Date today: 15.11.2019  |  Name days: Undīne, Leopolds, Unda

Petars Antuns Rajičs

Nuncija homīlija 2019. gada 24. septembrī

Pāvesta Franciska nominētā nuncija Petara Antuna Rajiča homīlija Aglonā 24. septembrī, uzrunājot klātesošos pāvesta vizītes gadadienai veltītās Svētās Mises dalībniekus:

Dārgie brāļi un māsas,

Man ir patiess prieks būt šodien šeit ar jums Aglonā šinī Bazilikā un Sanktuārijā, kurš ir veltīts Vissvētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanai. Šī Latvijas Svētvieta ir pazīstama ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī starptautiski, pateicoties Marijas godināšanai un daudziem ticīgajiem, kuri šeit dodas regulāri, lai veltītu savas lūgšanas Dieva Mātei, lai tā aizbildina pie sava Dēla Jēzus viņu personīgajos un kopīgajos nodomos.

Aglona ir pazīstama tādēļ, ka ne tikai daudzi svētceļnieki šeit pastāvīgi dodas, bet arī Bazilika savā vēsturē ir uzņēmusi divus pāvestus. Pirmais bija svētais pāvests Jānis Pāvils II 1993. gadā un otrais bija pašreizējais pāvests Francisks, kurš bija ieradies, kā jūs zināt, pagājušogad Baltijas valstu pastorālās vizītes laikā.

Un šodien arī es esmu ieradies kā svētceļnieks, lai vienotos ar jums lūgšanā un dievbijībā, lai veltītu šo Svēto Misi par katru no jums un jūsu nodomiem, kā arī par visas Latvijas un vietējās Baznīcas, Rēzeknes-Aglonas diecēzes vajadzībām. Lai gan es vēl neesmu iesācis savu diplomātisko misiju valsts priekšā, toties esmu šeit kā svētceļnieks, vienots ar jūsu vietējo bīskapu V.E. Jāni Buli, kuram nododu brālīgu sveicienu un manu patiesu pateicību par uzaicinājumu ierasties Aglonā, lai atcerētos pirmo pāvesta vizītes gadadienu. Sirsnīgi sveicinu (citus klātesošos bīskapus) diecēzes priesterus, klosterļaudis un citas konsekrētās personas un katru no jums, dārgie brāļi un māsas Kristū.

Kad es tiku nozīmēts kā apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, atrados Luandā, Angolas galvaspilsētā, kas ir Āfrikā, kur vietējai tautai ir liela dievbijība uz Dieva Māti un viņas bezvainīgo Sirdi. Viņa ir godināta nacionālajā svētvietā, kas saucās Mama Muxima, tas ir, Muksimas Māte, vieta kur atrodas sanktuārijs, kurš pašlaik tiek būvēts. Ar šo nozīmējumu esmu pārcēlies no Angolas uz Aglonu, kas ir aptuveni 7500 km tālu, bet neskatoties uz attālumu, tas kas vieno katoļticīgos visā pasaulē ir viļu ticība uz Jēzu Kristu, cieņa pret Dieva Māti un cieša saikne ar Romas bīskapu - pāvestu, kurš ar mīlestību vada citas vietējās Baznīcas visā pasaulē.

Zinām, ka Pēteris bija apustuļu, Kristus izvēlēto mācekļu, Galva, un viņam bija dotas tiesības iztiesāt Dieva Ganāmpulku, ticīgo kopību, kura vēlāk tiks saukta par Baznīcu. No apustuļu laikiem un vēlāk, vairāki sv. Pētera pēcteči bija pazīstami ar šādu titulu – pāvests. Kā pirmais Katoliskās Baznīcas bīskaps, pāvests ir Kristus vietnieks virs Zemes. Viņa pirmais un svarīgākais pienākums ir sludināt ticību un Jēzus Kristus, mūsu Kunga, kā arī mācību, kuru Viņš uzticēja Pēterim un viņa pēctečiem. Romas pāvests, kā Pētera pēctecis, ir pastāvīgas un redzamas vienības pamats, ne tikai bīskapu vidū, bet arī visu daudzo ticīgo vidū. Svētais Tēvs, kā Baznīcas virs Zemes redzamais “līderis”, mums nemitīgi māca būt vienotiem mūsu ticībā Jēzum Kristum, kā vienai ticīgo saimei.

Šīsdienas liturģiskajos lasījumos tikko dzirdējām, ka saskaņā ar Jēzus vārdiem, ja mēs klausāmies Dieva Vārdā un to pielietojam praksē, tad kļūstam Viņa brāļi, vēl vairāk Viņā māte, tātad veidojam Viņa ģimeni. Esam “Dieva nams”, tanī pat laikā Viņa ģimene un Viņa templis. Tādā veidā realizējas Dieva projekts dzīvot ar cilvēkiem, ne tikai viņu vidū, bet viņos pašos un vienot viņus visus derībā, kura no viņiem visiem veido vienu celtni, vienu ģimeni un pat vienu miesu, Kristus Miesu, kas ir Baznīca. Jūsu ticība un paļāvība uz Dievu jums liek palūkoties uz visiem jūsu zemes cilvēkiem kā uz brāļiem un māsām Kristū, un tātad jūs mudina līdzdarboties kopējam labumam jūsu valstī un visā cilvēcē, lai atbalstītu mīlestību un mieru, un arī, lai būvētu Latvijas sabiedrību balstītu uz mūžīgām ētiskām vērtībām, kuras atklāja un mācīja Dievs.

Katra pāvesta vizīte ir īpašā zīme viņa pastorālajām rūpēm par visas pasaules Baznīcu ģimeni. Pastāvīgā Svētā Tēva gādība par Baznīcām parādās arī caur apustulisko nunciju nozīmēšanu, kuri pārstāv pāvestu vietējās Baznīcās un ir aicināti veicināt attiecības starp valsti un Apustulisko Krēslu. Tādēļ esmu pateicīgs pāvestam Franciskam par to, ka viņš man uzticēja šo jauno sūtību Latvijā un citās Baltijas valstīs, Baznīcā, kurai ir sena un grūta kristietības vēsture, bet, kura ir palikusi uzticīga Dievam un Baznīcai, neskatoties uz dažādām vajāšanām un bēdām. Pateiksimies un slavēsim Dievu par viņa žēlsirdību, uzticēsim Viņam savas slavas dziesmas par neskaitāmām žēlastībām, kuras Viņš ir dāvājis Baznīcai Latvijā. Lai Kungs svētī šo vietējo Baznīcu, bīskapus, priesterus, konsekrētos un konsekrētās un visus ticīgos ar bagātīgām Svētā Gara dāvanām!

Ar pāvesta Franciska ievēlēšanu, domāju, ka daudziem katoļiem, kopā ar citām kristiešu kopienām un arī nekristiešiem, kuri tic Dievam, ir izdevies sajust Dieva mīlestību uz pasauli. Līdz šim, daudzi ticīgie visā pasaulē ir iedvesmojušies un ir saviļņoti par vārdiem un žestiem, kurus sniedz pāvests, par viņa mīlestību un rūpēm par nabadzīgajiem, par tiem, kas cieš, atstumtajiem, trimdiniekiem un iebraucējiem un visiem tiem, kuri tiek uzskatīti kā sabiedrības aizmirstie. Tas viss, liek mums domāt par Dieva mīlestību uz cilvēci. Pastorālajās aktivitātēs kursa pāvests, līdz šim, ir veicis un veids, kā viņš ir ticis uzņemts no miljoniem ticīgo puses, kuri ir dziļi saviļņoti no Dieva Vārda un viņa žestiem, viņu dzīves ir mainījušās pateicoties ticībai Jēzum Kristum, dzīvā Dieva Dēlam. Ar saviem pastorālajiem ceļojumiem un savu mācību, Svētais Tēvs atgādina visiem kristiešiem un tiem kuri tic Dievam, mīlestības svarīgumu, dāvāt pašiem sevi saviem brāļiem un steigsies viņiem palīgā, un kalpot cilvēcei, īpaši vājajiem un visiem, kuru ciešanas un grūtības kļūst īstas. Un tieši no šejienes pāvests Francisks jūs un visus pasaules kristiešus ir aicinājis: “Arī mēs esam aicināti “pieskarties” citu ciešanām. Iesim pretī cilvēkiem, lai mierinātu un būtu viņiem līdzās; nebaidīsimies pieredzēt maiguma spēku un būt iesaistītiem, nebaidīsimies, palīdzot citiem, sarežģīt savu dzīvi”.

Nesenie pāvesti mums ir parādījuši teologālos tikumus, kuri ir kristietības pamats un balsts. Svētai Jānis Pāvils II bija pāvests, kurš ļoti strādāja, lai ticīgajiem atjaunotu cerību Dievā. Pāvests Benedikts XVI mums mācīja ticības svarīgumu un nepieciešamību. Un mūsu pašreizējais pāvests Francisks visai pasaulei rāda mīlestības svarīgumu labajos darbos. Ticība, cerība un mīlestība ir vērtības, kuras mūs vieno ar Dievu un mūs tuvina vienu otram. Tādēļ, turpināsim lūgties par Svēto Tēvu pāvestu Francisku un viņa nodomos, lai mūsu lūgšana vienotos ar viņa, lai Kungs mums dāvātu dedzīgu vēlmi mīlēt, lai saprastu to cik svarīgi ir dot un veltīties citu labā.

Dārgie brāļi un māsas! Šinī Svētajā Misē, kurā svinam pirmo pāvesta Franciska vizītes gadadienu, kā dievbijīgi Vissvētās Jaunavas Marijas bērni, kas ir godāta šeit kā Dieva Māte, esam aicināti piesaukt viņas Mātes aizbildniecību par vietējās Latvijas Baznīcas un pasaules vajadzībām. Lūgsimies par Svēto Tēvu un par vietējās Baznīcas nepieciešamībām, un jūs lūdzu aizlūdzat arī par mani, lai es varētu labi veikt nākamo sūtību, kura man ir uzticēta, šeit Latvijā un Baltijā. Lai Dievs jūs svētī un lai svētī Latviju! Āmen.