Šodienas datums: 17.10.2017  |  Vārda dienas: Karīna, Gaits

Liturģiskais kalendārs

Jēzus Kristus dzimšana

25. decembris ir Kristus dzimšanas svētki, diena, kas veltīta Dieva Dēla cilvēktapšanas piemiņai “Dāvida” pilsētā.


Kristus dzimšanas svētku vēsturiskais apskats

Pirmās drošās liecības par Kristus piedzimšanas datumu atrodam 354. gada Filokālija Dionīzija hronogrāfā, kas vienlaicīgi kalpoja gan kā laicīgs, gan arī kā reliģisks kalendārs un piederēja bagātam grieķu kristietim. Tajā atrodam, ka 25. decembris tiek apzīmēts kā Natale invicti. [VIII calendas ianuarii natus Christus in Bethleem Iudeae - janvāra kalendu 8. dienā ir dzimis Kristus Jūdejas Betlēmē].

Kristus dzimšanas svētki, jau doktrināli attīstīti, savu stabilo vietu ap 360. gadu rod Āfrikā - par to atrodam ziņas kādā Optatam no Millevi piederošajā sprediķī, kas datējams ar 362.-363.gadu. IV gadsimta beigās šie svētki jau tiek svinēti Milānā. No Romas svētki izplatās Austrumos, kur tiek svinēti jau 430. gadā. Šajā laikā Jeruzalemē Kristus piedzimšana vēl tiek svinēta 6. janvārī. Tomēr arī tur pēc dažiem gadiem tiek izlemts par labu 25. decembrim.

Romā Stundu liturģija ir tieši saistīta ar Euharistijas svinēšanu. V gadsimta pirmajā pusē svinības notiek sv. Pētera bazilikā, kur pāvests vada vigiliju un tai seko Euharistijas svinības, kuru tekstu mums sniedz sv. Leons Lielais. Ar pirmo gaiļa dziedāšanu pāvests kopā ar klēru un lajiem uzsāk nakts stundu liturģiju, kurai sekoja Euharistija. Gelasianum sakramentārijā šīs svinības tiek apzīmētas in nocte, atsaucoties uz pirmās lūgšanas vārdiem Deus, qui hanc sacratissimam noctem. Trešās stundas (terca - ap 9.00) laikā iesākas svinību Svētā Mise, kuras formulāriju atrodam jau Veronas Sakramentārijā.

Ar Sikstu III (432-440) un ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Lielākās (S. Maria Maggiore) bazilikas uzbūvēšanu, tiek svinēts cits vigilijas rits, daudz vienkāršāks par sv. Pētera bazilikā lietoto. Tomēr, tā kā šajā Dievmātei veltītajā bazilikā atradās speciāla Kristus dzimšanai veltīta kapela ar silītes fragmentu, vigilijas rits tika bagātināts ar dažādām ceremonijām.

VI gadsimta vidū atrodam, ka pāvests pirms doties svinēt Euharistiju sv. Pētera bazilikā, apstājās sv. Anastasijas baznīcā, lai tur svinētu Svēto Misi. Daži uzskata, ka šis dievnams ieguva savu vārdu no titulus Anastasiae, kādas dievbijīgas Anastasijas īpašuma Palatīna tuvumā, kur pulcējās pirmie kristieši. Savukārt citi zinātnieki uzskata, ka tituls ir attīstījies pēc analoģijas ar anastasis - Augšāmcelšanās baznīcu Jeruzalemē. Jebkurā gadījumā, V gadsimta beigās šajā dievnamā tiek ieviesta svētās Anastasijas godināšana, kas 25. decembrī mira mocekles nāvē un tika godināta Konstantinopolē. Līdz ar to pāvests, klātesot laicīgās varas pārstāvjiem svinēja Svēto Misi šīs mocekles godam. Gelasianum sakramentārijā atrodam attiecīgus lūgšanu formulārus. No šejienes tad arī pāvests devās uz svētā Pētera baziliku, kur svinēja Kristus dzimšanas svētku dienas Misi.

Ar Kristus dzimšanas svētkiem ir saistītas vairākas īpatnības. Vispirms jau himnas Gloria in excelsis Deo dziedāšana, kas līdz pat X gadsimta beigām bija bīskapu privilēģija. Prakse svinēt trīs Svētās Mises šajā dienā atrodama jau pie Cluny abata Pētera. Šīm trijām Misēm tika dota simboliska nozīme, īpaši Guglielmo Durand sarakstītajā Rationale divinorum officiorum.

Svētku sakarā dzima arī dažādi teatralizēti priekšnesumi, kas ar laiku ieņem svarīgu vietu un zināmā mērā tiem ir arī teoloģiska nozīme. Kristus nākšanas pravietojumi, eņģeļa sludinājums, Jāzepa un Marijas ierašanās Betlēmē veido tā saukto Officium pastorum, kas tika spēlēts baznīcā. Kristus dzimšanas svētku rīta lūgšanās - laudēs - atrodam antifonu Quid vidistis pastores.... Natum vidimus, kas tika dziedāta dialoga formā.

Betlēmes attēlojuma ideja pieder svētajam Asīzes Franciskam, kur Grečo pilsētiņā izveido pirmo dzīvo Betlēmi. Nevarētu teikt, ka šo ideju franciskāņi ieviesa uzreiz savu misiju vietās, bet gan tā izplatījās pakāpeniski. Šeit jāatzīmē, ka Betlēmes ainas atveidošana uzsver Kristus cilvēcisko dabu, aizēnojot svētku pashālo raksturu, Kristus - Saules uzvaru pār tumsu. Viduslaikos ticīgo vidū izplatās dievbijības formas, kas uzsver Kristus nabadzību un viņa „pazemošanos" līdz cilvēka veidolam. Tomēr Betlēme paliek interesants pastorāls un katehētisks līdzeklis.

Lai gan liekas, ka Ziemassvētku egle ir pagānisks simbols, tomēr ziemeļvalstīs tam ir kristīga izcelsme. Tas tiek saistīts ar Ādama un Ievas svētkiem, kas tika svinēti 24. decembrī, par to vēl šodien liecina arī mūsu laicīgais kalendārs. Egle tika interpretēta kā paradīzes koks ar tā augļiem. Vēlāk egle tika greznota ar Betlēmes zvaigzni.

M. Volohovs
 
 

Ziemassvētku svinēšana ģimenes lokā

Ziemassvētku svinēšana iesākas 24. decembra vakarā. Kad dienā ir paveikti visi sagatavošanās darbi, tad pievakarē klāj Ziemassvētku vigilijas galdu. Šīs vakariņas ir pieticīga maltīte, ko nedrīkst pārvērst par svētku mielastu. Tāpēc tajās netiek lietoti gaļas produkti un alkoholiskie dzērieni. Uz galda, kas ir pārklāts ar baltu galdautu, tiek novietotas sveces, krusts, Evaņģēlija grāmata un šķīvis ar oblātēm, zem kura var palikt nedaudz siena, kas simbolizē Bērna Jēzus guldīšanu silītē uz siena. Krēslas stundā visa ģimene sapulcējas ap galdu un lūdzas. Tad tēvs vai kāds cits no ģimenes vecākiem ņem no šķīvīša oblātes un sadala visiem klātesošajiem, kas tās savstarpēji lauž, viens otram kaut ko novēlot.

Pēc tam seko vakariņas. Ēdienu daudzums simbolizē tās daudzās bagātīgās dāvanas dvēselēm, kādas ar savu ienākšanu pasaulē ir atnesis Jēzus. Šo vakariņu laikā dzied Ziemassvētku dziesmas.
 

Lūk, divi lūgšanu varianti Ziemassvētku vigilijas vakariņām ģimenē.

1. VARIANTS

Vadītājs: Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.
Visi: Āmen.
Vadītājs: Rīt Ziemassvētki – Kristus Kunga, Dieva Vienpiedzimušā Dēla, dzimšanas diena virs zemes. Mīlēdams mūs, Viņš atnāca uz šo pasauli cilvēka miesā, lai mūs atpestītu no grēkiem. Ļaunā gara pievilti, pirmie cilvēki bija sagrēkojuši un sevi un mūs atšķīruši no Dieva. Bet Kungs Jēzus atnesa mums piedošanu no debesīm un cilvēkus atkal padarīja par Dieva bērniem. Šajās vakariņās Kristus dzimšanas dienas svētku priekšvakarā Jēzus mums atgādina un rāda, ka mēs esam vienas Dieva saimes locekļi, aicināti cits citu mīlēt kā Viņš mūs mīlēja un mīl. Tāpēc šovakar piedosim visiem un aizmirsīsim to, kas aizēno mūsu vienotību. Atjaunosim kristīgo nodomu: dzīvot Dieva godam, kalpojot cilvēkiem. Kā vienotības un mīlestības zīmi mēs sniegsim viens otram svētītās maizītes un lūgsimies, lai Dievs palīdz dzīvot tā, kā Kristus mūs ir mācījis.
Vadītājs: Kungs, atjauno mūsos Tavu mīlestību.
Visi: Lai pasaule pazītu, ka mēs esam Tavi mācekļi.
Vadītājs: Dievs, svētī arī tos mūsu ģimenes locekļus, kuru nav šeit klāt.
Visi: Un mūsu mirušajiem dod mūžīgu mieru.
Vadītājs: Kungs, uzklausi mūsu lūgšanu.
Visi: Mūsu sauciens lai nonāk pie Tevis.
Lūgsimies: Kungs, Jēzu Kristu, dzīvā Dieva Dēls, Tu pieņēmi cilvēka miesu un kļuvi mums visiem par Brāli, dari, lūdzam, ka šis vakara mielasts tuvinātu mūs patiesai vienotībai un mīlestībai, un palīdzētu mums visiem būt vienai Dieva saimei kopā ar Tevi, mūsu Brāli un Pestītāju, kas ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo un valdi mūžu mūžos.
Visi: Āmen.
Vadītājs: Sveicinu visus jūs, sagaidot Kristus dzimšanas Svētkus, un vēlu jums bagātīgas Dieva žēlastības.

Pēc tam vadītājs ņem oblātes un izdala pārējiem. Visi lauž oblātes un savā starpā tās izdala, izsakot viens otram svētku novēlējumus.
 

2. VARIANTS

Kad visi ir sapulcējušies ap svētku galdu, ģimenes tēvs vai māte ievada svētbrīdi ar krusta zīmi, aizdedzina sveces un saka: Kristus gaisma. Visi atbild: Pateicība Dievam. Tiek iedegtas svecītes eglītē un apgaismota "betlēmīte". Seko Kristus dzimšanas Evaņģēlija fragmenta lasījums (Lk 2,1-20), pēc kura visi noskaita Ticības apliecinājumu "Es ticu". Pēc tam seko:

Lūgumi
Dievs, mūsu Tēvs, šajā svinīgajā stundā mēs Tevi slavējam un pateicamies par šo nakti, kurā Tu sūtīji mums savu Dēlu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu un Pestītāju.
- Dāvā mūsu ģimenei mīlestības, saticības un miera dāvanu, mēs Tevi lūdzam:
V. Uzklausi mūs, Kungs un Dievs.
- Apveltī arī mūsu kaimiņus, draugus un paziņas ar mieru šajā naktī, mēs Tevi lūdzam:
V. Uzklausi mūs, Kungs un Dievs.
- Visus vientuļos, slimos, atstātos, nabagus un izsalkušos visā pasaulē mierini un stiprini ar Prieka vēsti šajā svētajā naktī, mēs Tevi lūdzam:
V. Uzklausi mūs, Kungs un Dievs.
- Dāvā mūsu mirušajiem tuviniekiem un paziņām (N.) mūžīgo laimi un Tavas godības gaismu, mēs Tevi lūdzam:
V. Uzklausi mūs, Kungs un Dievs.

Tēvs mūsu...

Lūgšana
Kungs Jēzu Kristu, kurš šajā Betlēmes naktī, dzimstot no Vissvētās Jaunavas Marijas, nāci pasaulē, lai atnestu mieru visai cilvēcei un svētītu ģimenes dzīvi, paliec mūsu vidū un vieno mūs visus ar Tavas mīlestības saitēm, lai Tavi vārdi iesakņojas mūsu sirdīs ar patiesības un labestības pārpilnību. Kas dzīvo un valdi mūžu mūžos. Āmen.

Galda svētības lūgšana
Debesu Tēvs, mēs Tevi lūdzam, † svētī mūs, šo maltīti un tos, kuri to sagatavoja Tava vienpiedzimušā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, dzimšanas piemiņai. Kas dzīvo un valda mūžu mūžos. Āmen.

Turot rokā oblāti un nolaužot gabaliņu no tās, ģimenes locekļi viens otram novēl Dieva svētību, stipru ticību, dziļu mīlestību, nešaubīgu cerību, veselību un priecīgus svētkus.