Šodienas datums: 17.10.2017  |  Vārda dienas: Karīna, Gaits

Kam mēs ticam?

Īss katoļu katehisms


IKDIENIŠĶĀS LŪGŠANAS

SVĒTĀ KRUSTA ZĪME
Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
 
KUNGA JĒZUS LŪGŠANA
Tēvs mūsu, kas esi debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Amen.
 
LŪGŠANA DIEVMĀTEI
Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Amen.
 
LŪGŠANA VISSVĒTĀKĀS TRĪSVIENĪBAS GODAM
Gods lai ir Tēvam un Dēlam, un Svētajam Garam, kā tas no iesākuma bijis, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžam. Amen.
 
TICĪBAS APLIECINĀJUMS
Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju, un uz Jēzu Kristu, Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ir ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos. Es ticu uz Svēto Garu, svēto katolisko Baznīcu, svēto sadraudzību, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Amen. 

Lasīt citas lūgšanas


DESMIT DIEVA BAUŠĻI

Es esmu Kungs, tavs Dievs.
1. Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man.
2. Tev nebūs Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt.
3. Tev būs svēto dienu svētīt.
4. Tev būs godāt savu tēvu un māti.
5. Tev nebūs nokaut.
6. Tev nebūs laulību pārkāpt.
7. Tev nebūs zagt.
8. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.
9. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu.
10. Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākajam. 


PIECI BAZNĪCAS BAUŠĻI

1. Tev būs svētdienās un svētku dienās cienīgi piedalīties Svētajā Misē un atturēties no smagiem darbiem.
2. Tev būs Baznīcas noliktās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un gavējamās dienās gavēt.
3. Tev būs vismaz vienu reizi gadā izsūdzēt savus grēkus.
4. Tev būs vismaz Lieldienu laikā pieņemt Vissvētāko Sakramentu.
5. Tev būs palīdzēt uzturēt savu Baznīcu un tās kalpus. 


GALVENĀS TICĪBAS PATIESĪBAS

1. Ir Dievs, kas visu ir radījis, uztur un vada.
2. Dievs ir viens, bet trijās Personās: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
3. Dievs Dēls kļuva par cilvēku un nomira par mūsu grēkiem pie krusta.
4. Dievs ir taisnīgs, par labiem darbiem atalgo, par ļauniem soda.
5. Cilvēka dvēsele ir nemirstīga.
6. Lai varētu iemantot debesu valstību, cilvēkam ir nepieciešama Dieva žēlastība. 


DIEVS

1. Kas ir Dievs?
Dievs ir debesu un zemes Radītājs.
 
2. Kur ir Dievs?
Dievs ir visur: debesīs, virs zemes un ikvienā vietā.
 
3. Kāpēc mēs Dievu nevaram redzēt?
Mēs Dievu nevaram redzēt, jo Viņš ir Gars un Viņam nav miesas.
 
4. Vai Dievam ir iesākums?
Dievam nav ne iesākuma. Dievs vienmēr bija un būs, jo Viņš ir mūžīgs.
 
5. Ko Dievs spēj darīt?
Dievs spēj darīt visu, ko vien grib, jo Dievs ir visvarens.
 
6. Kāpēc Dievu saucam par taisnīgu?
Dievu saucam par taisnīgu, jo Viņš par labiem darbiem atalgo, bet par ļauniem - tiesā.
 
7. Kāpēc Dievu saucam par žēlsirdīgu?
Dievu saucam par žēlsirdīgu, jo Viņš labprāt piedod, kad nožēlojam savus grēkus.
 
8. Ko Dievs zina?
Dievs zina visu, kas ir bijis un kas būs – Dievs zina pat visas mūsu domas.
 
9. Vai ir vairāk nekā viens Dievs?
Dievs ir tikai viens, bet trijās personās: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
 
10. Vai katra dievišķā Persona ir īsts Dievs?
Jā, katra dievišķā Persona ir īsts un patiess Dievs.
 
11. Kā saucam to patiesību, ka ir viens Dievs trijās Personās?
To patiesību, ka ir viens Dievs trijās Personās, saucam par Vissvētās Trīsvienības noslēpumu.


DIEVS – PASAULES RADĪTĀJS

12. Kāpēc mēs Dievu saucam par pasaules Radītāju?
Dievu mēs saucam par pasaules Radītāju, jo Viņš radīja debesis un zemi.
 
13. Ko Dievs radīja debesīs?
Debesīs Dievs radīja eņģeļus.
 
14. Kas ir eņģeļi?
Eņģeļi ir gari, kam ir prāts un brīva griba, bet nav miesas.
 
15.  Kāpēc Dievs radīja eņģeļus?
Dievs radīja eņģeļus, lai tie Viņu mīlētu, godinātu, un būtu laimīgi.
 
16. Vai visi eņģeļi palika uzticīgi Dievam?
Nē, daudzi eņģeļi sacēlās pret Dievu, tādēļ tika notiesāti un iemesti ellē.
 
17. Kā saucas ļaunie eņģeļi?
Ļaunie eņģeļi saucas par velniem vai ļaunajiem gariem.
 
18. Vai ļaunais gars dara cilvēkiem ko ļaunu?
Ļaunais gars mudina cilvēkus uz grēku.
 
19. Vai labie eņģeļi dara mums ko labu?
Labie eņģeļi sargā mūs, mudina uz labu un lūdz par mums Dievu.
 
20. Kas ir cilvēks?
Cilvēks ir Dieva radījums, kas sastāv no miesas un dvēseles.
 
21. Kā Dievs radīja pirmo cilvēku?
Dievs radīja no zemes cilvēka miesu un iedvesa tajā nemirstīgu dvēseli.
 
22. Kas ir cilvēka dvēsele?
Cilvēka dvēsele ir nemirstīgs gars, apveltīts ar prātu un brīvu gribu.
 
23. Kāpēc Dievs radīja cilvēku?
Dievs radīja cilvēku, lai viņš Dievu pazītu, mīlētu, uzticīgi Viņam kalpotu un tā sasniegtu mūžīgo laimi debesīs.
 
24. Kā saucam pirmos cilvēkus?
Pirmos cilvēkus saucam par Ādamu un Ievu.
 
25. Kādi bija pirmie cilvēki?
Pirmie cilvēki bija labi un laimīgi.
 
26. Kur Dievs novietoja pirmos cilvēkus?
Dievs pirmos cilvēkus novietoja paradīzes dārzā.
 
27.  Vai pirmie cilvēki bija vienmēr paklausīgi Dievam?
Nē, pirmie cilvēki kļuva nepaklausīgi Dievam un smagi sagrēkoja.
 
28. Kam kaitēja pirmo cilvēku grēks?
Pirmo cilvēku grēks kaitēja visiem ļaudīm.
 
29. Kā saucās tas grēks, kuru visi cilvēki mantoja no Ādama un Ievas?
Grēks, ko cilvēki mantoja no Ādama un Ievas, saucas par iedzimto grēku.
 
30. Ko cilvēki zaudēja iedzimtā grēka dēļ?
Iedzimtā grēka dēļ cilvēki zaudēja Dieva žēlastību, laimīgu dzīvi virs zemes un tiesības uz debesu valstību.
 
31. Vai Dievs apžēlojās par cilvēkiem?
Dievs apžēlojās par cilvēkiem, jo atsūtīja viņiem Pestītāju. 


DIEVS – PASAULES PESTĪTĀJS

32. Kā sauc pasaules Pestītāju?
Pasaules Pestītāju sauc par Jēzu Kristu.
 
33. Kas ir Jēzus Kristus?
Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, kas kļuva par cilvēku un nomira pie krusta mūsu pestīšanas dēļ.
 
34. Vai Kungs Jēzus ir Dievs vai cilvēks?
Kungs Jēzus ir īsts Dievs un īsts cilvēks.
 
35. Kas ir Jēzus Kristus Tēvs?
Jēzus Kristus Tēvs ir Dievs Tēvs.
 
36. Kas ir Dievs Svētais Gars?
Dievs Svētais Gars ir trešā Vissvētās Trīsvienības Persona.
 
37. Kas ir Kunga Jēzus Māte?
Kunga Jēzus Māte ir Vissvētākā Jaunava Marija.
 
38. Kas bija svētais Jāzeps?
Svētais Jāzeps bija Kunga Jēzus audžutēvs un apgādnieks.
 
39. Kur piedzima Kungs Jēzus?
Kungs Jēzus piedzima Betlēmes miestā, nabadzīgā stallītī.
 
40. Kur dzīvoja Kungs Jēzus?
Kungs Jēzus dzīvoja Nācaretes pilsētiņā.
 
41. Ko Kungs Jēzus darīja, kad Viņam bija 30 gadi?
Kungs Jēzus mācīja ļaudis, piedeva viņiem grēkus un darīja daudz brīnumdarbu.
 
42. Ko Kungs Jēzus mācīja ļaudīm?
Kungs Jēzus mācīja kā dzīvot, lai sasniegtu mūžīgu laimi Dieva valstībā.
 
43. Kādā veidā Kungs Jēzus atpestīja cilvēkus?
Kungs Jēzus atpestīja cilvēkus ar savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos.
 
44. Kur Kungs Jēzus nomira?
Kungs Jēzus nomira Jeruzalemē uz Kalvarijas kalna, pienaglots krustā.
 
45. Kas notika ar Kunga Jēzus miesu pēc nāves?
Kunga Jēzus miesa tika guldīta kapā.
 
46. Kur aizgāja Kunga Jēzus dvēsele?
Pēc Kunga Jēzus nāves Viņa dvēsele aizgāja uz mirušo valstību, lai arī mirušajiem nestu pestīšanas vēsti.
 
47. Kas notika trešajā dienā pēc Kunga Jēzus nāves?
Trešajā dienā Kungs Jēzus ar miesu un dvēseli augšāmcēlās no kapa.
 
48. Ko darīja Kungs Jēzus pēc savas augšāmcelšanās?
Pēc savas augšāmcelšanās Kungs Jēzus parādījās saviem mācekļiem, mācīja viņus un beidzot četrdesmitajā dienā uzkāpa debesīs.
 
49. Vai Pestītājs nekad neatnāks no debesīm virs zemes?
Pestītājs atnāks no debesīm virs zemes šīs pasaules beigās tiesāt dzīvos un mirušos. Šo atnākšanu sauc par pastardienu. 


DIEVS SVĒTAIS GARS – SVĒTDARĪTĀJS

50. Ko Pestītājs apsolīja atsūtīt apustuļiem, atgriezdamies debesīs?
Atgriezdamies debesīs, Pestītājs apsolīja apustuļiem Svēto Garu.
 
51. Kad Pestītājs savu solījumu izpildīja?
Savu solījumu Pestītājs izpildīja Vasarsvētkos, atsūtīdams apustuļiem un ticīgajiem Svēto Garu.
 
52. Ko darīja apustuļi, saņēmuši Svēto Garu?
Apustuļi, saņēmuši Svēto Garu, izklīda uz visām pasaules pusēm sludināt Kristus mācību, kristīt cilvēkus un piedot grēkus.
 
53. Kā tika nosaukti tie, kas pieņēma Kristus mācību un kristību?
Tos, kas pieņēmuši Kristus mācību un kristību, sauc par kristiešiem.
 
54. Kas vadīja pirmās kristiešu draudzes?
Pirmās kristiešu draudzes vadīja paši apustuļi.
 
55. Kas bija augstākais visu kristiešu gans?
Augstākais visu kristiešu gans bija apustulis Pēteris.
 
56. Kas svēto Pēteri iecēla par augstāko visu kristiešu ganu?
Par augstāko visu kristiešu ganu Pēteri iecēla pats Jēzus Kristus.
 
57. Kas pēc svētā Pētera nāves kļuva par viņa pēcteci?
Pēc svētā Pētera nāves par viņa pēcteci kļuva Romas bīskaps, ko sauc par pāvestu.
 
58. Kas ir citu apustuļu pēcteči?
Citu apustuļu pēcteči ir bīskapi.
 
59. Kas ir bīskapu palīgi?
Bīskapu palīgi ir priesteri, kas darbojas draudzēs.
 
60. Ko sastāda pāvests, bīskapi, priesteri un visi kristieši?
Pāvests, bīskapi, priesteri un visi kristieši sastāda vispārīgo jeb Katoļu Baznīcu.
 
61. Kas ir svētā Katoļu Baznīca?
Svētā Katoļu Baznīca ir kristiešu savienība, kura atzīst kristīgo ticības un tikumības mācību, pieņem vienus un tos pašus svētos sakramentus un atrodas pāvesta vadībā.
 
62. Kas dibināja svēto Katoļu Baznīcu?
Svēto Katoļu Baznīcu dibināja pats Kungs Jēzus Kristus.
 
63. Cik Baznīcu dibināja Jēzus Kristus?
Jēzus Kristus dibināja tikai vienu vienīgo svēto Katoļu Baznīcu.
 
64. Kāpēc Kristus dibināja svēto Katoļu Baznīcu?
Kristus dibināja svēto Katoļu Baznīcu, lai tā vestu cilvēkus uz pestīšanu.
 
65. Kā Baznīca ved cilvēkus uz pestīšanu?
Baznīca ved cilvēkus uz pestīšanu, sludinot viņiem Kristus mācību un piešķirot svētos sakramentus.
 
66. Kas mums jādara, lai Baznīca varētu mūs aizvest uz pestīšanu?
Lai Baznīca varētu mūs aizvest uz pestīšanu, ticības lietās mums jāklausa tās garīgā vadība: pāvests, bīskapi un priesteri. Jātic tām patiesībām, kuras Baznīca mums māca un sludina, un jāpilda Dieva baušļi.


PĒDĒJĀS LIETAS

67. Ar ko beidzas cilvēka dzīve virs zemes?
Cilvēka dzīve virs zemes beidzas ar nāvi.
 
68. Kas ir nāve?
Nāve ir dvēseles šķiršanās no miesas.
 
69. Kas notiek ar cilvēka dvēseli, kad cilvēks nomirst?
Kad cilvēks nomirst, viņa dvēsele stājas Dieva tiesas priekšā.
 
70. Kas notiek ar dvēseli pēc Dieva tiesas?
Pēc Dieva tiesas dvēseli nokļūst debesu valstībā vai šķīstītavā, vai ellē.
 
71. Kādas dvēseles nokļūst debesu valstībā?
Debesu valstībā nokļūst to cilvēku dvēseles, kuri nomirst ikdienišķos grēkos un nav vēl pilnīgi gandarījuši par saviem pārkāpumiem.
 
72. Vai debesu laime ir mūžīga?
Jā, debesīs cilvēks ir mūžīgi laimīgs.
 
73. Kādas dvēseles nokļūst šķīstītavā?
Šķīstītavā nokļūst to cilvēku dvēseles, kuras nomirst ikdienišķos grēkos un nav vēl pilnīgi gandarījuši par saviem pārkāpumiem.
 
74. Vai ciešanas šķīstītavā izbeigsies?
Ciešanas šķīstītavā izbeigsies, kad cilvēks jau pilnīgi būs gandarījis par saviem grēkiem.
 
75. Kādas dvēseles nokļūst ellē?
Ellē nokļūst to cilvēku dvēseles, kuri nomirst nāvīgā grēkā.
 
76. Vai ciešanās ellē izbeigsies? 
Nē, ciešanas ellē ir mūžīgas.
 
77. Vai arī cilvēka miesa kādreiz celsies augšā no miroņiem?
Jā, pastarā dienā cilvēki savā miesā celsies augšā no kapa un dzīvos mūžīgi, taisnīgie debesīs, grēcinieki ellē. 


DIEVA BAUŠĻI

87. Kas cilvēkam ir devis 10 baušļus?
Desmit baušļus cilvēkam ir devis pats Dievs.
 
88. Ko mums Dievs pavēl ar pirmo bausli?
Ar pirmo bausli – “Tev nebūs citus dievus turēt līdzās manim” – ir pavēlēts atzīt un godināt tikai vienu patieso Dievu, debesu un zemes Radītāju.
 
89. Kas grēko pret pirmo Dieva bausli?
Pret pirmo Dieva bausli grēko tas, kas netic Dievam un nelūdzas, bet tic zīlniekiem, gaišreģiem, burvjiem un kalpo dēmonam.
 
90. Ko mums Dievs pavēl ar otro bausli?
Ar otro bausli – “Tev nebūs Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt” – ir pavēlēts godā turēt Dieva vārdu, tas ir, lasīt un pildīt to, kas teikts Svētajos Rakstos.
 
91. Kas grēko pret otro Dieva bausli?
Pret otro Dieva bausli grēko tas, kurš svētos vārdus izrunā pie jokiem vai dusmās, vai netaisnā lietā, vai arī nepilda Dievam doto solījumu.
 
92. Ko mums Dievs pavēl ar trešo bausli?
Ar trešo bausli – “Tev būs svēto dienu svētīt” – ir pavēlēts svētdienās lūgties, piedalīties dievkalpojumos un nestrādāt smagus darbus.
 
93. Kas grēko pret trešo bausli?
Pret trešo Dieva bausli grēko tas, kurš savas vainas dēļ svētdienās un svētku dienās nepiedalās Svētajā Misē un bez nepieciešamības vai arī peļņas dēļ strādā.
 
94. Ko mums Dievs pavēl ar ceturto bausli?
Ar ceturto bausli – “Tev būs godāt savu tēvu un savu māti” – ir pavēlēts klausīt, cienīt un mīlēt savus vecākus, kā arī citus priekšniekus, ja tie māca mums labu.
 
95. Kas grēko pret ceturto Dieva bausli?
Pret ceturto Dieva bausli grēko tas, kurš nepalīdz saviem vecākiem, ir rupjš pret tiem un ar savu rīcību sagādā tiem sirdssāpes.
 
96. Ko Dievs pavēl ar piekto bausli?
Ar piekto bausli – “Tev nebūs nokaut” – ir pavēlēts saudzēt savu un citu cilvēku veselību, būt labam pret cilvēkiem un dzīvniekiem.
 
97. Kas grēko pret piekto Dieva bausli?
Pret piekto Dieva bausli grēko tas, kurš dusmojas, kaujas, citus ievaino vai nosit, ieļauno cilvēkus, moka dzīvniekus vai arī izdara pašnāvību.
 
98. Ko Dievs pavēl ar sesto bausli?
Ar sesto bausli – “Tev nebūs laulību pārkāpt” – ir pavēlēts būt šķīstiem domās, vārdos un darbos.
 
99. Kas grēko pret sesto Dieva bausli?
Pret sesto Dieva bausli grēko tas, kurš bezkaunīgi domā, runā vai dara viens pats vai kopā ar citiem bezkaunīgus darbus, lasa neķītrus rakstus vai skatās neķītras bildes.
 
100. Ko Dievs pavēl ar septīto bausli?
Ar septīto bausli – ‘Tev nebūs zagt” – ir pavēlēts saudzēt savu un citu īpašumu.
 
101. Kas grēko pret septīto Dieva bausli?
Pret septīto Dieva bausli grēko tas, kurš zog vai krāpj, bojā cita īpašumu, neatlīdzina zaudējumus vai neatdod īpašniekam viņa lietu.
 
102. Ko Dievs pavēl ar astoto bausli?
Ar astoto bausli – “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko” – ir pavēlēts runāt tikai patiesību un saudzēt tuvākā labo slavu.
 
103. Kas grēko pret astoto Dieva bausli?
Pret astoto Dieva bausli grēko tas, kurš melo, aprunā citus vai dara tiem negodu ikdienas dzīvē vai tiesas priekšā.
 
104. Ko Dievs pavēl ar devīto un desmito bausli?
Ar devīto un desmito bausli – “Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu” un “Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākam” – ir pavēlēts būt godīgam ne tikai savos darbos, bet arī domās.
 
105. Kas grēko pret devīto un desmito Dieva bausli?
Pret devīto bausli grēko tas, kurš padodas netiklām domām un iegribām. Pret desmito bausli grēko tas, kurš iekāro materiālos labumus, kas pieder citiem.
 
106. Kas ir pavēlēts ar Baznīcas baušļiem?
Ar Baznīcas baušļiem ir pavēlēts svētdienās un svētku dienās piedalīties Svētajā Misē, piektdienās atturēties no gaļas ēdieniem, Lieldienu laikā ik gadus izsūdzēt savus grēkus un pieņemt Svēto Komūniju.
 
107. Ko nozīmē visi desmit Dieva baušļi?
Visi desmit Dieva baušļi nozīmē to, ka mums jāmīl Dievs vairāk par visu citu, bet tuvākais jāmīl kā sevi pašu. Dieva un tuvākā mīlestība ir vissvarīgākais bauslis. 


PAR GRĒKU

108. Kas ir grēks?
Grēks ir Dieva vai Baznīcas baušļu apzinīga un brīvprātīga pārkāpšana. Visi grēki nav vienādi, citi ir lieli jeb nāvīgi, citi mazi jeb ikdienišķi.
 
109. Kas ir nāvīgs grēks?
Nāvīgs grēks ir tīša un apzināta Dieva vai Baznīcas baušļu pārkāpšana lielā lietā.
 
110. Ko zaudē cilvēks ar nāvīgu grēku?
Ar nāvīgu grēku cilvēks zaudē Dieva žēlastību un nokļūst pazudināšanas briesmās. Šādā dvēseles stāvoklī nedrīkst arī pieņemt Vissvētāko Altāra Sakramentu, jo cilvēks ir zaudējis svētdarošo žēlastību (tuvas attiecības ar Dievu).
 
111. Kas ir ikdienišķs grēks?
Ikdienišķs grēks ir Dieva vai Baznīcas baušļu pārkāpšana mazā lietā vai arī lielā, bet ne pilnīgi brīvi un apzināti.
 
112. Kādu sodu cilvēks pelna par ikdienišķu grēku?
Par ikdienišķu grēku cilvēks nopelna laicīgu sodu šinī pasaulē vai pēc nāves šķīstīšanas ugunī. Ar šādu grēku vēl var pieņemt Vissvētāko Altāra Sakramentu, bet tikai tad, ja nav bijusi iespēja pieiet pie grēksūdzes. Tad Svētās Mises laikā ir jānožēlo šie grēki un pie pirmās izdevības tie jāizsūdz.
 
113. Kā cilvēks var grēkot?
Cilvēks var grēkot ar domām, vārdiem, darbiem un nepildot savu pienākumu.
 
114. Kas notiek, ja kādu grēku atkārto?
Atkārtojot kādu grēku, mēs iegūstam ļaunu ieradumu jeb netikumu.
 
115. Cik ir biežāk sastopamu netikumu?
Biežāk sastopamie ļaunie cilvēku ieradumi ir septiņi. Tos sauc par septiņiem galvenajiem grēkiem: 1) lepnība, 2) skopums, 3) nešķīstība, 4) skaudība, 5) negausība (ēšanā un dzeršanā), 6) dusmība, 7) slinkums. 


BAUŠĻU PILDĪŠANA

116. Vai mums pietiek ar to, ka mēs sargājamies tikai no grēkiem?
Mums nepietiek ar to, ka mēs sargājamies tikai no grēkiem, jo mums jādara arī labi darbi.
 
117. Kādi labi darbi mums vispirms jādara?
Vispirms mums jādara tie labie darbi, kurus prasa mūsu pienākums.
 
118. Kādi ir Dievam vispatīkamākie labie darbi?
Dievam vispatīkamākie labie darbi ir lūgšana, gavēnis un dāvanu došana trūcīgiem.
 
119. Ko iegūstam, kādu labu darbu atkārtojot?
Atkārtojot kādu labu darbu, mēs iegūstam labu ieradumu jeb tikumu.
 
120. Kādi ir vissvarīgākie tikumi?
Vissvarīgākie ir trīs dievišķie tikumi: 1) ticība, 2) cerība, 3) mīlestība.
 
121. Kādi ir pamattikumi?
Pamattikumi ir četri: 1) gudrība, 2) taisnība, 3) sātība, 4) drosme.
 
122. Kas jādara, lai mēs nekristu grēkos un būtu nomodā?
Rītos un vakaros, pirms un pēc gulēšanas, kā arī pirms un pēc ēšanas, mums ir jālūdzas. Bet ar to nepietiek, ir vēl daudz citu lūgšanu, kuras mums ir jālūdzas. 


DIEVA ŽĒLASTĪBA

123. Vai mēs spējam vienīgi saviem spēkiem izpildīt visus baušļus un izsargāties no visiem grēkiem? Vienīgi saviem spēkiem mēs nespējam izpildīt visus baušļus un izsargāties no visiem grēkiem.
 
124. Kas mums ir vajadzīgs, lai mēs spētu izpildīt visus baušļus un izsargāties no grēkiem?
Lai mēs spētu izpildīt visus baušļus un izsargāties no grēkiem, mums ir vajadzīga Dieva palīdzība, ko saucam par Dieva žēlastību.
 
125. Kādas ir Dieva žēlastības?
Dieva žēlastības ir divējādas: svētdarošā un palīga žēlastība.
 
126. Kas ir svētdarošā žēlastība?
Svētdarošā žēlastība ir sevišķa Dieva dāvana, kura mūs dara par svētiem, Dievam patīkamiem un dod mums tiesības uz debesu valstību.
 
127. Kad mēs zaudējam svētdarošo žēlastību?
Svētdarošo žēlastību mēs zaudējam, kad padarām kādu nāvīgu grēku.
 
128. Kad mēs atkal saņemam pazaudēto svētdarošo žēlastību?
Pazaudēto svētdarošo žēlastību mēs atkal iemantojam, kad Gandarīšanas sakramentā izsūdzam savus grēkus un saņemam piedošanu.
 
129. Vai varam būt pestīti bez svētdarošās žēlastības?
Bez svētdarošās žēlastības mēs nevaram būt pestīti.
 
130. Kas ir palīga žēlastība?
Palīga žēlastība ir sevišķa Dieva dāvana, kura mums dod spēku darīt labu un sargāties no ļauna.
 
131. Kad Dievs mums dod palīga žēlastību?
Dievs mums dod palīga žēlastību katrā gadījumā, kad tā mums vajadzīga.
 
132. Kā mēs saņemam Dieva žēlastības?
Dieva žēlastības mēs saņemam caur svētajiem sakramentiem un lūgšanu. 


SVĒTIE SAKRAMENTI

133. Kas ir sakramenti?
Sakramenti ir Kunga Jēzus iedibinātas redzamas zīmes, ar kurām saņemam Dieva žēlastības.
 
134. Kas iedibināja svētos sakramentus?
Svētos sakramentus iedibināja pats Kungs Jēzus.
 
135. Cik sakramentus Kungs Jēzus iedibināja?
Kungs Jēzus iedibināja septiņus sakramentus. 

Lasīt vairāk par svētajiem sakramentiem sadaļā "Liturģija"


1. KRISTĪBA

136. Kurš sakraments ir visvajadzīgākais?
Visvajadzīgākais ir Kristības sakraments.
 
137. Kādēļ Kristības sakraments ir visvajadzīgākais?
Kristības sakraments ir visvajadzīgākais tāpēc, ka bez kristības cilvēks nevar pieņemt citus sakramentus.
 
138. Kādu žēlastību dod Kristības sakraments?
Kristības sakraments atbrīvo no iedzimtā grēka un no visiem citiem grēkiem, padarītiem pirms kristības.
 
139. Kas var kristīt?
Kristīt var bīskapi, priesteri, diakoni un vajadzības gadījumā ikkatrs cilvēks.
 
140. Kā jākristī?
Jākristī tā: lejot ūdeni bērnam uz galvas, jāsaka vārdi: "N. (jāmin bērna vārds), es tevi kristu Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā."
 
141. Kas var būt krusttēvs un krustmāte?
Krusttēvs vai krustmāte var būt tikai katoļi un turklāt godīgi cilvēki.
 
142. Cik reizes dzīvē drīkst pieņemt kristību?
Kristību drīkst pieņemt tikai vienu reizi dzīvē. 

Lasīt vairāk par Kristības sakramentu


2. IESTIPRINĀŠANA

143. Kas ir iestiprināšana?
Iestiprināšana ir sakraments, kas cilvēku stiprina ticībā un dod Svētā Gara dāvanas.
 
144. Kādas ir Svētā Gara dāvanas?
Svētā Gara dāvanas ir: 1) gudrība, 2) saprāts, 3) padoms, 4) stiprums, 5) zināšana, 6) dievbijība, 7) Dieva bijāšana.
 
145. Kas var iestiprināt?
Iestiprināt var bīskaps.
 
146. Kas var pieņemt Iestiprināšanas sakramentu?
Iestiprināšanas sakramentu var pieņemt tas, kas ir kristīts un ir brīvs no nāvīga grēka.
 
147. Cik reizes var pieņemt Iestiprināšanas sakramentu?
Iestiprināšanas sakramentu var pieņemt tikai vienu reizi.
 
148. Kas pie Iestiprināšanas sakramenta var būt krusttēvs un krustmāte?
Iestiprināšanā krusttēvs vai krustmāte var būt tas, kas pats ir iestiprināts un turklāt godīgs cilvēks (var būt tas pats cilvēks, kas bija pie kristības). 

Lasīt vairāk par Iestiprināšanas sakramentu


3. VISSVĒTĀKAIS ALTĀRA SAKRAMENTS

149. Kas ir Vissvētākais Sakraments?
Vissvētākais Sakraments ir Kunga Jēzus Kristus īstā Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm.
 
150. Kāpēc šo sakramentu sauc par Vissvētāko Sakramentu?
Šo sakramentu sauc par Vissvētāko Sakramentu tāpēc, ka tanī ir apslēpts pats svētuma devējs, Kungs Jēzus Kristus.
 
151. Kad Kungs Jēzus iedibināja Vissvētāko Altāra Sakramentu?
Jēzus Kristus iedibināja Vissvētāko Altāra Sakramentu Pēdējās vakariņās – Lieldienu ceturtdienā.
 
152. Kā Kungs Jēzus iedibināja Vissvētāko Altāra Sakramentu?
Kungs Jēzus iedibināja Vissvētāko Altāra Sakramentu tā:
1. Viņš ņēma maizi, svētīja to un deva saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana Miesa.”
2. Tad Viņš ņēma biķeri ar vīnu, svētīja to un sacīja: “Dzeriet visi no tā, jo tās ir manas Asinis”
3. Pēc tam Viņš pavēlēja apustuļiem: „Dariet to, mani pieminēdami.”
 
153. Ko Kungs Jēzus darīja, sakot: “Tā ir mana Miesa?”
Sakot: „Tā ir mana Miesa,” Kungs Jēzus pārvērta maizi savā Miesā.
 
154. Ko Kungs Jēzus darīja, sakot: “Tās ir manas Asinis?”
Sakot: “Tās ir manas Asinis,” Kungs Jēzus pārvērta vīnu savās Asinīs.
 
155. Ko Kungs Jēzus darīja, sakot: “Dariet to, mani pieminēdami?”
Kungs Jēzus deva saviem apustuļiem varu pārvērst maizi Viņa Miesā un vīnu Viņa Asinīs.
 
156. Kam apustuļi nodeva šo pārvēršanas varu tālāk?
Apustuļi nodeva šo pārvēršanas varu tālāk bīskapiem un priesteriem.
 
157. Kad bīskapi un priesteri pārvērš maizi un vīnu Kunga Jēzus Miesā un Asinīs?
Svētajā Misē bīskapi un priesteri pārvērš maizi un vīnu Kunga Jēzus Miesā un Asinīs.
 
158. Kas ir svētā Mise?
Svētā Mise ir bezasiņu Jaunās Derības upuris, kurā Kungs Jēzus ar priestera rokām pats sevi par mums upurē Debesu Tēvam.
 
159. Kas iedibināja svēto Misi?
Svēto Misi iedibināja pats Kungs Jēzus Kristus.
 
160. Kad Kungs Jēzus iedibināja Svētās Mises upuri?
Kungs Jēzus svētās Mises upuri iedibināja Lielajā ceturtdienā Pēdējo vakariņu laikā.
 
161. Kas paliek no maizes un vīna pēc pārvēršanas Kunga Jēzus Miesā un Asinīs?
No maizes un vīna pēc pārvēršanas Kunga Jēzus Miesā un Asinīs paliek tikai zīmes: garša, izskats un veids.
 
162. Ko mēs pieņemam Vissvētākajā Sakramentā pie dievgalda - Svētajā Komūnijā?
Vissvētākajā Sakramentā pie dievgalda mēs pieņemam dzīvu Kungu Jēzu.
 
163. Vai, pieņemot Vissvētāko Sakramentu zem maizes zīmēm, mēs pieņemam arī Kunga Jēzus Asinis? Pieņemot Kunga Jēzus miesu zem maizes zīmēm, pieņemam reizē arī Viņa Asinis, jo, kur ir dzīva miesa, tur klāt ir arī dzīvas asinis.
 
164. Kas nepieciešams, lai cienīgi pieņemtu Vissvētāko Sakramentu?
Lai cienīgi pieņemtu Vissvētāko Sakramentu, jāsagatavo dvēsele un miesa.
 
165. Kā jāsagatavo miesa?
Miesa jāsagatavo tā: vienu stundu jābūt neēdušam un nedzērušam, un pieklājīgi jāapģērbjas.
 
166. Kā jāsagatavo dvēsele?
Dvēsele jāsagatavo tā: jāizsūdz savi grēki, vismaz jābūt brīvam no nāvīga grēka.
 
167. Kas jādara īsi pirms Vissvētākā Sakramenta pieņemšanas?
Īsi pirms Vissvētākā Sakramenta pieņemšanas jāuzmodina savā sirdī ticība, cerība un mīlestība.
 
168. Kas jādara, kad priesteris paceļ Vissvētāko Sakramentu?
Pirms Komūnijas jānometas ceļos un, kad priesteris paceļ Vissvētāko Sakramentu, kopā ar citiem ir jāsaka: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu pie manis, bet saki tikai vārdu, un mana dvēsele kļūs vesela.” Vissvētāko Sakramentu jāpieņem uz ceļiem. Kad priesteris, to sniedzot, saka: “Corpus Christi” (t.i., Kristus Miesa), ir jāatbild: “Amen” un jāatver mute, lai saņemtu dievmaizīti (uz mēles).
 
169. Kas jādara tūlīt pēc Vissvētākā Sakramenta pieņemšanas?
Pēc Komūnijas laiks jāpavada lūgšanā. Ieteicams lasīt attiecīgās lūgšanas pēc Svētās Komūnijas, pavadot šīs dažas minūtes dievbijīgā sarunā ar Pestītāju. Tas ir svēts brīdis, kad zem redzamām zīmēm mūsu dvēseli apciemo Dievs. “Es esmu dzīvā Maize, kas nākusi no debesīm,” saka Kungs. “Ja kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi.” (Jņ 6, 51-52) Pie dievgalda ikreiz nāc ar skaidru sirdi un dziļu ticību Euharistijas noslēpumam!
 
170. Vai var tūlīt pēc Vissvētākā Sakramenta pieņemšanas iziet no baznīcas?
Pēc Vissvētākā Sakramenta pieņemšanas vismaz dažas minūtes jāpavada lūgšanā un jāpateicas Dievam par tik lielu žēlastību.
 
171. Vai drīkst pieņemt Vissvētāko Sakramentu cilvēks, kas grēksūdzē nav saņēmis piedošanu?
Kas grēksūdzē nav saņēmis grēku piedošanu un tomēr pieņem Vissvētāko Sakramentu, tas izdara ļoti lielu grēku. 

Lasīt vairāk par Vissvētāko Sakramentu


4. GANDARĪŠANAS SAKRAMENTS

172. Kas ir gandarīšana?
Gandarīšana ir Kunga Jēzus iedibināts sakraments, kurā saņemam grēku piedošanu.
 
173. Kad Kungs Jēzus iedibināja Gandarīšanas sakramentu?
Kungs Jēzus iedibināja Gandarīšanas sakramentu pēc savas augšāmcelšanās, kad Jēzus sacīja apustuļiem: “Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti, kam jūs tos aizturēsiet, tiem tie tiks aizturēti.”
 
174. Kam ir vara piedot grēkus?
Vara piedot grēkus ir bīskapiem un priesteriem.
 
175. Kas jādara, lai saņemtu grēku piedošanu?
Lai saņemtu grēku piedošanu, jāizpilda piecas grēku sūdzēšanas jeb bikts daļas:
1) jāizmeklē sirdsapziņa,
2) jānožēlo savi grēki,
3) nopietni jāapņemas laboties,
4) jāizsūdz savi grēki,
5) jāizpilda uzliktais gandarījums.
 
SIRDSAPZIŅAS IZMEKLĒŠANA
 
176. Kas ir sirdsapziņas izmeklēšana?
Sirdsapziņas izmeklēšana ir visu pēc pēdējās labās grēksūdzes darīto grēku atcerēšanās.
 
177. Kad jāizmeklē sava sirdsapziņa?
Sirdsapziņa jāizmeklē pirms grēksūdzes.
 
178. Kas vēl jādara, izmeklējot sirdsapziņu?
Izmeklējot sirdsapziņu, jāatceras grēku skaitliskais daudzums, lielums un ļaunums.
 
GRĒKU NOŽĒLOŠANA
 
179. Kas jādara pēc sirdsapziņas izmeklēšanas?
Pēc sirdsapziņas izmeklēšanas grēki sirsnīgi jānožēlo.
 
180. Kas ir grēku nožēlošana?
Grēku nožēlošana ir sirdssāpes par padarītiem grēkiem. Apzināšanās par to, ka esam ļauni darījuši.
 
181. Kāda ir grēku nožēlošana?
Grēku nožēlošana ir divējāda: dabiska un pārdabiska.
 
182. Kad grēku nožēlošana ir dabiska?
Grēku nožēlošana ir dabiska, kad mēs grēkus nožēlojam tikai laicīgu iemeslu dēļ.
 
183. Kad grēku nožēlošana ir pārdabiska?
Grēku nožēlošana ir pārdabiska, kad mēs grēkus nožēlojam tāpēc, ka esam rīkojušies pret Dieva gribu un nopelnījuši elli.
 
184. Kāda grēku nožēlošana ir vajadzīga pie grēksūdzes?
Pie grēksūdzes ir vajadzīga pārdabiska grēku nožēlošana.
 
185. Kāda var būt pārdabiska grēku nožēlošana?
Pārdabiska grēku nožēlošana ir pilnīga un nepilnīga.
 
186. Kad ir pilnīga grēku nožēlošana?
Ja mums sāp sirds aiz mīlestības, ka esam vērsušies pret Dievu, savu labo Tēvu, tad mums ir pilnīga grēku nožēlošana.
 
187. Kad ir nepilnīga grēku nožēlošana?
Kad mums sāp sirds aiz bailēm, ka esam pazaudējuši debesis un nopelnījuši elli, tad mums ir nepilnīga grēku nožēlošana.
 
188. Kad nepieciešami jāuzmodina pilnīga grēku nožēlošana?
Pilnīga grēku nožēlošana nepieciešami jāuzmodina nāves briesmās, kad vairs nevar izsūdzēt nāvīgus grēkus.
 
APŅEMŠANĀS LABOTIES
 
189. Kas jādara pēc grēku nožēlošanas?
Pēc grēku nožēlošanas stingri jāapņemas vairs negrēkot un sargāties no grēku iemesliem.
 
190. Kas var būt grēku iemesli?
 Grēku iemesli var būt personas, vietas un apstākļi, kuri cilvēku ved uz grēku.
 
191. Vai Dievs piedod grēkus cilvēkam, kas negrib atstāt grēku iemeslus?
Ja cilvēks zina, ka viņš turpinās tā grēkot kā līdz šim, un neatstāj grēku iemeslus, tad tam netiek grēki piedoti.
 
GRĒKU SŪDZĒŠANA
 
192. Kas ir grēku sūdzēšana?
Grēku sūdzēšana ir atzīšanās savos pārkāpumos priesterim, lai saņemtu grēku piedošanu.
 
193. Kādai jābūt grēku sūdzēšanai?
Grēku sūdzēšanai jābūt vaļsirdīgai un pilnīgai.
 
194. Kad grēku sūdzēšana būs vaļsirdīga?
Grēku sūdzēšana vaļsirdīga būs tad, kad grēkus un to apstākļus sūdzēsim tā, kā tas ir bijis.
 
195. Kad grēku sūdzēšana būs pilnīga?
Grēku sūdzēšana pilnīga būs tad, ja atklāsi priesterim visus grēkus, nevienu neslēpjot.
 
196. Kas vēl jādara pie grēku sūdzēšanas?
Pie grēku sūdzēšanas jāpasaka, cik reižu esi padarījis nāvīgu grēku.
 
197. Vai grēku sūdzēšana ir laba, ja esi aizmirsis izsūdzēt nāvīgu grēku?
Ja esi aizmirsis izsūdzēt nāvīgu grēku, tāda grēku sūdzēšana ir laba, tikai nākamreiz jāpasaka aizmirstais grēks.
 
198. Vai grēku sūdzēšana būs laba, ja aiz kauna vai bailēm noslēpsi kādu nāvīgu grēku?
Ja kādu nāvīgu grēku noslēpsi apzināti, aiz kauna vai bailēm, tāda grēku sūdzēšana būs slikta un svētzādzīga.
 
199. Vai ar svētzādzīgu grēku sūdzēšanu saņem grēku piedošanu?
Ar svētzādzīgu grēku sūdzēšanu nesaņem grēku piedošanu.
 
200. Kas jādara tam, kas pie grēku sūdzēšanas tīšām noslēpis nāvīgu grēku?
Kas pie grēku sūdzēšanas tīšām noslēpis nāvīgu grēku, tam pie nākamās grēku sūdzēšanas jāpasaka grēka noslēpšana biktstēvam un no jauna jāizsūdz iepriekšējās grēksūdzes grēki.
 
201. Grēksūdzes kārtība ir šāda.
Kad būsi piegājis pie biktskrēsla, priesteris tevi svētīs ar krusta zīmi. Reizē arī sevi apzīmē ar krusta zīmi un tad uzrunā priesteri ar katoļa sveiciena vārdiem: “Lai top slavēts Jēzus Kristus!” (Pēc tam saki): “Pēdējo reizi biju pie grēksūdzes (kad?). Vislabo Dievu esmu apvainojis ar šādiem grēkiem.” (tad pazemīgi un droši nosauc savus grēkus un beigās saki): “Vairāk grēkus neatceros, visus savus grēkus nožēloju, apņemos laboties un lūdzu grēku piedošanu.” Pēc tam klausies, ko tev saka priesteris.
 
202. Kas jādara, kad priesteris dod grēku piedošanu?
Brīdī, kad viņš tev dod grēku piedošanu, vēlreiz nožēlo savus grēkus un, sitot krūtīs, trīs reizes atkārto šos lūgšanas vārdus: “Kungs Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs.” Biktskrēslu atstāt var tikai tad, kad priesteris ir pieklauvējis par zīmi, ka bikts beigusies.
 
203. Kas jādara pēc grēku sūdzēšanas?
Pēc grēku sūdzēšanas jāizpilda biktstēva uzliktā gandarīšana par grēkiem.
 
GANDARĪŠANA PAR GRĒKIEM
 
204. Kas ir gandarīšana par grēkiem?
Gandarīšana nozīmē zināmas lūgšanas vai labus darbus, ko priesteris uzliek grēku sūdzētājam izpildīt, lai tā dzēstu vismaz daļu no pelnītā soda.
 
205. Vai paši drīkstam izmainīt priestera uzlikto gandarīšanu par grēkiem?
Paši, bez biktstēva ziņas, gandarīšanu nedrīkstam izmainīt.
 
206. Kad un kā jāizpilda uzliktā gandarīšana?
Gandarīšana ir jāizpilda tanī laikā un tā, kā biktstēvs to ir uzlicis.

Lasīt vairāk par Gandarīšanas sakramentu


5. SLIMNIEKU SAKRAMENTS

207. Kas ir Slimnieku sakraments?
Slimnieku sakraments ir Kunga Jēzus iedibināts sakraments, kas mūs stiprina pēdējā mūsu dzīves brīdī pret kārdināšanu, dzēš grēka vainas vai atgriež veselību.
 
208. Kas un kad šo sakramentu var pieņemt?
Šo sakramentu var pieņemt ikviens katolis, kas ir smagi slims.
 
209. Cik reizes var pieņemt šo sakramentu?
Šo sakramentu var pieņemt vienā un tanī pašā slimībā vienu reizi. 

Lasīt vairāk par Slimnieku sakramentu


6. PRIESTERĪBA

210. Kas ir priesterība?
Priesterība ir Kunga Jēzus iedibināts sakraments, kas dod cilvēkam varu upurēt Svēto Misi, dalīt svētos sakramentus un citas Dieva žēlastības, mācīt ticības patiesības.
 
211. Kas var iesvētīt priesterus?
Priesterus var iesvētīt tikai bīskaps. 

Lasīt vairāk par Priesterības sakramentu


7. LAULĪBA

212. Kas ir laulība?
Laulība ir Kunga Jēzus iedibināts sakraments, kas vīrietim un sievietei, kuri apsola viens otram mīlestību, dod tiesības uzsākt ģimenes dzīvi, dod žēlastību saticīgi dzīvot un dievbijīgi audzināt bērnus.
 
213. Kas var laulāt?
Laulāt var bīskapi, priesteri un diakoni.
 
214. Vai dzimtsarakstu nodaļas var dot Laulības sakramentu?
Dzimtsarakstu nodaļas nevar dot Laulības sakramentu.
 
215. Vai tie, kuri kopā dzīvo tikai ar dzimtsarakstu nodaļas sarakstīšanu bez Baznīcas laulības, var tikt pielaisti pie svētajiem sakramentiem?
Tie, kuri kopā dzīvo tikai ar dzimtsarakstu nodaļas sarakstīšanu, nevar tikt pielaisti pie svētajiem sakramentiem, kamēr nebūs salaulāti Baznīcā.
 
216. Vai īsta laulība ir šķirama?
Īsta laulība ir nešķirama. Ja vīrs ar sievu vairs nevar sadzīvot, viņi tiek šķirti, bet tikai tā, ka ne šķirtais vīrs, ne šķirtā sieva nevar precēties ar kādu citu.
 
217. Kāpēc Baznīca neiesaka laulību starp dažādu ticību cilvēkiem?
Baznīca neiesaka laulību starp dažādu ticību cilvēkiem, jo nav iespējama laba bērnu audzināšana tur, kur nav vienotības ticībā. 

Lasīt vairāk par Laulības sakramentu


TIKUMI, DAŽĀDI LABIE DARBI UN GRĒKI

ASTOŅAS SVĒTĪBAS
1) Svētīgi nabadzīgie garā, jo viņiem pieder debesu valstība.
2) Svētīgi lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.
3) Svētīgi noskumušie, jo viņi tiks iepriecināti.
4) Svētīgi tie, kas izsalkuši un kam slāpst pēc taisnības, jo viņi tiks paēdināti.
5) Svētīgi žēlsirdīgie, jo viņi iemantos žēlsirdību.
6) Svētīgi sirdsšķīstie, jo viņi redzēs Dievu.
7) Svētīgi miermīlīgie, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.
8) Svētīgi tie, kas cieš vajāšanas taisnības dēļ, jo viņiem pieder debesu valstība.
 
Parastie žēlsirdības darbi mūsu tuvākā dvēselei ir septiņi:
1) ved grēciniekus uz labu ceļu,
2) pamāci nemācītos,
3) dod labu padomu šaubīgiem,
4) iepriecini noskumušos,
5) pacietīgi panes netaisnības,
6) labprāt piedod tiem, kas tevi apkaitinājuši,
7) lūdz Dievu par dzīviem un mirušiem.
 
Parastie žēlsirdības darbi tuvākā miesai:
1) paēdini izsalkušos,
2) padzirdini izslāpušos,
3) apģērb trūcīgos,
4) uzņem svešiniekus savās mājās,
5) apmeklē cietumniekus,
6) apraugi slimniekus,
7) apglabā mirušos.
 
Vislielākie grēki ir četri:
1) ar nodomu izdarīta slepkavība,
2) sodomiešu (netiklības) grēks,
3) nabagu, bāreņu un atraitņu apspiešana,
4) nopelnītās algas aizturēšana strādniekiem.
 
Grēki pret Svēto Garu ir tad,
1) ja cilvēks, paļaudamies uz Dieva žēlsirdību, tīšām grēko,
2) ja, grēku padarījis, šaubās, vai Dievs to piedos,
3) ja pretojas kādai Baznīcas mācības patiesībai,
4) ja savu tuvāku apskauž tāpēc, ka Dievs to ir svētījis,
5) ja parāda nocietinātu sirdi pret derīgām pamācībām,
6) ja no grēkiem tīšām neatgriežas.
Šo grēku sekas parasti ir tādas, ka, ja cilvēks mirst neizsūdzējis šos grēkus, tas var nonākt ellē.
 
Ir deviņi grēku veidi, kā mēs varam kļūt par citu grēku līdzdalībniekiem.
Deviņi sveši grēki:
 
Kad mēs uz ļauniem darbiem citus cilvēkus:
1) pamācām,
2) tiem pavēlam,
3) tiem palīdzam.
 
Kad mēs, redzēdami citus ko ļaunu darām:
4) tiem darīt atļaujam,
5) tos uzslavējam,
6) paskubinām.
 
Kad mēs citu ļaunos darbus:
7) noklusējam,
8) noslēpjam.
 
Kad mēs no cita netaisni piesavinātu mantu:
9) savā starpā izdalām.


BIEŽĀK LIETOJAMĀS LŪGŠANAS

KUNGA EŅĢELIS
Kunga eņģelis pasludināja Jaunavai Marijai, un viņa ieņēma no Svētā Gara. Esi sveicināta, Marija... Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda. Esi sveicināta, Marija...
Un Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums. Esi sveicināta, Marija...
 
V. Lūdz par mums, svētā Dieva Dzemdētāja.
R. Lai mēs Kristus solījumu cienīgi topam.
 
Lūgsimies: Mēs Tevi lūdzam, Kungs, ielej mūsu sirdīs savu žēlastību, lai mēs, kuriem eņģeļa sludināšanā ir tapusi zināma Kristus, Tava Dēla, iemiesošanās, ar Viņa ciešanām un krustu tiekam ievesti augšāmcelšanās godībā. Caur Kristu, mūsu Kungu.
R. Amen.
 
No Lieldienu sestdienas līdz sestdienai pēc Vasarsvētkiem ,,Kunga eņģeļa” vietā skaita ,,Debess Karaliene, līksmojies, Alleluja...”.
 
DEBESS KARALIENE
Debess Karaliene, līksmojies, Alleluja,
Tas, ko tu kā bērnu nesi, Alleluja,
Augšāmcēlies ir, kā teicis, Alleluja,
Lūdz Dievu par mums, Alleluja.
 
V. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, (Alleluja).
R. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies. (Alleluja)
 
Lūgsimies: Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, dāvā ar Viņa Mātes Jaunavas Marijas aizbildniecību mums mūžīgās dzīves prieku. Caur Kristu, mūsu Kungu.
R. Amen.
 
GALDA LŪGŠANAS
Pirms ēšanas
Svētī, Kungs, mūs un šīs savas dāvanas, ko no Tavas žēlastības saņemam. Caur Kristu, mūsu Kungu. Amen.
Pēc ēšanas
Mēs pateicamies Tev, Dievs, par visām Tavām dāvanām, ko no Tavas devības saņēmām, kas dzīvo un valdi mūžīgi mūžos. Amen.
 
LŪGŠANA PAR MIRUŠAJIEM
Mūžīgo mieru dod viņiem, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņiem. Lai viņi dus mierā. Amen.
 
KATOĻU SVEICIENS
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Atbilde: Mūžīgi mūžam. Amen.

Lasīt citas lūgšanas
 
Īss katoļu katehisms. Rīgas Metropolijas kūrija, 2008


Pilns Katoliskās Baznīcas katehisma teksts ir pieejams šeit: www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/index.html