Šodienas datums: 18.12.2017  |  Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists

Pāvests Benedikts XVI

Pāvesta Benedikta XVI homīlija Euharistijas svinībās 23. Pasaules jauniešu dienu laikā

Dārgie draugi,
"Jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums, un jūs būsit mani liecinieki" (Apd 1,8). Mēs esam redzējuši šo apsolījumu piepildāmies! Vasarsvētku dienā, kā mēs dzirdējām 1. lasījumā, Augšāmceltais Kungs, apsēdies pie sava Tēva labās rokas, sūtīja Garu pār mācekļiem, kuri bija sapulcējušies augšstāva istabā. Šī Gara spēkā Pēteris un apustuļi gāja sludināt Evaņģēliju līdz pat zemes robežām. Ikvienā laikmetā, ikvienā valodā Baznīca turpina sludināt par Dieva brīnumiem visā pasaulē un aicināt visas tautas un ļaudis uz ticību, cerību un jaunu dzīvi Kristū.

Šajās dienās arī es kā Svētā Pētera pēctecis esmu ieradies pie jums šajā brīnišķīgajā Austrālijas zemē. Esmu nācis, lai jūs, mani jaunie brāļi un māsas, stiprinātu ticībā un lai iedrošinātu atvērt sirdis Kristus Gara spēkam un Viņa dāvanu bagātībai. Es lūdzos, lai šī lielā pulcēšanās, kura apvieno jauniešus „no visām pasaules tautām" (sal. Apd 2,5), kļūtu par jaunu „augšstāva istabu". Lai Dieva mīlestības uguns nāk piepildīt jūsu sirdis, apvieno jūs katru reizi arvien pilnīgāk ar Kungu un Viņa Baznīcu un lai sūta jūs, jauno apustuļu paaudzi, vest pasauli pie Kristus!

„Jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums." Šiem augšāmceltā Kunga vārdiem ir īpaša nozīme attiecībā uz tiem jauniešiem, kuri tiks iestiprināti - apzīmogoti ar Svētā Gara dāvanu šīsdienas Svētajā Misē. Bet tie ir adresēti arī jums, kuri ir saņēmuši no Gara grēku piedošanas un jaunas dzīves dāvanu kristībā, kuri ir aicinājuši Viņu savās sirdīs kā palīgu un vadītāju Iestiprināšanas sakramentā un kuri ik dienas aug Viņa žēlastības dāvanās caur Svēto Euharistiju. Īstenībā Svētais Gars nāk no jauna katrā Svētajā Misē, Baznīcas piesaukts svētās stundas (solemn) lūgšanā, ne tikai lai mūsu maizes un vīna dāvanas pārvērstu Kunga miesā un asinīs, bet arī lai pārveidotu mūsu dzīves, lai Viņa spēkā mūs padarītu par „vienu miesu, vienu garu Kristū".

Bet kas ir Svētā gara „spēks"? Tas ir Dieva dzīvības spēks! Tas ir tā paša Gara spēks, kurš lidinājās virs ūdeņiem radīšanas rītausmā un kurš laiku piepildījuma brīdī piecēla Jēzu no nāves. Tas ir spēks, kas norāda mums un pasaulei, kurā mēs dzīvojam, uz Dieva valstību, kas nāk. Šodienas Evaņģēlijā Jēzus sludina, ka ir sācies jauns laikmets, kurā Svētais Gars tiks izliets pār visu cilvēci (sal. Lk 4,21). Jēzus pats, ieņemts no Svētā Gara un piedzimis no Jaunavas Marijas, ir nācis starp mums, lai atnestu mums šo Garu. Kā jaunas dzīves avots Kristū, Svētais Gars ir arī Baznīcas dvēsele - Viņš ir mīlestība, kas mūs saista ar Kungu un vienu ar otru, un gaisma, kura atver mūsu acis, lai mēs redzētu Dieva žēlastības brīnumus sev apkārt.

Šeit, Austrālijā, „varenajā Svētā Gara dienvidu zemē", dabas skaistums mums visiem ir sniedzis neaizmirstamu liecību par Gara klātbūtni un spēku. Mūsu acis ir tikušas atdarītas, lai redzētu apkārtējo pasauli tādu, kāda tā patiesi ir: „pārpildītu", kā saka dzejnieks, „ar Dieva lielumu", pildītu ar Viņa radošās mīlestības godību. Arī šeit, kur sapulcējušies kristīgie jaunieši no visas pasaules, mēs esam pieredzējuši Gara klātbūtni un spēku Baznīcas dzīvē. Mēs esam redzējuši Baznīcu tādu, kāda tā patiesībā ir: Kristus Miesa, dzīva mīlestības kopiena, kas sevī ietver visu rasu, nāciju un valodu, visu laiku un vietu cilvēkus kopībā, kura ir dzimusi no mūsu ticības Augšāmceltajam Kristum.

Gara spēks nekad nerimst pildīt Baznīcu ar dzīvību! Caur Baznīcas sakramentu žēlastību šis spēks ieplūst arī dziļi mūsos kā pazemes upe, kura baro mūsu garu un arvien vairāk tuvina mūs īstās dzīves avotam, kas ir Kristus. Svētais Ignācijs no Antiohijas, kurš kā moceklis mira Romā 2. gadsimta sākumā, mums ir atstājis brīnišķīgu Gara spēka, kurš mājo mūsos, aprakstu. Viņš runāja par Garu, kurš kā dzīvā ūdens straume ieplūst viņa sirdī un aicina: „Nāc, nāc pie Tēva" (sal. Rom8,1-9).

Tomēr šis spēks - Gara žēlastība - nav kas tāds, ko var nopelnīt vai sasniegt, cilvēks to var saņemt vienīgi kā tīru dāvanu. Dieva mīlestība var ļaut vaļu savam spēkam tikai tad, ja tai atvēlēsim sevi pārveidot no iekšienes. Jāļauj tai salauzt mūsu cieto vienaldzības garozu, mūsu garīgo gurdenumu, mūsu aklo pakļaušanos šī laika garam, un tikai tad tā iekvēlinās mūsu iztēli un dos aprises mūsu dziļākajām ilgām. Tāpēc lūgšana ir tik svarīga: ikdienas lūgšana, privāta lūgšana sirds klusumā un Vissvētākā Sakramenta priekšā, kā arī liturģiskā lūgšana Baznīcas sirdī. Lūgšana ir gatavības stāvoklis Dieva žēlastības saņemšanai, mīlestība darbībā, komūnija ar Garu, kurš dzīvo mūsos, vadot mūs caur Jēzu Baznīcā pie mūsu Debesu Tēva. Viņa Gara spēkā Jēzus vienmēr ir klātesošs mūsu sirdī, mierīgi gaidot, kad būsim klusumā ar Viņu, lai mēs spētu sadzirdēt Viņa balsi, lai paliktu Viņa mīlestībā un lai saņemtu „spēku no augšienes", kurš mūs padarīs par šīs zemes „sāli" un „gaismu".

Savā Debeskāpšanas dienā Augšāmceltais Kungs teica saviem mācekļiem: "Jūs būsit mani liecinieki... līdz pašam pasaules galam" (Apd 1,8). Šeit, Austrālijā, pateiksimies Kungam par ticības dāvanu, kuru Baznīcas kopiena kā dārgumu ir nodevusi mums no paaudzes uz paaudzi. Šeit, Okeānijā, īpašā veidā pateiksimies par visiem tiem varonīgajiem misionāriem, pašaizliedzīgajiem priesteriem un konsekrētajiem cilvēkiem, kristīgajiem vecākiem un vecvecākiem, skolotājiem un katehētiem, kuri uzcēla Baznīcu šī reģiona zemēs; pateiksimies tādiem ticības lieciniekiem kā svētīgajai Marijai Makkilopai, svētajam Pēterim Šanelam, svētīgajam Pēterim Torotam un tik daudziem citiem! Gara spēks, atklājies viņu dzīvēs, joprojām darbojas visos labajos darbos, kurus viņi atstāja aiz sevis sabiedrībā, kuras aprises viņi veidoja un kura drīz tiks uzticēta jums.

Dārgie jaunieši, ļaujiet man tagad jums uzdot jautājumu: ko jūs atstāsiet nākamajām paaudzēm? Vai jūs savu dzīvi veidojat uz stipriem pamatiem, vai jūs būvējat ēku, kas pastāvēs ilgi? Vai jūs dzīvojat dzīvi tā, lai pasaulē, kura vēlas aizmirst Dievu, pat Viņu atmest nepareizi izprastas brīvības vārdā, spētu atvēlēt vietu Garam? Kā jūs izmantojat dāvanas, kuras jums uzticētas, "spēku", kuru Svētais Gars šobrīd ir gatavs jums dot? Kādu mantojumu jūs atstāsiet tiem jauniešiem, kuri nāks pēc jums? Ko jūs izmainīsiet?

Svētā Gara spēks mūs ne tikai apgaismo un mierina, bet arī norāda uz nākotni, uz Dieva Valstības atnākšanu. Kādu brīnišķīgu atpestītās un atjaunotās cilvēces vīziju jaunajos laikos mums apsola šīs dienas Evaņģēlijs! Svētais Lūkass mums atgādina, ka Jēzus Kristus ir visu Dieva apsolījumu piepildījums, Mesija, kuram pilnībā pieder Svētais Gars, lai dodu šo dāvanu visai cilvēcei. Kristus Gara izliešanās pār cilvēci ir apliecinājums cerībai un atbrīvošanai no visa, kas mūs padara nabadzīgus. Tas dod aklajam jaunu redzi, atbrīvo apspiestos un caur dažādību un dažādībā rada vienotību (sal. Lk 4,18-19; Is 61,1-2). Šis spēks var radīt jaunu pasauli: tas spēj "atjaunot zemes vaigu" (sal. Ps 104,30)!

Svētā Gara spēcināta un ticības plašās vīzijas stiprināta, jaunā kristiešu paaudze tiek aicināta radīt jaunu pasauli, kurā Dieva dzīvības dāvana tiek gaidīta, respektēta un glabāta, nevis atmesta, uzskatīta par apdraudējumu un iznīcināta. Jānāk jaunam laikmetam, kurā mīlestība nav alkatīga vai egoistiska, bet gan tīra, uzticīga un patiesi brīva, atvērta un cieņas pilna pret citiem, kura meklē otra labumu, izstaro prieku un skaistumu; jaunam laikmetam, kurā cerība mūs atbrīvos no sekluma, apātijas un egocentriskuma, kas padara nejūtīgas dvēseles un saindē attiecības. Dārgie jaunie draugi, Kungs aicina jūs būt par šī jaunā laikmeta praviešiem, Viņa mīlestības vēstnešiem, tuvinot cilvēkus Tēvam un radot cerības pilnu nākotni visai cilvēcei!

Pasaulei ir nepieciešama šī atjaunotne! Tik daudzviet mūsu sabiedrībā roku rokā ar materiālo pārpilnību izplatās garīgais tuksnesis: iekšējs tukšums, nezināmas bailes, slēpta izmisuma sajūta. Cik daudzi no jūsu vienaudžiem nav izrakuši sev „cauras un tukšas akas" (sal. Jer 2,13),izmisīgos meklējumos alkstot atklāt patieso dzīves jēgu, kuru var dot tikai mīlestība? Šī ir lieliskā un atbrīvojošā dāvana, kuru piedāvā Evaņģēlijs: tas atklāj mūsu kā vīriešu un sieviešu cieņu, atgādinot, ka esam radīti pēc Dieva attēla un līdzības. Tas atklāj cilvēces cēlo aicinājumu rast piepildījumu mīlestībā. Tas atklāj patiesību par cilvēku un patiesību par dzīvi.

Arī Baznīcai ir vajadzīga šī atjaunotne! Baznīcai vajadzīga jūsu ticība, jūsu ideālisms un jūsu dāsnums, lai tā vienmēr varētu būt jauna Garā (sal. Lumen Gentium, 4)! Šīs dienas otrajā lasījumā apustulis Pāvils mums atgādina, ka katrs kristietis ir saņēmis spējas, kas domātas tam, lai kopīgi veidotu Kristus Miesu. Baznīcai īpaši nepieciešamas jauniešu - visu jauniešu -dāvanas, jo viņai jāaug Gara spēkā, kurš arī tagad jums, jaunieši, dāvā prieku un iedvesmo jūs ar prieku kalpot Kungam. Atveriet savas sirdis šim spēkam! Es īpaši vēršos ar šādu lūgumu pie tiem, kurus Kungs aicina uz priesterību un konsekrēto dzīvi. Nebaidieties teikt Jēzum „jā", lai atrastu savu prieku, izpildot Viņa gribu, pilnīgi nododoties centieniem pēc svētuma, un izmantotu visus savus talantus, kalpojot citiem!

Pēc dažiem mirkļiem mēs svinēsim Iestiprināšanas sakramentu. Svētais Gars nāks pār iestiprināmajiem, viņi tiks „apzīmogoti" ar Gara dāvanu un tiks izraudzīti par Kristus lieciniekiem. Ko nozīmē saņemt Svētā Gara „zīmogu"? Tas nozīmē iezīmēšanu ar neizdzēšamu zīmi, negrozāmu pārmaiņu piedzīvošanu, pārtapšanu jaunā radībā. Tiem, kas ir saņēmuši šo dāvanu, nekas vairs nepaliks, kā bijis! Būt „kristītam" Garā nozīmē, ka tiekam aizdedzināti ar Dieva mīlestību. Tikt „dzirdinātam" (sal. 1 Kor 12,13) ar Garu nozīmē to, ka gan mūs, gan pasauli pēc Kunga plāna atspirdzinās skaistums un mēs kļūsim par garīgā spirdzinājuma avotu citiem. Tikt „apzīmogotam ar Garu" nozīmē to, ka, strādājot mīlestības civilizācijas triumfam, mēs vairs nebaidīties iestāties par Kristu un ļausim Evaņģēlija patiesībai pārņemt savu uztveres, domāšanas un rīcības veidu.

Kad mēs lūgsimies par iestiprināmajiem, lūgsim, lai Svētā Gara spēks atjauno arī mūsu iestiprināšanā saņemto žēlastību. Lai Viņš bagātīgi izlej savas dāvanas pār klātesošajiem, pār Sidnejas pilsētu, pār Austrālijas zemi un tās cilvēkiem! Lai ikviens no jums tiek atjaunots gudrības un inteliģences garā, saprāta un drosmes garā, zināšanu un cieņas garā, bijāšanas un dievbijības garā!

Ar mīlošo Marijas, Baznīcas mātes, aizbildniecību lai šīs divdesmit trešās Pasaules Jauniešu dienas kļūst par jaunu „augšstāva istabu", no kuras mēs visi, degot Svētā Gara liesmās un mīlestībā, izejam liecināt par Augšāmcelto Kristu un vadīt ikvienu sirdi pie Viņa! Āmen.

Randvikas hipodroms
Svētdien, 2008. gada 20. jūlijā