Šodienas datums: 24.07.2017  |  Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne

Einars Semanis

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka dr. Einara Semaņa oficiālā uzruna akreditācijas ceremonijā 2009. gada 17. decembrī*

Jūsu Svētība!

Šodien man ir uzticēts īpašs gods iesniegt Jums savu akreditācijas vēstuli. Ar šo Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers nozīmē mani par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla, vienlaicīgi atsaucot manu priekšgājēju vēstnieku Albertu Sarkani.

Kristietība vienmēr ir veidojusi Eiropas kultūras pamatus, nodrošinot tai attīstību un identitāti. Lai arī pēdējos gadu desmitos kristietība aizvien vairāk pārvietojas uz citiem kontinentiem, uzskatu, ka Eiropas līderiem ir jāpieliek pūles, lai kristietība un kristīgās vērtības aizvien tiktu identificētas ar Eiropu. Es piekrītu Jūsu Svētības teiktajam, ka Eiropa bez kristīgajām vērtībām zaudē savu identitāti.

Latvijas un Svētā Krēsla attiecības pamatojās dziļā savstarpējā cieņā, tās ir labas un stabilas un ar ilgu, bagātu un nozīmīgu vēsturi. Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918. gadā. Jau 1922. gadā tika parakstīts Latvijas un Vatikāna Konkordāts. Tomēr jaunās Latvijas valsts likteņgaitas bija sarežģītas un traģiskas. Tāpēc mēs Latvijā vienmēr esam ļoti augstu vērējuši to, ka  Svētais Krēsls nekad netika atzinis Latvijas prettiesisko un nežēlīgo inkorporāciju PSRS sastāvā, un ieņēma nostāju, ka diplomātiskās attiecības ar Latviju ir pārtrauktas tikai uz laiku. Šādai Svētā Krēsla principiālajai un godīgajai nostājai bija ļoti svarīga nozīme, saglabājot Latvijas tautas gara spēku, pašcieņu, ticību un cerības uz brīvību, neatkarību un cilvēku cienīgu Dzīvi.

Šogad atzīmējām ļoti nozīmīgus notikumus - 20 gadus kopš Berlīnes mūra krišanas, kas bija vēsturisks pagrieziena punkts Austrumeiropas valstu demokrātijā. Šogad augustā atzīmējām arī 20 gadi kopš Baltijas ceļa akcijas, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas aicināja pasauli pievērst uzmanību Baltijas valstu liktenim. Tam bija rezultāts. Nākamgad - 2010. gada 4.maijā Latvija atzīmēs 20.gadi kopš Neatkarības deklarācijas proklamēšanas.

Pēc ilgi lolotās Latvijas neatkarības atjaunošanas un diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991. gadā Latvijas un Vatikāna attiecībās no jauna tika atvērta savstarpējās uzticības, draudzības un sadarbības gara pilna lapaspuse. Attiecības ar Svēto Krēslu Latvijai ir ne tikai valstiskas. Tās ir īpašas, jo Kristietība simbolizē nācijas morālos pamatus un atbildību augstāko vērtību priekšā. Eiropas tautu kultūras un garīgais ietvars sakņojas Kristietībā.1993. gadā notika Pāvesta Jāņa Pāvila II pastorālā vizīte Latvijā. Tas bija dziļi saviļņojošs un iedvesmojošs vēsturisks notikums ne tikai Latvijas katoļticīgajiem, bet arī visai Latvijas tautai. Savukārt Latvijas augstākie vadītāji, prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga, premjerministrs Andris Bērziņš un ārlietu ministri Valdis Birkavs un Artis Pabriks ir bijuši Vatikāna viesi, stiprinot un tālāk veicinot mūsu attiecības.

Jūsu Svētība! Man ir tas gods nodot Jums Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera ziņu, ka spēkā ir 2005. gadā toreizējās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas izteiktais ielūgums Jums vizītē apmeklēt Latviju! Jūs esat ļoti gaidīts viesis Latvijas zemē! 

Šodien Latvijā mēs lepojamies ar veiksmīgu Valsts un baznīcas sadarbību un daudzo reliģisko kopienu harmonisku līdzāspastāvēšanu un mijiedarbību. 2000. gadā tika Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums, kas ir turpinājums 1922. gadā noslēgtajam Konkordātam un veicina vēl ciešāku Latvijas valdības un Svētā Krēsla sadarbību jau mūsdienu apstākļos. Šis līgums ir kalpojis par labu piemēru arī pārējām Latvijas tradicionālajām konfesijām sakārtot tiesisko regulējumu starp baznīcu un valsti. Latvijas valdība vienmēr ir atbalstījusi Romas katoļu baznīcas un citu Latvijas tradicionālo konfesiju nostiprināšanos un attīstību Latvijā.

Baznīca Latvijā vienmēr ir iestājusies par tautas morālo un garīgo pamatu tīrību un noturīgumu, sniegusi Latvijas cilvēkiem sirds mieru un vienojusi viņus arī grūtos Dzīves pagriezienos. Latvija lepojas ar to, ka 2001. gadā kardināla tituls tika piešķirts Romas katoļu baznīcas arhibīskapam Jānim Pujātam. Romas katoļu baznīca ir lielākā baznīca Latvijā, sastādot 22% no iedzīvotājiem, un laiku lokos jau kopš Svētā Meinarda laikiem 12. gadsimtā ir rūpējusies par Latvijas tautas uzticību augstākajām ētiskajām prasībām. Latvijas iedzīvotāji ar lielu cieņu un mīlestību atceras pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā 1993. gadā. Vizītes rezultātā Aglonas bazilikai tika piešķirts svētvietas statuss un bīskaps Meinards tika apstiprināts par pirmo latviešu Apustuli, Bīskapu un Svēto. Svētais Meinards simbolizē nozīmīgus notikumus Latvijas vēsturē - vēl pēc deviņiem gadsimtiem Ikšķile glabā kādreizējā Livonijas bīskapa Svētā Meinarda celtās pirmās mūra baznīcas Latvijā drupas. Augsti novērtējam Vatikāna darbu pie latviešu bīskapa Boļeslava Sloskāna beatifikācijas. Latvijas valdība tradicionāli atbalsta ikgadējos Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā. Cerams, ka nākošajā gadā īstenosies arī Latvijas valdības un Vatikāna kopējais projekts par albūma Terra Mariana faksimilizdevuma un tā zinātnisko komentāru izdošana!

Šogad 17. novembrī Latvijā nāca klajā Jūsu enciklikas Caritas in Veritare tulkojums latviešu valodā. Šis izdevums ir veltījums Latvijas Republikas 91. dzimšanas dienai. Šodien, kad Latvijas tauta piedzīvo vienu no smagākajām ekonomiskajām krīzēm savā vēsturē, Jūsu vēstījums Evanģēlija mācības gaismā sniedz patiesu dziļu ieskatu, morālu apgaismību un garīgu palīdzību mums grūtā brīdī. Īpaši nozīmīgas ir Jūsu domas par dziļāko morāles principu ilgtermiņa nepieciešamību politikās un ekonomikā. „Vienīgi ar prāta un ticības apgaismotas mīlestības gaismu ir iespējams sasniegt attīstības mērķus, kam piemīt cilvēciskāka un cilvēciskojošāka vērtība. Labumu un resursu dalīšana, no kuras izriet patiesa attīstība, nav garantējama vienīgi ar tehnisku progresu un vienīgi ar aprēķina diktētām attiecībām, bet gan ar visu mīlestības potenciālu, kura ļaunumu uzveic ar labo". Šie vārdi ir patiesības un mīlestības apdvesti un ļoti nozīmīgi šodienas Latvijā.

Jūsu Svētība!

Latvijas Valsts himna sākas ar lūgšanu Dievs, svētī Latviju! Šie vārdi liecina par svētības neatsveramo nozīmi  katra Latvijas cilvēka, ģimenes, nācijas un valsts dzīvē. Uzsākot savu misiju, es jūtos ļoti dziļi pagodināts uzņemties īpašos Latvijas vēstnieka pienākumus Vatikānā! Esmu pārliecināts, ka cieņas pilnās, dziļās savstarpējās izpratnes un atbalsta attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu turpinās sekmīgi attīstīties un pilnveidoties.    

Vatikānā 2009. gada 19. decembrī.

* Akreditācijas ceremonijas laikā runas teksts vēstules formā tika nodots Pāvestam Benediktam XVI.