Šodienas datums: 20.07.2017  |  Vārda dienas: Ramona, Ritma

Lūgšanas


Vēstule no Drauga

Man vajadzēja uzrakstīt šo vēstuli, lai tev pastāstītu, cik ļoti Es tevi mīlu un kā par tevi rūpējos. Vakar Es redzēju, kā tu pastaigājies ar saviem draugiem, kā jūs kopā smējāties; Es cerēju, ka pēc kāda laiciņa tu vēlēsies pastaigāties arī ar Mani. Es uzgleznoju saulrietu, lai padarītu krāšņāku tavas dienas novakari un atsūtīju vieglu vēsmiņu, lai tevi atspirdzinātu. Es gaidīju, taču tu tā arī neieradies. Mana mīlestība tomēr nebija beigusies.

Kad Es pagājušonakt vēroju tevi aizmiegam, Es izlēju pār tavu seju mēnesgaismas starus. Tie rotājās tavā sejā kā asaras. Tu pat neiedomājies par Mani. Bet Es tā gribēju tevi mierināt...

Nākamā dienā Es liku atmirdzēt brīnišķīgam saullēktam, un tas atnesa tev skaistu rītu. Bet tu piecēlies vēlu un aizsteidzies uz darbu - tu pat to nepamanīji. Manas debesis apmācās, un lietus, kas nolija, bija Manas asaras.

Es tevi mīlu. Ja tikai tu ieklausītos šajos vārdos! Es patiešām tevi mīlu. Es mēģinu par to pastāstīt ar klusumu, kas ieskauj zaļo pļavu. Es izsaku to debess zilumā. Vējš čukst par Manu mīlestību koku galotnēs, tas izkaisa Manu mīlestību pār dažādās krāsās zaigojošiem pļavas ziediem. Es kliedzu par Savu mīlestību pērkona negaisā, Es stāstu par to ūdenskrituma šalkoņā. Es komponēju mīlestības dziesmas, kuras tev nodzied putniņi. Es tevi ietinu savas saules siltuma apmetnī, lai tu nenosaltu, un iedodu gaisam svaigumu un dabas smaržas. Mana mīlestība pret tevi ir dziļāka par pasaules okeāniem un lielāka par jebkuru vajadzību, kādu tu izjūti savā sirdī. Ja vien tu spētu izprast, kā Es rūpējos par tevi.

Mans Tēvs sūta tev sveicienus. Es vēlos, lai tu varētu Viņu satikt. Tāpēc, lūdzu, ierodies pie Manis drīz. Bet, ja arī tu uzreiz neatnāktu, Es tik un tā tevi gaidīšu, lai arī cik Man ilgi nebūtu jāgaida. Gaidīšu, jo Es tevi mīlu.

Tavs Draugs,
Jēzus


Divi rīti

Kādu rītu es piecēlos agri, lai steidzīgi uzsāktu darīt dienas darbus; bija jāpagūst izdarīt tik daudz, ka man neiznāca laika lūgšanai. Radās visādas neparedzētas problēmas, un katrs jauns pienākums šķita arvien grūtāk izpildāms. „Kāpēc Dievs man nepalīdz?” - es brīnījos. Viņš atbildēja: „Tu taču nelūdzi.”

Es vēlējos saņemt arī kādu iepriecinājumu un redzēt savā ceļā kaut ko skaistu, bet diena bija tik nomācoši drūma, ka es brīnījos: „Vai tiešām Dievs man nevarētu dot kaut ko labāku?” Viņš sacīja: „Tu neesi meklējis.”

Tad es vēlējos sajust Dieva klātbūtni un devos tieši pie Viņa. Es izmēģināju visas savas atslēgas, lai atvērtu durvis, kas ved pie Viņa. Un Dievs savā mīlestībā man maigi pārmeta: „Mans bērns, tu neesi klaudzinājis pie manām durvīm.”

Nākamajā rītā es piecēlos agri, lai kādu brīdi varētu palikt vienatnē ar sevi. Man bija tik daudz kas jāpaveic, ka es vairs nevarēju iztikt bez lūgšanas.


Lūgšana, tāpat kā Svētie sakramenti, ir viens no Dieva žēlastību avotiem. "Lūdziet, un jums tiks dots," saka Kristus (Mt 7,7).

Tā kā Kristus māca "Meklējiet vispirms Dieva valstību" (Mt 6,33), pirmām kārtām mums ir jālūdz žēlastības, kas nepieciešamas mūsu pestīšanai. Tas nozīmē, ka jālūdz, lai Dievs vada mūsu soļus pa labiem ceļiem, lai piedod mums grēkus, lai dod izturību labajā un lai sargā no ļauna.

Lūdzoties dažādās laicīgās vajadzībās, jāatceras, ka Dieva nodomi ir tālejoši un skar visu mūsu dzīvi kopumā, tāpēc jāpaļaujas uz Viņa apredzību, paturot prātā šādus vārdus: "Lai notiek Tavs prāts!"

Bez tam lūgšanā mēs esam aicināti arī godināt Dievu un pateikties par Viņa dāvanām.

Ikdienas lūgšana ir ticības pilna sarunāšanās ar Dievu. Dievs grib, lai mēs to darītu bieži, t. i., Viņš pats vēlas ar mums sarunāties. Viņš runā caur mūsu sirdsapziņu, viņš sūta mums labas domas, iepriecinājumus, iedvesmas. Atbildēsim arī mēs, bieži paceļot savas domas uz Dievu! "Lūdzieties Garā pie katras izdevības," saka apustulis (Ef 6,18). Tas ir mūsu ikdienas kontakts ar Dievu. Tam jānotiek viegli un nepiespiesti, sagādājot iekšēju prieku.

Avots: Slavējiet Kungu. Lūgšanu un dziesmu grāmata katoļiem. Rīgas Metropolijas kūrija, 2001