Date today: 15.09.2019  |  Name days: Sandra, Gunvaldis, Gunvaris, Sondra

News

Latvietes piedalās Gvadalupes Ortizas beatifikācijas svinībās Spānijā

24.May, 2019, 12:53

Sestdien, 18. maijā, Spānijas galvaspilsētā Madridē notika Gvadalupes Ortizas de Landazuri (Guadalupe Ortiz de Landazuri) beatifikācija. Gvadalupe bija personālās prelatūras “Opus Dei” locekle, tāpēc uz nozīmīgo notikumu devās arī šīs organizācijas pārstāvji no Latvijas.

Kā informēja grupas vadītāja Himena Gonzalesa Urrea, uz Spāniju devās grupa, kurā bija piecas sievietes. Pasākumā piedalījās aptuveni 11 000 cilvēku no visas pasaules. “Man tā bija ļoti liela Dieva dāvana! […] Manā dvēselē radās karstas ilgas sekot Gvadalupes pēdās,” pēc pasākuma pastāstīja H. Gonzalesa. Turklāt pasākuma laikā ar ekrāna starpniecību beatifikācijas dalībnieki vienojās ar tiem, kas tai brīdī atradās Meksikā, kur Gvadalupe Ortiza pavadīja dažus savas dzīves gadus.

Gvadalupe Ortiza piedzima Madridē 1916. gada 12. decembrī. Vecāki visus četrus bērnus, no kuriem jaunākā bija Gvadalupe, audzinājā kristīgā garā. Kad Gvadalupei bija desmit gadi, tēva darba dēļ ģimene pārcēlās uz Ziemeļāfiku, bet 1932. gadā atgriezās Spānijā, kur Gvadalupe uzsāka studēt ķīmiju. 70 ķīmijas studentu vidū viņas bija tikai piecas sievietes.

1939. gadā Gvadalupe sāka strādāt par ķīmijas skolotāju. 1944. gadā kādu svētdienu Svētajā Misē viņa sajuta īpašu Dieva pieskārienu un kādam draugam pastāstīja, ka vēlētos aprunāties ar priesteri. Draugs iedeva Hosēmarijas Eskrivas, “Opus Dei” dibinātāja, tālruņa numuru. 1944. gada 19. martā Gvadalupe nolēma pievienoties “Opus Dei”.

Gvadalupe iesaistījās studentu viesnīcu admisnistrācijā, bet tai pat laikā brīvajā laikā turpināja studēt ķīmiju. 1950. gadā, atbildot H. Eskrivas aicinājumam, Gvadalaupe devās uz Meksiku. Viņa turpināja dokturantūras studijas, kuras bija aizsākusi, vēl būdama Spānijā, kā arī kopā ar citiem kolēģiem izveidoja universitātes rezidenci, iedrošinot tur mītošos studentus cītīgi mācīties. Gvadalupe iesaistījās karitatīvajā darbā, kopā ar savu draugu mediķi nodibinot mobilo klīniku, kas apciemoja visnabadzīgākos, kā arī nodrošinot apmācību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvoja izolēti vai kalnu reģionos.

1956. gadā Gvadalupe pārcēlās uz Romu, kur palīdzēja H. Eskrivam prelatūras vadībā. Veselības problēmu dēļ Romā ilgi viņa neuzturējās. 1965. gadā Spānijā viņa aizstāvēja doktordarbu. Vairākās skolās un zinātnu centros Gvadalupe strādāja par ķīmijas skolotāju un pasniedzēju. 1975. gada 1. jūlijā Gvadalupei tika veikta sirds operačija, bet 1975. gada 16. jūlijā viņa devās mūžībā.

H. Gonzalesa stāsta, ka Gvadalupe bija tāds pats cilvēks, kā visi mēs, ar saviem panākumiem un kļūdām, bet sirsnīgi mīlēja Dievu. Viņu raksturo liels dzīvesprieks, arī spēja piedot, jo viņa piedeva tiem, kas Spānijas Pilsoņu kara laikā apcietināja un nogalināja viņas tēvu.

Viena no grupas dalībniecēm Sandra Družkova pastāstīja, ka viņu iedvesmojusi Gvadalupes spēja ar prieku panest slimību. “Caur šīm paslēptām ciešanām, kuras citi neredzēja, viņa varēja citus iedrošināt.” Gvadalupes piemērs arī atklāj, ka “svētums nenozīmē būt perfektam. Gvadalupe bija mērķtiecīga, viņa nesamazināja savu mērķi uz kaut ko zemāku – gribēja kļūst par svētu. Bet viņai bija savas cilvēciskās vājības. Tas nozīmē, ka katram ir iespējams kļūst par svētu”.

Uz jautājumu par to, kādos gadījumos var lūgt svētīgās Gvadalupes aizbildniecību, H. Gonzalesa stāsta, ka to var darīt visos jautājumos, kas saistīti arī mācīšanos un mācīšanu, jo “viņa bija laba ķīmijas studente un skolotāja. Un arī, lai būtu labas draudzenes, jo viņai bija liela sirds, kura mīlēja caur rūpēm par savām draudzenēm”. Savukārt S. Družkova stāsta, ka viņa lūdz Gvadalupei spēju vienmēr saglabāt prieku un cerību, arī slimībās, atklājot tās vērtību Dieva acīs. “Prieks ir tik foršs, mēs to gribam. Bet ir arī krusts: lai cik ļoti tu to negribētu, bet ir tā, kā ir.  Un to pieņemt ar prieku ir grūti. Bet es arī tā gribētu! Es lūdzos, lai tā iemācītos,” teic S. Družkova.

LRKB IC; Foto: "Opus Dei" pārstāves no Latvijas