Šodienas datums: 18.10.2017  |  Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

Pāvests Benedikts XVI

Pāvesta Benedikta XVI uzruna Latvijas Republikas pilnvarotajam vēstniekam pie Svētā Krēsla Einaram Semanim

Ceturtdien, 2009. gada 17. decembrī.

Vēstnieka kungs!

Uzņemot Jūs Vatikānā un pieņemot akreditācijas rakstu, ar kuru jūs kļūstat par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla, es vēlos izteikt gandarījumu par mūsu sirsnīgajām attiecībām, kuras mēs vēlamies  kopt arī turpmāk.  Es pateicos Jūsu ekselencei par sirsnīgajiem sveicieniem, ko saņēmu no jūsu prezidenta Valda Zatlera kunga un vēlos lūgt,  lai Jūs  tiem atbildētu un nodotu manus laba vēlējumus viņam un visai Latvijas tautai.

Latvijai tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir bijusi svarīga loma Eiropas saimnieciskajā un kulturālajā attīstībā.  Šis iespaids nav samazinājies arī tad, kad tās ļaudīm ilgu  laiku ir bijis liegts suverēnas nācijas statuss.

Tā kā tagad Latvijas identitāte vairs netiek apšaubīta un tās cilvēki atkal bauda brīvību, Latvija daudz var dot starptautiskajai sabiedrībai. Jūs, vēstnieka kungs, minējāt Baltijas Ceļa, ar kuru Latvija, Lietuva un Igaunija izteica vēlmi pilnīgi atgriezties Eiropā 20. gadadienu.  Šis vēsturiskais notikums bija zīme uzticībai pamatvērtībām - brīvībai, patiesībai, taisnīgumam un solidaritātei, kuras sakņojoties kristīgajā tradīcijā un pasaules uzskatā, ir veidojušas Eiropas kultūru un tās svarīgākos iestādījumus. pēc tam, kad 2004. gadā Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībnieci, tai ir jāpiedalās kontinenta misijā, meklēt labākas starptautiskās sadarbības  līdzekļus un veidus, lai stiprinātu mieru,  brīvību un tās iedzīvotāju labklājību.

Vēstnieka kungs, jūs minējāt arī svarīgus notikumus  Jūsu valsts kristīgajā vēsturē un  to augļus.  Pāvests Inocents III 1205. gadā Jūs zemi  pasludināja par Terra Mariana.  Es lūdzos par to, lai Latvija spētu smelt iedvesmu no šā mīļā nosaukuma un paliktu uzticīga tām vērtībām un principiem, kurus Jūsu zemē nesa pirmie kristīgās ticības liecinieki, starp kuriem bija sv. Meinards un citi gudri un dedzīgi bīskapi, kuri evaņģelizēja jūsu tautu.

Visi Latvijas kristieši - draudžu un Baznīcas kopienu piederīgie ir aicināti dot savu ieguldījumu nācijas politiskajā un  kultūras dzīvē, tāpat darboties Kristus mistiskās  miesas redzamās vienotības labā.  Mans priekštecis, Jānis Pāvils II ar savu vēsturisko  Jūsu valsts apmeklējumu 1993. gadā   izteica atbalstu ilgām pēc lielākas kristiešu vienotības kā nacionālās vienotības pamata un  valsts atjaunotnes priekšnoteikuma (sal. uzruna Aglonā 1993. gada 9. septembrī).  Es ļoti ceru, ka šāda atjaunotne visas nācijas labā notiks ļoti drīz.

Latvieši, kuri ir slaveni ar savu dzimtenes mīlestību un kuri rūpīgi, uzmanīgi sargā tās dabu. Arī savā folklorā un kultūrā  viņi rod  ierosmi - tās ir kā stingrs pamats rūpēm par zemi visās to izpausmēs.  Pielietojot tai doto atklāšanas dāvanu, izkopjot Dieva dotos iestādījumus, augstu vērtējot cilvēka cieņu un dzīvību kā arī veicinot aicinājumu veidot humānismu, kas ir atvērts  garīgajām un transcendentajām vērtībām (sal.  Caritas in veritate 18) Latvija  noteikti kļūs par piemēru tādai attīstībai, kas ievēro cilvēka cieņu, vienlaikus spējot pielāgoties efektīvas saimniekošanas prasībām.

Pēdējā  pasaules ekonomiskā  lejupslīde stipri iespaidoja Latvijas ekonomiku,  daudzviet radīja nabadzību un bezdarbu, nedrošību par gaidāmo nākotni.  Es patiesi ceru, ka  Latvijas iedzīvotāji būs pilni drosmes, kad tie kopā ar saviem vadītājiem meklēs veidus krīzes pārvarēšanai un Latvijas ekonomikas atjaunošanai.  Tādā laikā ir vajadzīga drosme un izlēmība. Jūsu tautieši, vēstnieka kungs apzinās, ka  kopējās labklājības uzturēšanai  protams, par ierobežojumu,  atteikšanās un upuru cenu,  dažkārt būs vajadzīgi radikāli  pasākumi. No otras puses šīs pūles sociāli pieņemamas un veiksmīgas var būt tikai tad, ja to īsteno patiesa taisnīguma un līdztiesības garā, īpašu vērību pievēršot visvājākajiem sabiedrības locekļiem. Es lūdzos, lai optimistiskais skats uz nākotni arī turpmāk  sniegtu iedvesmu Latvijas tautai.

Visbeidzot, Ekselence, esmu pārliecināts, ka sirsnīgās  Latvijas un Svētā Krēsla savstarpējās  attiecības, kas pirms  16 gadiem tika atjaunotas pēc ilga, abpusēji negribēta pārtraukuma, kalpos brālības, savstarpējas uzmanības un dialoga veicināšanai. Izsakot manus laba vēlējumus misijas darbu uzsākot, es apliecinu Romas Kūrijas gatavību sniegt Jums atbalstu svarīgā pienākuma izpildē. Lai visvarenais Dievs bagātīgi svētī Jūs un Latvijas tautu!

Tulk. J. Lulle