Šodienas datums: 18.08.2017  |  Vārda dienas: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena

Baznīcas svētie

Svētais Pijs X

21. augusts

Pāvests

Pijs X, īstajā vārdā Džuzepe Sarto, piedzima 1835. gadā, Riezes ciemā, Venēcijas provincē, Itālijā. Viņa tēvs bija ciema ziņnesis un pastnieks. Jāzeps bija apdāvināts zēns, labi mācijās skolā, bija ar veselīgu humoru, un savas saticīgās dabas dēļ, bija ļoti iecienīts skolas biedru pulkā. Jau no agrās bērnības iegūtā reliģiskā audzināšana un reliģiskā atmosfēra mājās zēnu pamudināja izvēlēties grūto priesterības ceļu. Par priesteri viņu iesvētīja 23 gadu vecumā. Pirmā kalpošanas vieta - nabadzīgā Tombolo apvidū. Vēlāk viņš kalpoja kā prāvests Salzano draudzē, pievēršot lielu uzmanību karitātes un katehizācijas darbam. Tad kļuva par Trevizo kanoniķi un garīgā semināra rektoru. 1884. gadā viņš kļuva par Mantusas bīskapu. Veicot draudžu vizitācijas bez oficiālām sagaidīšanām, sasaucot konferences, sprediķojot, dodot padomus un meklējot atpalicības iemeslus, deviņu gadu garumā bīskapija kļuva aktīvākā no visām.

1892. gadā pāvests Leons XIII viņu iecēla par kardinālu un Venēcijas patriarhu. Viņš izcēlās ar vienkāršību, cēlsirdību un dedzību, nemeklēja nekādas dzīves ērtības un materiālos labumus. Viņa ierosmē Venēcijā nodibinājās strādnieku kooperatīvi, skolas, tika celtas strādnieku mājas utt.

1903. gadā pēc pāvesta Leona XIII nāves visi domāja, ka jaunais pāvests būs slavenais kardināls Rampolla, bet konklāva laikā Krakovas kardināls Puzina paziņoja citiem kardināliem, ka Austrijas ķeizars Francis Jāzeps esot uzlicis savu aizliegumu Rampollas kandidatūrai. Kardināli bija pret šādu aizliegumu, bet Rampolla pats noņēma savu kandidatūru. Tad pec 4 vēlēšanu reizēm par pāvestu tika ievēlēts kardināls Jāzeps Sarto. Pakļaujoties Dieva gribai, viņš sāka valdīt baznīcu kā Pijs X.

Pirmais darbs, ko viņš, kā pāvests veica bija konstitūcijas „Commissum nobis” izdošana. Ar to viņš darīja galu visām laicīgo varu privilēģijām attieksmē pret pāvestu vēlēšanām: tie vairs nedrīkstēja jauna pāvesta vēlēšanās iejaukties ne ar saviem ieteikumiem, ne ar aizliegumiem, ne citādā veidā. Pāvestu drīkstēja vēlēt tikai kardināli. Viņš nokārtoja saspīlētās attiecības starp Itālijas valsti un Baznīcu.

Viņa devīze bija „Visu atjaunot Kristū!”.