Šodienas datums: 23.09.2017  |  Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija

Breviārs

II nedēļa. Piektdiena. Laudes.

            V. Kungs, atdari manas lūpas.
            R. Un mana mute teiks Tavu slavu.

            Ant. Kungs ir laipns, slavējiet Viņa vārdu!

            Ps 95 (94)
            1 Nāciet, dziedāsim Kungam ar prieku,*
            līksmi godināsim Dievu, mūsu Pestītāju.

            2 Iesim ar pateicību viņa vaiga priekšā*
            un gavilēsim viņam dziesmās.
            (Atkārto antifonu)

            3 Jo Dievs ir augsts Kungs*
            un liels valdnieks pāri pār visiem dieviem,

            4 jo zemes dziļumi ir viņa rokā*
            un kalnu virsotnes ir viņa varā,

            5 jo viņam pieder jūra, un viņš to ir radījis,*
            un sauszeme ir viņa roku darbs.
            (Atkārto antifonu)

            6 Nāciet, pielūgsim un kritīsim pie zemes,*
            locīsim ceļus Kunga, mūsu Radītāja, priekšā,

            7 jo viņš ir mūsu Dievs,*
            bet mēs – viņa tauta un viņa ganāmpulka avis.
            (Atkārto antifonu)

            8 Kaut jūs šodien dzirdētu viņa balsi:
            “Nenocietiniet savas sirdis*
           
            9 kā Meribā, kā Masas dienā tuksnesī,†
            kur mani kārdināja jūsu tēvi:*
            viņi pārbaudīja mani, lai gan bija redzējuši manus darbus.
            (Atkārto antifonu)

            10 Četrdesmit gadus man nepatīkama bija šī tauta, †
            un es sacīju: Tie ir ļaudis, kuru sirds maldās.*
            Viņi nepazina manus ceļus;

            11 tādēļ es zvērēju savās dusmās:*
            Viņi neieies manā mierā.”
            (Atkārto antifonu)

            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,

            kā tas no iesākuma ir bijis tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen
            (Atkārto antifonu)

            HIMNA
 
            Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
            Ir Tavās rokās mani mūža gadi.
            Kad smagi kļūst, Tu mani mierini.
            Tik brīnišķi.

            Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
            Un cerībā uz Tevi ceļas skati.
            Kad nemiers māc, Tu mani drošini.
            Tik brīnišķi.

            Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
            Tu dzīvē vienmēr taisnus ceļus rādi.
            Kad spēki zūd, Tu mani stiprini.
            Tik brīnišķi.

            Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
            Nāc manā sirdī, mājvietu sev radi,
            lai Tevī, Dievs, es būtu mūžīgi!
            Tik brīnišķi.

            PSALMODIJS

            1. ant. Satriektu un pazemotu sirdi, Dievs, tu nenicināsi.

            Psalms 51 (50)
            3 Dievs, apžēlojies par mani*
            savā lielajā žēlsirdībā

            un savas labvēlības pilnībā*
            izdzēs manu netaisnību!

            4 Mazgā mani tīru no noziedzības traipa*
            un no grēka mani šķīstī,

            5 jo es atzīstu savu vainu*
            un mans grēks arvien ir manā priekšā.

            6 Pret Tevi vien esmu grēkojis*
            un ļaunu darījis Tavā priekšā,

            bet Tavs spriedums ir pareizs*
            un Tavs lēmums ir taisnīgs.

            7 Redzi, es noziedzībā esmu dzimis,*
            un grēkā mani ir ieņēmusi mana māte.

            8 Jo, lūk, Tu mīli patiesību sirdī*
            un māci man gudrības noslēpumus.

            9 Apslacini mani ar izapu – un es būšu tīrs,*
            mazgā mani, un es kļūšu baltāks par sniegu.

            10 Ļauj man dzirdēt prieku un līksmību,*
            un gavilēs kauli, kurus pazemoji.

            11 Novērs savu vaigu no maniem grēkiem!*
            Izdzēs visus manus noziegumus!

            12 Dievs, radi manī skaidru sirdi*
            un atjauno manī stingru garu!

            13 Neatmet mani no sava vaiga*
            un savu Svēto Garu neatņem no manis!

            14 Dod man atkal savas pestīšanas prieku*
            un nostiprini mani ar dedzības garu!

            15 Netaisnīgos es mācīšu staigāt Tavus ceļus.*
            Bezdievīgie atgriezīsies pie Tevis.

            16 Pasargā mani no asinīm, Dievs, manas pestīšanas Dievs,*
            un mana mēle cildinās Tavu taisnību.

            17 Atdari, Kungs, manas lūpas! –*
            un mana mute teiks Tavu godu,

            18 jo upura dāvana Tev nedara prieku.*
            Dedzināmais upuris, ja arī es to dotu, Tev nepatiks.

            19 Satriekts gars ir īstais upuris Dievam,*
            satriektu un pazemotu sirdi, Dievs, Tu nenicināsi.

            20 Savā labvēlībā, Kungs, esi žēlīgs Sionai,*
            lai tiktu uzcelti Jeruzalemes mūri.

            21 Tad Tev patiks taisnības upuris, dāvanas un dedzināmie
            upuri,*
            tad tiks likti teļi uz Tava altāra.

            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,

            kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen. 

            Ant. Satriektu un pazemotu sirdi, Dievs, tu nenicināsi.

            2. ant. Kad būsi dusmīgs, Kungs, atceries arī apžēlošanu.

            Dziedājums Hab 3, 2–4. 13a. 15–19
            2 Kungs, es dzirdēju Tavu vēsti,*
            mani māc bailes Tavu darbu priekšā.

            Plūstošo gadu straumē īsteno savu darbu, *
            dari to gadu gaitā skaidri saskatāmu un zināmu visiem.

            Kad būsi dusmīgs,*
            atceries arī apžēlošanu.

            3 Dievs atnāk no Temanas,*
            Svētais no Paranas kalniem.

            Viņa godība apklāja debesis,*
            visa zeme ir pilna Viņa slavas.

            4 Viņa mirdzums laistās kā gaisma, †
            gaismas stari nāk no Viņa rokām:*
            tur slēpjas Viņa vara.

            13 Tu dodies uzbrukumā, lai glābtu savu tautu,*
            lai glābtu savu svaidīto.

            15 Tu ar saviem zirgiem staigā pa jūru,*
            kur brāžas un šalc varenas ūdeņu plūsmas.

            16 Kad es to dzirdēju, nemiera trīsas izgāja caur manu
            miesu,*

            un manas lūpas nodrebēja, atskanot balsij.
            Manos kaulos ienāca nespēks,*
            un sagrīļojās mani soļi;

            bet man jānogaida līdz nelaimes dienai,*
            kad nāks tā tauta, kas mums uzbruks.

            17 Ja arī vīģes koks neziedēs*
            un vīna koks nenesīs augļus,

            ja nepiepildīsies cerības, kādas liktas uz eļļas kokiem,*
            un tīrumi nesniegs barību,

            ja sīklopi izzudīs no aplokiem*
            un kūtīs vairs nebūs neviena liellopa,

            18 es tomēr priecāšos Kungā*
            un līksmošos Dievā, manā glābējā.

            19 Dievs Kungs ir mans spēks, †
            viņš darīs manas kājas vieglas kā briedim*
            un pāri augstumiem vadīs mani.

            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,

            kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen. 

            Ant. Kad būsi dusmīgs, Kungs, atceries arī apžēlošanu.

            3. ant. Slavē, Jeruzaleme, Kungu.

            Psalms 147 (147B)
            12 (1) Slavē, Jeruzaleme, Kungu,*
            slavē, Siona, savu Dievu! –

            13 (2) jo viņš ir nostiprinājis tavu vārtu bultas,*
            tevī viņš ir svētījis tavus bērnus.

            14 (3) Tavās robežās viņš uztur mieru*
            un baro tevi ar vislabākiem kviešiem.

            15 (4) Savu pavēli viņš sūta zemei,*
            viņa vārds steidzas ātri.

            16 (5) Viņš dod sniegu līdzīgu vilnai,*
            sarmu kaisa kā pelnus.

            17 (6) Savu krusu viņš sūta kā maizes drupatas.*
            No viņa aukstuma sasalst ūdeņi.

            18 (7) Viņš saka savu vārdu un liek tiem izkust,*
            sūta savu vēju, un aizplūst ūdeņi.

            19 (8) Viņš Jēkabam pasludina savu vārdu,*
            Izraēlim – savu taisnību un likumus.

            20 (9) Tā viņš nav darījis nevienai citai tautai*
            un nav tām atklājis savu spriedumu.

            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,

            kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen. 

            Ant. Slavē, Jeruzaleme, Kungu.

            LASĪJUMS Ef 2, 13–16

            Tagad Kristū Jēzū jūs, kas citkārt bijāt tālu, esat kļuvuši
            tuvi, pateicoties Kristus asinīm. Jo Viņš ir mūsu miers. Viņš
            abas cilvēces daļas savienoja vienā un nojauca šķirošo mūra
            sienu – ienaidu. Savā miesā Viņš atcēla baušļu Likumu, kas
            izpaudās priekšrakstos, lai divus cilvēku veidus sevī pārveidotu
            vienā jaunā cilvēkā, nodibinot mieru, un lai vienus un otrus
            vienā miesā samierinātu ar Dievu caur krustu, nonāvēdams
            sevī ienaidu.

            ATBILDE
            R. Es piesaukšu visaugsto Kungu,* kas man ir darījis labu.
            Es piesaukšu...
            V. Viņš sūtīs no debesīm – un dāvās man glābiņu.* Kas man
            ir darījis labu. Gods lai ir Tēvam... Es piesaukšu...

            Benedictus ant.   Mūsu Dieva lielās žēlsirdības dēļ mūs
            apmeklēja Auseklis no augstuma.

            Benedictus (Lk 1,68–79)
            68 Slavēts ir Kungs, Izraēļa Dievs,*
            jo viņš ir apmeklējis un atpestījis savu tautu.

            69 Viņš mums ir devis pestīšanas spēku*
            Dāvida, sava kalpa, namā,

            70 kā viņš no mūžiem bija solījis*
            caur savu svēto praviešu lūpām,

            71 ka mūs atpestīs no ienaidnieku varas,*
            no visu to rokas, kas mūs ienīst,

            72 ka parādīs žēlsirdību mūsu tēviem*
            un atcerēsies savu svēto derību,

            73 ka zvērestu, ko devis mūsu tēvam Abrahamam,*
            viņš mums izpildīs,

            74 lai mēs, atbrīvoti no ienaidnieku rokas,*
            bez bailēm viņam kalpotu

            75 svētumā un taisnībā viņa priekšā*
            visās sava mūža dienās.

            76 Un tu, bērns, tiksi saukts par Visaugstā pravieti,*
            jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot viņa ceļus,

            77 viņa tautai nest pestīšanas ziņu,*
            ka grēki tiks tai piedoti

            78 mūsu Dieva lielās žēlsirdības dēļ,*
            ar kuru mūs ir apmeklējis Auseklis no augstuma,

            79 lai apgaismotu tos, kas mīt tumsā un nāves ēnā,*
            un vadītu mūsu soļus miera ceļā.

            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,

            kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen. 

            Benedictus ant.   Mūsu Dieva lielās žēlsirdības dēļ mūs
            apmeklēja Auseklis no augstuma.

            VISPĀRĒJIE LŪGUMI

            Pielūgsim Kristu, kas ar savām asinīm Svētajā Garā sevi
            upurēja Tēvam, lai mazgātu mūsu sirdsapziņu no nāves
            darbiem, un ar skaidru sirdi atzīsim:
             Tava griba dod mums mieru, Kungs!

            No Tavas labvēlības mēs esam saņēmuši šīs dienas sākumu,
            – dod mums arī žēlastību uzsākt jaunu dzīvi.

            Tu visu radīji un ar gudrību to uzturi,
            – dari, lai mēs arvien saskatītu Tavas pēdas radībā.

            Ar savām asinīm Tu apzīmogoji jaunu un mūžīgu derību,
            – dod, lai mēs, pildot Tavas pavēles, paliekam uzticīgi Tavai
            derībai.

            Karājoties pie krusta, Tu liki no sava sāna izplūst asinīm un
            ūdenim, – mazgā ar šo dziedinošo straumi mūsu grēkus un iepriecini
            Dieva pilsētu (Baznīcu).

            Tēvs mūsu…

            Visvarenais Dievs, Tevi lūdzam, dari, ka šīs slavas dziesmas,
            ko Tev veltām, vēl dedzīgāk varētu dziedāt mūžībā,
            kopā ar Taviem svētajiem. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu,
            kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs visos
            mūžu mūžos. 

            Lai Kungs mūs svētī, pasargā no visa ļauna un aizved mūžīgajā dzīvē. Amen.