Šodienas datums: 20.07.2017  |  Vārda dienas: Ramona, Ritma

Solidaritāte

Matjē Kaldaoussa bija spiests pamest dzimto ciematu Kamerūnā pēc vairākkārtējiem islama teroristu grupējuma Boko Haram uzbrukumiem. Viņa ģimene piedzīvoja nežēlīgu teroru, trīs no viņa bērniem tika nolaupīti un joprojām nav atrasti. Šobrīd kopā ar sievu un pārējiem četriem bērniem Matjē ir starp tiem miljoniem cilvēku, kuri piedzīvojuši savu ciemu un apmetņu sabombardēšanu un no nedrošās Čada ieplakas patvērumu atraduši drošākos apvidos. Viņi ir izdzīvojuši, pateicoties humanitārās palīdzības pārtikas kravām. Matjē ir arī viens no Caritas pārstāvjiem, kas sniedz palīdzību citiem cilvēkiem, kuri tāpat kā viņš ir pametuši savas mājas, padziļinoties humanitārajai krīzei, kas piemeklējusi Centrālāfriku.

Lasīt tālāk


Mohameds Dahirs ir viens no ārstiem, kurš Gedo reģionā, Somālijā, cīnās ar valstī plaši izplatīto uztura nepietiekamību. Slimnīca, kurā viņš strādā, ir pārpildīta, tomēr arvien turpina ierasties jauni pacienti, kuri bēg no sausuma un bada pārņemtajām valsts teritorijām. Slimnīca nodrošina primāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī uztur stacionāro nodaļu un funkcionālu operāciju zāli ķeizargriezienu veikšanai. Tomēr pieejamā palīdzība nav pietiekama, lai nodrošinātu visas vajadzības, un humanitārā situācija Somālijā strauji pasliktinās. Slimības, kas šādās reizēs izplatās, jo īpaši holēra, visu tikai vēl vairāk sarežģī. Samazināta piekļuve ūdenim netieši veicina nepietiekamu uzturu, palielinot infekciju risku. Ūdens krājumu samazināšanās turpina palielināt holēras uzliesmojumu. Lasīt tālāk


Lielākajam vairumam cilvēku Somālilenda ir maz pazīstama. Tā ir no Somālijas neatkarīga, pašpasludināta republika, kuru nav atzinušas citas valstis, ieskaitot arī pati Somālija. Šķiet, ka Somālilendas iedzīvotāji cieš vienatnē. Lai arī šeit ir klātesošas dažas no palīdzības sniegšanas organizācijām, tas nav pietiekami. Jau ir saņemti ziņojumi, ka cilvēki šeit mirst no bada.

Kā norāda netālu no Etiopijas robežas esošā apgabala Bali-Shireh mērs Ali Hugurs, viņš nav piedzīvojis tik šausminošu sausumu visā savā 59 gadu ilgajā mūžā. Ir miruši 70% no visiem kamieļiem, kamēr atlikušie 30% kamieļu atrodas briesmīgā stāvoklī. Divi miljonu cilvēku jeb puse no Somālilendas iedzīvotājiem cīnās, lai pārdzīvotu badu, kas izpleties pāri putekļainajiem līdzenumiem. Lasīt tālāk


Kopš Sīrijas kara sākuma pagājuši jau pieci gadi, un tas kļuvis par šobrīd sarežģītāko un asiņaināko konfliktu pasaulē. Lai šajā grūtajā situācijā sniegtu palīdzību Sīrijas iedzīvotājiem, Caritas Internationalis ir uzsākusi kampaņu “Sīrija: miers ir iespējams”, kuru atbalstīt ar savām lūgšanām, ziedojumiem un dažādām sociālām aktivitātēm tiek aicināti arī Latvijas iedzīvotāji.    

Situācija Sīrijā 
No nemierīgajiem Sīrijas reģioniem bēgļu gaitās uz mierīgākām Sīrijas teritorijām devušies septiņi miljoni sīriešu, bet vēl četri miljoni sīriešu atrodas bēgļu nometnēs kaimiņvalstīs – Jordānā, Libānā un Turcijā. Drosmīgākie devušies bīstamajā ceļā pāri jūrai, lai sasniegtu Eiropu. Kara rezultātā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 280 000 cilvēku un viņu skaits joprojām turpina pieaugt. Tie nav tikai skaitļi, tie ir cilvēki. Proporcionāli visvairāk cietusī reliģiskā un etniskā grupa ir kristieši. Konflikta nerisināšanas gadījumā paredzams, ka to skaits Tuvo Austrumu reģionā līdz 2020. gadam vien samazināsies uz pusi. Lasīt tālāk


Tajā dienā Vidusjūras viļņi bija sarkanā asins krāsā. 2015. gada 12. februārī islāmistu teroristi Lībijas Vidusjūras piekrastē nogalināja 20 Ēģiptes koptu kristiešus. Islāmistu veidotajā propagandas video kā vienīgais šo nevainīgo koptu civiliedzīvotāju „noziegums” bija minēta viņu piederība „naidīgajai Ēģiptes baznīcai”, kā arī uzsvērts, ka viņi ir „krusta cilvēki”, un tieši par to arī viņiem tiek nogrieztas galvas.

Lai arī propagandas video mērķis bija parādīt islāmistu varenību un iedvest bailes, tomēr koptu kristiešu acīs izbailes nebija saskatāmas. Pirms tam Lībijas pilsētā Sirtē nolaupītajiem ēģiptiešu viesstrādniekiem vairākkārt tika piedāvāts noliegt savu ticību un pāriet islāmā, no kā viņi kategoriski atteicās. Vēl vairāk, viņu nesatricināmā ticība nesa pirmos pilnīgi negaidītos augļus, pat evaņģelizējot apkārt esošos. Jo kopā ar 20 ēģiptiešiem islāmisti bija nolaupījuši arī kādu citu Lībijā dzīvojošu viesstrādnieku no Ganas, kurš nemaz nebija kristietis. Redzot savu cietuma biedru ticību, uz jautājumu, vai vismaz viņš noliegs Jēzu Kristu kā Dievu, viņš esot atbildējis: „Viņu Dievs ir arī mans Dievs!” – tā arī izvēloties mocekļa nāvi. Lasīt tālāk


Pirms trīs gadiem Kristīgās dzīves kopienas asamblejā Libānā tika runāts par briestošo bēgļu un migrācijas krīzi, pēc kuras radās ideja par kopīga brīvprātīgo projekta īstenošanu. Par tā vietu tika izvēlēta Sicīlijas pilsēta Raguza, kas ir viens no lielākajiem reģiona un patvēruma meklētāju centriem. Projekts tika sadalīts vairākos posmos un īstenots no 2015. gada jūlija līdz 2016. gada janvārim.

Šajā projektā piedalījās arī Latvijas Kristīgās dzīves kopiena - uz pēdējo projekta posmu 2015. gada decembrī devās Inese Runce un Ieva Liede.

Lasīt Ineses Runces rakstu


Priestera Andra Marijas Jerumaņa Dr. theol. pārdomas, kas izskanēja Latvijas Radio raidījumā „Svētrīts” 2015. gada 16. augustā.

Cilvēks nevar dzīvot bez ēdiena. Pasaulē arī 21. gadsimtā vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo badā. Milānā, pasaules lielākajā izstādē „Expo” katrai valstij bija savs stends, kurā tā piedāvāja kādu tēmu. Viena maza valstiņa – Vatikāns – arī bija klātesoša ar savu vienkāršo stendu, un tās tēma bija „Ēdiens visiem”.

Lasīt tālāk


Bailes un nezināšana, manuprāt, ir galvenie iemesli, kas jautājumu par iespējamo bēgļu uzņemšanu Latvijā šobrīd pacēluši tik emocionāli sakāpinātā līmenī. Sākusies kā pamatota un vajadzīga diskusija par to, cik bēgļu Latvija spētu uzņemt un integrēt, patlaban diskusija publiskajā telpā kļuvusi par emocionālu ‘kliegšanu’, kurā dominē strupceļā vedošs, kategorisks sauklis „Nekādu bēgļu!”. Ņemot vērā, ka tajā iesaistās aizvien vairāk kristiešu, vēlos piedāvāt pārdomām piecus īsus argumentus, kāpēc Latvijai būtu jāuzņem šie 250 bēgļi.

Lasīt tālāk


Dieva mīlestībā sakņota tuvākmīlestība vispirms ir katra atsevišķa ticīgā uzdevums, bet tā ir arī uzdevums visai Baznīcas kopienai, pie tam katrā tās līmenī: no lokālās kopienas caur partikulāro Baznīcu līdz pat vispārējai Baznīcai tās globālajā mērogā. Arī Baznīcai kā kopienai mīlestība jāpārvērš darbos. Tā konsekvence ir fakts, ka mīlestībai vajadzīga arī organizācija, lai tā sakārtotā veidā varētu kalpot kopienai.

Baznīca ir Dieva ģimene pasaulē. Šajā ģimenē nedrīkst būt neviena, kas ciestu, ja tam trūktu nepieciešamā. Vienlaicīgi tomēr caritas-agape iziet ārpus Baznīcas robežām. Līdzība par žēlsirdīgo samarieti paliek mēra kritērijs, kas nosaka vispārēju mīlestību, kura virzās pretī vajadzībās esošajam, „nejauši” (sal. Lk 10,31) sastaptajam, vienalga, kas viņš būtu. Līdzās šim universālajam mīlestības bauslim pastāv arī specifiski ekleziāla nepieciešamība - konkrēti, lai Baznīcā kā ģimenē neviens no tās locekļiem neciestu, kad atrodas vajadzībā. Tāda ir Vēstules galatiešiem vārdu jēga: „Tātad, darīsim labu visiem, kamēr mums ir laiks, bet sevišķi ticības brāļiem.” (6,10)

Benedikts XVI, enciklika “Deus caritas est”