Šodienas datums: 26.09.2017  |  Vārda dienas: Kurts, Knuts, Gundars

Svētceļnieku pieredzes stāsti

Video: Svētceļnieku nodomi ceļā uz Aglonu 2015


Aglonā arī šogad bjia pulcējušies daudzi svētceļnieki no dažādam Latvijas malām. Katrs no viņiem nāca ar savu nodomu, sāpi, pateicību, jautājumu, prieku sirdī vai varbūt vienkārši citu pamudināts. Stāstu tiešām ir daudz, dažus no tiem varēja dzirdēt 13. augusta nakts vigīlijā Aglonas bazilikā. KBV piedāvā ieskatu trīs stāstos un pārdomās par svētceļojumu uz Aglonu. Lasīt tālāk


Agrāk zināju pavisam skaidri, kurš pēc kārtas šis man ir svētceļojums, jo matemātika bija gluži vienkārša – pajautāju Elenītei, kuro gadu viņa iet uz Aglonu, un tad manējais svētceļojumu skaits ir par vienu gadu mazāks. Sāku iet, kad biju desmit gadus veca. Bet tagad noietos svētceļojumus saskaitīt palicis grūtāk, jo darbs, mācības, citi pasākumi, tā ka vidū pamatīgs iztrūkums, bet Elena tik iet! Un šogad jau deviņpadsmito gadu viņa mēros ceļu no Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles līdz Aglonai. Turklāt pārsteidz arī tas, ka Elena Pētersone nav ne 30, ne 40 gadu veca, bet nu jau pārniegusi 70 gadu slieksni! Lasīt tālāk


Latvijas Radio žurnāliste Dace Stirāne jau vairākus gadus iet svētceļojumā uz Aglonu, bet šogad nolēma ceļā doties jau 27. jūlijā no Liepājas. Augusta nogalē viņa sāks strādāt Latvijas Televīzijas raidījumā „Panorāma” par producenti un viņas profesionālajā dzīvē sāksies jauns posms. Svētceļojums viņai ir gan kā atpūta, gan arī kā laiks, kurā stiprināt savu ticību. Svētdien, 4. augusta rītā, viņa kopā ar priestera Mariuša Kempas vadīto Liepājas svētceļnieku grupu bija Bauskā, no kurienes ceļš veda tālāk uz Skaistkalni. Lasīt tālāk


No 11. līdz 19. maijam svētceļnieku grupa no Jelgavas devās uz Izraēlu, lai lūgtos par “vienotību un mieru Tuvajos Austrumos” kopā ar pāvestu Benediktu XVI, kurš šajās dienās apmeklēja Svēto Zemi.
Uzticot Dievam šo braucienu, Rīgas lidostas kapelā lūdzāmies kopīgi svētceļnieku lūgšanu un, saņēmuši svētību caur priesteru rokām, devāmies ceļā. Izraēlā ieradāmies agri no rīta un devāmies Jeruzalemi, kur pēcpusdienā bija jānotiek Svētā tēva celebrētajai svinīgajai Svētajai Misei. Jeruzalemē stingrās apsardzes dēļ īpaši tuvu Svētās Mises vietai netikām, taču priecājāmies būt šeit – Zemē, pa kuru staigājis pats Kristus, pievienojoties pāvesta vārdiem: “Pulcējamies Olīvkalna pakājē, kur mūsu Kungs lūdzās un cieta, kur mīlestības dēļ uz šo pilsētu raudāja, vēloties, lai Jeruzaleme iepazīst miera taku, un vietas, kur Jēzus atgriezās pie Sava Tēva, dāvājot svētību. Pieņemam šodien šo svētību...” Lasīt tālāk


Šogad no 18. – 23. februārim 40 svētceļnieki devāmies uz Romu, kā arī citām svētvietām Itālijā. Kaut gan sešas dienas nebūt nav daudz, lai paspētu apskatīt šo seno pilsētu un pakavēties vēl citās nozīmīgās vietās, tomēr atgriezāmies mājās priecīgi, gandarīti par piedzīvoto un sirdī bagātāki.

Katrā svētceļojumā svarīgi ir „gani” jeb garīgie vadītāji. Mūsu pulciņu pavadīja V.E. Antons Justs, V.E. Edvards Pavlovskis un pr. Andris Kravalis. Viņu klātbūtne mūs stiprināja un lika justies droši visa ceļa garumā! Lasīt tālāk


Brīvdienu laikā Romā apmeklēju Triju avotu abatiju. Dzirdēju sakām, ka tur saskaņā ar leģendu mocekļa nāvē savu dzīvību atdeva apustulis Pāvils. Ar metro nokļūstu līdz „Laurentinai” un kāda pa ceļam satikta klostermāsa man pasaka, kurā virzienā jāiet. No trokšņainās un ar mašīnām pārpildītās ielas pa akmens vārtiem ieeju citā pasaulē, kur no svelmes patveros eikaliptu koku alejas radītajā ēnā. Lēnām aiz manas muguras izplēn ielas un dzīves radītais troksnis, bet alejas galā mani sagaida svētā Benedikta statuja, zem kuras ir uzraksts ar aicinājumu šai vietā veltīt laiku lūgšanai. Lasīt tālāk


No 10. līdz 17. jūlijam uz Beļģiju devās svētceļnieku grupa, kas bīskapa Boļeslava Sloskāna jubilejas gadā apmeklēja viņa uzturēšanās vietas šajā trimdas zemē. Pa ceļam grupa apmeklēja Polijas svētvietu Sokolku, Svjata Ļipkas klostera baznīcu, Getsvaldi un Kevalaru. Beļģijā ar bīskapa B. Sloskāna dzīves gaitām un uzturēšanās vietām grupu iepazīstināja bīskaps Antons Justs. Viena no svētceļojuma vietām bija arī Borēnas Dievmātes svētvieta, kuru B. Sloskāns esot bieži apmeklējis. Lūk, svētceļnieku piezīmes, kas tapušas ceļojuma laikā un pēc tam.

„Šodien jau piektā diena mūsu svētceļojumā, vairs palikušas tikai divas kopā palikšanas dienas. Es kā pavasara dzeguze kūkoju, lūdzu, uzrakstiet savas pārdomas, savas izjūtas, kaut pāris vārdos pasakiet, kas ir Dievs priekš tevis. (..) Mēs esam kā bites, kuras lido uz savu stropu piesūkušās ar pļavu ziedu medu, un mēs šo medu negribam paturēt sev, mēs to nesam priekš saviem mīļajiem, lai tas būtu viņiem stiprinājums dvēseļu sāpēs. Lasīt tālāk


Vēl aizvadītā gada pēdējā mēnesī Jēkabpils Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas draudzes locekļi devās svētceļojumā, apciemojot 13 dievnamus. Ceļojuma iespaidos dalās draudzes loceklis un viens no svētceļniekiem Aleksandrs Vaivods.

Sākums

Pēc rīta dievkalpojuma mēs - 61 svētceļnieks - dodamies ceļā. Ceļojumu  vada mūsu prāvests Viktors Siļčonoks. Savukārt pie autobusa stūres ir draudzes aktīvs loceklis Valerijs. Tas rada stabilitātes sajūtu  – visi esam savējie. Noskaitām lūgšanu, piesaucam Vissvētākās Jaunavas Marijas un ceļotāju aizbildņa Kristofera palīdzību un dodamies ceļā.

Tuvojoties Līvāniem, pirmajam no ceļojuma mērķiem, klausāmies ziņas par baznīcas, kura celta 1861. gadā, tapšanas vēsturi, par prāvestiem, kas tur kalpojuši, par karu nodarītajiem postījumiem.  Pie Līvānu baznīcas, kas veltīta Svētā ercenģeļa Miķeļa godam, ar prieku redzam patīkamas pārmaiņas. Ēka renovēta, gaumīgi pārkrāsota, nomainīti logi, jumts, jaunā draudzes māja arī jau a rjumtu. Baznīcas ēkai pieskaņots dārza žogs. Lasīt tālāk


Atsaucoties Latvijas katoļu Baznīcas bīskapu aicinājumam 2015. gadā ticīgajiem apmeklēt Māras Zemes baznīcas, Viļānu klosterī kalpojošie mariāņu tēvi nolēma katru mēnesi organizēt svētceļojumus pa Latvijas un, iespējams, arī Igaunijas baznīcām. Lasīt tālāk


Gulbenes Romas katoļu draudzes svētceļnieki ir vieni no aktīvākajiem ceļotājiem. Mūsu jaukais priesteris Vjačeslavs ir tas, kurš mūs visus ved tālos un tuvos ceļojumos. Labāku gidu un ceļojuma vadītāju neatrast!

Kā katru gadu, tā arī šogad priesteris Vjačeslavs vienā svētdienā mūs visus iepriecināja, pavēstot, ka 19. oktobrī dosimies ceļā pie Svētās Čenstohovas dievmātes, brauksim uz Liheņu un apmeklēsim arī citas svētvietas Polijā. Šo ziņu mēs uzņēmām ar lielu prieku un atsaucību, jo noorganizēt šo svētceļojumu lūdzām prāvestu jau sen. Lasīt tālāk


Katrs no mums līdz domai par svētceļojumu nonāca pa savu ceļu, tomēr visus vienoja ticība Dievam, kura aizveda līdz Aglonai. Manī tā radās jau pagājušajā gadā, kad biju Polijā. Tieši tajā laikā notika svētceļojums uz Čenstohovu, kurā piedalījās viena no manām poļu draudzenēm. Pēc viņas atgriešanās, redzot tulznainās kājas un laimē starojošās acis, man arī radās vēlēšanās nest līdzīgu upuri Dievam. Atbraucot mājās, uzzināju, ka arī pie mums Latvijā ir gājis svētceļojums uz Aglonu. Un tad radās doma, ka nākošgad arī es varētu pamēģināt.

Pats sākums bija pārdomas – vai es varēšu izturēt, vai vispār varēšu iet. Tad bija vēl viens liels pārdzīvojums. Manas kursa biedrenes, būdamas Itālijā ar folkloras kopu “Savieši” piedalījās pāvesta Jāņa Pāvila II pieņemšanā. Un tad es vairs nešaubījos – iešu! Lasīt tālāk


Vidzemes Augstskolas 4. kursa studente Kristīne Karamiševa savā bakalaura darbā pētīja, kas motivē svētceļniekus augusta pirmajā pusē atrast laiku, lai uz Aglonu dotos kājām. Darba “Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku apmeklējušo svētceļnieku – kājāmgājēju motivācija” autore piekrita, ka publicējam pētījuma daļu, kurā ir apkopoti 2015. gada svētceļnieku aptaujas rezultāti par viņu motivāciju uz Aglonu doties kājām. Lai arī līdz svētceļojumam vēl ir atlikuši vairāki mēneši, K. Karamiševas pētījumā ietvertās aptaujas rezultāti varētu noderēt gan tiem, kas svētceļojumus organizēs, gan arī tiem, kas tiem pievienosies. Lasīt tālāk