Date today: 26.06.2019  |  Name days: Malvīne, Malvis

News

Mūžībā aizgājis grāmatas “Kādas dvēseles stāsts” tulkotājs

10.February, 2015, 11:59

25. janvāra vakarā no šīs dzīves šķīrās mākslas zinātņu doktors un Luvēnas katoļu universitātes profesors Jāzeps Trizna. Cienījamais profesors bija sasniedzis 96 gadu vecumu un dzīvoja Beļģijā.

Jāzeps Trizna dzimis 1919. gadā Latgalē, Kapiņu pagastā. 1939. gadā viņš pabeidza Aglonas ģimnāziju un iesāka ģermāņu filoloģijas studijas Latvijas Universitātē (no 1939. līdz 1941. gadam un no 1943. līdz 1944. gadam). Studiju laikā iestājās arī studentu organizācijā „Fraternitas catholica”, piedalījies latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības “Dzintars” dibināšanā. No 1943. gada līdz 1944. gadam strādājis par līdzredaktoru iknedēļas žurnālā „Latgola”. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Kenigsbergu Vācijā.

Falingborsela bēgļu nometnē Vācijā Jāzeps Trizna saņēmis vēstuli no bīskapa Boļeslova Sloskāna, kurš patīkami pārsteidza ar stipendiju arheoloģijas un mākslas vēstures studijām Luvēnas katoļu universitātē Beļģijā. Ar bīskapu Sloskānu Jāzeps Trizna bija pazīstams no studiju gadiem, kad labprāt piekalpoja rīta Svētajā Misē.

1956. gadā viņš pēc bīskapa lūguma iztulkoja grāmatu “Kādas dvēseles stāsts”. Tās saturs arī uz tulkotāju atstājis lielu iespaidu, jo īpaši tāpēc, ka Jāzeps Trizna dzīvē bija daudz cietis, bērnībā pazaudējot vienu roku, saskaroties ar smagu slimošanu, kā arī ciešot trimdā. Sv. Terēze no Bērna Jēzus šīs ciešanas viņam palīdzēja pārvērst mīlestībā, kļūt stiprākam grūtībās. Grāmatas tulkošana aizņēa pusotru gadu, strādājot no rīta līdz vakaram. Šajā laikā bīskaps Jāzepu Triznu atbalstīja gan garīgi, gan materiāli.

1968. gadā Luvēnas universitātē viņš aizstāvēja doktordarbu par igauņu mākslinieku Mihaelu Sitovu. Pēc tam strādāja par pasniedzēju Luvēnas katoļu universitātes Mākslas vēstures, arheoloģijas un muzeoloģijas institūtā, kā arī par muzeja konservatoru Luvēnas universitātē. 1990. gadā aizgājis pensijā. Franču valodā ir daudzas viņa zinātniskās publikācijas par mākslas vēsturi.  

Bijušais Luvēnas universitātes students, mākslas zinātnieks Gerārds de Valens (Gérard de Wallens) Jāzepu Triznu atceras no studiju laikiem, kad tas vienmēr pārsteidzis ar savu laipnību un atstājis uz viņu lielu iespaidu. Saņēmis ziņu par profesora nāvi, viņš savā blogā (http://gerarddewallens.blogspot.fr/) raksta: “(..) vienmēr simpātisks, precīzs, uzmanīgs un labsirdīgs. (..) Viņš attīstīja savus talantus dažādās nozarēs, kā rezultātā universitātē tika radītas vairākas inovācijas, par kurām tā var pateikties Jāzepam Triznam. Turklāt viņš ir viens no Luvēnaslanēves muzeja (Musée de Louvain-La-Neuve, mākslai veltīts muzejs) līdzdibinātājiem, kā arī tās goda konservators. Muzejs pie viņa vērsās arī, lai lūgtu palīdzību tās konservācijas-restaurācijas ateljē izveidē.

Beļģijas Karaliskās zinātņu literatūras un mākslas akadēmija Jāzepu Triznu ir īpaši pagodinājusi. Beļģijas Karaliskā arheoloģijas akadēmija viņu ir titulējusi par savu goda dalībnieku. Visbeidzot viņš ir viens no pirmā Luvēnas Arheoloģijas un mākslas vēstures izdevuma (Revue des Archéologues et Historiens de l’Art de Louvain) līdzveidotājiem. 1987. gadā redakcija atzinību viņam izteica, izdevumu pilnībā veltot Jāzepam Triznam. Izdevuma nosaukums bija “Gods Jāzepam Triznam” (“Hommage à Jāzeps Trizna”) un tajā varēja lasīt 25 viņam veltītus rakstus.”

Priestera Andra Marija Jerumaņa intervija ar Jāni Triznu (2005): http://www.katedrale.lv/index.php?id=4553

LRKB IC