Šodienas datums: 18.11.2017  |  Vārda dienas: Doloresa, Aleksandrs

Krustaceļš

Kardināla Jāņa Pujata krustaceļa meditācijas Aglonā 2009. gada 14. augustā

 
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Sākam krustaceļu, kurā godinām mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, ko viņš uzņēmās paciest, lai dzēstu mūsu grēkus.

Lūgsim Dievu! Mēs pateicamies Tev, debesu Tēvs, ka Tu mūs uzturi ticībā. Mēs lūdzam Tevi, esi mums klāt ar savu žēlastību, ka Kristus ciešanu noslēpumu mēs dievbijīgā noskaņā apdomātu - ar pateicību par Tavu lielo dāvanu mūsu pestīšanai, kas mums dota caur Jēzu Kristu, kurš ar savu krustu ir atvēris mums debesu vārtus.

Dievs Kungs, esi mums klāt, lai šis lūgšanu laiks mūs garīgi stiprina, lai sekojot Jēzum krustaceļā, mēs mācamies arī katrs savu dzīves ceļu staigāt ticībā, mīlestībā un paļāvībā uz Tevi, Dievs, kas esi mūsu ceļa mērķis, mūsu patvērums un spēcinājums visās grūtībās. To lūdzam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.
 


I meditācija
Kungs Jēzus notiesāts uz nāvi

Kungs Jēzus stāvēja cilvēku tiesas priekšā. Viņš bija Dievs, kas, kādreiz no Sinaja kalna, zemei trīcot un bazūnēm skanot, pērkona balsī uzrunāja Izraēļa tautu, dodot tai desmit baušļus. Tie sākas ar vārdiem: "Es esmu Kungs, tavs Dievs".

Milzīgajam ļaužu baram, kas bija atbrīvojies no 400 gadu ilgās verdzības Ēģiptē, radās bijība pret Dievu un viņa likumiem. Tie bija garīgas formācijas sākumi Izraēļa tautai, lai to sagatavotu Pestītāja atnākšanai. Būtībā veidojās teokratiska iekārta, kas pastāvēja līdz Ķēniņa Saula laikiem.

Pagāja ap 1200 gadu, kopš Dievs bija atbrīvojis tautu no Ēģiptes verdzības. Un lūk, pie šīs tautas Dievs ieradās, jau kā Pestītājs, t.i., Jēzus Kristus personā.

Viņš runāja ļaudīm ļoti cilvēciskā valodā, sludinot grēku piedošanu, dziedinot slimos, pavairojot maizi izsalkušajiem, padzenot ļaunos garus un mācot ļaudīm, ka ir svarīgi "meklēt vispirms Dieva valstību un viņa taisnību" (Mt 6,33). Viņa trīs gadu ilgais evaņģelizācijas darbs deva sākumu pasaules lielākajai reliģijai - kristietībai. Nepazīdami Pestītāju, jūdu reliģijas oficiālie pārstāvji panāca Viņa notiesāšanu uz nāvi. Tas bija šausmīgs pārpratums, gadsimtiem ilgi gaidīto Pestītāju tauta noraidīja, kliedzot: "Sit Viņu krustā!"

Lūgsimies! Kungs Dievs, debesu Tēvs, Tevi lūdzam, stiprini ļaužu ticību Kristum kā vienīgajam un dari, lai neviens kristietis nebūtu starp tiem, kas dažādu aizspriedumu dēļ izkropļo vai noraida Kristus Evaņģēliju.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


II meditācija
Kungs Jēzus ņem plecos Golgātas krustu

Dievs pieņēma cilvēka miesu, lai varētu savu dzīvību atdot par ļaužu pestīšanu. Kristus ir pelnījis, lai mēs mīlētu Viņu.

Pirmais no desmit baušļiem, ko Dievs deva tautai ir šis: "Tev nebūs citus Dievus turēt Man līdzās." (Izc 20,3) Tā ir taisnīga prasība, jo Dievs ir viens vienīgs, pārējie ir elki.

Kalpošanu elkiem Svētie Raksti sauc par negantību (sal. Izc 12,3-31). Kādiem elkiem kalpo mūsdienās? Vieniem tā ir nauda; citiem - dažādas miesīgas baudas, un tāds dzīves veids, kurā Dievam nav vietas vai ir tikai niecīga. Tas ir kalpojums, kas veltīts baudas, alkatības un ļaunuma dievekļiem. Ir sacīts: "Tev nebūs pielūgt svešu dievu, jo Kungs Dievs ir dedzīgs savu tiesību aizstāvis." (Izc 34,14)

Dievs aiz mīlestības sargā savus ļaudis, lai viņus kāds neievilina slazdos. Tā ir dedzība ar kādu Tēvs sargā savus bērnus, viņu dēļ ejot pat krustaceļu uz Golgātu, lai viņi kļūtu par dalībniekiem Dieva mīlestībā, labestībā un debesu mantojumā. Tādēļ uz savas sirds altāra, lai katrs ticīgais sagatavo goda vietu tikai Trīsvienīgajam Dievam, bet lai iztīra savu māju no okultisma, burvestībām un no ikvienas lietas, kas saistās ar ļauno garu, kurš izmanto cilvēku vājības, lai viņus pazudinātu.

Lūgsimies! Dievs, debesu Tēvs, Tevi lūdzam, dari, lai mēs savā ticībā kopā ar Apustuli Pāvilu negribētu neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu krustā sistu.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


III meditācija
Kungs Jēzus pakrīt zem krusta smaguma

"Mūsu pārkāpumu dēļ Viņš ir ievainots un mūsu grēku dēļ ir satriekts" saka pravietis Isajs (53,5). Bet vai mēs paši esam satriekti par savu dzīves veidu?! Evaņģēlijā lasām, ka dažas dienas pirms savas nāves Jēzus, tuvodamies Jeruzalemei, apraudāja tās likteni teikdams: "Kaut jel tu šai dienā zinātu, kas vajadzīgs, lai tev būtu miers." (Lk 19,42) Bet vai mēs zinām patieso sirdsmiera avotu? Vai arī: kādēļ miers tiek zaudēts?

Ķempenes Toms raksta: "Līdzko cilvēks neapvaldīti kaut ko iekāro, tūlīt kļūst nemierīgs." Tāpēc "lepnajiem un mantkārīgajiem nekad nav miera". "Cilvēks, kurš viegli ļaujas kārdinājumam, kļūst drūms, kad viņam jāatsakās no patīkamām lietām", jo "miera nav tam, kas to meklē ārējās lietās"(1,VI).

Praksē pārbaudīta kristīgā doma saka, ka sirdsmieru atrod tas, kam ir liela mīlestība uz Dievu un cilvēkiem. Trīs nosacījumi sirdsmieram:
a) ja no visas sirds lūgsi, lai Dieva griba piepildās tevī;
b) ja spēsi vispirms palīdzēt citam un tikai pēc tam pats sev;
c) ja spēsi izvēlēties sev mazāko daļu un pēdējo vietu, tad tava sirds bauda mieru un atpūtu Kristū (3,XXIII).

Kā redzat, sirdsmiers ir dārga pērle, bet ir vērts to iegūt. Tuvākmīlestības darbiem pats Kristus ir pateicis atslēgas vārdus: "Ko esat darījuši vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, to esat Man darījuši." (Mt 25,40)

Lūgsimies! Kungs Jēzu Kristu, kas esi sacījis saviem mācekļiem: "Es jums atstāju mieru, Es jums dodu savu mieru" - raugies lūdzam nevis uz mūsu grēkiem, bet uz savas Baznīcas ticību un stiprini visā kristīgo saimē savu mieru un vienību.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


IV meditācija
Kungs Jēzus krusta ceļā satiek savu svēto Māti

Uz Dievmāti šeit var attiecināt pravieša Jeremija vārdus no "Raudu dziesmām": "Ak, jūs visi, kas ejat garām, skatieties un redzat, vai ir vēl kur tādas sāpes, kā manējās..." (1,12) Dievmāte bija ceļā uz Golgātu, nesot sirdī sava dievišķā Dēla ievainojumus. Iespējams, ka Jēzus, saudzēdams Māti, nebija iepriekš atklājis viņai savas nāves apstākļus, bet tāpat kā Apustuļiem tikai vispārīgos vārdos pateicis, ka Viņš "tiks nodots cilvēku rokās un tie Viņu nokaus un trešajā dienā Viņš celsies augšām" (Mt 17, 22-23). Viņš nebija brīdinājis Dievmāti arī tad, kad 12 gadu vecumā Viņš uz 3 dienām palika Jeruzalemē, diskutējot ar Rakstu zinātājiem. Pazaudēt savu brīnumaino Bērnu un pilnīgā neziņā to meklēt, tas viņai bija šausmīgi. Bet tā bija tikai prelūdija Golgātai, kur, kā teikts, "Viņu nokaus un trešajā dienā Viņš celsies augšām". Drāma, kas risinājās Golgātā, visiem Kristus mācekļiem pilnīgi aizēnoja vārdus, ko Jēzus bija teicis par augšāmcelšanos. Dievmāte tur šausmīgā veidā pazaudēja savu Vienīgo... Asiņainā realitāte bija tik nomācoša, ka mācekļi zaudēja ticību Kristum kā Pestītājam. Bet Dievmātes sirds Jēzus nāvi pārdzīvoja vēl asāk... Un droši vien arī ļaunais gars uzmācās, lai sētu šaubas: "Vai tiešām ticat, ka pēc visa tā Viņš vēl spētu augšāmcelties?"

Jā, Dievs savus izvēlētos pārbauda kā kausējamā krāsnī. Tika pārbaudīti gan Ādams, gan Ābrahams, gan Ījabs un ikviens cilvēks pēc Dieva apredzības mēra, jo debesu Karaļvalsts ir pārāk vērtīga... gatavošanās tai ir nopietna. Cik daudziem Dieva vārds aiziet gar ausīm, bet ciešanas piespiež cilvēkus ieskatīties dziļāk, meklējot jēgu savai dzīvei.

Lūgsimies! Kungs Dievs, kas Jēzus Kristus Mātei devi spēku sekot savam Dēlam krustaceļā, stiprini arī mūs, kas nesam ikdienas krustu un ticībā uz Pestītāju ejam Viņa pēdās.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


V meditācija
Kirēnes Sīmanis palīdz Jēzum nest krustu

Šī Evaņģēlijā minētā epizode ieguvusi skaistu simbolisku nozīmi, jo visi ticīgie jūtamies līdzdalīgi šajā krusta nešanā. Sīmanis (vismaz sākumā) nesaskatīja tanī jēgu, jo viņu piespieda palīdzēt.

Tas cilvēkam ir neciešami, ja viņš sastopoties ar grūtībām, neveiksmēm un ciešanām, neredz tām jēgu, bet spiests tās pieņemt un ciest. Kā Kristus risina šo vispārcilvēcisko problēmu? Viņš ir teicis: "Ko jūs esat darījuši vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši." Tie ir atslēgas vārdi sadzīves problēmām. Tie rāda cik ļoti mēs esam saistīti savā starpā un cik liels ir atbildības mērs par savstarpējām attiecībām.

Apustulis Pāvils runā par kristīgo sabiedrību, kā par Kristus Miesu (garīgā nozīmē). Ideāli būtu, ja katrs no mums nestu savu krustu Jēzus gara iedvesmots. Praktiski tas nozīmē ikdienas ticībā un mīlestībā salikt savas grūtības un neveiksmes Dieva rokās. Kā Jēzus panesa mūsu ciešanas par mūsu pestīšanu, tai nodomā pievienojam Viņam arī savējās. Pateicoties šai vienotībai ar Jēzu, tiek svētītas visas mūsu grūtības un ciešanas. Tās vairs nav bezjēdzīgas un mokošas, jo apustulis Pāvils saka: "Ja mēs ar Jēzu kopā ciešam, mēs kopā ar Viņu būsim arī godībā." (Rom 7,17)

Tātad krīzes grūtības nevienu nedrīkst iedzīt izmisumā, naidā vai pašnāvībā, bet šis laiks ir jāizmanto sevis paša (un kopumā arī Baznīcas un visas sabiedrības) šķīstīšanai un garīgai atjaunošanai.

Lūgsimies! Kungs Dievs, māci mums izdzīvot šos smagos gadus ticībā un paļāvībā Tavai Apredzībai, bet sadzīvē ar cilvēkiem (tuvākmīlestībā) izpalīdzot cits citam grūtā brīdī.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


VI meditācija
Kāda sieviete (Veronika) pasniedz Jēzum sviedru lakatu

No ērkšķu kroņa dzeloņiem tecēja asinis pār seju, grauza acīs, traucēja redzēt. Un pēkšņi kāda roka pasniedz tīru lakatu, lai noslaucītu seju. Kā lai pateicas par to? Tradīcija vēstī, ka uz lakata Kungs Jēzus atstāja skaidros sava Vaiga attēlu.

Kas ir tie, kas arī šodien sniedz Kungam līdzīgu pakalpojumu? Tie kas Kunga patiesību palīdz attīrīt no zaimiem un apmelojumiem, no mazticības un herēzijām. Tie, kas mājās, skolā vai baznīcā māca bērnus un palīdz cilvēkiem izaugt "pēc Dieva veida un līdzības".

Pilāta tiesā Jēzus teica: "Es esmu dzimis un nācis pasaulē, lai liecinātu par patiesību." (Jņ 18,37) Ja tu gribi atrast patiesību, tad Dievs lai kļust par Tavu augstāko mērķi. Svētīgi tie, kam pietiek drosmes atraisīties no visiem šķēršļiem, lai piederētu Dievam. Ko Tev līdzēs cilvēki, ja tevi būs pametis Dievs?! Apustulis Pāvils pēc savas atgriešanās saka, ka visu viņš uzskata par zaudējumu, salīdzinot ar Kristus Patiesību.

Liels un mazs, bagāts vai nabags - ikviens pie Dieva atrod savai dvēselei mieru. Lai tavās acīs liels un patiess, cieņas un apbrīnas vērts ir vienīgi tas, kas ir mūžīgs. Un pirmkārt tas ir Dievs un tavas nemirstīgās dvēseles liktenis.

Lūgsimies! Kungs Dievs, kas vēlies atpestīt visus cilvēkus, atver viņu sirdis Evaņģēlija patiesībām, lai pazīstot Tevi - savu Radītāju, viņi ar prieku ietu Tevis nosprausto ceļu uz mūžīgo dzīvi.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


VII meditācija
Kungs Jēzus otro reizi pakrīt zem krusta smaguma

Apustulis Pavils raksta: "Apdomājiet par Jēzu, kurš pārcieta no grēciniekiem tik lielu vajāšanu lai nepagurtu." (Ebr 12,3)

Grūtību laikā svarīgi ir tas, kāda ir mūsu attieksme pret fiziskām vai garīgām ciešanām. Kad ir labs noskaņojums un liels mērķis, tad nekas neliekas par grūtu, vai ne? Kristum ciešanās bija cēls mērķis t.i. cilvēku atpestīšana no ļaunā gara jūga un viņu sagatavošana Dieva valstībai. Kristus to visu uzņēmās brīvprātīgi un savu noskaņojumu ir izteicis ar vārdiem: "Kad būšu pacelts pie krusta, visus pievilkšu pie sevis"(Jņ 12,32). Viņu skumdināja to cilvēku rīcība, kuri turpina iet savu ceļu uz pazušanu.

Ja mēs Dieva mīlestības un mūžīgās dzīves dēļ esam labprātīgi apņēmušies sekot Kristum, tad būtu nenormāli, ja sastopoties ar grūtībām, mēs "nokārtu degunu". Apustulis Pāvils saka: "Šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību." (Rom 8,18) Pie Dieva taču ir visu problēmu atrisinājums. Tas ir lielais pievilcības spēks, kura dēļ cilvēki turas pie ticības līdz pēdējam. Lūk, ko saka pravietis Habakuks krīzes gados: "Ja arī vīģēs koks neziedēs un vīnakokam nebūs ogu, un arī tīrumi nedod nekādu ražu; ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un arī kūtīs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un priecāties par savu Glābēju, savu Dievu. Jo Dievs Kungs ir mans spēks... un pāri augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani." (3, 17-19) Tā, lūk, ticībā un paļāvībā uz Dievu dzīvo ticīgie.

Lūgsimies! Kungs Dievs, kas esi teicis: "Nāciet pie Manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti," dāvā saviem ļaudīm stipru gribu un priecīgu prātu, lai debesu valstības dēļ, viņi pārvarētu visas grūtības.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


VIII meditācija
Kungs Jēzus mierina raudošās sievietes

"Raudiet par sevi un saviem bērniem," saka Jēzus (Lk 23,28). Šie vārdi ir vairāk nekā aktuāli arī mūsdienās. Kas tad notiek ar mūsu paaudzi? Vienaldzības dēļ pret Dievu daudzi ir kā izolācijā. Viņi norobežojas no reliģiskām idejām un nedomā par mūžību, bet ir aizrāvušies ar laicīgām lietām pēc principa "iegūt iespējami lielāku baudu tepat virs zemes". Tas riskanti.

Saka, ka bada mocīti cilvēki miegā mēdz sapņot, ka ēd garšīgu ēdienu. Kad viņi atmostas, viņi jūtas ļoti vīlušies, kaut arī objektīvi ņemot, nekas nav zaudēts - tikai sapnis beidzies.

Taču, ja runājam par vienaldzību ticībā un atmošanos pēcnāves dzīvē, risks ir milzīgs, jo elle ir mūžīga tāpat kā debesis.

Šaubīgais ticībā vēl lolo cerību, ka varbūt nav ne debesu ne elles; taču šī varbūtība uz spēles liek tavu nemirstību un risks šaubīgajiem un neticīgajiem paliek kā Demokla zobens.

Turpretī labas gribas ticīgie dzīvo bez riska, jo Kristus ir apsolījis: "Kas tic Man, tam ir mūžīgā dzīve." (Jņ 6,17) Ticīgajiem Kristus saka, nevis "raudiet par sevi", bet gan "priecājieties un līksmojiet, jo jūsu alga debesīs ir liela" (Mt 5,12).

Lūgsimies! Kungs Jēzu, piedod mums mūsu vainas, pasargā mūs no elles uguns un aizved visas dvēseles uz debesīm, it sevišķi tās, kurām visvairāk ir vajadzīga Tava žēlsirdība.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


IX meditācija
Kungs Jēzus trešo reizi pakrīt zem krusta smaguma

Dievs uzskatīja, ka cilvēku glābšana no elles ir tā vērts, lai pieņēmis cilvēka miesu, Dievs atdotu dzīvību par cilvēkiem. Krusta ceļā ar katru soli Viņš tuvojās tam brīdim, kad sevi upurēs... Bet arī no cilvēkiem Viņš prasa radikālu rīcību savas pestīšanas labā: "Kas savu krustu nepieņem un Man neseko, tas Manis nav vērts", Viņš saka. "Bet kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas atradīs to (Mt 10,38)". Tas attiecas uz jebkuru upuri, kas nests Jēzus dēļ. Piemēram, ja Jēzus dēļ tu materiāli palīdzi citiem kritiskā brīdī, kad arī tev pašam nebūs ne maizes, ne apģērba.

Būtībā nav tik svarīgi, kā mēs pelnām savu maizi, zemi rokot, vai zvaigznes pētot. Bet svarīgi ir ar ko tas viss beigsies, kad būsim mūžībā. Tātad būsim atvērti gan Dieva žēlastībai, gan cilvēku vajadzībām.

Pie Jērikas ceļa malā sēdēja kāds akls ubags. Viņš neredzēja ka garām iet Jēzus ar ļaužu pulku, taču dzirdēja ko viņi runā. Aklais saprata, ka tā ir viņa varbūt beidzamā izdevība. Neskatoties uz to ka daži gribēja viņu apklusināt un nomierināt, aklais vēl skaļāk sauca, lai apžēlojas par viņu. Un panāca savu - tika dziedināts (sal. Lk 18, 35-43).

Kristus mūsu zemē jau 800 gadu vāc kopā savus ticīgos, taču arī pārējiem jāmeklē iespēja tikties ar Jēzu, kaut arī ir tādi, kas traucē viņiem to darīt. Diemžēl daudzi atstāj šo pasauli tā arī neuzņēmuši kontaktu ar Jēzu...

Lūgsimies! Mēs pateicamies Tev, Kungs Jēzu, ka ar savām debesu dāvanām Tu mūs stiprini ceļā uz pestīšanu, un lūdzam Tevi, palīdzi visiem izmantot tās žēlastības, kādas Tu ticīgajiem dod caur savu Baznīcu.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


X meditācija
Kungam Jēzum novelk drēbes

"Ļaundaru bars mani ir aplencis... Tie sadala savā starpā manas drēbes un par manu apģērbu tie met kauliņus," saka pravietojums (Ps 21, 17-19).

Ja cilvēks ir nokļuvis ļaundaru rokās, kuri gatavi atņemt viņa īpašumu vai pat dzīvību, tad tas parasti izraisa ne tikai aizsardzības reakciju, bet arī provocē uz dusmām vai pat naidu.

Ļaundari var nolaupīt laicīgo mantu, bet neļausim sev nolaupīt Dieva žēlastību un tikumu. Vecās Derības Ījabs zaudēja ļoti daudz mantas, bet nezaudēja ne ticību, ne paļāvību uz Dievu. Un Dievs viņam atlīdzināja ar uzviju.

"Kur tava manta, tur tava sirds", saka Kristus (Mt 6,21). Stiprs ir tas kurš vislielāko vērtību saskata Dievā. Tāds cilvēks neļauj sevi ievilkt naidā vai citā netikumā.

Kristus ar savu piemēru rāda kā rīkoties. Viņš saka: "Dariet labu tiem, kas jūs ienīst un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, lai jūs būtu tā Tēva bērni, kas liek savai saulei spīdēt pār labiem un ļauniem un lietum līt pār taisniem un netaisnīgiem." (Mt 5,45) Tas ir ļoti radikāls risinājums, kas prasa no cilvēkiem labi izkoptu tikumisko dzīvi. Tas ir skatījums no mūžības viedokļa, kas katram dod laiku laboties un ļaujot, lai katra likteni Dievs izlemj pēc taisnības.

Lūgsimies! Kungs Jēzu, kas esi mācījis mūs mīlēt visus cilvēkus, palīdzi mums debesu valstības dēļ, lai mēs bez dusmām un naida spētu panest citu cilvēku vājības.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


XI meditācija
Kungs Jēzus tiek piesists krustā

Domājot par šo traģisko brīdi, Kristus jau iepriekš bija teicis: "Mana dvēsele ir satraukta, ko lai es saku? Tēvs paglāb mani no šīs stundas? Bet tāpēc jau esmu nācis šai stundā." (Jņ 12,27) Šī doma par krusta nāvi viņam bija kā skabarga sirdī. Arī viņa Māte ar nemieru bija gaidījusi šo mirkli. Cik asaru viņa klusām izlēja, raugoties, kā viņas Bērns pamazām auga, kļuva jauneklis un vīrs, kuram pravieši paredzēja mocekļa nāvi.

Uz Golgātas līdz ar pirmajiem āmura klaudzieniem Viņa varbūt ar abām rokām krampjaini ieķērās zemē, lai kaut kā savaldītos - tā to redzam Mela Gibsona filmā "Kristus ciešanas".

Tas nav adatas dūriens ārsta kabinetā, bet gan paresnas dzelzs naglas bendes rokā. Tās iedzītas kokā turas stingri. Pienaglotie locekļi nav pakustināmi. Kāda šausmīgi neērta gulta nomiršanai! No galvas līdz kāju pēdām viss vienās rētās. Trīs stundas velkas agonija, līdz atskan pēdējais vārds: "Tēvs, tavās rokās es atdodu savu garu".

Ar šādu labprātīgu upuri Dievs atver cilvēkiem debesu vārtus... Tikai debesīs aptversim šo noslēpumu un Dieva valstības vērtību.

Lūgsimies! Dievs, debesu Tēvs, liec cilvēkiem ar prātu un sirdi aizdomāties, ka viņu nemirstīgā dvēsele un mūžīgā dzīve ir patiesi kaut kas neizmērojami svarīgs, ja jau Pestītājs ļaužu glābšanai nesa tādu upuri.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


XII meditācija
Kungs Jēzus mirst pie krusta

Cilvēku atpestīšanas notikums uz Golgātas ir tikpat svarīgs kā piemēram cilvēku radīšana uz mūsu planētas. Ar šo notikumu saistās, trīs krusti, kā tos pats Dievs izkārtoja jau ceļā uz Golgātu.

Krusta ceļa priekšgalā pa Jeruzālemes ielām gāja pats Dievs ar krustu plecos, ar ērkšķu kroni galvā, sasists. Viņam sekoja divi notiesātie - katrs ar savu krustu un tauta kopumā kas atgādina visas cilvēces ceļu pretī mūžībai.

Rezultātu redzam Golgātā:
1) Jēzus atdod savu dzīvību, lai ļaudīm atvērtu Debesu valstību, un lai iekustinātu ļaužu sirdis, ka tās ticētu un iemīlētu Dievu.
2) Viens no grēciniekiem, kas piesists krustā blakus Jēzum, atzīstas savos grēkos, izlūdzas piedošanu no Kristus un saņem apsolījumu: "Šodien tu ar mani būsi paradīzē". Otrs grēcinieks blakus Jēzum pie krusta nomirst, zaimojot Dievu.

Notikums uz Golgātas atspoguļo ļaužu nostāju visos laikos, proti: vieni par, citi pret Dievu. Šo traģisko šķirtni Dievs ir eksponējis tieši Golgātā, lai cilvēki, apdomājot Kristus nesto upuri mūsu labā, spētu savā dzīvē izšķirties, kuru ceļu iet.

Lūgsimies! Mūžīgais debesu Tēvs, mēs upurējam Tev Tava mīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, dvēseli un dievišķību kā gandarījumu par mūsu un visas cilvēces grēkiem. Viņa sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


XIII meditācija
Kunga Jēzus Miesa tiek noņemta no krusta

Jēzus ir teicis: "Jūsu sirdis lai neizbīstas. Ticiet Dievam un ticiet man. Mana Tēva mājās ir daudz mājokļu... Kad es būšu aizgājis un jums sataisījis vietu, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs." (Jņ 14,1-3)

Tas ir brīnišķīgs apsolījums: Debess Tēva mājās daudz mājokļu gaida uz ticīgajiem. Līdz ar Kristus nāvi arī debesu valstība atvērta un vieta sataisīta.

Apustulis Pāvils ar lielu atklātību raksta par sevi: "Mirt (man ir) ieguvums... Es ilgojos atraisīties un būt kopā ar Kristu." (Fil 1,21-23) Svarīgākais moments katra ticīgā dzīvē ir satikšanās ar Radītāju debesīs.

Ar psalma vārdiem izsakām savas ilgas pēc Dieva: "Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc tevis slāpst mana dvēsele... un miesa, kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens (Ps 63,2)... Tava žēlastība ir labāka par dzīvību (Ps 63,4)."

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


XIV meditācija
Kunga Jēzus Miesa tiek guldīta kapā

Dzīvs būdams, Kungs Jēzus ne tikai dziedināja slimniekus, bet arī mirušus piecēla. Viņš teica: "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība, kas man tic, tas dzīvos, kaut arī būtu miris." (Jņ 11,25)

"Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj, bet dvēseli nevar nokaut, bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var pazudināt ellē." (Mt 10,28)

Nemirstīgās dvēseles esamība ir mierinoša patiesība visiem, kas pavada savus aizgājējus... Viņi visi ir dzīvi, tikai jau citā pasaulē. Šķīrušies no mums tikai uz laiku. Kontakts ar viņiem paliek lūgšanā. Cik labi, ka tā mēs varam viņiem palīdzēt!

Lūgsimies! Visvarenais mūžīgais Dievs, esi labvēlīgs saviem ļaudīm, kas ticībā ir pabeiguši šīs dzīves gaitas, un pievieno viņus savai svētlaimīgo saimei debesīs. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...


Noslēguma lūgšana

Atcerēsimies Pestītāja vārdus, kā Viņš mācīja lūgties: "(..) Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem." Tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem piedot, lai to pašu varētu saņemt no Dieva. Piedošana attiecas uz visiem cilvēkiem, ar kuriem mums ir bijusi saskare un ja bija radies kāds konflikts.

Vispirms tie jau ir mūsu pašu ģimenes cilvēki gan dzīvie, gan arī jau mirušie.

Tātad mēs katrs savā sirdī sakām:
a) Es piedodu saviem vecākiem, par to ka man pietrūka viņu atbalsta svarīgos dzīves brīžos, ka viņi bija pārāk aizņemti savā darbā, nestāstija man neko par Dievu un nepateica ka grēks ir bīstams. Es piedodu viņiem, ka viņi, droši vien paši to neapzinoties atstāja mani nesagatavotu kristīgai dzīvei. Es lūdzu Dievu par viņiem un piedodu tiem visu.
b) Ja esat laulātie draugi, tad savā sirdi sakiet: Es piedodu otrai pusei mīlestības, sapratnes un laulātā uzticības trūkumu. Es piedodu neuzticību, vājības, rīcību un vārdus, kas jauca ģimenes mieru. Kristus ir nožēlotājam piedevis, es arī piedodu un noslēdzu mieru, tava, Kungs Jēzu, vārda dēļ.
c) Ja esat vecāki, jūs sakāt: Kungs Jēzu, es piedodu saviem bērniem cieņas, paklausības trūkumu un diemžēl arī vienaldzību ticībā. Tāpēc es lūdzu, Kungs, lai Tu viņus svētītu, uzturētu ticībā un izglābtu mūžīgai dzīvei.
d) Bet ārpus ģimenes loka vēl ir daudz cilvēku ar kuriem ir bieža saskare. Konflikts ar tiem var stipri traucēt ikdienas dzīvē. Tie ir kaimiņi, darba kolēģi, darba devēji, pasniedzēji skolās, vai arī garīdznieki draudzēs, vai speciālisti dažādās nozarēs, kas apkalpo cilvēkus. Viņiem mēs piedodam, vispirms iekšēji - no sirds. Tāpēc lūgšanā mēs sakām: Kungs Dievs, šeit mēs esam visi grēcīgi un nepilnīgi, taču Tavā valstībā visi cits citu mīlēs un visi būs brīvi no nepilnību sārņiem. Tāpēc jau tagad Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes. Mēs piedodam viņiem un arī paši lūdzam piedošanu no visiem, kuru priekšā esam vainīgi. To lūdzam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Āmen.