēptas intereses, kas mūs pieviļ, ir nepastāvīgi, un beigu beigās mūsos paliek tikai tukšums un vilšanās.

Izmantojiet šīs dienas, lai labāk iepazītu Kristu un pārliecinātos, ka tikai Viņā iesakņots entuziasms, jautrība, vēlme sasniegt nesasniedzamo, sasniegt visaugstāko, sasniegt Dievu varēs gūt piepildījumu, jo dzīve savā pilnībā jau mīt jūsos. Ļaujiet šai dzīvei nesavtīgi, ar dievišķo žēlastību un bez kompromisiem augt jūsos un ar pilnu nopietnību atcerieties, ka jūsu mērķis ir svētums. Sava vājuma priekšā, kurš ik pa laikam mūs nomāc, turpināsim uzticēties Kunga žēlsirdībai, jo Kungs ir vienmēr gatavs no jauna pasniegt mums roku, kā arī dāvā piedošanu Gandarīšanas sakramentā.
Ja būvēsim ēku uz stabilas klints, tad ne tikai mūsu dzīve būs stingra un stabila, bet tā izstaros Kristus gaismu arī mūsu vienaudžiem un visai cilvēcei, rādot vērtīgu alternatīvu tiem cilvēkiem, kuri savā dzīvē seko pasaules piemēram, jo viņu būtības pamati nav bijuši gana stabili. Tāda dzīve izstaros Kristus gaismu daudziem no tiem, kuri jūtas labi, akli sekojot modei, kuri meklē un aizstāv savas intereses, aizmirstot par taisnīgumu un nemeklējot patiesību.

Jā, ir daudzi, kuri sevi uzskata par dieviem un nedomā, ka viņiem būtu nepieciešamas citas saknes vai citi pamati, kā tikai tas, kas ir viņi paši. Šie cilvēki vēlas paši izlemt, kas ir vai nav patiesība, kas ir labs, slikts, patiess vai nepatiess, viņi vēlas lemt, kas ir cienīgs dzīvot, bet kas būtu jāupurē uz citu iespēju altāra, kā arī vēlas ik mirkli rīkoties kā konkrētajā gadījumā pagadās, ļaujot sevi vadīt tā mirkļa impulsiem. Šādi kārdinājumi ir vienmēr kaut kur paslēpušies. Taču ir svarīgi tiem nepadoties, jo patiesībā tie noved pie kaut kā gaistoša - pie eksistences bez apvāršņa un brīvības, bez Dieva. Turpretī mēs labi zinām, ka esam radīti kā brīvas būtnes un pēc Dieva attēla, un tieši tāpēc, ka ņemam dalību patiesības un labā meklējumos. Esam atbildīgi par savu rīcību, neesam akli izpildītāji, bet gan radoši Dieva līdzstrādnieki, kuriem uzticēts attīstīt un padarīt arvien skaistāku visu to, ko Dievs jau radījis. Mēs neesam tikai akli izpildītāji. Dievs vēlas atbildīgu sarunas biedru, kurš var ar Viņu sarunāties un Viņu mīlēt. Tikai Kristū mēs to varam patiesi īstenot un, Viņā iesakņojušies, varam dot spārnus mūsu brīvībai. Vai ne šis ir mūsu lielā prieka iemesls? Vai tad tā nav īstā augsne, uz kuras veidot mīlestības un dzīves civilizāciju, kurā būtu iespējams arvien cilvēciskāku padarīt katru cilvēku?

Mīļie draugi, esiet piesardzīgi un gudri. Veidojiet savu dzīvi uz stingriem pamatiem, kas ir Kristus. Ja šī gudrība un modrība vadīs jūsu soļus, nekas jums neliks bīties un jūsu sirdīs valdīs miers. Tad jūs būsiet svēti un laimīgi, un jūsu prieks „inficēs” pārējos. Viņi jautās: kas ir jūsu dzīves noslēpums, un atklās, ka to klinti, uz kuras ir celta visa jūsu būtība, sauc par Kristu. Tas ir pats Kristus, jūsu Draugs, Brālis, Kungs, Dieva Dēls, kas tapa cilvēks, kas dod izturību un spēku visam universam. Viņš mūsu dēļ mira un augšāmcēlās, lai mēs iemantotu dzīvību, un tagad no sava Tēva troņa Viņš turpina būt dzīvs un tuvs katram cilvēkam, savā mīlestībā būdams nomodā par katru no mums.”
Piektdien notika tradicionālā Krustaceļa lūgšana, kuras laikā pāvests aicināja jauniešus nebūt vienaldzīgiem pret tiem, kas cieš.

Jauniešu dienu kulminācija parasti ir lūgšanu nakts Vissvētākā Sakramenta priekšā un svētdienas Svētā Mise, pēc kuras pāvests paziņo vietu, kurā notiks nākamās Jauniešu dienas. 20. augustā Jauniešu dienu dalībnieki devās uz lidostu „Cuatro vientos”, lai piedalītos vigīlijā. Vakara lūgšanas noslēdzās īsi pirms pusnakts. Spēcīgais vējš un lietus gāze uz īsu brīdi pārtrauca pāvesta uzrunu. Negaiss sagrāva pat vairākas teltis un daži jaunieši guva lūzumus un sasitumus. Latvijas dalībniece Velta Skolmeistare raksta, ka lietus gāze un milzīgais vējš lika meklēt patvērumu, kur vien iespējams. Bet pēc lūgšanām aptuveni 20 minūšu garumā lietus norima un viss varēja turpināties, tad „vējš drīzāk atgādināja siltu fēnu”.

Vakarā pēc Vigīlijas lūgšanā pāvests uzsvēra, ka Dieva mīlestība ir tā, kas dod jēgu mūsu dzīvei. Uzrunājot jauniešus, viņš teica: „Neesam nejaušības vai iracionalitātes auglis, bet mūsu eksistences pamatā ir Dieva mīlestības projekts. Palikt Viņa mīlestībā nozīmē dzīvot iesakņotiem ticībā, jo ticība nav vienkārša dažu abstraktu patiesību atzīšana, bet gan ļoti personīgas attiecības ar Kristu, kas mūs vedina atvērt sirdis Viņa mīlestības noslēpumam un aicina dzīvot ar apziņu, ka Dievs mūs mīl.
(..) Ja paliksiet Kristus mīlestībā, iesakņojušies ticībā, arī starp pretrunām un ciešanām satiksiet patiesā prieka un laimes avotu. Ticība nav pretrunā jūsu visaugstākajiem ideāliem, tieši pretēji, tā jūsu ideālus vēl vairāk pilnveido un padara augstākus. Mīļie jaunieši, nesamierinieties ar kaut ko, kas ir mazāks par Patiesību un Mīlestību, necentieties līdzināties kaut kam, kas ir mazāks par pašu Kristu.”

Pāvests runāja arī par relatīvisma kultūru, kas atsakās un nenovērtē meklējumus pēc patiesības. Viņš aicināja jauniešus šajā kultūrā pazemīgi un drosmīgi piedāvāt pasaulei Kristu kā vienīgo vērtību, kas ir Glābējs un dzīves cerība. „Mīļie draugi, lai neviena neveiksme vai šķērslis jūs neapstādina un neparalizē! Nebīstieties ne no pasaules, ne no nākotnes, ne arī no sava vājuma. Kungs jums ir dāvājis šo vēstures brīdi, lai jūsu ticības žēlastība turpinātu skandināt Viņa vārdu visā pasaulē.”

Uzrunā pāvests arī teica, lai jaunieši lūdz Dievam atklāt viņu aicinājumu pasaulē un Baznīcā, bet pēc tam, lai tam uzticīgi seko.

Svētdienas Svētās Mises laikā pāvests turpināja skaidrot, ka sekot Jēzum nozīmē būt vienotībā ar Baznīcu. Viņš uzsvēra, ka Baznīca nedzīvo pati no sevis, bet gan no Kunga, kas ir klātesošs Baznīcā, baro to, dod tai dzīvi un spēku. „Mīļie jaunieši, ļaujiet lai es kā Pētera pēctecis jūs aicinu stiprināt šo ticību, kas mums ir nodota caur apustuļiem, lai jūs savas dzīves centrā liktu Kristu, Dieva Dēlu. Tāpat ļaujiet man jums atgādināt, ka sekošana Kristum ticībā nozīmē dzīvot kopā ar Viņu vienotībā ar visu Baznīcu. Nav iespējams sekot Kristum vienatnē. Kas padodas kārdinājumam iet „uz savu galvu” vai izdzīvot ticību saskaņā ar individuālisma idejām, kas ir plaši izplatītas sabiedrībā, pakļauj sevi riskam nekad nesatikt Jēzu Kristu vai arī sekot tikai iedomātam Kristus tēlam.”

Pāvests uzrunā aicināja jauniešus dot ticības liecību visdažādākajās vidēs, pat „tur, kur to atmet vai valda vienaldzība”. „Nav iespējams sastapt Kristu un nenorādīt uz Viņu citiem. Tāpēc nepaturiet Kristu tikai sev! Dalieties arī ar citiem savas ticības priekā! Pasaulei ir nepieciešama jūsu ticības liecība, pilnīgi noteikti tai ir vajadzīgs Dievs,” teica Benedikts XVI.

Pēdējā uzrunā jauniešiem, kas sekoja pēc lūgšanas „Kunga eņģelis”, Benedikts XVI aicināja jauniešu pēc atgriešanās mājās drosmīgi liecināt par kristīgo dzīvi. Viņš pauda savu aizkustinājumu par lielo priesteru un bīskapu skaitu un aicināja viņus turpināt strādāt ar jauniešiem.

Paziņojis par nākamo Jauniešu dienu norises vietu un atvadīdamies no jauniešiem Madridē, pāvests teica: „Kā Pētera pēctecis uzticu jums klātesošajiem šo lielo uzdevumu: nesiet Kristus mīlestību un lieciniet par Kristu visā pasaulē! Viņš vēlas, lai jūs būtu Viņa apustuļi un Viņa prieka vēstneši 21. gadsimtā. Nepieviliet Viņu!”

Ilze Mežniece
„Katoļu Baznīcas Vēstnesis”

Foto: Edvīns Cibuļskis