Šodienas datums: 17.10.2017  |  Vārda dienas: Karīna, Gaits

Pasaules Jauniešu dienas

Atceroties Pasaules Jauniešu dienas 2002: ko mēs uzzinājām par Baznīcu, jauniešiem un Kanādu

2002. gada jūlijā Toronto, Kanādā, notika 17.Starptautiskās Pasaules Jauniešu dienas. Pilsētā ieradās vairāki simti tūkstošu jaunu cilvēku no 172 valstīm un līdz ar viņiem – gados vecais un nespēcīgais pāvests Jānis Pāvils II. Lai arī pirms diviem gadiem Toronto zaudēja cīņā par iespēju rīkot Olimpiskās spēles, tā ieguva zeltu ar Pasaules Jauniešu dienām, kurās man bija tā privilēģija būt par nacionālo direktoru un galveno izpilddirektoru. Milzīgais cilvēku skaits, kas četru dienu laikā piedalījās pasākumos, mūs pārsteidza.

Vairāk nekā 350 000 cilvēku apmeklēja Izstāžu halli 25. jūlijā, lai piedalītos atklāšanās ceremonijā kopā ar pāvestu Jāni Pāvilu II. Nākamajā vakarā Toronto majestātiskā Universitātes Avēnija tika pārveidota par Jeruzalemes Via Dolorosa un vairāk nekā pusmiljons cilvēku piedalījās senajās Krustaceļa stacijās. Saskaņā ar Kanādas TV apraides korporācijas/Kanādas Radio datiem šajā naktī pasaules TV auditorija sasniedza vairāk kā miljardu cilvēku 160 valstīs.

Iespaidīgā sestdienas vakara sveču gaismas vigīlija pie Dovnsvjū (Downsview) parka kopā sapulcināja vairāk nekā 600 000 cilvēku, bet pāvesta noslēguma Svētā Mise svētdienā ar īpašas atmosfēras specefektiem bijušajā pilsētas militārajā bāzē pulcēja vairāk nekā 850 000 cilvēku. Pat visciniskākais no mums bija pārsteigts, pat aizkustināts par lielajām jauniešu straumēm, kas vēstīja prieku būt par kristiešiem sarežģītajā un kara plosītajā pasaulē.

Sestdienas vakara vigīlijā Jānis Pāvils II uzrunāja jauniešus: “Jaunā tūkstošgade ir sākusies ar diviem kontrastējošiem scenārijiem. Viens – liels skaits svētceļnieku devās uz Romu Lielās Jubilejas laikā, lai izietu cauri Svētajām durvīm, kas ir Kristus, mūsu Glābējs un Pestītājs; un otrs – briesmīgais teroristu uzbrukums Ņujorkai, tēls, kas ir sava veida ikona pasaulei, kurā dominē naids. Jautājums, kas rodas, ir dramatisks: Uz kādiem pamatiem mums jāveido jaunais vēsturiskais laikmets, kas izriet no lielajām 20. gadsimta pārvērtībām? Vai ir pietiekami paļauties uz tehnoloģisko revolūciju, kas, šķiet, reaģē tikai uz produktivitātes un efektivitātes kritērijiem, neatsaucoties uz indivīda garīgo dimensiju vai vispārēji kopīgajām ētiskajām vērtībām? Vai ir pareizi būt apmierinātiem ar provizoriskām atbildēm uz būtiskākajiem jautājumiem un atmest savu dzīvi instinktīvu impulsu, īslaicīgu sajūtu vai pārejošu māniju dēļ?”

Provokatīvie jautājumi, kurus pāvests tajā naktī uzdeva, palika iegravēti cilvēku atmiņās. Patiesībā pāvests caur vēstījumiem šajās svētajās dienās pieskārās visam, ar ko mēs saskārāmies divu gadu sagatavošanās periodā. “Kunga eņģelis” lūgšanas laikā Dovnsvjū parkā tajā sestdienā, 2000. gada 28. jūlijā, gandrīz 850 000 cilvēku liela pūļa un miljoniem cilvēku pasaules TV auditorijas priekšā pāvests Jānis Pāvils II skaisti apkopoja izjūtas, kuras pazina miljoni cilvēku, kuri kaut kādā veidā bija saistīti ar Pasaules Jauniešu dienām 2002:

“Tā kā mēs gatavojamies, lai atgrieztos mājās, es saku ar sv. Augustīna vārdiem: “Mēs kopā esam bijuši laimīgi gaismā, ko esam dalījuši. Mums patiesi patika būt kopā. Mēs patiesi esam priecājušies. Bet, lai arī mēs atstājam viens otru, neatstāsim Viņu.””

Romai bija tās Tor Vergata, Ķelnei – Marienfeld, Austrālijai – Randwick Racecourse, Madridei – Cuatro Vientos un Rio – Copacabana pludmale. Bet mums bija mūsu Izstāžu halle un Dovnsvjū parks. Mums arī bija 2001. gada 11. septembris, masveida ekonomiskais sabrukums un politiskais apvērsums daudzās Dienvidamerikas valstīs, kuras mums sūtīja daudzus jaunus cilvēkus. Mums bija pastāvīga nenoteiktība par to, vai pāvests būs spējīgs ceļot. Un, kad beidzot tika nolemts, ka Toronto būs “habemus Papam”, Vatikāns paziņoja arī divas citas pāvesta vizītes, kas apvienotas ar mūsējo: Gvatemala un Mehiko! Mums netrūka izaicinājumu!

Sagatavošanās laikā Ziemeļamerika arī piedzīvoja 2002. gada janvāra morālo zemestrīci, kad izcēlās seksuālās vardarbības skandāls, kas apdraudēja katra mūsu pasākuma būtību. Es nekad neesmu lūdzies tik daudz, kā to darīju no 2001. gada oktobra līdz 2002. gada jūlijam. Mūsu noslēguma pasākums tika apveltīts ar Bībeles stāsta cienīgu negaisu agrā 2002. gada 28. jūlija rītā. Neskatoties uz visu minēto, mēs dzirdējām izaicinājumu Kanādai – atjaunot Baznīcas misijas dziļumu, skaistumu un plašumu. Kanādai un Toronto bija nepieciešamas Pasaules Jauniešu dienas, lai mūs atgrieztu pie mūsu dziļajām kristiešu saknēm un mantojuma. Vienīgi tad, kad tauta un sabiedrība atgūst savu sākotnējo identitāti, tā var cerēt kļūt autentiski multikulturāla, toleranta un atvērta citiem.

Ko mēs uzzinājām no Pasaules Jauniešu dienām 2002

Tagad, četrpadsmit gadus pēc Toronto 2002 lielā notikuma, mēs sākam izvērtēt dāvanas, kuras saņēmām, uzdodot jautājumus, kā Jāņa Pāvila II vīzija un cerība ir ietekmējusi mūsu pašu centienus un pastorālo kalpošanu jauniešiem. Pasaules Jauniešu dienu pieredze pēdējos gados ir radījusi daudz jaunas dzīvības katrā no valstīm, kur lielais pasākums noticis. Viens no svarīgākiem Pasaules Jauniešu dienu mērķiem ir iedvest cerību un dzīvīgumu Baznīcā – atšķirties no cinisma, izmisuma un bezjēdzības, kas izplatīta mūsdienu pasaulē. Pāvests Jānis Pāvils II labi zināja, ka mūsdienu pasaule piedāvā sadrumstalotību, vientulību, atsvešinātību un strauju globalizāciju, kas izmanto nabadzīgos.

Ko 2002. gada Pasaules Jauniešu dienu radītais prieks, pārpilnība un radošums mums iemācīja un kā ir pārveidota jauniešu kalpošana Baznīcā Kanādā? Kā mēs esam iniciējuši “pārākuma iespējas” jauniešiem mūsdienu Baznīcā? Kā mēs šodienas pasaulei varam parādīt Evaņģēlija garšu un Kristus gaismu? Pievērsīsimies Pasaules Jauniešu dienu septiņiem aspektiem.

1. Pāvesta Jāņa Pāvila II Bībeles tēma Pasaules Jauniešu dienām 2002 bija providenciāla un ļoti piemērota mūsu Kanādas sabiedrībai un pasaulei, kas slīgst viduvējībās un tumsā. “Jūs esat zemes sāls. Jūs esat pasaules gaisma” (Mt 5:13-14). Pasaules Jauniešu dienu laikā bīskapi un kardināli kalpo par skolotājiem un katehētiem. Tūkstošiem jauniešu pulcējas ap viņiem, lai dzirdētu apceres par Dieva Vārdu un jo īpaši par pasākuma tēmu. Šis jauninājums attīstījies pats no sevis, kļūstot par būtisku svinību daļu. Cik daudz reižu tas tika apspriests nesenajā Bīskapu sinodē Romā, kas tika vērsta uz “Dieva Vārdu Baznīcas misijā un dzīvē”! Svēto Rakstu katehēzes sesijas ir kļuvušas ne tikai par unikālu tikšanās vietu dažādām paaudzēm, bet arī iespēja sludināt un slavēt Dieva Vārdu pāri kultūrām, piedāvājot jauniem cilvēkiem konkrētas iespējas dzīvot Bībelē balstītu dzīvi.

Vai Bībelei ir nozīmīga loma mūsu kalpošanā jauniešiem? Kuri Bībeles stāsti un tēli attēlo mūsu pastorālās iniciatīvas jauniešiem? Cik bieži mēs esam meklējuši kur citur, lai atrastu “tēmas”, “idejas”, “pildvielas” mūsu darbam ar jauniešiem, nevis smēlušies mūsu visdziļāko iedvesmu no Bībeles stāstiem, valodas, tēmām, ko nevar piedāvāt neviena konsultāciju aģentūra, populārais žargons vai īslaicīgas modes tendences?

2. Jauniešu dienas piedāvā dziļā lūgšanā balstītas Euharistijas svinības un iespējas piedzīvot Euharistisko Kungu klusajā lūgšanā, adorācijā, kopīgā un individuālā slavēšanā. Pasaules Jauniešu dienu liturģija tiek sagatavota un plānota ar lielu rūpību, precizitāti un neaprakstāmu skaistumu. Šajos brīžos jauniešiem tiek piedāvāti priviliģēti mirkļi, lai satiktos ar pašu Jēzu. Šie mirkļi tiek papildināti ar rūpīgu liturģiskās mūzikas izvēli, kas nespēj sacensties ar teātra, izrādes un apkārt valdošā trokšņa un tukšuma pasauli. Un tomēr – ko mēs darām, kad jaunieši, kuri pieredzējuši šos īpašos mirkļus, “nokāpj no kalna” un atgriežas mūsu draudžu kopienās?

3. Pasaules Jauniešu dienu 2002 laikā Toronto vairāk kā 100 000 jauniešu saņēma Izlīgšanas sakramentu. Caur šo sakramentu Kristus ļauj mums sevi satikt un izceļ gaismā labāko, kas mūsos ir.

Vai pastorālajā darbā ar jauniešiem mēs pasniedzam šo sakramentu kā privileģētu tikšanos ar Kristu, kurš mūs dziedina, piedod un atbrīvo?

4. Pasaules Jauniešu dienas piedāvā Baznīcai īpašus brīžus, lai padziļinātu mūsu kristīgo dievbijību. Kanādā 2001.-2002. gada vēsturiskais, 43 000 km garais Pasaules Jauniešu dienu Krusta svētceļojums un iespaidīgais Krustaceļa staciju pasniegšanas veids bija provokatīva un pamatīga kristiešu stāsta liecība mūsdienu pilsētas sirdī. Es un daudzi citi bijām pārliecināti, ka, ja Pasaules Jauniešu dienu pasākums būs jāatceļ 11. septembra dēļ, Krusta svētceļojums jau bija paveicis brīnumus visā mūsu plašajā zemē, apvienojot Baznīcu tādā veidā, ka neko vairs nebija iespējams darīt kā iepriekš.

Gadu pēc tam, kad Pasaules Jauniešu dienas 2002 bija beigušās, īpaši kolorītais, pat diezgan komiskais Toronto pilsētas ebreju izcelsmes mērs sasauca preses konferenci, lai paziņotu, ka pēc 43 politikā pavadītajiem gadiem viņš vairs nevēlas kandidēt uz atkārtotu ievēlēšanu politiskajā amatā. Tajā neaizmirstamajā tikšanās reizē ar ietekmīgiem žurnālistiem un svarīgiem mediju pasaules pārstāvjiem mēram Lastmanam (Lastman) blakus stāvēja viņa rabīns un es, kuru viņš publiski nosauca par “manu priesteri”. Savā atvadu runā, ko viņš tajā dienā veltīja tautai, viņš teica: “Manas politiskās karjeras virsotne bija tajā piektdienas vakarā pagājušajā jūlijā, Toronto galvenajā bulvārī, Jēzus parādes laikā. (Viņš nekad īsti pareizi neatcerējās vārdus “Krusta stacijas”.) Mērs toreiz teica sanākušajiem: “Tā bija nakts, kurā Dievs padarīja pilsētu par savu.”

5. Sava pontifikāta laikā Jānis Pāvils II pasludināja 1 338 svētīgos un 482 svētos. Jauniešiem mūsdienās ir nepieciešami varoņi un varones, un pāvests mums deva izcilus svētuma un cilvēcības paraugus. Deviņi jauni svētīgie un svētie bija Pasaules Jauniešu dienu 2002 patroni; vēl vairāki bija patroni Pasaules Jauniešu dienās 2005. Pāvests Benedikts XVI vairāk nekā vienam miljonam jauniešu, kas bija sapulcējušies Marienfeldā 2005. gadā, teica: “Svētie... ir patiesi reformatori. Tagad es to vēlos pateikt vēl radikālākā veidā: tikai no svētajiem, tikai no Dieva nāk patiesa revolūcija, galīgais ceļš, kā mainīt pasauli.”

Vai svētīgo un svēto mācība ir jūsu jauniešu katehēzes, evaņģelizācijas, formācijas neatņemama sastāvdaļa? Cik bieži pasaulē, kas izmisīgi meklē īstus varoņus un varones, mēs mūsdienu jauniešiem minam svētīgos un svētos kā reālus paraugus?

6. Viens no būtiskākajiem Pasaules Jauniešu dienu 2002 ieguldījumiem vispārējā Baznīcā un visiem pasaules jauniešiem bija ļoti veiksmīgais Aicinājumu paviljons Izstāžu hallē. Drošības personāls mūs informēja, ka katru dienu Pasaules Jauniešu dienu 2002 nedēļas laikā paviljonu apmeklēja no 50 000 līdz 55 000 jauniešu. Austrālieši, balstoties uz mūsu tradīciju, izveidoja savu Aicinājuma paviljonu Pasaules Jauniešu dienās 2008.

Pasaules Jauniešu dienu fenomens ir kļuvis par veselīgu augsni aicinājumiem uz priesterību, konsekrēto dzīvi un laju ekleziālajām kalpošanām. Neatkarīgi no tā, vai tas ir tāpēc, ka tie, kas ir sajutuši aicinājumu, ir izvēlējušies apmeklēt Pasaules Jauniešu dienas pateicoties savai dziļajai ticības dzīvei, vai arī tāpēc, ka Pasaules Jauniešu dienas pirmo reizi atmodina jauniešos īpašo Dieva aicinājumu, Pasaules Jauniešu dienas var būt brīdis, lai izšķirtos par dzīves pārmaiņām.

Pēdējo četrpadsmit gadu laikā esmu saņēmis daudzas vēstules, liecības, apliecinājumus no jauniešiem, kuri ir pārliecināti, ka viņu aicinājums dzima lielajās vigīlijas ceremonijās kopā ar Jāni Pāvilu II, Izlīgšanas sakramenta laikā un katehēzes sesiju vidū. Pilnīgi jauna paaudze identificē Pasaules Jauniešu dienu pieredzi par izšķirošu sava aicinājuma atklāšanas procesā. Strādājot ar katoļu jauniešiem, mums ir atbildība un pienākums attiekties pret priesterības, reliģisko un laju kalpošanas aicinājumiem ar atvērtību, pārliecību, pastorālo jūtīgumu un veselo saprātu.

7. Es gribētu atsaukties uz šo punktu kā “ideoloģiju krīzes pārvarēšanu”, kas nomocījusi manu un vairākas citas paaudzes. Pārmērīgais saspīlējums, kas radies no Baznīcas politikas, dzimumu līdztiesības jautājumiem, liturģisko praksi, valodas, Vatikāna II koncila viltus interpretācijām – tas viss ietekmē šodienas kandidātus iesvētītai kalpošanai, reliģiskai dzīvei un pastorālai līdzdalībai Baznīcā. Kurnēšana, neapmierinātība, cinisms, nogurums, netaisnīga citu marķēšana un šķirošana, žēlsirdības un cerības trūkums manas un vecāko paaudžu vidū ir sasniedzis drudžainus apmērus un padarījis mūs aklus pret jauno paaudzi, kura varētu būt daudz nopietnāka pret Baznīcu, Dievu un Jēzus māceklību nekā esam mēs! Daudzi no manas paaudzes nevēlas šo faktu atzīt.

Mūsdienās liela traģēdija ir tā, ka daudzi cilvēki vadošos Baznīcas, reliģiskās dzīves un “profesionālās” pastorālās kalpošanas amatos ir tik ļoti tālu no saskarsmes ar jauno paaudzi. Ideoloģijas ir spējīgas apklusināt ar virspusējiem paziņojumiem, it īpaši, ja tas attiecas uz aicinājuma atklāšanu, mīlošo Kristu un Baznīcu. Cik daudz gan reižu es esmu dzirdējis universitāšu kapelānus, aicinājuma atklāšanas vadītājus, formācijas vadītājus un jauniešu kalpotājus izsakām savas bažas un pat nicinājumu par mūsdienu jaunās paaudzes dievbijību un tās pārmērīgu praktizēšanu. Šo dievbijību nedrīkst novērtēt par zemu vai noraidīt aicinājuma izzināšanas un priesteru formācijas darbā. Tas tiešām var kļūt par radošu pamatu, uz kura būvēt nākotni. Dievbijība var kļūt par tramplīnu ticības nobriešanai.

Pasaules Jauniešu dienas nepieder vienam pāvestam

Izsakot pateicību pāvestam Benediktam XVI Pasaules Jauniešu dienu noslēguma Misē, Sidnejas kardināls Džordžs Pells (George Pell) uzsvēra, ka Pasaules Jauniešu dienas darbojas kā pretinde tam katolicismam, kas tiek raksturots kā panīcis vai sagrauts. “Pasaules Jauniešu dienas parāda Baznīcu tādu, kāda tā ir, dzīvu ar Evaņģēlija enerģiju.” Kardināls Pells noslēdza savu uzrunu pāvestam Benediktam XVI ar šiem pravietiskajiem un apstiprinošajiem vārdiem:

“Jūsu Svētība, Pasaules Jauniešu dienas bija pāvesta Jāņa Pāvila II iniciatīva. Pasaules Jauniešu dienas Ķelnē tika paziņotas pirms jūsu ievēlēšanas. Jūs nolēmāt turpināt šo tradīciju un šoreiz tās rīkot Sidnejā. Mēs esam dziļi pateicīgi par šo lēmumu, kas parādīja, ka Pasaules Jauniešu dienas nepieder vienam pāvestam vai pat vienai paaudzei, bet tagad ir ierasta Baznīcas dzīves sastāvdaļa. Jāņa Pāvila II paaudze – jaunā un vecā – ir lepna būt par pāvesta Benedikta uzticīgiem dēliem un meitām.”

Noslēgums

Pasaules Jauniešu dienas 2002 Toronto nebija šovs, reiva ballīte, protests vai iespēja nofotografēties. Tas bija ielūgums un priekšlikums kaut kam jaunam. Pretēji terora un baiļu fonam, ekonomikas sabrukumam daudzās valstīs un Baznīcas skandāliem, Pasaules Jauniešu dienas 2002 sniedza drosmīgu, alternatīvu vīziju par neatvairāmu skaistumu, cerību un prieku... sniedza vīziju un enerģiju.

Mēs varam izvēlēties runāt par mūsu Pasaules Jauniešu dienām kā par pagātnes notikumu, kas apgaismoja mūsu dzīves ēnas un vienmuļību vienā apspīdētā mirklī 2002. gada vēsturē vai arī visos notikušajos pasākumos. Daži var vēlēties šīs zelta jūlija dienas nosaukt par “Kamelota” mirkļiem. Šis ir viens no veidiem, kā runāt par Pasaules Jauniešu dienām – izbalējušām atmiņām par ārkārtējiem notikumiem Kanādas vēsturē.

Tomēr ir arī cits ceļš: Evaņģēlija ceļš. Evaņģēlija stāsts nav par “Kamelotu”, bet gan par “Magnificat”, kas nepārtraukti aicina kristiešus dziedāt Marijas slavas himnu un pateikties par veidiem, kādos Visvarenais Dievs ielaužas cilvēces vēsturē šeit un tagad. Šis veids netiek tikai barots ar atmiņām, lai arī cik labas un skaistas tās būtu. Jēzus augšāmcelšanās nav atmiņas par tālu pagātnes notikumu, bet tā ir Labā Vēsts, kas tiek īstenota šodien – šeit un tagad. Kristīgā vēsts nav daļa ne no folkloras, ne nostaļģijas.

Turpinot gozēties 2002. gada vasaras slavas gaismā Kanādā, mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka Pasaules Jauniešu dienas nepiedāvā panaceju vai ātru risinājumu mūsdienu problēmām un izaicinājumiem, vai arī izaicinājumiem, ar kuriem Baznīca saskaras šodien, vēršoties pie jaunākajām paaudzēm. Tā vietā Pasaules Jauniešu dienas piedāvā jaunu ietvaru un “jaunas lēcas”, caur kurām mēs skatāmies uz Baznīcu un pasauli un veidojam mūsu kopīgo nākotni. Viena lieta ir skaidra: neviens nevarēja doties prom no Toronto 2002 domādams, ka ir iespējams sadrumstalot ticību vai samazināt to līdz dažiem noteikumiem un svētdienas rituālu ievērošanai.

2002. gada Pasaules Jauniešu dienas un pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte neatnesa Toronto zelta, sudraba vai bronzas medaļas, bet kaut ko daudz lielāku: tās Kanādai iedeva savu dvēseli. Šo svētīto dienu laikā mēs atkal piedzīvojām Vatikāna II koncila vēlmju piepildīšanos: mēs bijām liecinieki koncila cerībām un sapņiem par Baznīcu un cilvēci, kad katra nācija, katra cilts sanāca kopā, lai slavētu Kungu.

Mēs saņēmām spēku no augšienes, lai būtu gaisma pasaulei! (Apd 1, 8) Tagad kopīgi lūgsimies, lai sv. Jāņa Pāvila II, Benedikta XVI un Franciska paaudzes patiesi kļūtu par Svētā Gara priecīgajiem lieciniekiem līdz pasaules malām... lai viņi patiesi kļūst katoliski, universāli un atvērti pasaulei.

Pasaules Jauniešu dienu 2002 pirmie augļi Kanādā

Kanādas pirmais nacionālais katoļu televīzijas kanāls “Salt and Light TV” radās 2003. gadā Pasaules Jauniešu dienu 2002 vēsmās. TV kanāls turpina nest tālāk milzīgo dinamismu un enerģiju no tā svētīgā pasākuma, kas tik dziļi pieskārās daudzu Kanādas un citu valstu iedzīvotāju sirdīm. Mūsu TV kanāls patiesi ir dzīvs veltījums sv. Jānim Pāvilam II, kurš turpina pieskatīt “Salt and Light” “no loga” Tēva namā!

Pēdējo trīspadsmit gadu laikā šī nelielā medija darbība ir izaugusi no dažām programmām itāļu valodā par augsti attīstītu mediju tīklu, kas darbojas uz vairākām platformām un sniedzas tālu pāri Kanādas robežām. “Salt and Light” raida 24 stundas dienā angļu, franču, itāļu, mandarīnu valodā un kantoniešu dialektā. Daudzi cilvēki, kopienas un organizācijas ir atzinuši lielo “Salt and Light” vērtību un bijuši ļoti dāsni tās atbalstīšanā!

“Salt and Light” nav tikai programmu kopums, tas ir veids, kā skatīt, saprast un kļūt par Baznīcu, kas ir patiesi “dzīva un jauna”. Lieliskākā “Salt and Light” pazīme ir jauni vīrieši un sievietes no daudzām valstīm, kas veido komandas kodolu, kura sastāvā ir producenti, rakstnieki, režisori, mākslinieki, dizaineri, mediju speciālisti un televīzijas vadītāji. Manas dzīves prieks ir bijis cieši ar to sadarboties, palīdzot man palikt jaunam, cerības pilnam, uzticīgam un patiesi dzīvam lielo izaicinājumu, ar kuriem mēs katru dienu saskaramies, vidū. Bez Pasaules Jauniešu dienu 2002 pieredzes, “Salt and Light” nekad nebūtu bijis iespējams. Šis svētīgais pasākums patiesi ir bijis vējš zem mūsu spārniem.

“Salt and Light” TV ciešā sadarbībā ar Kanādas Katoļu bīskapu konferenci ir kļuvusi par dzīvu atmiņu no Pasaules Jauniešu dienām 2002 caur īpašo un visaptverošo mājaslapu: www.wydcentral.org, turpinot nodrošināt TV apraidi visām Pasaules Jauniešu dienu svinībām, kas notikušas pēc 2002. gada.

2016. gada 22. februārī

Pr. Tomass Rosica (Thomas Rosica) baziliāņu kongregācijas tēvs, bijušais Pasaules Jauniešu dienu 2002 galvenais izpilddirektors, Katoļu mediju fonda un televīzijas kanāla “Salt and Light” galvenais izpilddirektors, Svētā Krēsla preses dienesta angļu valodas mediju atašejs