Šodienas datums: 28.02.2020  |  Vārda dienas: Skaidrīte, Justs, Skaidra

Vēstījums 28. Vispasaules slimnieku dienā

Pāvesta Franciska vēstījums 28. Vispasaules slimnieku dienā

Tā tiks atzīmēta 11. februārī, Lurdas Dievmātes svētkos.

„Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu.“ (Mt 11, 28)

Mīļie brāļi un māsas,

1. Jēzus izteiktie vārdi „Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu.“ norāda uz mistisko žēlastības ceļu, kura atklāj sevi vienkāršajiem un dāvā mierinājumu nogurušajiem. Šie vārdi norāda uz Cilvēka Dēla Jēzus Kristus solidaritāti attiecībā uz cilvēci, kas cieš un ir sāpināta. Cik daudz cilvēku cieš miesā un garā! Viņš aicina visus nākt pie viņa – „nāciet pie manis“ – un apsola ikvienam atvieglojumu un atspirdzinājumu. „Kad Jēzus to saka, viņa acu priekšā ir visi tie, kurus viņš ik dienu satiek Galilejas ielās. Tie ir daudzi vienkāršie cilvēki, nabagi, slimnieki, grēcinieki, ar likuma un nomācošās sociālās sistēmas starpniecību izstumtie… Šie cilvēki viņam vienmēr sekoja, lai klausītos viņa vārdos, kas dāvāja cerību.“ (Kunga eņģelis, 2014. gada 6. jūlijs)

28. Pasaules slimnieku dienā Jēzus vērš savu aicinājumu slimajiem un nomāktajiem, nabagiem, kas zina, ka ir pilnīgi atkarīgi no Dieva, un kuri, pārbaudījumu nastas nomākti, alkst pēc dziedināšanas. Tiem, kas dzīvo skumjās par savu vājumu, sāpēm un ievainojamību, Jēzus Kristus neuzliek papildu likumus, bet piedāvā savu žēlsirdību, tas ir, savu atjaunojošo personību. Jēzus skatās uz ievainoto cilvēci. Viņam ir redzīgas acis, kas ievēro, jo tās skatās dziļumā, tās neraugās bez ieinteresētības, bet apstājas un pieņem visu cilvēku, jebkuru cilvēku viņa veselības stāvoklī, nevienu neatmetot, ikvienu aicinot ienākt viņa dzīvē, lai piedzīvotu maigumu.

2. Kāpēc Jēzus piepilda šīs sajūtas? Jo viņš pats bija kļuvis vājš, piedzīvojot cilvēciskās ciešanas un savā laikā piedzīvojot Tēva spirdzinājumu. Patiesi, kas pats ir piedzīvojis šādu situāciju, spēs mierināt tajā otru. Ir dažādas smagu ciešanu formas: nedziedināmas un hroniskas slimības, psihiskas patoloģijas, slimības, slimnieki, kuru aprūpei nepieciešama rehabilitācija vai paliatīvā aprūpe, mazu bērnu un vecu cilvēku slimības… Šādās situācijās dažreiz pamanām cilvēciskos trūkumus un tāpēc jo vairāk ir nepieciešams izturēties arvien personiskāk pret slimo, aprūpi apvienojot ar rūpēšanos, tādā veidā veicinot cilvēces integrālo atveseļošanos. Slimībā cilvēkam šķiet, ka viņu izaicina ne tikai paša fiziskās spējas, bet arī attiecību, intelektuālā, jūtu, garīgā dimensija. Tāpēc līdzās terapijai slims cilvēks sagaida arī atbalstu, mierinājumu, uzmanību, ar vienu vārdu sakot, mīlestību. Turklāt līdzās slimajam ir ģimene, kas cieš un arī lūdz pēc atbalsta un citu tuvuma.

3. Dārgie brāļi un māsas, kas esat slimi, slimībā īpašā veidā jūs esat kopā ar tiem, kas „noguruši un apgrūtināti“ pievēršat sev Jēzus skatienu un sirdi. No turienes nāk gaisma jūsu tumsas brīžiem, cerība jūsu mazdūšībā. Viņš jūs aicina pie sevis: „Nāciet!“ Viņā radīsiet spēku, lai pārvarētu visu nemieru un jautājumus, kas šajā miesas un gara naktī jūsos mostas. Jā, Kristus mums nav devis gatavas receptes, bet ar savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos mūs atbrīvo no ļaunuma varas.

Šādā situācijā jums noteikti ir nepieciešama vieta, kur atjaunoties. Baznīca vienmēr vēlas arvien vairāk un veiksmīgāk būt Labā samarieša, kas ir pats Kristus, „mājvieta“ (sal. Lk 10,34), tas ir, māja, kur varat atrast viņa žēlastību, kas atklājas ģimeniskumā, uzņemšanā, sāpju atvieglošanā. Šajā mājā varat satikt cilvēkus, kuri, lai arī ievainojami, bet Dieva žēlsirdības dziedināti, mācēs jums palīdzēt nest krustu, jūsu brūces padarot par šaurām lūkām, caur kurām ieraudzīt horizontu, kas sniedzas pāri slimībai, un saņemt gaismu un gaisu savai dzīvei.

Ar šādu atspirdzināšanas darbu attiecībā uz slimajiem brāļiem nodarbojas sanitārie darbinieki, mediķi, medmāsas, citi medicīnas un administratīvie darbinieki, palīgdarbinieki, brīvprātīgie, kuri kompetenti rīkojas, dodot iespēju sajust Kristus klātbūtni. Kristus, kurš piedāvā mierinājumu un rūpējas par saslimušo, dziedinot viņa brūces. Bet arī viņi ir vīrieši un sievietes ar saviem vājumiem un slimībām. Īpaši uz viņiem var attiecināt vārdus, ka „reiz saņēmuši Kristus atspirdzinājumu un atbalstu, esam aicināti arī paši kļūt par spirdzinājumu un atbalstu brāļiem, darot to pazemīgi un lēnprātīgi, kā to darīja Skolotājs“. (Kunga eņģelis, 2014. gada 6. jūlijs)

4. Dārgie medicīnas darbinieki, katra diagnostikas, prevencijas, terpeitiska, pētnieciska, aprūpes un ar rehabilitāciju saistīta manipulācija ir vērsta uz slimo personu, atceroties, ka lietvārds „persona“ vienmēr ir svarīgāks par īpašības vārdu „slimais“. Turklāt, lai jūsu rīcība vienmēr pirmajā vietā liek personas cieņu un dzīvību, nepieļaujot tādu rīcību kā eitanāzija, asistētā pašnāvība vai dzīvības apturēšana, pat tad ne, ja slimība ir nedziedināma!

Medicīnā piedzīvojot savu spēju robežas un iespējamās neveiksmes arvien problemātiskāku klīnisko gadījumu un draudīgāku diagnožu priekšā, esat aicināti atvērties transcendentālajai dimensijai, kura var jums atklāt jūsu profesijas pilnīgāko nozīmi. Atcerēsimies, ka dzīvība ir svēta un pieder Dievam, tāpēc tā ir neaizskarama un nepieejama (sal. Donum vitae, 5; Enc. Evangelium vitae, 29-53). Dzīvība ir jāpieņem, par to jārūpējas, jāciena un tā jāapkalpo no dzimšanas līdz nāvei. To vienlaicīgi pieprasa kā prāts, tā ticība Dievam, kas ir dzīvības autors. Atsevišķos gadījumos paklausība sirdsapziņai jums ir vienīgā izvēle, lai konsekventi sekotu šim „jā“ dzīvībai un personai. Jebkurā gadījumā jūsu profesionalitāte, kuru vada kristīgā žēlsirdība, būs vislabākais pakalpojums īstajām cilvēktiesībām, tas ir, tiesībām uz dzīvību. Kad jūs nespēsiet izārstēt, jums vienmēr ir iespēja slimniekus aprūpēt ar žestiem un procedūrām, dāvājot atspirdzinājumu un atvieglojumu sāpēs.

Diemžēl dažreiz kara un vardarbīgu konfliktu gadījumos notiek uzbrukumi medicīnas personālam un struktūrām, kas rūpējas par slimnieku uzņemšanu un aprūpi. Dažviet arī politiskie spēki cenšas izmantot medicīnas sistēmu savu mērķu sasniegšanai, ierobežojot mediķiem pienākošos autonomiju. Patiesībā, uzbrūkumi tiem, kas sevi ir veltījuši kalpošanai sociālā organisma cietošajiem locekļiem, nevienam nenāk par labu.

5. Šajā 28. Vispasaules slimnieku dienā domāju par visiem tiem brāļiem un māsām visā pasaulē, kam nav iespēju saņemt medicīnisko aprūpi, jo viņi dzīvo nabadzībā. Tāpēc vēršos pie medicīnas iestādēm un pasaules valstu valdībām, lai, rūpējoties par ekonomiku, netiek pamests novārtā sociālais taisnīgums. Vēlētos, lai, apvienojot solidaritātes un subsidiaritātes principus, ikviens sadarbotos, nodrošinot ikvienam pieeju atbilstošai aprūpei savas veselības aizsardzībai un atjaunošanai. No sirds pateicos brīvprātīgajiem, kas kalpo slimajiem, ne mazums gadījumos dodoties aizpildīt struktūru trūkumus, kā arī kas ar maiguma un klātbūtnes žestiem ir Kristus, Labā samarieša, atspulgs pasaulē.

Visus tos, kurus nospiež slimības nasta, kā arī viņu tuviniekus un medicīnas darbiniekus, uzticu Jaunavai Marijai, Slimnieku veselībai. Kā arī visiem mīlestībā apliecinu savu tuvumu lūgšanā un sirsnīgi sūtu savu apustulisko svētību.

Vatikānā 2020.gada 3.janvārī, Jēzus Vārda svētkos

FRANCISKS