Šodienas datums: 21.08.2017  |  Vārda dienas: Linda, Janīna

Liturģiskais kalendārs

Lielā Gavēņa laiks

Gavēņa laiks ir sagatavošanās Lieldienām. Simboliski šis laiks atgādina tās 40 dienas, ko Pestītājs pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības (no Gavēņa 1. svētdienas līdz Lielajai Ceturtdienai, kad sākas Lieldienu svinības, ir tieši 40 dienas).

Gavēņa laiku ievada Pelnu Diena (Trešdiena), kad priesteris dievkalpojuma laikā svētī pelnus un, kaisot tos virs katra ticīgā galvas, saka vārdus, ko Dievs teica pirmajiem cilvēkiem, izraidot tos no paradīzes: „Atceries, cilvēk ka puteklis esi un par putekli pārvērtīsies (sal. Rad 3,19).” Šī ceremonija ir gandarīšanas zīme. Atgriešanās un gandarīšana par grēkiem ir nepieciešama, lai cilvēks varētu iemantot atpestīšanas darba augļus. Gavēņa laikā gandarīšanas pienākums tiek īpaši uzsvērts.

Attiecībā uz ēdienu kā Adventa, tā arī Gavēņa laikā Baznīca īpašas prasības neuzstāda, toties aicina ticīgos, lai viņi atturētos no laicīgām izpriecām, pilnīgāk ievērotu Dieva un tuvākmīlestības likumus, kā arī lai meklētu Dieva žēlastību, lūdzoties un pieņemot svētos Sakramentus. Baznīcas likums nosaka, lai ticīgie Gavēņa vai Lieldienu laikā izsūdzētu savus grēkus un pieņemtu Svēto Komūniju.

Septiņas Gavēņa nedēļas kā septiņi kāpieni ved mūs pretī Lieldienu svētkiem.

Saskaņā ar ļoti senu ieradumu divas nedēļas pirms Lieldienām baznīcās tiek aizsegti visi krucifiksi. Dažādi ir skaidrots šis ieradums. To saprotam kā gandarīšanas zīmi, kas atgādina, ka mēs neesam cienīgi skatīt Dievu, kas mūsu dēļ uzņemas ciešanas un nāvi.


Ticīgo dievbijības izpausme gavēnī - "Rūgtās asaras"

"Rūgtās asaras" ir Gavēņa laika dievbijības forma, kas ir radusies Polijā. Pirmo reizi šī lūgšana iespiesta 1707. gadā un lielu ieguldījumu tās sastādīšanā ir devis tēvs Staņislavs Beniks Laurencs.

Gavēnis bija īpaši svarīgs un cienījams liturģiskā gada posms. Tomēr tulkotie latīņu teksti nebija atbilstoši tautas vienkāršās dievbijības izpausmei. Tie bieži bija pārāk sarežģīti vai vienkārši nesaprotami. Tāpēc radās nepieciešamība izstrādāt tādus tekstus, lai pat neizglītotie ļaudis varētu izdzīvot Pestītāja ciešanas.

Dažādu vēsturisko notiku kontekstā šie dziedājumi ir kļuvuši iemīļota dievbijības forma arī ticīgajiem Latvijā.

"Rūgto asaru" pirmajā daļā tiek pārdomātas Pestītāja ciešanas no lūgšanas Olīvdārzā līdz Viņa stādīšanai augstās jūdu tiesas priekšā. Otrajā daļā - notikumus no apvainošanas tiesas priekšā līdz Pestītāja kronēšanai ar ērkšķu vainagu. Savukārt trešajā daļā tiek pārdomāts notikušais no kronēšanas līdz Jēzus nāvei uz krusta.

Ryugtū sōpu teksts latgaliski

Rūgto asaru teksts latviski

radieceze.lv