Šodienas datums: 21.08.2017  |  Vārda dienas: Linda, Janīna

Baznīcas gads

„Svētums nav greznība, tas ir pienākums”

Laikā, kad visa pasaule svin Helovīna svētkus, esam aicināti pārdomāt šo svētku kristīgo nozīmi. Proti, Helovīns cēlies no vārdiem “All Hallows’ Eve” jeb “Visu svēto dienas priekšvakars”, un svētdien, 1. novembrī, katoļu Baznīca svinēs Visu svēto dienu. Šajā dienā tiek godināti visi Baznīcā zināmie svētie, kā arī tie, kuriem Baznīcas kalendārā nav veltīta īpaša piemiņas diena un par kuriem neviens nezina, bet kuri ir pildījuši Dieva gribu, vairojot Viņa godu un cilvēku labumu.

Šiem svētkiem ir sena tradīcija, kas balstīta uz Baznīcas mocekļu pieminēšanu viņu nāves dienā. Kad mocekļu skaits pieauga, vietējās diecēzes ieviesa vienotu svētku dienu visiem mocekļiem, zināmiem un nezināmiem. 373. gadā šos svētkus savā sprediķī min sv. Efraims Sīrietis. Pirmajos gadsimtos bija tradīcija tos svinēt Lieldienu laikā. Šī tradīcija joprojām tiek turpināta Austrumu Baznīcā. Svētku dienu 1. novembrī ieviesa pāvests Gregors III, konsekrējot kapelu Sv. Pētera bazilikā un veltot to visiem svētajiem. Pāvests Gregors IV 834. gadā šos svētkus pasludināja par svinamiem visā katoļu Baznīcā. 

Visu svēto diena mūs aicina sekot svēto piemēram un atgādina, ka ikviens no mums var būt svēts. Atcerēsimies arī svētīgās mātes Terēzes teiktos vārdus: “Svētums gluži vienkārši ir Dieva dzīve un darbība caur mums. Tā nav greznība, bet mūsu pienākums." Svētums nav rezervēts vienīgi izredzētajiem. Svēto dzīves aicina mūs sekot šim aicinājumam, lai apliecinātu, ka arī mūsdienu pasaulē ir iespējams līdzināties Dievam. Turklāt svēto dzīves apliecina, ka svētumam nav kāda noteikta formula. Ikviens var atbildēt aicinājumam mīlēt un kalpot Dievam tieši tādā veidā, kā viņš ir aicināts. Svēto vidū ir sastopami gan tādi, kuri dibinājuši reliģiskos ordeņus, gan tādi, kuri no tiem padzīti. Tādi, kuri devušies misijās uz tālām zemēm, un tādi, kuri nekad nav pametuši savu dzimto pusi. Godprātīgie un nepakļāvīgie. Lūgšanu cilvēki un rīcības cilvēki. Zinātnieki un tie, kas slikti prata lasīt un rakstīt. Lielu uzņēmumu īpašnieki un tie, kuri kalpoja citiem visvienkāršākajās profesijās.

Svētie ir patiess mūsu dzīves iedvesmas avots. Protams, mēs svinam šos svētkus, godinot viņu drosmi liecināt par Kristu, tomēr viņi bija parasti cilvēki. Arī viņu vidū bija tādi, kuri saskārās ar grūtībām lūgšanā un ikdienas dzīvē. Ikvienā garīgajā vajadzībā mēs varam atrast kādu svēto, kuru piesaukt. Ikviens no viņiem bija cilvēks, kurš cīnījās, sastapās ar neveiksmēm, garīgo tuksnesi un pat dusmām. Svētie izjuta tos pašus priekus un sāpes, ko izjūt ikviens no mums. Un tomēr viņi atrada savu ceļu caur grūtībām, viņi atklāja, ka dzīve ir ceļš, un Dievs pieļauj, ka mēs reizēm nomaldāmies. Viņu piemērs apliecina, ka dzīves katastrofas nav stāsta beigas. Neveiksmes viņiem iemācīja neatlaidību un pazemību pieņemt, ka ne vienmēr lietas notiek tā, kā mēs vēlētos. No viņiem varam mācīties, ka mums savā dzīvē nav jādara lielas lietas, bet pietiek, ja tā sastāv no mazām lietām. Viņi bija spējīgi palikt Dieva piepildīti un kļūt par gaismas nesējiem mums visiem.

Kā gan viņiem tas izdevās? Viņi priecājas Kungā. Kristus bija viņu prieka avots. Viņi apzinājās, ka tas, kas viņus uztur, ir mīlestība. Mīlot Dievu un tuvākos, viņi atrada veidu, kā palikt svētiem savās iekšējās un ārējās cīņās. Visu svēto dienā svētie mums atgādina to, kur smelties prieku. Kristus ir izglābis pasauli, Viņš mums ir atnesis cerību, un tāpēc mums nekad nevajadzētu būt izmisušiem. Vai mēs šodien domājam par Kristu kā sava prieka avotu?

Ikvienam no mums ir dāvāta svētuma žēlastība, bet tikai no mums ir atkarīgs, vai mēs šo žēlastību kopsim. Svētie izvēlējās dzīvesveidu, kurā šī žēlastība atrada auglīgu augsni. Viņu dzīve balstījās uz Svētajos Rakstos minētajām “Kalna svētībām”. Ar šo svētību palīdzību Kristus ikvienam dāvā žēlastību mainīties. Tas, kurš būs lēnprātīgs un pazemīgs, ieklausīsies Dievā. Tas, kurš nebūs pieķēries pasaulīgām lietām, rūpēsies par debesu lietām. Visas Kristus minētās svētības ir dāvanas, kurš Viņš dāvina ikvienam no mums.

Pateiksimies Dievam par paraugu, ko Viņš mums sniedz savos svētajos, un par viņu aizlūgumiem mūsu labā! Godināsim Kunga svētos, tā slavējot pašu Dievu, visa svētuma Avotu! Lai šie svētki ceļ mūsu domas pretī Debesu valstībai un dara stipru mūsu cerību, ka, šķērsojuši nāves robežu, arī mēs iemantosim prieku svēto kopībā, sasniegsim atjaunotu, dievišķu dzīvi un pievienosimies tiem, kas jau ir iegājuši Debesu godībā! Prieka pilni svinēsim šos svētkus, kuros godinām svētos, kas ir Dieva tuvumā un aizlūdz par mums, uzlūko Kungu vaigu vaigā un dzīvo no Viņa mīlestības! Viņu kopība ir jaunā Jeruzaleme, Debesu Baznīca, kurā ieies visi, kas būs dzīvojuši saskaņā ar Kunga svētībām.

LRKB IC