Šodienas datums: 21.10.2017  |  Vārda dienas: Severīns, Urzula

Liturģiskais kalendārs

Jēzus augšāmcelšanās ir kristīgās ticības centrālais noslēpums, kā arī mūsu mīlestības, ticības un cerības pamats un garants. Pashas svinēšana nav tikai pagātnes notikumu atcere, bet gan šo noslēpumu aktualizācija, kas spēj pārveidot visu mūsu dzīvi. No savas pieredzes zinu, ka bez iepriekšējas sagatavošanās Lieldienu svinības ir nesaprotamas, ilglaicīgas un garlaikojošas. Lai tas tā nebūtu un lai mēs apzinīgāk, garīgāk un auglīgāk varētu piedalīties „Triduum Paschalis” jeb Trīs svēto dienu liturģijā, mums būtu vismaz nedaudz jāiepazīstas ar tās norisi.

Lasīt tālāk


Trīs svētās dienas

Ar Lielās Ceturtdienas dievkalpojumiem tiek ievadītas Lieldienas, t.i., trīs svētās dienas Kristus nāves un Augšāmcelšanās piemiņai.

Lielajā Ceturtdienā notiek Svētā Mise par piemiņu Pēdējam Vakarēdienam, kura laikā Kristus iestādīja un dalīja apustuļiem Vissvētāko Sakramentu (Dievmaizi). „Ņemiet un ēdiet: šī ir mana Miesa” (Mt 26, 26). Arī ticīgajiem šai dienā ir ieteicams pieņemt Svēto Komūniju tieši Mises laikā.
Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments tiek procesijā aiznests un novietots īpašā altārī. Tauta to sauc arī par „cietumu” vai „tumsības vietu”, jo Kristus šai vakarā tika nodots. „Tad kareivji un virsnieks, un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un sasēja viņu.” ( 18, 12). Šī notikuma traģiskais raksturs izpaužas arī ārēji Baznīcas liturģijā, jo Vissvētākā Sakramenta mājiņa lielajā altārī paliek atvērta un tukša, altāris stāv neapsegts, ērģeles un zvani ir apklusuši līdz pat Lielajai Sestdienai.

Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un reizē arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Jau turpat uz Golgātas grēcinieks izdzirda Kristus vārdus: „Šodien tu ar mani būsi paradīzē.” (Lk 23, 43). Baznīca šai dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – ticīgiem un neticīgiem.
Pēc šī aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas Pestītāja tēls pie krusta: „Raug, krusta koks, kurā pacelts pasaules Pestītājs! Nāciet, pielūgsim viņu!” skan aicinājums. Ticīgie nāk un, godinot pestītāja nāves un ciešanu piemiņu, skūpsta Krustā Sistā kājas.
Pēc tam seko Svētās Komūnijas rits un procesija ar Vissvētāko Sakramentu uz „Kristus kapa” altāri. Šai altārī ziedos un sveču gaismā ticīgie skata Kunga Jēzus tēlu (guļošu kapā) un virs tā – monstrancē Vissvētāko Sakramentu. Svētapcerē ticīgie šeit labprāt uzkavējas, pielūdzot Pestītāju, kurš „pats sevi atdevis”, lai mūs izpestītu no ikvienas netaisnības” (Tit 2, 14).


Lielā Ceturtdiena

Jēzus lauza maizi.

Ja Viņš nebūtu maizi lauzis, kā gan drupatas no tās sasniegtu mūs? Tāpēc Jēzus lauza maizi un dalīja to - Viņš, kurš ir dāsns un bagātīgi dod nabagiem. Viņš lauza maizi žēlastībā, lai salauztu Tēva dusmas un savējās. Dievs sacīja, ka būtu mūs iznicinājis, ja nebūtu bijis Viņa Izredzētā, Viņa Vienīgā, kurš mūs aizstāvēja Dieva priekšā, lai novērstu Viņa bardzību. Dieva Vienīgais mierināja Tēva dusmas, ar savu nemainīgo spēku Viņš palika nesatricināms. Un Kungs pats vēlējās lauzt maizi, Viņš vēlējās pasniegt savu miesu, salauztu ciešanās... Tā tika samīta pūķa galva un Dieva dusmās - visi ienaidnieki. Savā ziņā tika salauzti pirmās derības galdi, lai mēs vairs nebūtu pakļauti Likumam. Tika salauzts tas jūgs, kas mūs turēja apspiestus. Salauzts viss, kas mūs lauza, lai labotu to, kas mūsos jau bija salauzts, un lai atdotu brīvību mums, apspiestajiem Labais Jēzu, arī šodien, lai arī Tu esi lauzis maizi mūsu, nabaga lūdzēju, dēļ, tomēr aizvien mēs esam izsalkuši... Lauz tādēļ ik dienas šo maizi tiem, kas izsalkuši. Jo gan šodien, gan katru dienu mēs lasām drupačas un atkal no jauna esam izsalkuši pēc savas dienišķās maizes. Bet, ja Tu nedosi savu Maizi, kurš gan to dos? Mūsu trūkumā un vajadzībās nav neviena cita, kas lauztu mums gabalu maizes, nav neviena, kas mūs pabarotu, neviena, kas mūs pārveidotu, - vienīgi Tu, mūsu Dievs!

Katrā mierinājumā, ko Tu mums sūti, mēs salasām šīs maizes druskas, ko Tu lauz mūsu dēļ.

Boduēns de Fords