Date today: 20.07.2018  |  Name days: Ramona, Ritma

Bibliotēka


Atmiņas sistematizētas hronoloģiskā secībā

Kardināls Jānis Pujats: "Pāvests Jānis Pāvils II man atmiņā palicis kā ļoti vienkāršs, sirsnīgs un augsts priekšnieks. Latvijas attiecības ar pāvestu lielā mērā noteica tas, ka viņa dzimtā zeme un mūsu zeme ir kaimiņvalstis, kā arī pāvesta lielā interese par bijušajām PSRS valstīm. Viņš dega par mūsu neatkarību.
Kad pirmo reizi ar viņu tikos 1975. gadā, viņš vēl nebija pāvests, bet jau toreiz man jautāja, vai baltieši nav zaudējuši cerību uz neatkarības atjaunošanu.
Katru reizi, kad mēs no Baltijas valstīm apciemojām Romu, viņš mūs uzaicināja pie sevis uz pusdienām. Viņš bija ļoti sirsnīgs cilvēks."

Lasīt tālāk


Vārds “pāvests” nāk no itāļu vārda “papa”, kas nozīmē “tēvs”. Pirmajos kristietības gadsimtos šādā vārdā sauca katru bīskapu Rietumos. Tikai 1073. gadā pāvests Gregorijs VII noteica šo vārdu lietot vienīgi uz Romas bīskapu, lai gan praksē tas tā tika darīts jau no 8.gs.

Pāvestam kā Romas bīskapam ir arī citi nosaukumi. Viņu sauc arī par Jēzus Kristus vikāru, apustuļu galvas – Pētera pēcteci, Pētera vikāru, vispārējas Baznīcas visaugstāko priesteri (Pontifex Maximus), Rietumu patriarhu, Itālijas primātu, Romas provinces arhibīskapu un metropolītu, Vatikāna valsts valdnieku, Dieva kalpu kalpu.

Lasīt tālāk


Ienākot šajā pasaulē, katram cilvēkam ir dots savs uzdevumus. Cits to atpazīst agri, cits meklē visas dzīves garumā. Man šajā ziņā ir palaimējies. Es savu aicinājumu esmu atpazinusi jau bērnībā. Liksies aizdomīgi, kā to var izdarīt, bet ticiet man – var, un tas ir skaists piedzīvojums.

Jau kopš bērnudārza beigšanas esmu gribējusi būt par skolotāju. Tajā laikā manā izlaiduma grāmatiņā tika ierakstīts gribu kļūt par audzinātāju. Skaisti, vai ne? Kad pēc daudziem gadiem atradu šo grāmatiņu, manā sejā parādījās smaids, un es mammai prasīju, kā to varēju zināt septiņu gadu vecumā? Laikam ejot, mana veselība pasliktinājās, man kļuva aizvien grūtāk staigāt. Pusaudža gados apsēdos ratiņkrēslā un parādījās doma - nu ja, mans sapnis ir aizgājis „pa pieskari”, no tā nebūs ne ziņas, ne miņas. Kam vajag audzinātāju/ skolotāju ratiņkrēslā? Bet te tev nu bija!

Lasīt tālāk Sandras Aleksandrovas liecību


Ilggadīgais Insbrukas radiofona sprediķotājs, kapucīnu tēvs Henriks Brauns prata savos sprediķos arvien iepīt kādu joku, kas klausītajus jau sprediķa sākumā uzjautrināja un līdz ar to darīja uzmanīgākus. Nekas kristietībai nenodara tik daudz pāri kā humora trūkums. Lielais kristiešu nīdējs, apkarotājs un ateists Frīdrihs Nīče mēdza bieži pamatoti pārmest kristiešiem: “Kristiešiem, kas sevi skaita par lielā Atpestītāja Kristus pēcnācējiem daudz labāk piestāvētu, ja viņi savā valodā, dziesmās un ikdienas dzīvē izstarotu kaut ko dzīvāku un priecīgāku, tad pārējie, kas sevi neuzskata par atpestītiem, varētu ticēt kristiešu sludinātajam pasaules Glābējam…”

Lasīt tālāk A. Smeltera rakstu...


Teoloģijas zinātņu doktors, kara kapelāns, lietuviešu priesteris egzorcists Arnolds Valkausks, intervijā Lietuvas katoļu žurnālam „Artuma“, stāstīdams, ko kristietim nozīmē dzīvot brīvībā un kāda ir Svētā Gara ietekme uz mūsu iekšējo brīvību, sacīja, ka mēs nevaram būt brīvi bez Svētā Gara. „Savu ceļu uz atbrīvošanos mums būtu jāsāk no ticības praktiskā aspekta, par kuru mums runā apustulis Pāvils: „Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” (1 Kor 3, 16). Mēs, būdami Svētā Gara mājvieta, neizprotam šo dziļumu, jo nedzīvojam tajā spēkā, kurš mums ir dots – gudrībā, saprātā, padomā, stiprumā, zināšanās, dievbijībā un Dieva bijāšanā”,- saka priesteris.

Aicinādami Svēto Garu savā dzīvē, mēs paši esam pārsteigti, ka Viņš reāli darbojas Katoļu Baznīcā. „Tikai mēs Viņu nedzirdam vai negribam dzirdēt, jo esam pieķērušies savai izpratnei un garīgajam primitīvismam”, - teica Valkausks. Lasīt interviju


Staņislavs Jaromi OFMConv, teoloģijas un vides aizsardzības absolvents, filozofijas doktors. Daudzus gadus iesaistījies ekoloģiskajā izglītībā, svētā Asīzes Franciska Ekoloģiskās kustības un portāla www.swietostworzenia.pl vadītājs, interesējas par dialogu starp zinātni un ticību, kultūru un garīgumu, kristīgo pasaules vīziju un dažādiem ekofilozofijas strāvojumiem. Strādājis Čehijā, kā arī starptautiskos franciskāņu centros Asīzē, Romā un Krakovā. Pašreiz dzīvo franciskāņu klosterī Radomskā. Daudzu tekstu autors. Kopš 2010. gada veido savu blogu: https://ekai.pl/bio/ekoblog/, kura ierakstos pievēršas svarīgām mūsdienu pasaules problēmām no kristieša perspektīvas. Teksti neietver sevī objektīvu, zinātnisku analīzi, bet personīgu pastorālās pieredzes refleksiju, kura radusies, gadu gaitā iesaistoties sociālās un ekoloģiskās aktivitātēs. 2017. gada 31. maijā tēvs Staņislavs saņēmaPolijas ekoloģijas gada cilvēka” titulu, un ar to tiek novērtēts viņa ieguldījums enciklikas Laudato si’ popularizēšanā, kā arī pāvesta Franciska vēstījuma pietuvināšanā un skaidrošanā poļu sabiedrībā.

Lasīt interviju ar S. Jaromi OFMConv


 

Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docētāja, daudzu Bībeles tematikai veltītu rakstu autore, Vatikāna Radio korespondente Terēze Druka šogad Ļubļinas Katoļu universitātē Polijā aizstāvēja doktora grādu teoloģijā, konkrēti, biblistikā. Viņas ceļš uz to bija ilgs. Terēze pati saka, ka studijas bija Dieva paaicinājums. „Padomju laikos man pat prātā neienāca, ka ir kaut kas tāds kā teoloģija un es to varētu mācīties. Tas, ka izvēlējos Teoloģijas fakultāti, bija nejaušs, bet  vienlaikus noslēpumains gadījums, kurā es redzēju spēcīgu Dieva vadību,” stāsta Terēze.

Lasīt tālāk


Hostijas pacelšanas brīdis: skatīties uz hostiju vai noliekt galvu?

Kā izturēties pacelšanas brīdī? Ja būtu jāatbild uz jautājumu, kurš ir viens no svarīgākajiem brīžiem Svētās Mises laikā, daudzi no mums atbildētu, ka tā ir pacelšana, kad priesteris pēc kārtas paceļ Kristus Miesā pārveidoto hostiju un biķeri ar Kristus Asinīm. Visi nometas ceļos, ministrants zvana zvanus vai sit pa gongu. Ir grūti iedomāties Euharistiju bez šī svarīgā brīža. Tomēr pirms vairākiem gadsimtiem pacelšana neeksistēja. Uz neilgu laiku tā parādījās IV gadsimtā, bet ātri nozuda. No jauna to sāka ieteikt XI gadsimtā, kad uzveic maldu mācību, kas noliedza Jēzus reālo klātbūtni Vissvētākajā Sakramentā, bet pirmie liturģiskie priekšraksti šajā jautājumā tika izdoti tikai XII gadsimta sākumā. Tie attiecās tikai un vienīgi uz hostijas pacelšanu un parādīšanu. Lasīt tālāk


Labā Gana katehēzes vadītājas dienasgrāmata, strādājot ar bērniem.

Kopā ar 3 – 6 gadus veciem bērniem iepazīstam mūsu Labo Ganu jau vairākus gadus. Dieva darbs bērnos ir tik īpašs un bērnu mīlestība uz Dievu šajā vecumā tik īsta, ka to piedzīvojot, radās vēlme to pierakstīt. Tā, pirms četriem gadiem, sāku rakstīt Labā Gana nodarbību dienasgrāmatu. “Ko man mācīja šī nodarbība?”, ir katra dienasgrāmatas ieraksta jautājums. Lasot dažus no tiem, iespējams arī jums tie mācīs, kas ir Labā Gana katehēze. Visu bērnu vārdi ir mainīti.

Lasīt tālāk


Jauniešu Presinodiālās tikšanās gala dokuments
Roma, 2018. gada 19. – 24. marts

Mūsdienu jaunietis saskaras ar dažādiem ārējiem un iekšējiem izaicinājumiem un iespējām, no kuriem daudzi ir atkarīgi no specifiskiem, individuāliem kontekstiem, kamēr citi vieno jauniešus pāri kontinentu robežām. To apzinoties, Baznīcai nepieciešams pārdomāt veidu, kādā tā domā par jauniešiem un iesaistās dialogā ar viņiem, lai tādējādi kļūtu par efektīgu, saistošu un dzīvību dodošu pavadoni viņu dzīvēs. Šis dokuments ir sintezēta platforma, kas pauž dažas no mūsu domām un pieredzēm. Ir būtiski piebilst, ka savas pārdomas snieguši 21. gadsimta jaunieši, kam ir atšķirīgs reliģiskais un kulturālais fons.

Lasīt tālāk


Kapucīnu tēvs Staņislavs Kovaļskis OFMCap no 4.februāra līdz pat 15.aprīlim pa Latvijas draudzēm vada Dieva žēlsirdības svētceļojumu, kurā ticīgajiem Latvijā ir iespēja pagodināt māsas Faustīnes relikvijas un Dieva žēlsirdības svētbildi. Svētceļojums tuvojas noslēgumam, tādēļ aicinājām viņu uz sarunu.

Kā izveidojās Dieva Žēlsirdības svētceļojums? Vai tā bija Jūsu iniciatīva?

Daži domā, ka es to izdomāju, bet tā nav patiesība. Pagājušā gada februāra sākumā mani uzaicināja uz arhibīskapa kūriju, kur es satikos ar priesteri Aivaru Līci un māsu Birutu Krivtežu. Es nezināju, ko gaidīt. Viņi pastāstīja, ka arhibīskapam ir svētās māsas Faustīnes Kovaļskas relikvijas un viņš gribētu, lai būtu relikviju peregrinācija, tas nozīmē svētceļojums. Tad es pirmo reizi dzirdēju, ka ir šāda ideja.

Lasīt tālāk interviju ar t.Staņislavu Kovaļski OFMCap


(Saskaņā ar pāvesta Jāņa Pāvila II apustulisko vēstuli Salvifici doloris)

„Tagad es priecājos savās ciešanās par jums, savā miesā papildinādams to, kas iztrūkst Kristus ciešanās, par Viņa miesu, kas ir Baznīca” (Kol 1,24) – raksta apustulis Pāvils, apliecinot ciešanu pestījošo spēku.
Šie vārdi šķiet atrodami gara ceļa noslēgumā, kas vedis cauri ciešanām, kuras veido daļu no cilvēces vēstures un ir Dieva Vārda apgaismotas. Šiem vārdiem ir izšķiroša atklājuma vērtība un tos pavada prieks. Tāpēc apustulis Pāvils raksta: „Tagad es priecājos savās ciešanās par jums”. Prieks nāk no tā, ka atklājam ciešanu jēgu. Bet šis atklājums, neskatoties uz to, ka ļoti personīga šo vārdu autora Pāvila no Tarsas pieredze, ir svarīgs arī citiem. Apustulis dalās šajā savā atklājumā un priecājas par to, jo tas palīdz citiem, tāpat kā viņam – izprast ciešanu pestījošo nozīmi.  Lasīt tālāk


Ir trīs lietas, mani brāļi, uz kurām stāv ticība, balstās dievbijība un pastāv tikums. Tās ir: lūgšana, gavēnis un žēlsirdības darbi. Tas, ko prasa lūgšana, stiprina gavēnis, un tiek dots žēlsirdības dēļ. Lūgšana, žēlsirdības darbi un gavēnis - šīs trīs lietas veido veselumu un savstarpēji dzīvina viena otru.

Lūgšanas dvēsele ir gavēnis, bet gavēņa dzīvība ir žēlsirdība. Lai neviens tos nešķir, jo tie nav šķirami. Ja kādam pieder tikai viens no tiem vai nepieder visi reizē, tam nepieder nekas. Kas lūdzas, lai gavē, bet, kas gavē, lai veic žēlsirdības darbus, lai uzklausa lūdzēju, kurš vēlas būt sadzirdēts. Tādā veidā viņš atver sev Dieva ausis, kuras nekad nav aizvērtas lūdzēja balsij.

Lasīt tālāk


Darba dēļ pagājušajā rudenī man bija daudz jāceļo un jāpavada laiks ārpus savām mājām, tāpēc katrā nedēļas nogalē sanāca atrasties citā katoļu draudzē. Visur viens un tas pats - ierastā Svētā Mise, tomēr ikkatrā vietā nepameta nomācoša izjūta, ka esmu negaidīts ieceļotājs dīvaini pazīstamā zemē.

Daudzās no draudzēm pie galvenajām durvīm stāvēji smaidīgi sagaidītāji ar sludinājumiem rokās. Bieži bija arī uzaicinājumi no kanceles sveikt visus, kas šajā baznīcā ir pirmo reizi. Vienā no draudzēm es pat saņēmu mazu, spīdīgu dāvanu maisiņu, kurā bija lodīšu pildspalva un kafijas krūze ar draudzes nosaukumu. 

Lasīt tālāk


Pāvesta Franciska vēstījums XXXIII Vispasaules Jauniešu dienā, Palmu svētdienā, 2018. gada. 25. marā

,,Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva” (Lk 1,30)

Dārgie jaunieši,
2018. gada Vispasaules jauniešu diena iezīmē kārtējo soli sagatavošanās procesā Pasaules jauniešu dienām, kas notiks 2019. gada janvārī Panamā. Šis mūsu svētceļojuma jaunais posms iekrīt tajā pašā gadā, kad Bīskapu sinodes kārtējā asambleja notiks par tēmu: Jaunieši, ticība un aicinājuma izšķiršana. Tā ir laimīga sakritība. Baznīcas uzmanība, lūgšana un pārdomas tiks pievērstas jums, jaunieši, alkstot saņemt un pāri visam uzņemt dārgo dāvanu, kas jūs esat Dievam, Baznīcai un pasaulei. Lasīt tālāk


Pārdomājot mācītāja Aleksandra Bites rakstu “Vai Luters arī šodien būtu reformators?”,[1] kura mērķis bija “palīdzēt atrast atbildi uz nosaukumā uzdoto jautājumu un saprast, vai teoloģiskie cēloņi, kas izraisīja reformāciju, šodien ir novērsti vai vismaz mazināti”, neapšaubāmi varam teikt, ka uzdotais jautājums ir īpaši nozīmīgs un nevar atstāt vienaldzīgus. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka tas balstās uz svarīgu priekšnosacījumu: “Reformācija bija notikums, kas visciešākajā veidā bija saistīts ar teoloģiju.”[2]

 Lasīt tālāk


Pieci pāvesta Franciska padomi laulātajiem par dialoga veidošanu

Nereti laulātie šķiras tikai tādēļ, ka neprot sarunāties, kopt attiecības un piedot. Tad rodas tā saucamās klusās dienas vai klusās nedēļas. Te būtu svarīgi mācīties mīlestības dialogu, kura mērķis ir veidot un sargāt laulāto draugu savstarpējās attiecības, padziļināt mīlestību, stiprināt vienprātību un tiekties pēc tā, lai viņi patiesi kļūtu viena sirds un viena dvēsele.

Laulāto dialogs ir labvēlīgs laiks, kurā vīrs un sieva kopīgi kaut ko atklāj vai secina; laiks, kurā viņi meklē Dieva gribu attiecībā uz savu laulību un ģimeni; laiks, kurā tiek kopta un stiprināta viņu vienotība. Tas ir kopīgs ceļš, kas ved vēl dziļāk laulības dzīvē. Tā ir kopīga vēlme atjaunoties savstarpējā mīlestībā un pielāgoties diviem atšķirīgiem skatījumiem uz dzīvi un cilvēkiem. Tas ir kopīgas pateicības laiks, kas tiek pavadīts Dieva klātbūtnē un ar Dieva palīdzību. Lasīt tālāk pr. Andra Ševela rakstu


Kā gavēt šogad?

Svēto padomi garīgās dzīves padziļināšanai

Jā, klāt ir gavēnis, kas biedējoši saistās ar drūmajām liturģiskajām krāsām baznīcā un cilvēku neapmierināto vēderburkšķēšanu. Bet ko līdz gavēšana un pūles atteikties no kaut kā, ja tas mūsos neko radikāli nemaina vai vēl vairāk - izraisa īgnumu un vieglu aizkaitināmību par visas pasaules kārtību un nekārtību. Gavēņa laiks vai citkārt saukts arī par Baznīcas gada pavasari, šķiet, ir īstais brīdis, lai mūsu garīgās dzīves mazdārziņā sāktu domāt par pavasara sagatavošanās darbiem un sēju. Šis laiks, kas tradīcijā iedibināts jau no apustuļu dienām, paredzēts, lai mēs labāk sagatavotos Pashālajam noslēpumam. Tas var nest daudz garīgus augļus, ja ir pareizi izprasts un izdzīvots, tas tuvina cilvēku Kristum ar dievišķās dzīves atjaunošanu dvēselē. 

Lasīt tālāk


 ,,Tā kā vairosies netaisnības, daudzos izdzisīs mīlestība” (Mt 24, 12)

Dārgie brāļi un māsas,
atkal tuvojas Lieldienu svinības! Lai tām sagatavotos, Dieva Apredzība ik gadu kā ,,mūsu atgriešanās sakramentālu zīmi”[1] mums dāvā Gavēņa laiku, kas mūs aicina un ļauj atgriezties pie Kunga  no visas sirds un ikvienā mūsu dzīves jomā.
Arī šogad ar šo vēstījumu vēlos palīdzēt visai Baznīcai šajā žēlastības laikā dzīvot priekā un patiesībā; to daru, ļaujot sev iedvesmoties no Jēzus vārdiem Mateja Evaņģēlijā: ,,Tā kā vairosies netaisnības, daudzos mīlestība izdzisīs.” (24, 12)

Lasīt tālāk

 


Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu. Šī austrumnieku paruna nav jāuztver kā jautājums, bet kā apgalvojums. Proti, es varu ļoti daudz uzzināt par tevi, raugoties uz taviem draugiem un uz sabiedrību, kurā tu izvēlies uzturēties. Ja tev patīk uzturēties, piemēram, kāršu spēlmaņu vai makšķernieku sabiedrībā, tad ļoti iespējams, ka esi viens no viņiem. Būtu aplami šo parunu absolutizēt, taču nenoliedzami sabiedrība, kurā mēs izvēlamies uzturēties, mūs veido un pārveido. Tādēļ ir labi, ja kristietim patīk uzturēties svēto sabiedrībā, jo svēto sabiedrībā ir vieglāk kļūt svētam. No vienas puses, svēto tuvumā mēs jūtam diskomfortu, jo viņu klātbūtne mums atgādina, ka mēs nedzīvojam tā, kā mums vajadzētu dzīvot, no otras puses, ja mēs izvēlamies palikt viņu tuvumā, tad gribēsim viņiem līdzināties, gribēsim izvēlēties to, kas ir vislabākais. Svētie mūs iedvesmo tiekties pēc pilnības.

Lasīt tālāk pr. Edija Sileviča referātu


„Patiesība darīs jūs brīvus.” (Jņ 8, 32)
Nepatiesās ziņas un žurnālistika mieram.

Dārgie brāļi un māsas,

Dieva plānā cilvēku komunikācija ir būtisks veids, kā piedzīvot komūniju. Cilvēciskā būtne, kas ir Radītāja attēls un līdzinās Viņam, ir spējīga paust un dalīties patiesajā, labajā, skaistajā. Cilvēks ir spējīgs izstāstīt savu pieredzi un aprakstīt pasauli, kurā dzīvo, tādā veidā veidojot notikumu atmiņu un izprotot tos. Tomēr, ja cilvēks seko savam iedomīgajam egoismam, var izkropļotā veidā lietot arī savu komunikācijas spēju, kā to jau pašā sākumā attēlo bibliskās epizodes par Kainu un Ābelu, kā arī par Bābeles torni (sal. 1.Moz 4,1-16; 11, 1-9). Lasīt tālāk


Kā katru gadu norisinās lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Kā aizsākās ekumeniskā kustība? Jāsaka, ka līdz pat 9. gs. vidum ar ekumenismu saprata pavisam ko citu. Vārds „ekumenisms” ir grieķu valodas vārds un nozīmē oikos – nams un menein – palikt, būt, mājot. Grieķu pasaulē ar oikoumene saprata visu grieķu un barbaru pasauli, resp., teritoriju, kuru pazina tā laika cilvēki. Ar šo vārdu raksturoja universālismu un vispārīgumu.

Lasīt tālāk


Rudenī gaidāmās bīskapu sinodes „Jaunieši, ticība un aicinājuma izzināšana” sagatavošanās dokumenta II nodaļa “Ticība, izšķiršana, aicinājums”.

Visā šīs sinodes gaitā Baznīca vēlas atkārtoti apliecināt savu vēlmi sastapties, pavadīt un rūpēties par katru jaunieti bez izņēmuma. Baznīca nespēj un nevēlas atstāt jauniešus un ļaut, lai pasaule pakļauj viņus izolācijai un atstumtībai. Baznīca vēlas, lai jauniešu dzīve ir labas pieredzes pilna, lai viņi nepazaudē sevi vardarbībā vai nāvē, lai vilšanās viņus nenocietina un neatsvešina – tas viss ir ļoti būtiski tiem, kuri ir saņēmuši dzīvību, ir kristīti ticībā un apzinās, ka tās ir lielas dāvanas.

Lasīt tālāk


Kāds žurnālists reiz jautāja Mātei Terēzei no Kalkutas, ko viņa domā par mūsdienu ģimenes dzīvi. Viņas atbilde bija sekojoša: „Es domāju, ka pasaule šodien ir apgriezusies kājām gaisā un tik ļoti cieš tādēļ, ka mājās un ģimenēs ir tik maz mīlestības. Mums nav laika bērniem, nav laika otram, nav laika priekam vienam par otru. Ja vien mums izdotos veidot savu dzīvi saskaņā ar to, kā to Nācaretē izdzīvoja Jēzus, Marija un Jāzeps, ja vien mums izdotos padarīt savas mājas par otru Nācareti, tad, es domāju, miers un prieks valdītu pasaulē. Mīlestība sākas mājās.”

 Lasīt tālāk


Vai mana sirds ir atvērta?

Adventa laikā mēs tikām aicināti ielūkoties sevī, savā sirdī, lai atbildētu uz pašu būtiskāko jautājumu: „Vai mana sirds ir atvērta Dievam un cilvēkiem?” Viduslaikos dzīvojušais mistiķis dominikāņu tēvs Jans Taulers (1300-1361) kādā no Ziemassvētku sprediķiem vēstīja par trīs dzimšanām. Pirmā ir Dēla dzimšana no Tēva, kas notika ārpus laika – mūžības noslēpumā. Te ir runa par Dieva būtību – ne tādu Dievu, kurš būtu noslēdzies sevī, bet par Dievu, kas nemitīgi un vispilnīgākajā veidā iziet no sevis, – par Dievu, kas dzemdē Dēlu, kurš tāpat kā Viņš ir visvarens un mūžīgs. Ja Dievs ir mīlestība, tas nozīmē, ka Viņš kādu mīl, jo mīlestība nevar pastāvēt tukšumā. Dievs ir mīlestība, jo kopš mūžības Viņš dzemdē Dēlu, kuru mīl ar bezgalīgu mīlestību, un šī mīlestība ir Svētais Gars. Mīlestībā sastopam trīs realitātes: kādu, kurš mīl, kādu, kurš tiek mīlēts, un mīlestību, kas tos abus vieno. Dievs ir viens vienīgs Dievs, bet Viņš nav vientuļš. Dievs ir Trīsvienība, jo Viņā pastāv mīlestības komūnija un viss, ko Viņš dara, tiek veikts mīlestībā. Lasīt tālāk pr. Andra Ševela rakstu


Fragments no 2018. gada rudenī gaidāmās bīskapu sinodes „Jaunieši, ticība un aicinājuma izzināšana” sagatavošanās dokumenta.

Ieklausoties jauniešos, Baznīca atkal no jauna dzird Kungu, kurš runā mūsdienu pasaulē. Kā Samuēla (sal. 1 Sam 3, 1-21) un Jeremija (sal. Jer 1, 4-10) dienās, jaunieši zina, kā atpazīt laikmeta zīmes, uz kurām norāda Svētais Gars. Ieklausoties viņu centienos, Baznīca var ielūkoties nākotnes pasaulē un ceļos, kuriem Baznīca ir aicināta sekot. Katram cilvēkam mīlestības aicinājums ikdienā iegūst konkrētu formu caur daudzām izvēlēm, kas iezīmē dzīves kārtu (laulība, priesterība, konsekrētā dzīve), profesiju, iesaistīšanos sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, dzīves stilu, laika un naudas menedžmentu utt. Neatkarīgi no tā, vai šīs izvēles ir izdarītas apzināti vai vienkārši pieņemtas, neviens nav brīvs no šo izvēļu veikšanas. Aicinājuma izzināšanas mērķis ir noskaidrot, kā šīs izvēles ticības gaismā pārveidot par konkrētiem soļiem, kas ved uz prieka pilnību, uz kuru ikviens ir aicināts. Lasīt tālāk


Ir sācies Adventa laiks, kurā mēs tiekam aicināti no jauna atklāt un padziļināt savas personīgās attiecības ar Dievu un līdzcilvēkiem. Latīņu vārds „adventus” – „atnākšana” – attiecas uz Kristus nākšanu pie mums un norāda uz mūsu attiecībām ar Viņu. Lai gan pasaulīgajā kņadā un troksnī ir grūti sadzirdēt Dieva balsi, tomēr vismaz Adventa laikā apstāsimies kaut uz mirkli un ieklausīsimies savā sirdī, uzdodot sev jautājumus, kurus Bībelē Dievs vaicā cilvēkam. Pirmais ir adresēts Ādamam Ēdenes dārzā: „Kur tu esi?” (Rad 3, 9); otrais ir jautājums Kainam: „Kur ir tavs brālis?” (Rad 4, 9); un trešais – Jēzus jautājums Pēterim: „Vai tu mani mīli?” (Jņ 21, 17) Lasīt tālāk


Divas apceres par Kristus dzimšanu ir ņemtas no benediktīņu mūka Anzelma Grīna (Anselm Grün) grāmatas „Apceres par Ziemassvētkiem” („Petite méditation sur les fêtes de Noël”). Vienkāršos vārdos, kristīgās tradīcijas gaismā viņš aicina no jauna atklāt kopš sendienām pazīstamus Ziemassvētku tēlus. Ziemassvētkos mēs svinam kādu dzimšanu, dievišķā Bērna piedzimšanu,  – bet ne tikai to. Mēs svinam arī mūsu pašu piedzimšanu. Jau kopš seniem laikiem bērniņa ierašanās cilvēkiem ir bijusi noslēpums. Vārds „piedzimt” (latīņu valodā nasci) nozīmē  – tikt laistam pasaulē. Pēc tam, kad māte bērnu ir iznēsājusi, nesusi savā klēpī, bērns nāk pasaulē. Kad viņa gājums būs beidzies, viņš atgriezīsies visu mūsu mātes, zemes, klēpī. Dzimšanas un nāves jēdzieni ir saistīti. Kad piedzimstam, mēs jau esam lemti nāvei, taču mirt, nozīmē arī  – atdzimt, tikt atbrīvotam no kādas nastas. Lasīt tālāk


Daudziem no mums šķiet dabiski doties uz dievnamu, uzkāpt pa baznīcas kāpnēm, apsēsties kādā no soliem un piedalīties Svētajā Misē. Un varbūt nemaz neesam ievērojuši, ka ne visiem tas ir tik vienkārši. Lai noskaidrotu, kā baznīcā jūtas cilvēki ar īpašām vajadzībām, pajautāju viedokli dažiem no viņiem. Šis ir aicinājums padomāt, ko varam darīt, lai ikviens baznīcā justos gaidīts.

Svarīgākā ir attieksme, nepieejamu baznīcu nav

Laura, kurai ir kustību traucējumi, stāsta, ka tiek uz baznīcu patstāvīgi. Nevarētu uzkāpt vien tad, ja būtu ļoti stāvas trepes bez margām.Viņa uzskata, ka galvenais ir cilvēku attieksme, ar to ir jāsāk. Varbūt daudzās baznīcās vēsturiski ir trepes un uzbrauktuves nav tik vienkārši uztaisīt, bet, ja cilvēki būs atsaucīgi un palīdzēs, tad vairāk cilvēku nāks uz baznīcu. Kādreiz, kā viņa atceras, bijis grūtāk. Tagad vairāk ievēro pašu cilvēku, nevis viņa ratiņkrēslu, aparātu vai to, ka viņam nav kāju vai roku. No otras puses, vienmēr būs cilvēki, kuri pukstēs, rādīs ar pirkstu, nesapratīs... Lasīt tālāk


Latviski ir iztulkota Romano Gvardini grāmata „Kungs. Pārdomas par Kristu un Viņa dzīvi”. Mēs ceram ar šo grāmatu mūsu Latvijas lasītājus iepriecināt Ziemassvētkos. Pārlasot šo grāmatu, man prātā iespiedās, kā Romano Gvardini skaidro līdzību par pazudušo dēlu no Lūkasa evaņģēlija 15. nodaļas. Neviens no dēliem nav sapratis tēva lielo mīlestību, kas izpaužas viņa žēlsirdībā. Vecākais dēls pieprasa taisnību, jaunākais dēls, kas visu savu mantu ir izputinājis, lūdz pēc piedošanas.Ar žēlsirdību un taisnīgumu mēs sastopamies ikdienā. Lielākā daļa cilvēku nostājas jaunākā dēla pusē, bet ir arī cilvēki, kas atbalsta vecāko dēlu, kurš pieprasa taisnīgumu.  Lasīt tālāk


Godātie brāļi bīskapi, dārgie brāļi un māsas, priesteri, konsekrētie un konsekrētās! Man ir liels prieks svinēt šo Euharistiju kopā ar jums šajā skaistajā starptautiskajā Aglonas svētvietā, kas ir Marijas godināšanas centrs visai Latvijai. Viņai, mūsu Mātei Marijai, vēlāmies uzticēt mūsu kalpojumu un konsekrēto dzīvi.Atzinīgi un no visas sirds sveicinu V. E. Jāni Buli, Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapu un Latvijas bīskapu konferences prezidentu, V.Em. kardinālu Pujātu un visus citus Latvijas bīskapus.

Brālīgi sveicinu jūs visus - priesterus, konsekrētās personas un šeit klātesošos ticīgos un nododu jums mūsu pāvesta Franciska mīlestību, tuvumu un solidaritāti. Viņš mani ir sūtījis šeit, jūsu vidū, kā savu pārstāvi jūsu zemē, īpaši mirklī, kad dāvāju viņa apustulisko svētību. Lasīt tālāk


Ir pienācis novembris – Latvijai ļoti nozīmīgs mēnesis. „Katoļu Baznīcas Vēstnesim” ir izveidojusies tradīcija šajā laikā tikties ar tiem, ar kuriem mums visvairāk saistās novembris, - Latvijas armijas karavīriem, lai uzzinātu viņu domas par dienestu un ticības dzīvi armijā.

Ir svētdienas pēcpusdiena, un pēc Svētās Mises esam sapulcējušies Ādažu militārās bāzes kapelas viesmīlīgajās telpās, lai pie kafijas tases tiktos ar karavīriem un viņu ģimenēm. Mani sarunu biedri ir pulkvedis Vilis Bauska ar kundzi Sarmīti, meitām Alisi un Viletu, kā arī seržants IlmārsRešņa ar kundzi Evu un mazo dēlēnu Tomu.

Lasīt tālāk


Mīlēsim nevis vārdos, bet gan darbos

1. ,,Bērni, mīlesim ne ar vārdiem un ne ar mēli, bet gan darbos un patiesībā” (1 Jņ 3, 18). Šie apustuļa Jāņa vārdi izsaka pavēli, ko neviens kristietis nedrīkst neievērot. Nopietnība, ar kādu ,,mīļotais māceklis” nodod Jēzus pavēli, mūsdienās kļūst vēl skaidrāka, pretnostatot tukšus vārdus, kas tik bieži ir uz mūsu lūpām, un konkrētus darbus, pēc kuriem esam aicināti izvērtēt sevi. Mīlestība nepieļauj aizbildināšanos. Kurš vēlas mīlēt, kā mīlēja Jēzus, tam jāseko Viņa piemēram, īpaši, kad tas attiecas uz mīlestību pret trūkumcietējiem. Lasīt tālāk


11. novembrī svinēsim Lāčplēša dienu, kad pieminam Latvijas brīvības cīnītājus, karavīrus, kas atdevuši par Tēvzemi pašu dārgāko - savu dzīvību. Arī katoļu Baznīca šajā dienā piemin kādu karavīru, kas Evaņģēliju iepazina armijā, svēto Mārtiņu no Tūras, kas ir kapelānu un karavīru aizbildnis.

Cilvēki bieži uzdod jautājumu "Vai kristietis var būt karavīrs, ja Dievs ir devis bausli "Tev nebūs nogalināt"?" Ko par to saka Svētie Raksti, Katoļu Baznīcas Katehisms un garīgās autoritātes? Lasīt tālāk


Izteikums "brālības mistika" pirmajā brīdī var šķist paradoksāls. Bieži iznāk novērot, ka plašākā sabiedrībā vārds "mistika" cilvēkiem izsauc atmiņā īpatnējus personāžus, personas, kas pilnībā iegrimušas dievišķā kontemplācijā un kurām piemīt sava veida nejūtība pret dzīves konkrētāku dimensiju, tā kāds "mistiķis" kādā dažus gadu desmitus vecas filmas scēnā ir parādīts kā tāds, kas neēd, nekontaktējas ar citiem mielasta dalībniekiem, ar kuriem sēž pie galda, nepauž nekādas emocijas. Redzēta šādā veidā mistika patiešām ir maz kam piemērots un, patiesību sakot, varbūt fascinējošs, noslēpumains, bet ne sevišķi kārojams stāvoklis, arī visnotaļ tāls no kristīgās mistikas. Lasīt tālāk


Novembris ar savu drūmo noskaņu liek aizdomāties par mūsu dzīves ātro norietu. Arī Baznīcas liturģiskie lasījumi ir vērsti uz pēdējām lietām (nāvi, tiesu un mūžīgo dzīvi). Kristieši tic mūžīgai dzīvei un uz nāvi skatās ar cerību, kā piedzimšanu jaunai dzīvei. Grēks tai var likt šķērsļus un vest uz mūžīgo pazušanu, taču Dieva mīlestība to nevēlas. Dieva bezgalīgā žēlsirdība dod cilvēkam iespēju piedalīties Viņa svētlaimē - pat vislielākam grēciniekam, ja tas savas dzīves laikā nožēlo grēkus. Bet par grēka sekām, kuras tomēr paliek, ir jāgandara. Kam tas nav izdevies zemes dzīves laikā, tam jācieš šķīstītavā.  Mums būs jāatbild par katru savu vārdu, domu, rīcību un neizdarītiem darbiem. Svarīgi ir apzināties, ka pat vislielākās ciešanas šeit virs zemes ir daudz mazākas par ciešanām šķīstītavā. Dvēseles šķīstītavā pašas sev palīdzēt nav spējīgas un viņām ir vajadzīga mūsu palīdzība Lasīt tālāk


Šogad aprit 100 gadi, kopš Fatimā (Portugālē) trim bērniem – ganiņiem Lūcijai, Jacintai un Franciskam – parādījās Dievmāte. Šīs atklāsmes notika 1917. gadā no maija līdz oktobrim katra mēneša 13. datumā. Dievmātes parādīšanās Fatimā liek mums atcerēties, ka viņa ir mūsu Māte, kura mūs mīl un par mums rūpējas. Tieši šī iemesla dēļ Marija rāda mums ceļu, kas ved pie viņas Dēla Jēzus, kurš vienīgais spēj piepildīt mūsu ilgas pēc laimes.

Baznīca māca, ka ir diva veida atklāsmes: publiskās un privātās, starp kurām pastāv būtiska atšķirība. Lasīt tālāk


“Manuprāt, šīs pārdomas varētu būt neliela palīdzība, lai labāk  īstenotu dzīvē laju jeb sekulāro garīgumu. Tās varētu būt kā provokācija šī “vairāk” meklējumos mūsu dzīvē. Un es sev jautāju: pa kuru ceļu, kādā virzienā, ar ko es vēlos iet kopā, kādai iecerei  vēlos veltīt savu dzīvi,” Rose Galea, Apustuliskā Oblāte “Pro Sanctitate”.

4.oktobrī Baznīca piemin izcilu svēto – Asīzes Francisku. Itālijā tie ir  lieli svētki, jo  svētais Francisks un svētā Katrīna no Sjēnas ir Itālijas aizbildņi. Arī mēs šo dienu nevaram atstāt bez ievērības, it īpaši jau tāpēc, ka esam piederīgi kustībai Pro Sanctitate. Saskaņā ar Dieva apredzību šodien esmu šeit, lai dalītos ar jums pārdomās, kurās sekosim viņa norādījumiem. Lasīt tālāk


2014. gada augustā pāvests Francisks apmeklēja Koreju. Tikšanās laikā ar jauniešiem pāvests atbildēja arī uz viņu jautājumiem, viens no tiem bija: „Kas konkrēti jādara cilvēkam, kurš meklē savu dzīves aicinājumu?” Pāvests Francisks atbildēja: „Savulaik arī es uzdevu sev šo jautājumu: kādu ceļu man vajadzētu izvēlēties? Tev nav pašam jāizvēlas savs ceļš. Tavu ceļu izvēlēsies Dievs. Jēzus tev to jau ir izvēlējies. Tev jāklausa Viņam un katru dienu jāvēršas pie Viņa, vaicājot: „Kungs, kas man jādara? Jēzu, ko Tu vēlies, lai es daru?””

Patiesība ir tāda, ka savā dziļākajā būtībā ikviens cilvēks meklē Dievu – meklē Viņu ar visu savu prātu, ar visu savu gribu un visu savu sirdi. Svētais Augustīns (354–430), bīskaps un Baznīcas mācītājs, ir teicis: „Kungs, (..) Tu esi mūs radījis sev pašam, un mūsu sirds ir nemierīga, kamēr tā nav radusi mieru Tevī.” (Atzīšanās, I, 1) Šis mūsu sirds nemiers, par ko runā svētais Augustīns, ir radošs nemiers. Cilvēks meklē Dievu, jo savas sirds dziļumos zina, ka vienīgi Dievā var rast piepildījumu – to savu vēlmju piepildījumu, kas attiecas uz patiesību un ir vērstas uz labo un skaisto. Lasīt tālāk


Gaļinu Masļeņikovu, psihoterapeiti no Maskavas, Latvijā pazīst daudzas ģimenes. Lielākā daļa viņu ir iepazinušas kustības „Par dzīvību” rīkotajos kursos un lekcijās par dažādām ģimenes tēmām. Gaļina aizrauj klausītājus ar saviem stāstiem par to, kā vīrieši un sievietes atšķiras viens no otra, kā ģimenē starp laulātajiem nepazaudēt tuvību, kā audzināt bērnus mīlestībā, kā iepazīt auglību un dzīvot saskaņā ar Dieva dotajiem likumiem, kā būt laimīgam, Tomēr šoreiz ne par to. Ļoti interesants un uzrunājošs ir Gaļinas stāsts par ceļu pie Dieva, kas aizsākas pirms vairāk nekā 20 gadiem, bet varbūt arī pirms 200...

Gaļina: Ticības dāvana, ko es saņēmu – iespējams, ir manu senču daudzu gadu lūgšana. Manā ģimenē ticība bija pazaudēta četru paaudžu garumā. Dzimtā nebija ticīgo, bet visai tālu pirms tam bija. Un viņi taču turpina lūgties arī tur, Debesīs. Tikai apmēram pēc 200 gadiem atkal ir kāds ticīgais... Pēc 200 gadiem, gatavojoties zinātniskā ateisma eksāmenam, es sastapos ar Jēzu. Lasīt tālāk


Lai norobežotos no piedzīvotās sāpju pieredzes, sievietes (un arī vīrieši) pēc aborta vai spontānā aborta izvēlas par to nerunāt, tomēr dzīves gaitā viņas bieži vien saskaras ar aborta emocionālajām un psiholoģiskajām sekām. Nereti cilvēki krīt izmisumā, kad atklāj, ka, pašiem to neapzinoties, ir izmantojuši abortatīvu kontracepciju. Šādās situācijās gan sievietei, gan vīrietim ir kauns vērsties pēc palīdzības, un viņi cenšas tikt galā pašu spēkiem, tomēr ne vienmēr tas ir pietiekami, lai tiktu pāri vainas apziņai vai sēru periodam. Šeit minēti vairāki ieteikumi, kas palīdzēs garīgi tikt pāri piedzīvotajam.

Lasīt tālāk


2017. gada 24. jūnijā Latvijas konsekrētie pulcējās Viļānos uz simpoziju par to, kā veicināt jauniešu pastorālo darbu Baznīcā. Simpozija īpašie viesi bija pr. Rihards Rasnacis un Pēteris Skudra, kā arī RARZI Katehēzes metodiskā centra vadītāja Lolita Ērgle. Kopdarbs vainagojās ar daudzām atziņām, kas varētu palīdzēt kalpošanā jauniešiem.

Lasīt tālāk


Perpiņānā, kas atrodas Francijas dienvidos pie Spānijas robežas, ap vasaras saulgriežu laiku temperatūra uzkāpj līdz 35-40 grādiem pēc Celsija pusdienas laikā un pēcpusdienā. Šeit ir tā šarmantā Francijas gaisotne, kur dzirdamas cikāžu dzindzināšanas skaņu spēkā pieņemšanās līdz ar temperatūras pieaugšanu. Jo vairāk pieņemas temperatūra, jo spēcīgāka skaņa, ko rada cikādes. Es to nosauktu par tādu kā dienvidu daļas simbolisku un arhetipisku skaņas principu, tāpat kā senie tuksneša tēvi runā par ieelpu un izelpu. Šī gaisotne ieiet katrā, kas tur dzīvo un uzturas, cikādes ir dzirdamas visur, kur ir koki vai krūmi, šī dienvidu gaisotne ir arī rīta svaigumā, pamostoties pēc nakts, un platānu kokos, kuros rotājas impresionistu gleznotas gaismēnas, spēlējoties ar trīskrāsu koka mizu; šī gaisotne ir arī cilvēku sirsnībā, vienkāršībā un atvērtībā, viņu ticībā.

Lasīt tālāk


Sakarā ar Svētā Krēsla slepeno arhīvu atvēršanu bīskapa Boļeslava Sloskāna beatifikācijas procesa postulācija sniedz jaunu informāciju, kas izgaismo godināmā bīskapa izbraukšanu no PSRS 1933. gadā.

2017. gada 17. septembrī paies 90 gadi, kopš godināmais bīskaps B. Sloskāns tika arestēts. Pēc otrreizējās arestēšanas 1930. gadā viņš tika deportēts uz Sibīriju, bet 1933. gadā izbrauca uz Latviju.

Pateicoties Vatikāna slepeno arhīvu publiskošanai, kā arī zinātniskam pētījumam, kas pavisam nesen tika veikts pēc postulācijas pieprasījuma, bīskapa B. Sloskāna beatifikācijas procesa actor (virzītāji) Mehelenes-Briseles arhidiecēzē Beļģijā var sniegt jaunu informāciju par godināmā bīskapa izbraukšanu no PSRS 1933. gadā. Šī informācija vēl vairāk apstiprina līdz kādai pašatdevei godināmais bīskaps bija Hostia pro fratribus ‒ gans, kas atdeva savu dzīvi par viņam uzticēto ganāmpulku. Lasīt tālāk


1. Regulāri lūdzieties mājās.
Grūti iemācīt bērniem lūgties, ja nelūdzamies paši. Ieviesiet savā ģimenē paradumu pulcēties lūgšanu stūrītī divreiz dienā – uz rīta un vakara lūgšanām. Kad bērni sapratīs, ka lūgšanai ģimenē ir galvenā vieta, viņi sāks to piesavināties paši.
Ja runa ir par maziem bērniem, tad var šķist, ka ģimenes lūgšanu laikam nav jēgas – mazuļi cenšas rāpot projām, zīdaiņi raud un tas var novest pie frustrācijas. Taču es gribu jūs iedrošināt, lai jūs nepadotos un turpinātu. Ejiet uz lūgšanu stūrīti neatkarīgi no tā, kā jūs jūtaties. Ja vēlaties, saīsiniet lūgšanu laiku, bet lūdzieties kopā. Jūsu bērni vēro, klausās un uztver daudz vairāk, nekā jums šķiet. Vediet viņus Jēzus klātbūtnē – tā ir lūgšanas būtība. Lasīt tālāk


Džozefa Mīnija (Joseph Meaney), viena no vadošajiem pasaules ekspertiem kustībā par dzīvību, uzstāšanās starptautiskajā konferencē “Cilvēka pamattiesības uz dzīvību un sirdsapziņas brīvību” Rīgā, 2016. gada 22. oktobrī.

Šī tēma man ir ļoti tuva, jo daudzās valstīs šo tiesību aizsardzības mehānismi nav adekvāti. Eiropas Padome uzsver, ka visas dalībvalstis respektē savu pilsoņu cilvēktiesības uz sirdsapziņu.

Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rezolūcijā Nr. 1763 (2010) ir deklarēts: “Neviena persona, slimnīca vai iestāde netiks spiesta, saukta pie atbildības vai diskriminēta kaut kādā veidā saistībā ar atteikumu veikt, pielāgot apstākļus, palīdzēt vai pakļauties aborta veikšanai, izraisīt spontāno abortu vai eitanāziju, vai kādu citu darbību, kā rezultātā iestātos human foetus jeb embrija nāve.” Dokumentā ir teikts, ka cilvēka tiesību aizsardzība saistībā ar atteikumu sirdsapziņas dēļ vairākās dalībvalstīs ir nepietiekama un ir nepieciešams izstrādāt visaptverošus un skaidrus noteikumus, kas nosaka un regulē atteikumus sirdsapziņas dēļ attiecībā uz veselības un medicīnas pakalpojumiem. Lasīt tālāk


1961. gadā Nabadzīgā Bērna Jēzus māsa Veneranda uzrakstīja vēstuli kapucīnu tēvam Tomam Gumpenbergam un tajā uzdeva vienu jautājumu par mīlestību un padevību Dieva gribai. Atbildē viņa saņēma ļoti īpašu vēstuli.

I Kas ir – iekš kā pastāv Dieva mīlestība?

1. Ko vispār nozīmē mīlēt? Mīlēt nav kaut kas dzīvniecisks, tā nav kaislība. Mīlēt var tikai garīga būtne.

Lasīt tālāk


Atzīsim godīgi - atvairīt izklaidīgumu Svētās Mises laikā ir grūts uzdevums ikvienam. Mēs esam cilvēki, dzīvojam strauja tempa pasaulē. Mēs ierodamies uz Svēto Misi ar tik pieblīvētu prātu, ka tas sāk mūs bombardēt, tiklīdz apsēžamies. Un ja mums vēl ir mazi bērni - tad tas jāpareizina ar desmit. Mums jāpieliek gandrīz vai varonīga piepūle, lai pasargātu prātu no novirzīšanās un koncentrētos uz vissvarīgāko pasaulē, kas notiek tajā brīdī - Kungs Jēzus Kristus nāk pie mums savā Miesā.

Un tomēr pastāv iespēja vismaz ierobežot izklaidību Svētās Mises laikā ar šiem vienkāršajiem, taču praktiskajiem paņēmieniem. 

Lasīt tālāk


Matjē Kaldaoussa bija spiests pamest dzimto ciematu Kamerūnā pēc vairākkārtējiem islama teroristu grupējuma Boko Haram uzbrukumiem. Viņa ģimene piedzīvoja nežēlīgu teroru, trīs no viņa bērniem tika nolaupīti un joprojām nav atrasti. Šobrīd kopā ar sievu un pārējiem četriem bērniem Matjē ir starp tiem miljoniem cilvēku, kuri piedzīvojuši savu ciemu un apmetņu sabombardēšanu un no nedrošās Čada ieplakas patvērumu atraduši drošākos apvidos. Viņi ir izdzīvojuši, pateicoties humanitārās palīdzības pārtikas kravām. Matjē ir arī viens no Caritas pārstāvjiem, kas sniedz palīdzību citiem cilvēkiem, kuri tāpat kā viņš ir pametuši savas mājas, padziļinoties humanitārajai krīzei, kas piemeklējusi Centrālāfriku.

Lasīt tālāk


Mohameds Dahirs ir viens no ārstiem, kurš Gedo reģionā, Somālijā, cīnās ar valstī plaši izplatīto uztura nepietiekamību. Slimnīca, kurā viņš strādā, ir pārpildīta, tomēr arvien turpina ierasties jauni pacienti, kuri bēg no sausuma un bada pārņemtajām valsts teritorijām. Slimnīca nodrošina primāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī uztur stacionāro nodaļu un funkcionālu operāciju zāli ķeizargriezienu veikšanai. Tomēr pieejamā palīdzība nav pietiekama, lai nodrošinātu visas vajadzības, un humanitārā situācija Somālijā strauji pasliktinās. Slimības, kas šādās reizēs izplatās, jo īpaši holēra, visu tikai vēl vairāk sarežģī. Samazināta piekļuve ūdenim netieši veicina nepietiekamu uzturu, palielinot infekciju risku. Ūdens krājumu samazināšanās turpina palielināt holēras uzliesmojumu. Lasīt tālāk


Lielākajam vairumam cilvēku Somālilenda ir maz pazīstama. Tā ir no Somālijas neatkarīga, pašpasludināta republika, kuru nav atzinušas citas valstis, ieskaitot arī pati Somālija. Šķiet, ka Somālilendas iedzīvotāji cieš vienatnē. Lai arī šeit ir klātesošas dažas no palīdzības sniegšanas organizācijām, tas nav pietiekami. Jau ir saņemti ziņojumi, ka cilvēki šeit mirst no bada.

Kā norāda netālu no Etiopijas robežas esošā apgabala Bali-Shireh mērs Ali Hugurs, viņš nav piedzīvojis tik šausminošu sausumu visā savā 59 gadu ilgajā mūžā. Ir miruši 70% no visiem kamieļiem, kamēr atlikušie 30% kamieļu atrodas briesmīgā stāvoklī. Divi miljonu cilvēku jeb puse no Somālilendas iedzīvotājiem cīnās, lai pārdzīvotu badu, kas izpleties pāri putekļainajiem līdzenumiem. Lasīt tālāk


Pirmā Pasaules kara traģisko notikumu laikā Dievs sūtīja Jaunavu Mariju kā gaismas, miera un cerības ziņnesi pasaulei. Pirmā parādīšanās Fatimā, Portugālē, notika 1917. gada 13. maijā nelielā zemes gabalā Kovo da Irijā. Pēc tam Dievmāte 13. datumā ik mēnesi pusgada laikā – no maija līdz oktobrim – parādījās trīs ganiņiem: Francisko, viņa māsai Jacintai un māsīcai Lūcijai.

Caur bērniem Dievmāte atklāja svarīgus vēstījumus par visas pasaules aktuālākajām problēmām. Pirmajā reizē, spēlējoties un skaitot Rožukroni, viņi pēkšņi ieraudzījuši spožu gaismu. Dievmāte bija tērpusies baltā un rokās turēja rožukroni. Šajā reizē un arī vēlāk Dievmāte aicināja bērnus katru dienu skaitīt Rožukroni par godu Rožukroņa Karalienei, lai izlūgtos pasaulei mieru un kara beigšanos. Otrajā parādīšanās reizē Dievmāte sacīja bērniem, ka Jēzus grib, lai pasaule godinātu Viņas Bezvainīgo sirdi, tādējādi glābjot grēciniekus. 

Lasīt tālāk


Gara mudināti doties misijā

Dārgie brāļi un māsas,
iepriekšējo gadu laikā mums bija iespēja pārdomāt par diviem kristīgā aicinājuma aspektiem – par pamudinājumu “iziet no sevis”, lai klausītos Kunga balsi, un par to, cik liela nozīme ir ekleziālajai kopienai, kas ir īpaša vieta, kur Dieva aicinājums rodas, tiek dzīvināts un izpaužas.
Tagad, atzīmējot 54. Pasaules Lūgšanu dienu par aicinājumiem, es gribētu pievērsties kristīgā aicinājuma misionārajai dimensijai. Tas, kurš ļauj Dieva balsij sevi piesaistīt  un sāk sekot Jēzum, ļoti ātri atklāj sevī neizdzēšamu vēlmi nest Labo vēsti brāļiem, iesaistoties evaņģelizācijā un mīlestības kalpojumā. Visi kristieši pēc savas dabas ir Evaņģēlija misionāri! Patiesi, māceklis nesaņem Dieva mīlestības dāvanu savam mierinājumam; viņš nav aicināts izrādīt sevi, ne arī rūpēties par kāda uzņēmuma interesēm; vienkārši, viņu ir skāris un pārveidojis prieks par to, ka var justies Dieva mīlēts, un viņš nespēj paturēt šo pieredzi tikai sev: “Evaņģēlija prieks, kas piepilda mācekļu kopienas dzīvi, ir misionārais prieks” (ap. pamudinājums Evangelii gaudium, 21). Lasīt tālāk


Varenais man ir darījis lielas lietas (Lk 1, 49)

Dārgie jaunieši,
Mēs atkal esam ceļā pēc mūsu lielās tikšanās Krakovā, kur svinējām 31. Pasaules Jauniešu dienas un Jauniešu jubileju kā daļu no Žēlsirdības gada. Mūsu ceļa rādītāji bija Jānis Pāvils II un sv. Faustīna Kovaļska, Dieva žēlsirdības apustuļi, kas mums palīdzēja rast konkrētas atbildes uz mūsdienu izaicinājumiem. Mums bija spēcinoša brālības un prieka pieredze, un mēs pasaulei devām cerības zīmi. Mūsu dažādie karogi un valodas nebija iemesls sāncensībai un nesaskaņām, bet iespēja atvērt sirds durvis un veidot tiltus. 

Lasīt tālāk


Slimība mēdz sagādāt mirkļus, kad fiziska vājuma un bezspēcības rezultātā cilvēki sāk pārdomāt savu garīgo spēku. Tāpēc slimnīcas bieži vien ir tās vietas, kur gan aktīvi kristieši, gan ticību pazaudējušie, gan pat nekad neiepazinušie, meklē tikšanos ar Dievu lūgšanā.  Kamila grupa jeb dzīvespriecīgu un iedvesmojošu jauniešu bariņš jau vairākus gadus ik katru nedēļu kalpo kā ceļazīmes šiem meklējumiem pēc atveseļošanās ticībā. Viņi kalpo slimnīcās, informējot pacientus par iespējām saņemt atbalstu caur Svēto Misi, sakramentiem un lūgšanu.

Kad pastāstu, ka pirmo reizi būšu Gaiļezera slimnīcā, Anna Kačāne norāda, ka tas jau ļoti labi. Anna koordinē Kamila grupas darbību kopš 2011. gada un, kā pati atzīst, kopš laika, kad šāds nosaukums kalpotāju pulciņam no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles vēl nemaz nav bijis. Organizēšanu jauniete uzņēmusies pēc priestera Ilmāra Tolstova aicinājuma neilgi pēc tam, kad pati bija aktīvi uzsākusi kalpot. "Kalpotāju došanos uz slimnīcām aizsāka priesteris Antons Smelters," Anna norāda, ka pati forma, kā izpaužas grupas kalpojums slimnīcā veidojusies pēc šo abu priesteru norādījumiem. Lasīt tālāk


Pavasara un rudens skolēnu brīvlaika nedēļas strādājošiem vecākiem bieži vien šķiet apgrūtinājums - kā gan savai atvasei palīdzēt lietderīgi pavadīt brīvo laiku? 46 jauniešu vecākiem šajās pavasara brīvdienās par to nebija jāraizējas, jo atbilde bija "Oasis". Kā norāda organizatori, kalpotāji no Marijas Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas, sešas dienas ilgā tikšanās nav vienkārši kristīgā nometne, bet gan tikšanās ar sevi un apkārtējiem ticībā un Dieva mīlestībā.

"I'm singing in the rain[1]," pirms Svētās Mises balsis pie Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda baznīcas iemēģina jaunieši, kas ir ne tikai "Oasis" dalībnieki, bet arī organizatori. Dziesmiņas teksts atspoguļo realitāti - nelielā aplī sastājušies pie baznīcas ieejas, viņi dzied nevis par spīti lietum, bet priecājoties par to. Šie jaunieši jau piekto dienu pavada biedrības "Oasis Latvija" rīkotajā tikšanās reizē, pirmajā šogad, bet skaitot kopumā - astoņpadsmitajā. Lasīt tālāk


Cilvēka tiesības un vērtības ieņem svarīgu vietu starp šodien apspriestajiem jautājumiem. Šajā saistībā Otrais Vatikāna koncils no jauna svinīgi apstiprināja cilvēka cēlo cieņu, un īpašā veidā arī cilvēka tiesības dzīvot. Koncils tātad nosodīja noziegumus pret dzīvību, “kā jebkāda veida slepkavību, genocīdu, abortu, eitanāziju vai tīšu pašnāvību” (Pastorālā konstitūcija Gaudium et Spes, 27).

Ne tik sen Ticības mācības kongregācija visiem ticīgajiem atgādināja katoļu mācību par abortiem.[1] Tagad kongregācija uzskata par lietderīgu izklāstīt Baznīcas mācību par eitanāziju. Patiesi, nesenie pāvesti šajā jomā ir skaidrojuši principus, un tie saglabā savu spēku[2]; bet medicīnas zinātnes progress pēdējos gados ir izvirzījis jaunus aspektus eitanāzijas jautājumā, un šie aspekti prasa plašāku skaidrojumu ētikas līmenī.

Lasīt tālāk


Man negribas polemizēt par ģenētiskām manipulācijām, mākslīgo apaugļošanu vai abortu. Šajā grāmatā nepievērsīsimies nozīmīgajām debatēm par ētiku vai doktrīnu; mēs vienkārši kontemplēsim bērna radīšanu visā miesīgajā, psihiskajā un garīgajā kopumā – pēc Dieva attēla un līdzības.
Es šeit atrodos senās Nazaretes pašā sirdī; tolaik tā bija pilnīgi ne ar ko neievērojama vieta, nomaļus no satiksmes ceļiem; ap to virknējas pakalni, bet pār Jizreēlas līdzenumu paceļas stāva nogāze.
Saskaņā ar nemainīgo tradīciju un arheoloģiskajiem pētījumiem tiek uzskatīts, ka Jēzus Ieņemšanas vieta atrodas 200 m no šejienes, tur, kur bijušas grotas un senā ciema mājas. Tur dzīvojuši Jēzus radinieki, bet 4. gadsimtā te ieradās kristieši. Viņi atpazina šo apvidu un Marijas nama vietā uzcēla pirmo baznīcu. Marija tur bija dzīvojusi savās dzimtajās mājās. Viņas laulātais draugs uzturējās savā namā, divsimt metru tālāk.
Kādā pavasara dienā, pēc svētā Augustīna domām – 25. martā (šķiet, ka tas bija sabats), eņģelis Gabriēls ieradās pasludināt Marijai vēsti. Lasīt tālāk


Francisks no Sales, līdzīgi daudziem citiem svētajiem, vēlas mums sniegt uzmundrinājumu garīgajā ceļā, kurā Dievs mums neliegs savu žēlastību, ja vien centīsimies būt izturīgi un izcīnīt labu cīņu. Viņa grāmata “Ievads dievbijīgajā dzīvē”, kopš publicēta 1609. gadā, tiek izdota atkal un atkal, nezaudējot savu aktualitāti. Ko Francisks domā ar dievbijību? Vispirms viņš liek saprast, kas dievbijība nav. Piemēram, cilvēks domā, ka ir dievbijīgs, ja ik dienas izlasa daudz lūgšanu, bet pēc tam ir augstprātīgs un nelaipns pret saviem tuvākajiem. Vai arī, ja viņš gavē un dod naudu trūcīgajiem, bet viņa sirds ir naida vai nepiedošanas pilna. Francisks ir pārliecināts, ka dievbijībai vajag caurstrāvot ikvienu mūsu dzīves sfēru tā, lai visa mūsu dzīve norisinās Kristū. Viņam pieder vārdi: “Dzīvo, Jēzu!” Tas nozīmē: dzīvo un valdi mūsu sirdīs tagad un vienmēr. Citiem vārdiem sakot, patiesa dievbijība ir Dieva mīlestības un tuvākmīlestības neatdalāmība. Viens no mūsdienu Baznīcas izaicinājumiem, kā norādīja Vatikāna II koncils, ir sašķeltība starp ticību un ikdienas dzīvi jeb, kā to formulē pāvests Pāvils VI, starp ticību un kultūru. Francisks labi apzinās, ka to sasniegt nebūt nav viegli, tāpēc sniedz savus padomus. Kā galvenais priekšnoteikums ir novēršanās no grēka. Lasīt tālāk


"Tas esmu es, kas nes gan dzīvību, gan nāvi" (At 32:39): eitanāzijas traģēdija

64. Otrs nozīmīgākais brīdis katra dzīvē ir tas, kad cilvēks stāv nāves noslēpuma priekšā. Kā sekas medicīnas augšupejas jomā un arī kultūras laukā, kas bieži izslēdz prātam netveramo, miršanas pārdzīvojums šodien iegūst jaunu būtības iezīmi. Kad dzīves vērtību nosaka tikai pēc iegūtā prieka daudzuma un labklājības pakāpes, ciešanas šķiet kā neizturams šķērslis, no kā ir jāatbrīvojas par katru cenu. Nāve tiek uzskatīta par bezjēdzīgu, ja tā pēkšņi pārrauj tādu dzīvību, kas vēl ir atvērta nākotnei, jauniem un interesantiem pārdzīvojumiem. Bet tā kļūst par taisnīgu atbrīvošanu, ja uzskata, ka dzīvībai vairs nav jēgas, tāpēc ka tā ir pilna ar sāpēm un nepielūdzami nolemta vēl lielākām ciešanām.

Lasīt tālāk


Tēvs Francisko Lopezs Sedano ir 80 gadus vecs meksikāņu eksorcists. Savas četrdesmit gadus ilgās kalpošanas laikā viņš ir novadījis vismaz 6 000 eksorcisma seansus. Un viņš saka: "Sātans no manis baidās."

Tēvs Lopezs intervijā avīzei “Hoy Los Angeles” stāstīja, ka situācijā, kad sātans viņu uzrunā caur apsēstajiem, viņš atbild: “Es neesmu nekas, bet es nāku Kristus, tava Kunga un Dieva, vārdā – es tev pavēlu Viņa vārdā: Izej nekavējoties! Ārā!”

Tēvs Lopezs ir Mehiko arhidiecēzes eksorcisma nacionālais koordinators emeritus un Svētā Gara misionāru ordeņa brālis. Pašlaik viņš darbojas Mehiko pilsētas Svētā Krusta draudzē. Lasīt tālāk


Mīlestību pret tuvāko caur žēlsirdības darbiem vairākās Latvijas draudzēs veic daudzi, bet ne vienmēr viņu kalpojums ir pareizi izprasts un pieņemts. Ar veiksmes stāstiem un izaicinājumiem kalpojumā šī gavēņa laikā dalīsies cilvēki, kas dažādās Latvijas vietās palīdz trūcīgajiem, ieslodzītajiem, atkarīgajiem, vientuļajiem u.c. draudžu locekļiem, kuru grūtības ne vienmēr izdodas pamanīt. Šoreiz par vienu no izplatītākajiem palīdzības sniegšanas veidiem - pārtikas dalīšanu un zupas virtuvju rīkošanu trūcīgajiem.

No idejas līdz rīcībai

Ilūkstē zupas virtuve darbojas jau ilgāk kā divus gadus, un pēdējos mēnešus zupa no bietēm, kartupeļiem un citu lauku labumiem tiek vārīta divreiz nedēļā - pirmdienās un ceturtdienās. Šobrīd atbildīgās virējas ir daudzbērnu māmiņa Edīte Čamāne, kādreizējā sociālā darbiniece Inese Cirse un medmāsa Marina Ivanova. Lasīt tālāk


Pasaulē un arī Latvijā ir pazīstama dažādu rekolekciju pieredze. Viens no rekolekciju veidiem ir tā dēvētās ignāciskās rekolekcijas. Šis nosaukums radies no sv. Ignācija no Lojolas – jezuītu ordeņa dibinātāja – vārda. Jau 16. gadsimtā viņš sāka vadīt tāda veida rekolekcijas un apkopoja to pieredzi rokasgrāmatā, kas saucas „Garīgie vingrinājumi”. Plašākā kontekstā latīņu valodas izcelsmes vārds „rekolekcijas” nozīmē „savākt kopā no jauna”. Tas, ko cilvēks vēlas savākt no jauna, šeit pirmkārt ir attiecības ar Dievu, ar sevi un līdzcilvēkiem.

Piedalīties rekolekcijās nozīmē izrauties no ikdienas darbiem un steigas. Ja Jūsu dzīve ir spraiga un saspringta, pilna ar raizēm un rūpēm, tad, iespējams, Jums varētu noderēt klusuma laiks, kas ir pavadīts lūgšanās un pārdomās. Iespējams, ka pēc šāda laika Jūs atgriezīsieties mājās daudz mierīgāks, sirdī un prātā sakārtotāks. Bet varbūt Jūs vienkārši jūtat, ka vēlaties veltīt laiku Dievam un sev. Laiku, kurā lūgties un izrunāt savu dzīves stāstu, notikumu, pieredzi ar rekolekciju pavadītāju, kurš atvērti un nenosodoši ir gatavs Jūs uzklausīt. Lasīt tālāk


Rīgā, Gustava Zemgala gatvē savu vietu ir atradusi Mīlestības māja. Seno, nemoderno, pēc pirmā acu skatiena novārtā atstāto ēku tomēr piepilda dzīvība. Šeit mājvietu ir radis bērnudārzs, notiek konsultācijas bērniem un vecākiem, bet otrajā stāvā dzīvo divas ģimenes, kas iesaistījušās bērnudārza darbā.

Nelielā ekskursijā pa Mīlestības māju dodos ar tās idejas autori un vadītāju Inu Grasmani, kura kopā ar ģimeni uz Rīgu ir pārcēlusies no Bauskas, kur meklējami bērnudārza sākumi. Lasīt tālāk


Vārds ir dāvana. Otrs cilvēks ir dāvana

Dārgie brāļi un māsas,

Lielais gavēnis ir jauns sākums, ceļš, kas ved uz drošu mērķi – Augšāmcelšanās Lieldienām, Kristus uzvaru pār nāvi. Un šis laiks mums vienmēr ir uzstājīgs pamudinājums atgriezties: kristietis ir aicināts atgriezties pie Dieva «no visas sirds» (Jl 2,12), lai nesamierinātos ar remdenu dzīvi, bet augtu draudzībā ar Kungu. Jēzus ir uzticamais draugs, kurš mūs nekad nepamet, jo pat tad, kad grēkojam, Viņš pacietīgi gaida mūsu atgriešanos pie Viņa un ar šo gaidīšanu apliecina savu vēlmi dāvāt piedošanu (sal. Sv. Mises homīlija, 2016. gada 8. jūnijs).

Lasīt tālāk


2016. gada septembrī Rīgas Katoļu ģimnāzija uzsāka rakstura izglītības programmas aprobāciju. Doma par šādas programmas izveidi tika auklēta ļoti ilgi. Vērtībizglītības jomā darbojos kopš 1990. gada, kad pirmo reizi radās iespēja vispārizglītojošajās skolās svinēt Ziemassvētkus kristīgajā tradīcijā. Sekoja iespēja mācīt kristīgo mācību vispārizglītojošajās skolās, ko jau 25 gadu garumā daru Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Tā bija lieliska iespēja pēc 50 gadu ilga pārtraukuma nest kristīgās vērtības skolā. Tam, protams, bija nepieciešams iegūt atbilstīgu izglītību, un es arī visu šo laiku esmu mācījusies gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Lai gūtās zināšanas un pieredzi nodotu citiem skolotājiem, iesaistījos darbā Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, kur jau daudzus gadus docēju disciplīnu „Reliģijas pedagoģija”. Organizēju arī pedagogu profesionālās pilnveides tālākizglītības kursus, kur īpaši lielu interesi un atzinību izpelnījās kurss „Morāles jautājumi audzināšanas darbā vispārizglītojošajās skolās”, liecinot par skolotāju ieinteresētību vērtībizglītībā. Lasīt tālāk


Apbrīna par Dieva darbiem: “Lielas lietas man ir darījis Visvarenais...” (Lk 1,49)

rgie brāļi un māsas,
šī gada 11. februārī visā Baznīcā un īpaši Lurdā tiks svinēta XXV Pasaules Slimnieku diena, kurai ir izvēlēts temats: Apbrīna par Dieva darbiem: “Lielas lietas man ir darījis Visvarenais...” (Lk 1,49). Šī diena, ko 1992. gadā iedibināja mans priekštecis svētais Jānis Pāvils II, un kas pirmo reizi tika svinēta 1993. gada 11. februārī tieši Lurdā, ir izdevība pievērst īpašu uzmanību slimnieku stāvoklim un, runājot vispārīgāk, cietēju stāvoklim.

Lasīt tālāk


Sv. Jānis Damaskietis saka, ka lūgšana ir prāta atsegšana Dieva priekšā. Kad mēs lūdzamies, mēs atklājam Viņam, kas mums vajadzīgs, atzīstam savas vainas, pateicamies par Viņa dāvanām un pielūdzam Viņa bezgalīgo majestāti. Lūk, pieci padomi, lai labāk lūgtos – kopā ar sv. Akvīnas Tomu.

5. Esi pazemīgs

Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka pazemība ir zema pašcieņa vai zems pašnovērtējums. Sv. Toms māca, ka pazemība ir spēja atpazīt patiesību un realitāti. Tā kā lūgšana pēc savas būtības ir mūsu “lūgums”, adresēts Dievam, tad pazemība ir ārkārtīgi svarīga. Caur pazemību mēs atskārstam savu nabadzību Dieva priekšā. Mēs esam pilnībā atkarīgi no Dieva itin visā un ikvienā mūsu eksistences mirklī – dzīvība, elpa, katra doma un rīcība. Kļūstot pazemīgāki, mēs aizvien dziļāk apzināmies nepieciešamību lūgties vairāk. 

Lasīt tālāk


“Nebīsties, jo Es esmu ar tevi!” (Is 43:5)
Komunicēt cerību un uzticēšanos mūsu laikos

Pateicoties tehnoloģiju progresam, piekļuve medijiem ļauj neskaitāmiem cilvēkiem nekavējoties dalīties ar ziņām un tās plaši izplatīt. Šīs ziņas var būt labas vai sliktas, patiesas vai nepatiesas. Agrīnie kristieši salīdzināja cilvēka prātu ar pastāvīgi darbojošos dzirnakmeni; atkarīgs no dzirnavnieka, ko tas mals - labos graudus vai nevērtīgas nezāles. Mūsu prāts vienmēr “maļ”, tomēr no mums pašiem ir atkarīgs, ar ko mēs to barosim (sal. sv. Jānis Kasiāns, vēstule Leontijam). Lasīt tālāk


Tuvojoties Dominikāņu ordeņa dibināšanas 800. jubilejas gada noslēgumam 21. janvārī, piedāvājam fragmentu no Antona Rupaiņa vēsturiskā romāna “Baltie tēvi” - par to, kā pirms vairāk nekā 300 gadiem tika pieņemts lēmums sūtīt dominikāņu tēvus misijā uz Latgali. Vēsturiskais romāns "Baltie tēvi" savulaik publicēts žurnālā "Atpūta", kuru iespējams lasīt interneta vietnē www.periodika.lv

Saņēmuši panes Šostovickas lūgumu, Viļņas tēvi dominikāņi sanāca uz koncilu. Ar lielu nopietnību tie noklausījās panes Šostovickas ziņojumu, ka par spīti Livonijas ordeņa valdīšanai pār Māras zemes valsti, patieso kristīgo ticību pazīstot tikai neliela iedzīvotāju daļa pilsētu tuvumā. Nepārejamos mežos atrodamas apdzīvotas vietas, kur pagānisms ziedot visā savā pilnībā. Lasīt tālāk


Noslēdzot sarunu ciklu par Vatikāna II koncila nozīmi Universālajā Baznīcā un Latvijā, piedāvājam nelielu interviju ar Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta asociēto profesori Baibu Brūderi. Arī viņa bija viena no tiem ekspertiem, kas iesaistījās dokumentu izdevuma sagatavošanā latviešu valodā.

Kāda ir koncila dokumentu aktualitāte Latvijā šodien?

Vatikāna II koncila dokumenti bez šaubām joprojām ir aktuāli. Kāpēc? – Cilvēks tik ātri nemainās, un mūsu laikmets neveicina cilvēka „mainīšanos uz augšu”.

Lasīt tālāk


Nevardarbība: miera politikas veids

1. Šī jaunā gada sākumā, es sūtu sirsnīgus miera vēlējumus pasaules tautām un nācijām, valstu un valdību vadītājiem, kā arī reliģiskajiem, politiskajiem un kopienu līderiem. Es vēlu mieru ikvienam vīrietim, sievietei un bērnam, un es lūdzu, lai Dieva attēls un līdzība ikvienā personā ļauj mums citam citu atzīt par svētām dāvanām, kas apveltītas ar milzīgu cieņu. It īpaši konflikta situācijās respektēsim mūsu “dziļāko cieņu” un padarīsim aktīvu nevardarbību par mūsu dzīvesveidu. 

Lasīt tālāk


Dārgie jaunieši,

Kas no visām Eiropas malām un arī no citiem kontinentiem esat pulcējušies Latvijas galvaspilsētā Rīgā, lai piedalītos Tezē kopienas rīkotajās 39. Jauniešu dienās! Pāvests Francisks pauž īpašu garīgo tuvību, pārdomājot tikšanās pārdomu un lūgšanu centrā esošo tēmu – aicinājums liecināt par cerību -, jo arī viņš bieži ir brīdinājis jauniešus neļaut sev nolaupīt cerību. Pasaules Jauniešu dienās Krakovā viņš īpaši uzsvēra šo būtisko kristīgās ticības realitāti: “Brīdī, kad Kungs mūs aicina, Viņš skatās uz visu, ko mēs varam izdarīt, uz mīlestību, kurā spējam dalīties. Viņš vienmēr raugās nākotnē, rītdienā. Jēzus mudina jūs doties pretim apvārsnim, nevis muzejam.” (2016. gada 30. jūlijs)

Lasīt tālāk


Vēl viena būtiska brāļa Rožē mantojuma daļa blakus aicinājumam uz izlīgumu ir jauniešu uzņemšana un uzklausīšana. 1960. gados jaunieši lielā skaitā sāka apmeklēt jūsu kopienu. Daži vēsturnieki un žurnālisti uzskata, ka Tezē zināmā mērā iepriekš paredzēja notikumus, kas sagatavoja 68. gada maiju. Lai vai kā, Tezē prata sajust, cik svarīgi bija tā laika notikumi, un uz tiem attiecīgi reaģēt.

1960. gadu vidū brālis Rožē nenoliedzami apzinājās lielo plaisu, kas šķīra iepriekšējo paaudzi no jaunās paaudzes, plaisu, kura gatavojās izpausties ar līdz tam laikam nepazītu vardarbību. Viņš saprata, ka jauniešos ir jāieklausās, ka ir jāpiemērojas viņu patiesajām vajadzībām un gaidām. Ja viņiem tiktu atteikta pat uzklausīšana, rezultāts būtu kas vēl smagāks… Un tā attīstījās jauniešu uzņemšana. Es domāju, ka daudzi no viņiem ļoti jūtīgi uztvēra šo atvērtību sarunai, gatavību dialogam, to, ka tika piedāvāta telpa, kur brīvi paust savas domas un tikt uzklausītam. Lasīt tālāk


Kāds gudrs pedagogs ir teicis: „Bērns ir kā tīra lapa, uz kuras katrs atstāj savu zīmi.” Kādas zīmes mēs ierakstīsim savu bērnu dvēselēs? Vai mēs apzināmies, ka esam atbildīgi par saviem vārdiem, darbiem un arī nolaidībām? Vecāku pienākums ir gādāt ne tikai par savu bērnu fiziskajām, bet arī garīgajām vajadzībām – par audzināšanu ticībā un mīlestībā, lūgšanā un tikumos. Ir trīs būtiskas lietas, par kurām vecāki nedrīkst aizmirst: lūgties kopā ar bērniem, svētīt viņus un teikt apliecinājuma vārdus. Tas bērniem dod spēku pārvarēt grūtības un ticēt savām spējām.

Pāri visam – lūdzieties kopā ar bērniem! Pedagogi saka: „Ja gribat bērnam kaut ko iemācīt, māciet līdz pieciem gadiem, jo pēc tam var būt par vēlu.” Kopš Kristības vecāku pienākums ir katru vakaru lūgties bērna klātbūtnē. Ieteicams balsī lūgt „Tēvs mūsu”, „Esi sveicināta, Marija” vai „Gods, lai ir...” lūgšanu. Šī lūgšana, pirmkārt, būs svētība jūsu bērnam, kas vēlāk palīdzēs pārvarēt bailes no tumsas un nakts, otrkārt – labs piemērs. Vecākiem jāatceras, ka bērni sekos viņu paraugam, nevis viņu padomiem. Ja vecāki lūdz Dievu, iet uz dievnamu, tad arī bērni, kad paaugsies, darīs to pašu. Savukārt, ja vecāki nelūdzas, arī bērni diez vai to darīs. Lasīt tālāk


Svētā pāvesta Jāņa Pāvila II vārdi atgādina būtisku patiesību, ka visas Baznīcas dzīves avots un kalngals ir Euharistija - Svētā Mise, Kunga Mielasts. Baznīca dzīvo no Euharistijas gan garīgā ziņā, gan lielā mērā arī laicīgā ziņā. Šis raksts ir veltīts, kādai senai Baznīcas tradīcijai, kura nāk no pirmkristiešu laikiem. Taču, kā daudzas senas tradīcijas, tā piedzīvo zināmu aizmirstību. Runa ir par Svētās Mises nodomiem, kurās tā tiek upurēta. „Saskaņā ar pārbaudītu Baznīcas ieradumu katrs priesteris, kas celebrē vai koncelebrē Svēto Misi, drīkst pieņemt stipendiju, lai viņš upurētu Svēto Misi kādā noteiktā nodomā”. (KTK 945, §1).

Lasīt tālāk


Turpinot iepazīstināt lasītājus ar Vatikāna II koncila dokumentu latviešu izdevumu, šoreiz par koncila aktualitāti mūsdienu Latvijā pārdomās dalās viens no izdevuma sagatavošanā iesaistītajiem ekspertiem priesteris Mihails Volohovs. 

Vatikāna II Koncils ir epohāls notikums un ir ietekmējis Baznīcas dzīvi XX gadsimtā, un šī ietekme turpinās arī mūsdienās. Fakts, ka koncila dokumenti (4 konstitūcijas, 9 dekrēti un 3 deklarācijas) vienkopus latviski tiek izdoti nedaudz vairāk nekā pēc 50 gadiem pēc koncila noslēguma, ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Koncila pilntiesīgi dalībnieki pirmām kārtām jau ir diecēžu bīskapi — un jau šajā ziņā Katoļu Baznīcas Latvijā situācija aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados nebija viegla: sākotnēji tēvu vidū bija bīskapi A. Urbšs, J. Rancāns un B. Sloskāns, kuri kopš Otrā pasaules kara beigām atradās trimdā un reāli nebija saistīti ar diecēžu dzīvi Latvijā. Lasīt tālāk


Dieva sirds dziļumos pulsē kāda vēlme: darīt mūs līdzdalīgus Viņa mīlestībā, kuras dēļ un kurā mēs esam radīti. Lai to īstenotu, Viņš nolēma padarīt par neesošu attālumu starp debesīm un zemi, “kļūdams miesa”, kļūdams par “cilvēku starp cilvēkiem”, un Viņš mums deva Jēzu, “Dievu ar mums”.

Šajās dienās, kas vēl atlikušas līdz Ziemassvētkiem, kā ģimene atklāsim šīs mīlestības skaistumu, to, ka tā mums dota bez atlīdzības. Lai ko mums nāktos piedzīvot, lai kādas problēmas mums būtu jārisina, lai kādi lēmumi jāpieņem, lai kādas ciešanas mājotu mūsu sirdī… Dievs mūs neatstāj vienus, Viņš nepaliek vienaldzīgs, Viņš ir mums tuvu klāt. Dieva uzticība atver sirdi dialogam ar Viņu lūgšanā, kas ir pilna paļāvības. Laimīgu ceļu un priecīgus Ziemassvētkus!

Lasīt novennu


Rīt, 16. decembrī, aprit 100 gadi kopš svētīgā tēva Honorāta Kozmiņska piedzimšanas debesīm. Par godu šim notikumam kapucīnu tēvi un tēva Honorāta dibināto kongregāciju māsas Latvijā ielūdz uz īpašu šai dienai veltītu piemiņas vakaru. Gaidot šo notikumu un izdzīvojot šo Adventa laiku, varam iepazīties ar tēva Honorāta piedāvātajiem līdzekļiem, kā stiprināt un atdzīvināt savu ticību.

  • Ik dienas pateikties Dievam par ticības dāvanu un lūgt, lai Viņš šajā ticībā uzturētu līdz nāvei;
  • Ik dienas skaitot ticības apliecinājumu, uzmodināt ticību tajā ietvertajiem noslēpumiem;
  • Bieži uzmodināt sevī vēlēšanos labāk visu zaudēt nekā atkāpties no katoliskās ticības;

Lasīt tālāk


Novembrī Rīgas Augstāko reliģijas zinātņu institūts sadarbībā ar Baskāju karmelītu laju ordeni un Karmela Ekleziālo kustību organizēja konferenci "Svētā Jāņa no Krusta mācības psiholoģiskie aspekti", kurā uzstājās profesore Dr. psych. Veronika Azofeifa Espinosa no Kostarikas. Konference aizritēja intensīva dialoga un diskusiju garā.

Kā norādīja profesore, ikvienā no mums mīt noslieces un vēlēšanās, ko sv. Jānis no Krusta sauc par “apetītēm” pēc tām redzamajām lietām, kas dvēselei uzliek nastu. Tāpēc Dievs darbojas, lai mūs šķīstītu, “tumšā naktī” iztukšotu dvēseli un vestu pretī apetītes, pat vēlmju pret šīm lietām trūkumam, un atgrieztu dvēseli vienīgi pie sevis pašas.

“Tumšās nakts” pirmajā posmā svētajam tiek ieteikts sadedzināt zivs sirdi, kā to izdarīja Tobija pirms apprecēja Sāru: smarža izplatīsies un, kad dēmons to saodīs, tas bēgs un nekad vairs viņam netuvosies (Tob 6, 17). Lasīt tālāk


Vai mācība par “tumšo nakti” var iepriecināt, palīdzēt, parādīt ceļu uz gaismu? Tam, kas atrodas dziļākajā pusnakts tumsā, diezin vai. To zina arī Jānis no Krusta. Tieši tādēļ, ka dziļās nakts pārdzīvojumam nepiederas svinīgi apgalvojumi un pamācības, cilvēks jūtas zaudējis katru cerību. Viņš jūtas debesu un zemes atstāts... Šeit vairs nevar līdzēt pamācīšana, bet tikai pieredze, proti, pretējā pieredze: ka ir vēl Kāds, kas ar mani saista cerības, Kāds, kas pazīst manu dvēseli un arī tagad to saprot...

Vienu no skaistākajāmm siltuma un sirsnības pilnām vēstulēm Jānis no Krusta sūta donjai Huanai no Granādas šādā nakts situācijā.

Lasīt tālāk Jāņa no Krusta vēstuli


Sestdien, 10. decembrī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē tika atvērts Vatikāna II koncila dokumentu izdevums latviešu valodā. Jautājumus par to, kāpēc dokumentu izdošana latviešu valodā ir tik būtiska, kam tie būs interesanti un kā tos lietot, katolis.lv uzdeva vairākiem ekspertiem, kas bija iesaistīti koncila dokumentu izdevuma sagatavošanā latviešu valodā.  Kā pirmo piedāvājam sarunu ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.

Lasīt interviju


Otrajā Adventa svētdienā, 4. decembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā teātrī, notika pirmizrāde dzejnieces Annas Rancānes lugai „Bišumāte un Vilkacis”. Izrādi iestudējis režisors Valdis Lūriņš, tajā spēlē tādi aktieri kā Marija Bērziņa, Daiga Gaismiņa, Lāsma Kugrēna, Ilze Rūdolfa, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis, Mārcis Maņjakovs, Uldis Norenbergs, Normunds Laizāns, Voldemārs Šoriņš. Scenogrāfiju veidojis Oskars Dreģis, mūziku komponējis Valdis Zilveris. Izrāde ir teātra repertuārā, un ir tā vērta, lai tiktu skatītāju līdzdzīvota un līdzdomāta. Jo garīgā realitāte vienmēr ir vērta. Un par to saistībā ar šo uzvedumu ir šeit lasāmie skatījumi.

Lasīt tālāk


6. decembris ir svētā Nikolaja diena. Daudzās Eiropas tautu tradīcijās, īpaši Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, kā arī citās Centrāleiropas valstīs, svētais Nikolajs ir bērnu aizbildnis un pazīstams kā slepens dāvanu nesējs nabadzīgiem bērniem. Leģendas, kas apvij viņa būtību, mums arvien stāsta par neaprakstāmo labsirdību, kas plūdusi no šī cilvēka.

Mūsdienās svētā Nikolaja un Ziemassvētku vecīša, kas tiek saukts arī par Santa Klausu, tēls ir saplūdis vai arī Nikolaja vietā tiek piesaukts tikai Ziemassvētku vecītis, kurš bērnus apciemo un apdāvina Ziemassvētku laikā, nevis 6. decembrī, svētā Nikolaja dienā. Lai veicinātu izpratni par svēto Nikolaju, Vācijas katoļu organizācija “Bonifatiuswerk” 2002. gadā uzsāka akciju “No Ziemassvētku vecīša brīva zona”. Akcijas ietvaros tiek uzsvērts, ka svētais Nikolajs bija reāli dzīvojusi personība, kas palīdzējusi nabagiem, īpaši nabadzīgiem bērniem. Savukārt Ziemassvētku vecītis ir 20. gs. pirmajā pusē radīts tēls, kas saistīts ar patērētājsabiedrības ideāliem. Svētais Nikolajs ir tas, kurš iedvesmo arī šodien darīt labus darbus.  Ņemot vērā, ka viņš ir bērnu aizbildnis, akcijas ietvaros tiek piedāvātas dažādas preces ar svētā Nikolaja simboliku, bet iegūtie līdzekļi tiek ziedoti iestādēm, kurās aug bez vecākiem palikuši bērni.

Lasīt tālāk


Tur, kur piedzimst Dievs, dzimst cerība; un tur, kur dzimst cerība, cilvēki no jauna atrod savu cieņu. (Francisks, Urbi et orbi, 25.12.2015.)

Ir sācies Advents un līdz ar to arī jaunais liturģiskais gads Baznīcā. Ko ir vērts zināt par šo gaidīšanas un cerības laiku? Vārds „Advents” (latīņu valodā adventus) nozīmē atnākt, tuvoties un ir attiecināms uz Kristus atnākšanu, Viņa piedzimšanu. Adventa laiks ir dots, lai mēs sagatavotos Kristus dzimšanas svētkiem. Sākotnēji Advents ilga četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Mūsdienās Advents iekļauj tikai četras svētdienas pirms svētku vigīlijas, no kurām pēdējā var iekrist 24. decembrī. Šogad ir visgarākais Advents, kas ilgst 28 dienas – pilnas četras nedēļas. Adventa laiks noslēdzas Ziemassvētku vigīlijā – 24. decembrī pirms Vesperēm.

Adventa laikam ir divas daļas: pirmajā daļā, kas iesākas ar Adventa pirmo svētdienu un ilgst līdz 16. decembrim, Bībeles teksti runā par Kristus otrreizējo atnākšanu laiku beigās un gatavo mūs uz sastapšanos ar Kristu, kurš ir tasinīgs un arī žēlsirdīgs Tiesnesis. Katehēze par Viņa otrreizējo atnākšanu godībā ir principiāli svarīga. Tā skar cilvēka dzīves pašus pamatus, jo izklāsta kristīgās ticības atbildi uz pamatjautājumu, kas ir būtisks visos laikmetos: „No kurienes mēs nākam?”, „Kurp ejam?”, „Kāds ir mūsu galamērķis?”, „No kurienes nāk un kurp aiziet viss, kas pastāv?” Šie dziļi eksistenciālie jautājumi nav atdalāmi viens no otra. Tie ir izšķiroši visas mūsu dzīves un rīcības jēgai un virzībai. Pēc savas dabas cilvēks ir reliģiska būtne un tieši šī transcendentālā dimensija padara viņa dzīvi vērtīgu un nozīmīgu. Neaizmirsīsim svētā Jāņa no Krusta vārdus: „Dzīves novakarē mēs tiksim tiesāti pēc mīlestības.” Lasīt tālāk


Psalmi

Sadaļā “Svētie Raksti” tagad ir pieejams ne tikai Jaunās Derības tulkojums, bet arī apjomīgākās Vecās Derības Psalmu grāmatas Katoliskās Baznīcas apstiprināts tulkojums latviešu valodā: http://katolis.lv/biblioteka/svetie-raksti/psalmi.html.

Baznīca gan aicina, gan veicina Svēto Rakstu lasīšanu un pazīšanu. Taču vienmēr der apskatīties, kas ir attiecīgo Bībeles tekstu izdevis. “Nihil obstat” un “Imprimatur” ir zīme tam, ka attiecīgais izdevums ir brīvs no kļūdām ticības un morāles jautājumos.

Šobrīd latviešu katoļu lasītājam ir pieejami šādi Baznīcas apstiprināti Svēto Rakstu izdevumi:

1. “Mūsu Kunga Jēzus Kristus Jaunā Derība”, no latīņu teksta tulkojis prelāts Vincents Strelēvics;
2. “Vecās Derības Svētie Raksti. Psalmi”, pēc Jaunā romiešu psalterija tulkojis pr. St. Mozga;
3. Lekcionārijs, satur atsevišķus Vecās un Jaunās Derības Svēto Rakstu fragmentus lasījumiem Svētajā Misē; šos tekstus varam atrast ikmēneša izdevumā “Mieram Tuvu”.

Kā redzams, pilns Svēto Rakstu krājums, it īpaši to varam teikt par Vecās Derības kanonu mūsdienu Latvijas katolim nemaz nav pieejams. Protestantu izdotās Bībeles, piem., 1965. gada revidētais izdevums ir nepilnīgs, jo iztrūkst vairākas Vecās Derības kanonā iekļautās grāmatas – Tobija, Judītes, Makabiešu pirmā, Makabiešu otrā, Gudrības, Sīraha dēla, Baruha, kā arī vairākas (Daniēla, Esteres) ir nepilnas. Jaunais Bībeles tulkojums, kas satur visas augstākminētās grāmatas, drīzāk ir kompromiss starp dažādas konfesijas pārstāvošiem izdevuma veidotājiem. Turklāt tas satur arī tādas grāmatas, kas nav iekļautas Vecās Derības kanonā.


Ja skolā tiek stāstīts par cilvēka fizioloģisko radīšanu, tajā pašā laikā neinformējot par to, ka Dievs rada cilvēka dvēseli tā ieņemšanas brīdī, kā māca tradīcija no sv. Akvīnas Toma līdz pat pāvestam Pāvila VI darbā Humanae Vitae, tad tiek aizmirsts kaut kas tik ļoti svarīgs kā cilvēciskās būtnes pilnīgā identitāte.
Es jautāju: kad sākas mūžīgā dzīve? Jūs atbildēsiet: ieņemšanas brīdī.

Jā. Mēs ticam, ka Dievs rada saprātīgu dvēseli ieņemšanas brīdī, un no šī brīža sākas dvēseles un miesas vienotība, kas veido cilvēcisku būtni. Dvēsele ir mūžīga. Tā nekad nemirst. Mēs ticam miesas, kurā mājo Tēva, Dēla un Svētā Gara mīlestība, augšāmcelšanai.

Kad mēs runājam par auglību, mēs runājam par laulību, kas ir atvērta dzīvībai. Laulības identitāti veido mīlestība, kas tiek izdzīvota vienotībā – nesaraujamībā, un atvērtībā uz dzīvību, kas ir auglība. Ir cilvēki, kas domā un rīkojas pretēji – ir aizvērti dzīvībai. Lasīt tālāk


Mācies no vakardienas, dzīvo šodien un ceri uz rītdienu. (Autors anonīms)

18. novembris ir ļoti nozīmīga diena mūsu tautai. Par to nākas domāt it īpaši tagad, kad strauji tuvojas Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadiena. Mīlēt savu dzimteni nozīmē tai kalpot – no vienas puses sekmēt valsts un sabiedrības kopējo labumu, bet no otras – vajadzības gadījumā to dažādos veidos aizstāvēt. Kalpošana tēvzemei ir gan pateicības, gan mūsu mīlestības pret to apliecinājums. Īsos vārdos to precīzi formulēja izcilais poļu rakstnieks un filozofs Cipriāns Kamils Norvids: „Tēvzeme ir mūsu visu kopīgs pienākums.” Lasīt tālāk priestera Andra Ševela MIC rakstu


Plašsaziņu līdzekļos pieejams daudz informācijas, notiek diskusijas par kontracepcijas tēmu. Šo diskusiju ietvaros tiek lietots jēdziens “kontraceptīvā mentalitāte”. Diskusijās sastopami gan absolūti šīs mentalitātes piekritēji, kuri uzskata, ka šī mentalitāte ir laba un veicināma, jo samazina abortu veikšanu un uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, un kontracepcijas aizstāvji, izmantojot farmācijas jaunākos sasniegumus, patiesībā cīnoties par brīvību. Bet ir arī lasāms gluži pretējais – visbiežāk Baznīcas pārstāvju viedoklis, kas norāda uz šīs mentalitātes bīstamību un kas aicina savus sekotājus to neizvēlēties, bet gan tās vietā dot priekšroku citai alternatīvai – dabiskai ģimenes plānošanai. Lasīt tālāk


Eņģeļi ir ārkārtīgi augsti attīstītas garīgas būtnes. Viņu eksistence ir ticības patiesība, un tā pamatojas gan Svēto Rakstu liecībā, gan Tradīcijā. Tā kā viņi pieder pie Dieva radītās acīm neredzamās realitātes daļas, viņi aizvien paliek liels noslēpums, kas turklāt ar savām spējām un īpašībām ievērojami pārspēj cilvēkus.

Eņģeļu būtība un darbība

Lai labāk saprastu, kā šīs būtnes darbojas radītajā pasaulē, spēj ietekmēt cilvēkus un atstāt iespaidu uz viņu dzīvi, nepieciešams iepazīties ar pašu eņģeļu dabu un viņiem piemītošajām spējām. Tādēļ vispirms skaidrosim vārda “eņģelis” nozīmi un pielietojumu Svētajos Rakstos un Baznīcas tēvu, sholastikas laika teologu un Maģistērija skatījumu uz eņģeļu būtību un dabu. Pēc tam pievērsīsimies teologu Paskala Parentes un Žana Danielou teoloģiskajai refleksijai par svētā Dionīsija Areopagīta un svētā Jāņa no Damaskas darbos pausto skatījumu par eņģeļu prātu, izteiksmes veidu, spēju mīlēt un brīvo gribu. Aplūkosim arī jautājumu par eņģeļu varu, ar ko Dievs viņus apveltījis, un kā tā var tikt izmantota materiālajā pasaulē, vienlaikus apzinoties, ka cilvēka prāts ir pārāk ierobežots, lai eņģeļus pilnībā izprastu. Lasīt tālāk


Lunda, 2016. gada 31. oktobris 

“Palieciet manī, un es jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja nepaliek pie vīna koka, tā arī jūs ne, ja jūs nepaliksiet manī” (Jņ 15:4)

Ar pateicīgām sirdīm

Ar šo vienoto paziņojumu mēs esam priecīgi un pateicīgi Dievam par šo kopīgo lūgšanu Lundas katedrālē, iesākot šo gadu, kas veltīts Reformācijas 500 gadu atcerei. 50 gadu ilgais stiprinošais un auglīgais ekumeniskais dialogs starp katoļiem un luterāņiem ir palīdzējis mums pārvarēt daudzas atšķirības, un padziļināt mūsu savstarpējo sapratni un uzticēšanos. Tajā pašā laikā, mēs esam kļuvuši tuvāki viens otram ar kopīgu kalpošanu mūsu kaimiņiem – kas bieži vien piedzīvo ciešanas un vajāšanas. Ar dialogu un kopīgu liecību mēs vairs neesam svešinieki. Drīzāk mēs esam sapratuši, ka tas, kas mūs vieno, ir varenāks, nekā tas, kas mūs šķir. Lasīt tālāk


16. oktobri ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir izsludinājusi par Pasaules pārtikas dienu. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par pārtikas pieejamību visā pasaulē un stiprināt solidaritāti cīņā pret badu. Šogad Pārtikas dienas tēma ir: “Klimats mainās. Arī pārtikai un lauksaimniecībai jāmainās”. Lai gan astotā daļa pasaules iedzīvotāju cieš no bada, pasaulē tiek izmesta aptuveni trešā daļa derīgas pārtikas. Kā skaidro speciālisti, daļa derīgas pārtikas aiziet nebūtībā vēl pirms nokļūšanas līdz patērētājam. Lasīt tālāk


Reiz svētais Francisks, iedams ar brāli Leonu no Perudžas uz Santa Maria deļi Andželi ziemas laikā, kad viņu stipri mocīja milzīgs aukstums, uzsauca brālim Leonam, kas gāja pa priekšu, sacīdams šādi: “Brāli Leon, kauč arī mazie brāļi visā pasaulē parādītu lielu un pamācošu svētuma piemēru, tomēr pieraksti un cītīgi atzīmē, ka tas nav pilnīgs prieks.” Un, iedams tālāk, svētais Francisks viņam uzsauca otru reizi: “Ak, brāli Leon, ja arī mazais brālis atdotu acu gaismu aklajiem, izstieptu taisnus saliektos, izdzītu velnus, atdotu dzirdi kurlajiem, valodu mēmajiem un, vēl jo vairāk, uzceltu miroņus, kas gulējuši nāvē četras dienas, raksti, ka tas nav pilnīgs prieks.” Un, mazliet paiedams, svētais Francisks skaļi sauca: “Ak, brāli Leon, ja mazais brālis zinātu visas valodas un visas zinības un visus rakstus, tā ka prastu pareģot un atklāt ne tikai nākotni, bet arī apziņas dziļumus un cilvēku noslēpumus, raksti, ka tas nav pilnīgs prieks.” Paiedams mazliet tālāk, svētais Francisks atkal skaļi sauca: “Ak brāli Leon, Dieva aitiņ, ja arī mazais brālis runātu eņģeļu mēlēs un zinātu zvaigžņu ceļus un zāļu spēkus un ja viņam tiktu atklātas visas zemes bagātības un viņš pazītu putnu un zivju, un visu dzīvnieku un akmeņu, un ūdeņu spēkus, raksti, ka tas nav pilnīgs prieks.” Un, paiedams vēl kādu gabalu, svētais Francisks skaļi sauca: "Ak brāli Leon, ja arī mazais brālis prastu tik labi sludināt, ka pievērstu visus neticīgos Kristus ticībai, raksti, ka nav tur pilnīga prieka." Lasīt tālāk


Nemaz nevajag daudz, lai tava dzīve būtu patiesi dievbijīga; pietiek, ja tu garīgajā dzīvē izvēlies dažus principus un tos realizē.

Pirmais padoms ir sv. apustuļa Pāvila teiktais: tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu (Rom 8, 28). Tas tiesa, ka Dievs pat ļauno var pārvērst labajā, taču ar noteikumu, ka cilvēks atdos Viņam visu bez nosacījumiem, tātad arī grēkus (no kuriem Dievs mūs ne vienmēr pasargā) Viņš savā visvarenajā apredzībā spēj vērst mums par labu, ja vien mēs Viņam kalpojam. Tā piemēram, ja ķēniņš Dāvids nebūtu pieļāvis grēku, tad gan viņš laikam nekad nebūtu kļuvis tik pazemīgs. Tāpat arī Magdalēna tik dedzīgi nemīlētu Jēzu, ja viņai nebūtu piedoti daudzie grēki, savukārt, Jēzus tos nepiedotu, ja viņa nebūtu tos pieļāvusi.

Lasīt tālāk