Šodienas datums: 18.12.2017  |  Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists

Pāvests Francisks

Labdien, brāļi un māsas!

Tās ir mūsu gala pārdomas par laulības un ģimenes tēmu. Mēs esam skaistu un grūtu notikumu priekšvakarā, kuri tiešā veidā saistās ar šo apbrīnojamo tēmu: Pasaules ģimeņu tikšanās Filadelfijā un Bīskapu sinode Romā. Abiem notikumiem ir vispasaules nozīme, kas atbilst ne tikai kristietības vispārīgajam raksturam, bet arī šīs fundamentālās un neaizstājamās cilvēku kopienas – ģimenes - universālajam mērogam.

Pašreizējās civilizācijas pārmaiņas, šķiet, raksturo sabiedrības, kurā valda ekonomiskā tehnokrātija, ilgtermiņā radītās sekas. Ētikas pakārtošana peļņas loģikai rod ievērojamus līdzekļus un milzīgu plašsaziņas līdzekļu atbalstu. Šādā situācijā jauna derība starp vīrieti un sievieti ir ne tikai vajadzīga, bet arī iegūst stratēģisku nozīmi, lai atbrīvotu cilvēkus no naudas kolonizācijas. Šai derībai ir jāpārorientē politika, ekonomika un pilsoniskā kopdzīve! No tās ir atkarīgs, vai Zeme būs derīga dzīvošanai, vai tiks nodota tālāk dzīvības izjūta, atmiņas un cerības saites.

Šajā derībā vīrieša un sievietes laulības-ģimenes kopiena ir radīšanas valoda. Ticība to pasmeļ no Dieva radīšanas gudrības, kurš ģimenei uzticēja nevis rūpes par intimitāti intimitātes dēļ, bet gan aizraujošu projektu, kurā pasaule jāpadara “mājīgāka”.  Tieši ģimene atrodas šādas pasaules kultūras, kas glābj mūs, sākumā, tās pamatos; pasargā mūs no daudziem uzbrukumiem, daudziem postījumiem, daudzām kolonizācijām, tādām kā nauda vai ideoloģijas, kas apdraud pasauli. Ģimene ir pamats, kas dod aizsardzību.

Tieši no Bībeles Vārda par radīšanu esam guvuši pamatiedvesmu mūsu īsajām trešdienu pārdomām par ģimeni. Šajā Vārdā mēs varam un mums arī ir no jauna dziļi un plaši jāsmeļ. Mūs gaida liels, bet arī aizraujošs uzdevums. Dieva radība nav vienkāršs filozofiskas argumentācijas priekšnosacījums: tā ir vispārēja dzīves un ticības perspektīve! Nepastāv atšķirīgs radīšanas un pestīšanas plāns. Tieši tādēļ, lai glābtu radību – visu radību – Dievs kļuva cilvēks: „mūsu dēļ un mūsu pestīšanas labā”, kā saka Credo. Toties augšāmcēlušais Jēzus ir „visas radības Pirmdzimtais” (Kol 1,15).

Radītā pasaule ir uzticēta vīrietim un sievietei: tas, kas notiek starp viņiem, ietekmē visu pārējo. Viņu atteikšanās no Dieva svētības neizbēgami aizved līdz lielummānijai, kas pazudina visu. Tieši to saucam par „pirmdzimto grēku”. Un mēs visi nākam pasaulē ar šo mantoto slimību.

Tomēr, neskatoties uz to, mēs neesam nolādēti, nedz arī pamesti savā vaļā. Senajā stāstā par Dieva pirmo mīlestību pret vīrieti un sievieti arī par šo jautājumu bija ierakstīti ugunīgi vārdi: "Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu" (Rad 3,15a). Tie ir vārdi, kurus Dievs adresē ļaunprātīgajai, viltīgajai čūskai. Ar šiem vārdiem Dievs norāda uz sievieti kā aizsargbarjeru pret ļaunumu, pie kuras varēs patverties – ja vēlēsies – katra paaudze. Tas nozīmē, ka sievietei dāvāta noslēpumaina un īpaša svētība, lai sargātu savus bērnus no Ļaunā! Tā kā Sieviete no Jāņa Atklāsmes grāmatas, kas grib paslēpt dēlu no Pūķa. Un Dievs pasargā (sal Atkl 12,6).

Padomājiet, kāds dziļums šeit paveras! Pastāv dažādi stereotipi, dažkārt pat aizskaroši, par kārdinošu sievieti, kas iedvesmo uz ļaunu. Tā vietā ir nepieciešama tāda sievietes teoloģija, kas novērtētu šo Dieva svētību viņai un viņas pēctečiem!

Katrā ziņā nekad nepietrūkst Dieva žēlsirdīgās aizsardzības gan sievietei, gan vīrietim. Neaizmirsīsim to! Simboliskā Bībeles valoda stāsta mums, ka Dievs Ādamam un viņa sievai, pirms izņēma tos no Ēdenes dārzā, sagādāja ādas apģērbu un apģērba tos (sal. Rad 3, 21). Šis maiguma žests nozīmē, ka pat sāpīgās mūsu grēka sekās Dievs nevēlas, lai mēs paliktu kaili un pamesti savā grēcinieku liktenī. Šo dievišķo maigumu, šīs rūpes par mums mēs redzam iemiesotas Jēzū no Nācaretes, Dieva Dēlā, "dzimušā no sievietes" (Gal 4,4). Tad atkal Pāvils saka: "Kamēr mēs vēl bijām grēcinieki, Kristus nomira par mums" (Rom 5,8). Kristus, dzimis no sievietes, ir Dieva maigums mūsu brūcēm, mūsu kļūdām, mūsu grēkiem. Jo Dievs mūs mīl tādus, kādi mēs esam, un grib mūs virzīt uz priekšu šajā projektā, bet sieviete ir spēcīgākā, kas īsteno šo projektu.

Apsolījums, kādu Dievs saliek vīrietim un sievietei vēstures pirmsākumos, aptver visus cilvēkus līdz pat vēstures beigām. Ja mums ir pietiekami daudz ticības, zemes tautu ģimenes atpazīs sevi šajā svētībā. Jebkurā gadījumā ikviens, kas ļaujas aizkustināt sevi ar šo vīziju, neatkarīgi no tā, kādiem ļaudīm pieder, kādai tautai, kādai reliģijai, lai dodas kopā ar mums ceļā. Viņš būs par mūsu brāli un mūsu māsu, bez prozelītisma. Dosimies ar šo svētību, neaizmirstot par Dieva nolūku, kurš vēlas visus mūs padarīt par brāļiem pasaules dzīvē, kura virzās uz priekšu un dzimst tieši no ģimenes, no vīrieša un sievietes savienības.

Lai Dievs svētī jūs, ģimenes, katrā zemes nostūrī! Lai Dievs jūs visus svētī!

Atpakaļ uz sadaļu "Pāvesta Franciska uzrunas un vēstījumi"