Šodienas datums: 16.08.2017  |  Vārda dienas: Astrīda, Astra

Tezē

39. Tezē Eiropas jauniešu tikšanās dalībniekiem Tezē kopienas vadītājs brālis Aloīzs bija sagatavojis vēstuli ar četriem priekšlikumiem 2017. gadam. Lūk, pēdējie divi priekšlikumi, no kuriem pēdējo tikšanās laikā jaunieši vēl paspēja arī pārdomāt.

Trešais priekšlikums: Esiet kopā, lai ļautu atklāties Evaņģēlija dinamikai

Dienu no dienas pirmie ticīgie pulcējās templī. Mājās tie lauza maizi un kopīgi ēda līksmībā un sirds vienkāršībā. (Apd 2:46)

Ir dažādas dāvanas, bet tas pats Gars. Ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs. (1.Kor 12: 4-5)

Neaizmirstiet viesmīlību, jo, svešiniekus uzņemdami, daži, pašiem nezinot, ir uzņēmuši eņģeļus. (Ebr 13:2)

Bībele stāsta par diviem vīriem – Pēteri un Kornēliju, kuri daudzējādā ziņā bija ļoti atšķirīgi, taču sastapa viens otru un tā atklāja patiesību, kas iepriekš abiem bija nezināma. Viņiem bija jābūt kopā, lai saprastu, ka Svētais Gars nojauc mūrus un savieno tos, kuri uzskatījuši sevi par svešiniekiem. Evaņģēlija dinamika atklājas, vienīgi esot kopā. (Izlasiet Apustuļu darbu 10. Un 11. nodaļu)

Kristiešiem, sašķeltiem daudzās konfesijās vai vienas Baznīcas iekšienē, Evaņģēlija vēsts kļūst grūtāk saskatāma. Vai spēsim iet kopīgu ceļu, neļaujot atšķirībām mūs šķirt? Ja mēs, būdami kristieši, atrodam veidu, kā parādīt, ka visā mūsu daudzveidībā vienotība ir iespējama, mēs palīdzēsim visai cilvēcei kļūt par vienotāku ģimeni.

-          Kristus savieno vienā kopienā vīriešus un sievietes, bērnus un vecākus cilvēkus no dažādām debess pusēm, valodām un kultūrām. Un pat tos, kuri vēsturiski ir bijuši naidīgi. Meklēsim vienkāršus veidus, kā to atklāt tur, kur dzīvojam.

-          Lai saglabātu dzīvību, ikviena kopiena ir aicināta pārvarēt savu noslēgtību. Vai spējam izkopt viesmīlīgu attieksmi pēc Dieva līdzības pret tiem kristiešiem, kuru nostāja ļoti atšķiras no mūsējās? Šāda sirds atvērtība prasa pielikt pūles “tulkošanā”, jo dažādas ticības un pārliecības cita citai var skanēt kā svešvalodas.

-          Pat ja atmiņas par savstarpēju neiecietību starp vēstures gaitā šķirtiem kristiešiem aizvien ir dzīvas un visus pavedienus nav iespējams atšķetināt, mēs tik un tā uzdrīkstēsimies pieņemt cits citu, piedodot un nemēģinot noskaidrot, kuram ir un kuram nav taisnība. Izlīgšana nav iespējama bez upura.

-          Viesmīlība iet roku rokā ar citu cilvēku citādības atzīšanu. Ja kāda pārliecība mums šķiet nesaprotama, mēs varam vismaz būt vērīgi pret šī cilvēka autentiskumu. Atklāt citu cilvēku – tiem allaž vajadzētu būt nelieliem svētkiem!

Ceturtais priekšlikums: Ļaujiet augt draudzībai, lai sagatavotu mieru

Jēzus nekaunas mūs saukt par saviem brāļiem un māsām. (Ebr 2:11)

Jēzus sacīja: “Viens ir jūsu skolotājs, bet jūs visi esat brāļi. Nesauciet arī nevienu virs zemes par savu “tēvu”, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs.” (Mt 23:8-9)

Viņš arī sacīja: “Ikviens, kas darīs mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis un mana māsa, un mana māte.” (Mt 12:50)

Jēzus sacīja: “Tie nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un apsēdīsies pie galda dieva valstībā.” (Lk 13:29)

Sniegt ieguldījumu miera un starptautiska taisnīguma veidošanā ir vēl viens cerības ceļš, kuru šodien varam atvērt.

Miers virs zemes sākas katra cilvēka sirdī. Vispirms jāmainās mūsu sirdīm, un šīs pārmaiņas paredz vienkāršu pārvērtību – ļaut Dieva Garam dzīvot mūsos, uzņemt mieru, kas ies plašumā un tiks nodots no viena cilvēka otram. “Iegūsti iekšējo mieru, un tūkstoši ap tevi tiks izglābti.” (Sarovas Serafims, krievu mūks, 1759 – 1833)

-          Ar mūsu pašu dzīvi rakstīsim jaunas lappuses vienkāršajā solidaritātē, kas sniedzas pāri nošķīrumiem un mūriem – gan fiziskiem mūriem, kas uzbūvēti dažādās pasaules daļās, gan vienaldzības, aizspriedumu un ideoloģijas mūriem. Būsim atvērti citām kultūrām un mentalitātēm.

-          Neļausim mūsu sirdīs ienākt atraidījumam pret svešiniekiem, jo citu noraidījums ir barbarisma sēkla. Tā vietā, lai uzlūkotu svešiniekus kā draudu mūsu dzīves standartam vai kultūrai, pieņemsim viņus kā vienas cilvēces ģimenes locekļus. Dosimies ciemos pie bēgļiem ar vienkāršu mērķi – viņus labāk iepazīt, uzklausīt viņu stāstus. Un pēc tam – kas zina? – var sekot arī citi solidaritātes soļi.

-          Kā mēs varam iepazīt tos, kas ir atšķirīgi no mums, un dalīties ar tiem, kas domā atšķirīgi? Dialogā, kurā patiešām ieklausāmies cits citā, nemetoties strīdā, vēl pirms esam sapratuši otru cilvēku. Vai mēs varam atrast veidus, kā palikt klātesošiem vietās, kur valda sašķeltība, un kā veidot tiltus? Lūgsim par tiem, kurus nesaprotam un kuri nesaprot mūs.

-          Solidaritātes zīmes var tikt vairotas pāri reliģiju robežām. Sastapšanās ar citu reliģiju ticīgajiem iedrošina mūs padziļināt zināšanas pašiem par savu ticību, vaicājot sev, ko Dievs vēlas mums pastāstīt un sniegt caur šiem tik atšķirīgajiem brāļiem un māsām.