Šodienas datums: 19.11.2017  |  Vārda dienas: Liza, Līze, Elizabete, Betija

Baznīcas svētie

Svētā Marija Gvadalupe Garsija Zavala (Maria Guadalupe Garcia Zavala) (1878-1963)

24. jūnijs

Marija Gvadalupe Garsija Zavala ir dzimusi 1878. gada 27. aprīlī Zapopanā, Meksikā. Jau kā bērns viņa bija dievbijīga un bieži devās uz baznīcu. Viņas mīlestība uz Dievu īpaši izpaudās mīlestībā uz nabagajiem. Marija neparastā sirds skaidrībā un vienkāršībā attiecās pret ikvienu cilvēku vienlīdz mīloši un ar cieņu. Lai gan kā jauna sieviete viņa grasījās laulāties ar savu līgavaini, Marija šo saderināšanos tomēr 23 gadu vecumā sarāva. Viņa saprata, ka Jēzus aicina mīlēt Viņu ar nedalītu sirdi, dzīvojot konsekrētu dzīvi, un Marija skaidri apzinājās, ka ir aicināta to darīt, palīdzot nabagiem un slimiem.

Kad Marija par to izstāstīja savam garīgajam tēvam, viņš atklāja, ka jau kādu laiku domā par tādas kongregācijas dibināšanu, kas palīdzētu slimniekiem. Viņš uzaicināja Mariju pievienoties, lai nodibinātu šo kongregāciju. Tā oficiāli uzsāka darboties 1901. gada 13. oktobrī un tika saukta par sv. Margaritas Marijas un nabadzīgo kalpoņu kongregāciju. Marija strādāja par māsiņu, palīdzot slimniekiem, kuri nonāca māsu slimnīcā. Māsas neraudzījās uz savu materiālo izdevīgumu un slimnieku sliktajiem materiālajiem apstākļiem, viņas rūpējās par viņu fizisko un garīgo labsajūtu, atdodot sevi nedalīti un ar mīlestību.

Marijai tika uzticēti Ģenerālās mātes pienākumi strauji augošajā kongregācijā. Viņa bija pārliecināta, ka māsa var būt nabaga starp nabagajiem, tikai mīlot nabadzību un dzīvojot nabadzīgi. Viņu pazina vienkāršības, pazemības un atsaucības dēļ, ko saņēma ikviens, kas pie viņas vērsās.

Kad slimnīcai radās nopietnas materiālas problēmas, māte Marija lūdza atļauju savam garīgajam vadītājam iet ielās ubagot, lai vāktu naudu slimnīcas uzturēšanai. Māsas saņēma atļauju un ubagoja ielās vairākus gadus, līdz slimnīcas materiālās grūtības beidzās. Māsas darbojās arī draudzēs, palīdzot priesteriem un mācot katehismu.

No 1911. līdz 1936. gadam Meksikā valdīja grūta politiski reliģiskā situācija, un katoliskā Baznīca piedzīvoja vajāšanas. Māte Marija riskēja ar dzīvību un slēpa savā slimnīcā priesterus un Gvadalaharas arhibīskapu. Māsas palīdzēja ne vien ticīgajiem, bet arī vajātājiem, dodot ēdienu un aprūpējot tos, kuri dzīvoja netālu no slimnīcas. Drīz vien vajātāji kļuva par māsu aizstāvjiem.

Pēdējos savas dzīves gados māte Marija ļoti cieta smagas slimības dēļ. 1963. gada 24. jūnijā viņa mira 85 gadu vecumā. 2013. gada 12. maijā pāvests Francisks viņu kanonizēja par svēto. Mātes Marijas dzīves laikā Meksikā tika nodibinātas 11 kongregācijas mājas. Šobrīd kongregācijai ir 22 mājas piecās valstīs: Meksikā, Peru, Islandē, Grieķijā un Itālijā.

Evija Grudule, "Katoļu Kalendārs 2014"