Šodienas datums: 23.08.2017  |  Vārda dienas: Valgudis, Ralfs, Vitālijs

Krustaceļš

Kardināla Jāņa Pujata krustaceļa meditācijas Aglonā 2010. gada 14. augustā

Sākam Tautas krustaceļu, pārdomājot, cik daudz Dievs ir darījis mūsu labā, lai mēs sasniegtu savu dzīves mērķi debesīs.

Par galveno tēmu šoreiz ņemsim Kristus vārdus „Svētīgi žēlsirdīgie, jo Dievs viņiem būs žēlsirdīgs” (Mt 5,7).

Šogad 27. augustā paiet 100 gadi kopš Kalkutas Terēzes dzimšanas. Ņemot vērā viņas popularitāti un dzīves svētumu, šajā krustaceļa izmantošu viņas atziņas garīgajā dzīvē.

1950. gadā viņa Indijā izveidoja „Žēlsirdības misionāru ordeni”, kas darbojas starp nabadzīgajiem pilsētas graustos un ir kļuvis par plašu daudznacionālu organizāciju visā pasaulē.

1979. gadā Māte Terēze par savu darbu saņēma Nobela miera prēmiju, bet pāvests 2003. gadā viņu oficiāli atzina par svētīgu.

Lūgsim Dievu!
Mēs pateicamies Tev, debesu Tēvs, ka tu mūs uzturi ticībā un paļāvībā uz Tevi. Mēs tevi lūdzam, esi mums klāt ar savu žēlastību, ka Kristus ciešanu noslēpumu mēs Dievbijīgā noskaņā apdomātu, pateikdamies par Tavu lielo atpestīšanas žēlastību, kas mums tiek dota caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
Āmen.
 


I meditācija
Kungs Jēzus notiesāts uz nāvi

Jēzus tika notiesāts, jo runāja un rīkojās citādi nekā toreizējie garīgās un laicīgās varas pārstāvji. Ar Svēto Rakstu vārdiem Jēzus kā Dievs saka: „Cik augstākas ir debesis par zemi, tik augstāki ir mani ceļi pār jūsu ceļiem un manas domas pār jūsu domām.” (Is 55,9)

Cilvēki domā zemiskas un grēcīgas domas, bet Dievs rīkojās, lai viņus šķīstītu un darītu par savas valstības bērniem. Tas ir Dieva mīlestības cienīgs upuris, ko Jēzus nesa par grēkā grimušo cilvēci: cilvēku un visa kosmosa Radītājs uzņēmās paciest krusta nāvi no nepateicīgajiem bērniem, lai sakustinātu viņu sirdis... Un pēc tam atstāja viņiem brīvu izvēli: paklausīt savam Radītājam vai nē, jo īsta abpusēja mīlestība var būt tikai brīvi izvēlēta...

„Dievs ir mīlestība,” saka Svētie Raksti (Jņ 4,16), un šo tīro mīlestību nevar noraidīt bez negatīvām sekām.

Lūgsim Dievu!
Kungs Dievs, Tu esi mūs radījis sev un nemierīgas ir mūsu sirdis, kamēr neatdusēsies Tevī, tādēļ iededz mūsu sirdīs īstu mīlestību uz Tevi, lai mūsu domas un centieni pastāvīgi tiektos uz Tevi kā bezgalīgo pilnības un svētuma avotu.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


II meditācija
Kungs Jēzus ņem plecos Golgātas krustu

„Ja kāds grib man sekot lai .. ņem savu krustu un seko man,” saka Kristus (Mt 16,24). Dažam labam šis dzīves krusts prasa lielu pašaizliedzību.

Pirms II Pasaules kara kāda albāņu meitene no toreizējās Maķedonijas aizbrauca misijā uz Indiju un iestājās klosterī, pieņemot vārdu Terēze. Pabeigusi attiecīgas studijas, viņa strādāja par skolotāju Derjelingas kalnu kūrortā, audzinot bagāto ģimeņu bērnus. Tātad sabiedrībā labi situēts stāvoklis.

Bet tad viņas dzīvē seko radikāls pagrieziens, ko viņa pati izskaidro tikai ar skaidru Dieva aicinājumu. Proti: viņa turpmākā dzīvē vēlās kalpot pašiem nabadzīgākajiem. Ar priekšniecības atļauju viņa dodas uz Kalkutas graustu rajoniem.

Ko nozīmē Kalkutas grausti? Kāds indiešu rakstnieks Desmonds Doigs, rakstot par šiem graustiem, lieto vārdus „cilvēku purvs, govju un klejojošu suņu mudžeklis”. Tie ir grausti bez ūdensvada, bez elektrības, bez sanitārām iekārtām, kur bezpajumtnieki starp atkritumu kaudzēm dzīvo un mirst.
No kūrorta pilsētas Himalaju pakājē, no elitāras skolas, kur Terēze bija direktore, viņa ieradās Kalkutas graustos, lai kalpotu vismazākajiem brāļiem.

Pēc daudziem gadiem viņai tika jautāts: „Vai tomēr tu nešaubījies?” Un viņa atbildēja: „Kad reiz Dievs ir sirdij pieskāries, tad tas ir uz visu mūžu. Tas ir Dieva darbs (ar nabagajiem) nevis manējais. Esmu tikai viņa rīcībā.”

Lūgsim Dievu!
Kungs Dievs, pieskaries arī mūsu sirdīm ar savu žēlastības gaismu, lai mēs katrs spētu savu kristīgās dzīvēs aicinājumu pazīt, iemīlēt un to piepildīt.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


III meditācija
Kungs Jēzus pakrīt zem krusta smaguma

„Viņš ir mūsu pārkāpumu ievainots un mūsu grēku dēļ satriekts,” saka pravietis Isajs (53,3).
Vēl pirms Jēzum uzlika krustu, viņš tika sists un šaustīts līdz spēku izsīkumam.
Bet ir daudz cilvēku, kuri sabrūk, kad paliek bez darba, iekrīt parādos un nabadzībā. Pasaules lielpilsētās liela daļa cilvēku dzīvo graustos, nabadzības un slimību nospiesti. Parasti viņu vidū apmetas arī Kalkutas Terēzes māsas. Cilvēki domā, ka māsu mērķis ir tikai palīdzēt šiem nabagajiem. Bet, lūk, ko saka pati Māte Terēze: „Mūsu īstais aicinājums ir nevis rūpēties par spitālīgajiem un mirstošajiem, bet gan paklausīt Jēzum. Tātad darbs ar nabagiem nav mērķis, bet līdzeklis,” viņa saka. „Es redzu Kristu katrā (nabaga) cilvēkā, jo Pestītājs ir teicisː „Es biju izsalcis, izslāpis, kails un slims, un jūs nācāt pie Manis apraudzīt un man palīdzēt.” (Sal. Mt 25,35-36) Tāpēc kalpojums nabagiem līdzinās dievkalpojumam. Tie viens otru papildina. Un ir svarīgi, cik daudz mīlestības, cik daudz atklātības un ticības mēs savā darbā ieliekam,” saka Terēze.

Šais vārdos atklājas, cik dziļš un tīrs ir kristīgās tuvākmīlestības iemesls un motīvs. Citādi nebūtu nemaz iespējams tik varonīgs dzīves veids, kāds atklājas Dieva svētajos.

Lūgsim Dievu!
Kungs Dievs, uzturi tautā skaidru ticību un mīlestību uz Tevi kā dzīves galamērķi, lai nekādas grūtības nespētu ticīgos salauzt vai novirzīt no pestīšanas ceļa.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...

 


IV meditācija
Kungs Jēzus krustaceļā satiekas ar savu Vissvētāko Māti


Dievmāte, kas bija visciešāk saistīta ar Jēzu, nevarēja nebūt Viņa krustaceļā. Svētajos Rakstos lasām par Viņas klātbūtni Golgātā, kur viņai nācās līdzi dzīvot Jēzus nāvei pie krusta. Tas Viņai bija satriecoši.

Kalkutas Terēzei tika jautāts: „Māte, vai Jums ir pārliecība ka visu vada Dievs?” Viņa atbildēja: „Dievs nevar kļūdīties.”

No visa, kas notiek, Viņš panāk labu. Bet Dievs var atļauties būt atkarīgs arī no cilvēkiem... Piemēram, krustaceļā bendes rīkojās ar Jēzu pēc sava prāta. Un Dievs to pieļāva cilvēku atpestīšanas dēļ. Arī no Dievmātes (sākot jau ar Pestītāja iemiesošanos) Dieva bērns bija atkarīgs un paklausīgs Viņai, tāpat kā katrs cits bērns savai mātei.

„Tas ir viskaistākais Dievā,” saka Māte Terēze „tas, ka Viņš ir visspēcīgs un tomēr nevienam neuzmācas.”

Tā ir smalka lieta: saskaņot savas cilvēciskās vēlmes ar Visvarenā Dieva brīvo gribu. No vienas puses, ir jāļauj Dievam pilnu rīcības brīvību. No otras puses, ir jāattīsta pašiem sava iniciatīva...
Māte Terēze uz to atbild apstiprinoši: „Ir jārīkojas tā, it kā viss būtu atkarīgs no paša spēkiem, bet pārējais jāatstāj Dieva ziņā.” - „Bet ja nedrošība paliek?” - „Tad ir laiks krist ceļos,” saka Terēze. Tas nozīmē lūgties tā, it kā viss būtu atkarīgs vienīgi no Dieva.

Lūgsim Dievu!
Kungs Dievs, mēs pateicamies tev par rīcības brīvību, ko Tu mums dāvā, taču vadi mūs ar savu iedvesmu, lai izšķirošos brīžos mēs arvien spētu rīkoties pēc Tava prāta.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


V meditācija
Kirēnas Sīmanis palīdz Jēzum nest krustu

 
Kristus ir sastopams visas pasaules cietējos, nabadzīgajos un apspiestajos, kas ar grūtībām iet savu dzīves krusta ceļu. Tie, kas šiem ļaudīm atvieglo dzīves nastu. Tie izdara pakalpojumu Jēzum kā Kirēnas Sīmanis, kas minēts Evaņģēlijā.

Mātei Terēzei Kalkutas graustos strādāt nebija viegli. Daudzi neticēja sekmēm. Kāds spitālīgo aprūpes vadītājs izteicies: „Tā sieviete ir jukusi!” Taču pēc kāda laika viņš no sirds varēja apliecināt: „Viņa nekļūdās - tas ir Dieva pirksts!”

Terēze jau no sākuma zināja, ka viens nav karotājs. Viņa, vēl būdama skolotāja, jau veda savus audzēkņus pie graustu iedzīvotājiem, lai viņi redzētu, cik nepieciešami ir par šiem beztiesīgajiem ļaudīm parūpēties. Viņas vārdi un piemērs nebija veltīgs.

Kad Terēze uzsāka savu misiju Kalkutā, tieši viņas skolnieces bija tās, kas pirmās pieteicās „Žēlsirdības misionāru ordenī”.

Jaunieši cenšas piepildīt savus ideālus un attīstīt savu talantu: vieni sportā, citi mākslā, vēl citi zinātnē, bet daudzi arī reliģijā. Sv. Augustīns bija viens no meklētājiem, kuram pieder spārnotais teiciens: „Nemierīga ir mūsu sirds, kamēr neatdusēsies Kungā.”

Saviem sekotājiem Kristus Evaņģēlija ideāli uzstāda arī augstākas prasības. Piemēram, mīlēt pārejos cilvēkus kā sevi pašu vai vispirms meklēt Dieva valstību un Viņa taisnību.
Tās ir virsotnes, kas vilina daudzus jo daudzus „kalnā kāpējus”.

Lūgsim Dievu!
Kungs Jēzu, kas esi sacījis: „Priecājieties un līksmojiet jo jūsu alga debesīs ir liela,” mēs Tevi lūdzam, iededz ticīgo sirdīs īstu mīlestību uz Tevi un tuvākiem, lai visi šai dzīvē justos kā ceļinieki, kas ar visu dedzību tiecas pēc Tevis, sava augstākā ideāla un beidzamā mērķa.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...

 


VI meditācija
Svētā Veronika padod Jēzum sviedrautu

Sena tradīcija vēstī, ka krustaceļā kāda sieviete ar sviedrautu noslaucījusi Jēzum vaigu, kas klāts asinīm, sviedriem un ceļa putekļiem, un uz lakata palicis Kristus vaiga attēls.

Acīmredzot ļaudis viņu tāpēc nosaukuši par Veroniku, jo latīņu valodā „vera icon” nozīmē 'patiess attēls'. Tā ir skaista epizode krustaceļā, jo liecina, ka tāds līdzcietīgs un drošs cilvēks arī garīgajā ziņā ir Kristus attēls.

Kalkutā ir slavens templis indiešu dievietei Kali. Tempļa aizmugurē Māte Terēze ierīkoja patversmi smagi slimajiem, lai viņiem vismaz nav jānomirst uz ielas, bet vietējie budisti apsūdzēja, ka viņa tos grib pievērst kristīgajai ticībai. Policijas komisārs atnāca, kad Māte Terēze aprūpēja kādu slimnieku, no kura vaļējām brūcēm līda ārā tārpi un kura miesas šausmīgi smirdēja. Apkārt salasījās agresīvu jauniešu grupa, un komisārs tiem teicis: „Ja jūs gribat, lai es Māti Terēzi izraidu no pilsētas, tad jums jāatved savas mātes un māsas, kas Terēzes vietā varētu kopt šādus slimniekus.” Un, norādot uz tuvējo templi, viņš piebildis:„Tur ir Kalī dievietes statuja, bet šeit dzīva „dieviete Kali”, kas aprūpē nabagus.” Ar to agresīvie ļaudis pieklusuši, jo dzīvs piemērs iedarbojās. Kristus saka: „Tā lai spīd jūsu gaisma cilvēku priekšā, ka tie redzēdami jūsu labos darbus slavētu jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mt 5,16)

Lūgsim Dievu!
Kungs Jēzu, kas ar apustuļa Jēkaba muti esi teicis: „Ticība, ja tai nav darbu, ir mirusi...” dari lai mēs izbaudām labo darbu prieku, jo, ticībā palīdzot līdzcilvēkam, mēs īstenībā kalpojam Tev, Kungs Jēzu.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


VII meditācija
Kungs Jēzus otro reizi pakrīt zem krusta smaguma

Kunga Jēzus miesa fiziski nevarēja izturēt slodzes smagumu. Dievs pats sev šeit brīnumu nedara, viņš ir nācis lai cilvēka miesa izietu savu ceļu līdz kapam. Tikai tad sekos augšāmcelšanās.

Diemžēl liela cilvēku daļa savā ceļā morāli sabrūk. Māte Terēze savā laikā rakstīja par stāvokli Indijā: „Zemē ir tik daudz bezdarbnieku, jauni vīrieši, kas nevar sev atrast darbu, kļūst par klaidoņiem un pēc tam viņiem vel grūtāk atrast darbu. (..) Viņi pierod pie slinkošanas, zagšanas un dzeršanas un viņu jaunā dzīve ir izpostīta..”

Te jāpiebilst, ka visai līdzīga aina arī Latvijā. Māte Terēze iesāka savu kalpošanu nabagiem viena, bet nepagāja ne trīs desmitgades un viņai jau bija sekotāji visos kontinentos, gan māsas, gan brāļi. Viņi ne tikai paši darbojās, bet sagādāja darbu arī citiem, iesaistot viņus „Žēlsirdības misionāru kustībā”. Jau pirmajos 30 gados Terēze ar saviem misionāriem izveidoja daudzus desmitus dažādu labdarības institūciju - skolas, pārvietojamās ambulances, centrus ģimeņu izvietošanai, centrus lepras slimniekiem, nometnes atstātajiem bērniem utt. Un joprojām viņi pasaulē veic plašu tuvākmīlestības misiju.

MĀTES TERĒZES LŪGŠANA
Mans Dievs, padari mūs cienīgus kalpot citiem visā pasaulē. Ar mūsu rokām dod viņiem, Kungs dienišķo maizi un ar mūsu kalpojumu lai nāk viņu dvēseles miers, prieks un mīlestība.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


VIII meditācija
Jēzus mierina raudošas sievietes

„Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, raudiet par sevi un saviem bērniem,” saka Kristus (Lk 23,28)

Līdzīgi viņš varētu teikt arī par mūsdienu cilvēkiem, it īpaši saistībā ar bērniem.

Kad cilvēks piedzimst, viņš jau ir 9 mēnešus vecs. Kaut arī šis periods netiek ieskaitīts viņa biogrāfijā, taču tas laiks ir tikpat nozīmīgs cilvēka dzīvē kā visas citas dienas un mēneši!

Psalmu autors saka: „Kungs Dievs, tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.. Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es tev pateicos, ka esmu tik brīnišķi radīts. Tavas acis mani redzēja vel kā neizveidotu augli. Tavā grāmatā jau bija ierakstītas visas man noteiktās mūža dienas, kad vēl neviena no tām nebija sākusies.” (Ps 139,1.13.14.16)

Dzīvības process ir nepārtraukts un katrs mirklis tajā ir svarīgs (kaut arī cilvēks to neapzinās, esot vel mātes miesā, vai guļot, vai bezsamaņā esot). Kas cilvēka attīstības procesu pārtrauc pēc ieņemšanas vai arī pēc dzimšanas, tas ir nokāvis cilvēku. Citādi sakot: cilvēka dzīvība ir sākusies, bet seko iejaukšanās no malas un cilvēks nevar piedzimt. Un statistika Latvijā ir šausmīga, proti: pagājušajā 2009. gadā ir izdarīti 12 453 aborti. Apmēram tik daudz iedzīvotāju ir tādā pilsētā kā Sigulda. Tātad viena gada laikā zūd tik daudz cilvēku mūsu mazajā Māras zemē! „Raudiet par sevi un saviem bērniem,” saka Kristus.

Kalkutas Māte Terēze izsakās tieši un skarbi: „Aborts ir visvelnišķīgākais, ko vien cilvēka roka var izdarīt.”

Lūgsim Dievu!
Mēs pateicamies tev, Dievs, ka Tu cilvēkus radi apveltītus ar miesas un gara dāvanām. Mēs lūdzam Tevi atmodini tautā ticību un sirdsapziņu, lai tie, kas paši dzimuši, ļautu piedzimt arī citiem un būtu atbildīgi par to brīnumaino radīšanas procesu, kurā sadarbojās Dievs un cilvēki.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...

 


IX meditācija
Kungs Jēzus pakrīt zem krusta smaguma trešo reizi

„Viņš mūsu pārkāpumu dēļ ir ievainots un mūsu grēku dēļ ir satriekts. Mūsu sods uzlikts viņam... ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti,” saka pravietis Isajs (53,5).

No grēka mūs atbrīvo vienīgi Pestītājs, bet dzīves grūtības nesot, mēs varam atvieglot nastas cits citam.

Pēc 1947. gada Indija atguva neatkarību no Anglijas un no Indijas atdalījās Bangladešas teritorija, tad veco galvaspilsētu Kalkutu pārpludināja izsalkušu un neaprūpētu bēgļu straumes. Māte Terēze ar saviem žēlsirdības misionāriem ierīkoja aprūpes centru, kas saucās „Tīrās sirds vieta”. Pakritušos uz ielas un tuvu nāvei esošos nabagus ienes šajā miera vietā, kur tos kopj un uztur. Kāds indiešu rakstnieks, kas šo vietu vairakkārt apmeklējis, Terēzei vēl dzīvai esot, raksta: „Šeit cilvēku nemoka bailes, vientulība, pazemojumi un atstātība, uz ielām tie būtu līdzjūtības un riebuma objekti bet žēlsirdības misionāru uzraudzībā viņi jūtās kā cilvēki, kaut nāvīgi slimi.”

Savu beidzamo stundu viņi sagaida bez sarūgtinājuma. Māte Terēze to sauc par „ciešanu Tēva mājās”. Viņa saka: „Šie cilvēki iet pie Dieva un mēs palīdzam viņiem samierināties ar Dievu lūgšanā - saskaņā ar viņu ticību.”

Lūgsim Dievu!
Kungs Jēzu, kas esi teicis: „Esiet nomodā jo jūs nezināt nedz dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks,” mēs Tevi lūdzam, lai Tavas atnākšanas brīdī mēs katrs būtu ticības un mīlestības pilni uz Tevi, gaidot ar paļāvību uz vissvarīgāko dzīves mirkli, kad ieraudzīsim Dievu vaigs vaigā.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


X meditācija
Uz Golgātas Kungam Jēzum novelk drēbes

„Ļaundaru bars ir mani aplencis .. viņi sadala savā starpā manas drēbes,” teikts pravietojumā (Ps 22,17,19)

Lai sistu krustā Dieva Dēlu bija iedarbināti it kā likumīgs mehānisms, kurā katrs pildīja savu uzdevumu: gan sargi, gan bendes, gan apsūdzētāji, gan tiesneši - visi it kā veica savu pienākumu, bet patiesībā, kopējiem spēkiem darīja vislielāko grēku pret Dievu.

Jebkurā sabiedrībā, kas ignorē Dieva likumus gan dabā, gan dekalogā ierakstītos, nevar normāli attīstīties, kaut arī katrs it kā pilda savu uzdevumu.

Pārvaldes mehānisms, kas nav noregulēts pozitīvam iznākumam, tuvina sabiedrību postam.
Mūsu valstī ir izjaukta lielākā daļa sabiedrības pamatšunu jeb ģimeņu. Līdz ar to ir izjaukta arī normāla bērnu audzināšana un atbildība. ES likumdošana tiecās dot indivīdam pilnīgu brīvību, līdz ar to veicinot jaunatnē izlaidīgu dzīvesveidu.

Vairākās ES valstīs jau ir pieņēmušas antikristīgus likumus. Tātad ir gatavas sist krustā kristīgo morāli. Katrs ierēdnis pilda it kā savu pienākumu, bet kopīgiem spēkiem viņi padara lielu grēku pret Dievu un savu tautu kā Pilāta laikā.

Lūgsim Dievu!
Kungs Dievs, uz Taviem likumiem, kas fiksēti dabā un Sv.Rakstos, balstās cilvēku sabiedrības normāla attīstība, mēs Tevi lūdzam it īpaši par jaunāko paaudzi, lai tā apzinātos morāliskās skaidrības nepieciešamību savā dzīvē.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


XI meditācija
Kungs Jēzus tiek piesists pie krusta

„Ne ar zeltu vai sudrabu esat atpirkti .... bet ar dārgajām Kristus asinīm,” saka apustulis Pēteris (I P 1,18.19).

Ar to ir pateikts būtiskais: Kristus pats ir vēlējies sevi upurēt, lai glābtu cilvēku. Jēzus savā publiskajā darbībā pēc daudziem brīnumdarbiem bija kļuvis populārs tautā kā Dieva vīrs. Ļaudis viņā klausījās ar aizturētu elpu.

Līdera statuss laicīgā dzīvē tiek augsti vērtēts. Taču daudz tādā veidā grib apmierināt savu godkāri un citas egoistiskas intereses.

Dieva acīs cilvēka egoisms ir riebeklība, jo viņš dižojās ne ar savu, bet ar Dieva dotu talantu. Kristus ir teicis: „Bez manis jūs nekā nespējat darīt.”

To lieliski saprata Māte Terēze. Atskatoties uz paveikto, viņa raksta: „Es nezināju, ka mūsu darbs tik drīz augs un tik plaši izplatīsies. Nevienam no mums nebija pieredzes. Tas ir mazo māsu brīnums, ka viņas Dieva rokās ir kā mazi darba rīki , kamēr mums katram ir šī pārliecība, viss ir kārtībā un darbs uzplaukst. Bet tiklīdz mēs sakām: „Tas esmu es, tas ir mans darbs! Tad nekam tas nebūs vajadzīgs. Gan kongregācija, gan darbs būs miris... Tāpēc mums „vajadzīgs Jēzus, vajadzīga vienotība ar Kristu”, saka Terēze.

Lūgsim Dievu!
Kungs Jēzu, Tu mūsu labā ļāvi sevi krustā piesist, palīdzi mums ar savu žēlastību, lai mēs spētu krustā piesist savu egoismu. Tas neprasa no mums asins izliešanu. Tas prasa no mums gara stiprumu, ko lūdzam no Tevis, kas dzīvo un valdi mūžīgi mūžos. Āmen.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


XII meditācija
Kungs Jēzus mirst pie krusta

Apustulis Pāvils rezumējot notikumu uz Golgatas saka: „Kristus nomira par mūsu grēkiem.” (1 Kor 15,3)

Kā lai novērtē šo upuri, ko pats Dievs ko pats Dievs ir nesis cilvēku glābšanai, mācot viņus gan ar vārdu, gan ar savu dzīves piemēru 30 gadus un beigās brīvprātīgi ļaujot sevi notiesāt un piesist krustā.... Sv. Akvīnas Toms savā dzejā saka: „Cik tā Asins dārga! Lāses pietiktu, pasaulei lai visas vainas noceltu.” Acīmredzot Golgāta bija vajadzīga arī lai liktu cilvēkiem aizdomāties, cik ļoti Dievs viņus mīl. (citādi nebūtu uzņemies šo upuri.

Kristus jau iepriekš bija teicis: „Kad es no zemes tikšu pacelts (pie krusta) es visus vilkšu pie sevis.” (Jņ 12,32)

Golgāta bija vajadzīga arī, lai liktu cilvēkiem saprast, kā sekojot Kristum, viņiem „caur daudzām grūtībām nākas ieiet Dieva valstībā ".

Nepieciešams liels šķīstīšanās process pirms cilvēks skatīs Dieva vaigu. Koks kas aug mežā, ir vel pilns zemes mitruma. Kokam ir jāizžūst un jānomirst, tikai tad tas kļūst par lietaskoku un skaistu mēbeli. Lai izietu šķīstīšanās procesu, cilvēkam ir dots dzīves laiks virs zemes ar visām šīs zemes problēmām.

Pajautāsim vēl Kalkutas Terēzei, kā viņa spēja svēti dzīvot bezcerīgajos lielpilsētas graustos? Viņa raksta: „Es nespēju dzīvot bez Jēzus, bez sv.Mises un komūnijas. Ja es spētu Jēzu redzēt (Diev)maizes zīmēs, tad varu viņu saskatīt arī nabagu izmocītajās miesās. Tāpēc man jābūt vienotai ar Kristu.” Tātad savu aicinājumu viņa uztvēra kā tīru kalpošanu Dievam (aiz mīlestības). Viena Terēzes lūgšana skan tā:
Kungs Dievs, mēs upurējam tev visas mūsu gara domas, mūsu sirds jūtas. Liec mums dzirdēt Tavu balsi un sekot Tavai iedvesmai.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...

 


XIII meditācija
Kunga Jēzus miesa tiek noņemta no krusta
 
Ar to Kristus misija vēl nebija beigusies. Ticības apliecinājumā mēs lasām, ka ticam Jēzum Kristum, kas bija nomiris, apbedīts un nokāpis ellē jeb mirušo valstībā... Kristus kādā līdzībā to ir nosaucis arī par „Ābrahama klēpi". Mirušajiem tur bija šķīstīšanās laiks, gaidot atpestīšanu.

Jēzus pēc savas nāves uz Golgātas tūlīt apmeklēja mirušo valstībā esošos, lai arī tiem nestu savu Evaņģēliju jeb priecīgo atpestīšanas vēsti, ka debesu valstība viņiem ir jau atvērta.

Vienīgi neticīgie un savos grēkos mirušie nonāk īstajā ellē un paliek bez glābiņa. Kristus par to ir runājis savā līdzībā par bagātnieku un nabaga Lācaru.

Lūgsim Dievu!
Kungs Jēzu, kas esi sacījis: „Ja jūs nedarīsiet gandarīšanu, jūs visi aiziesiet bojā" (Lk 13,5), dari, kungs, lai mūsu dvēseles tiek šķīstītas uzticīgi pildot Tavu gribu un nesot dzīves grūtības ticībā un mīlestībā uz Tevi.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


XIV meditācija
Kunga Jēzus miesa tiek guldīta kapā

Apustulis Pāvils raksta: „Brāļi, mēs negribam jūs atstāt neziņā par mirušajiem, lai jūs neskumtu kā tie, kam nav cerības.”

Ja mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcelies, tad Dievs aizvedīs pie viņa arī tos, kas ir miruši vienotībā ar Dievu! (1 Tes 4,13-14)

Mirušie visi ir dzīvi, tikai citā pasaulē, bet viņu liktenis ir dažāds. Kontakts ar viņiem paliek lūgšanā, kas var viņiem palīdzēt.

Lūgsim Dievu!
Visvarenais mūžīgais Dievs, esi labvēlīgs saviem ļaudīm, kas ticībā ir pabeiguši savas gaitas un pievieno viņus savai svētlaimīgajai saimei debesīs.

Tēvs mūsu... Esi sveicināta...
 


Noslēguma lūgšana

Atcerēsimies Pestītāja vārdus, ka viņš māca lūgties: „un piedod mums mūsu parādus kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem." Tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem piedot, lai to pašu varētu saņemt arī no Dieva.

Piedošana attiecas uz visiem cilvēkiem, ar kuriem mums ir bijusi saskare un ja bija radies ar viņiem kāds konflikts. Vispirms es piedodu saviem vecākiem par to, ka man pietrūka viņu atbalsta svarīgos dzīves brīžos, ka viņi bija pārāk aizņemti savā darbā, nerunāja man neko par Dievu un nepateica, ka grēks ir bīstams. Es piedodu viņiem ka viņi droši vien paši to neapzinoties atstāja mani nesagatavotu kristīgai dzīvei. Es lūdzu Dievu par viņiem un piedodu viņiem visu.

Tāpat es piedodu un lūdzu piedošanu no brāļiem un māsām, ka gadiem ejot esam atsvešinājušies cits no cita un materiālas vērtības esam stādījuši augstāk par savstarpējo draudzību.

Ja esat laulātie draugi, tad savā sirdī sakiet:
Es piedodu otrai pusei mīlestības, sapratnes un laulātā uzticības trūkumu. Es piedodu arī sava laulātā drauga piederīgajiem, kuri jaucās mūsu ģimenes lietās un ienesa mūsu starpā nesaskaņas. Piedodu visiem, lai iegūtu to ko Kristus apsolīja sacīdams: „savu mieru jums dodu ne tā, kā pasaule dod". (Jņ 14,27)

Ja esat vecāki, tad sakiet: Kungs Jēzu, es piedodu bērniem cieņas, paklausības trūkumu un diemžēl, arī vienaldzību ticībā. Tāpēc es lūdzu, Kungs lai Tu viņus svētītu, uzturētu ticībā un žēlastību mūžīgai dzīvei.

Bet arī ārpus ģimenes loka ir daudz cilvēku ar kuriem ir bieža saskare. Konflikts ar tiem var stipri traucēt ikdienas dzīvē. Tie ir kaimiņi, darba kolēģi, darba devēji, pasniedzēji skolās, arī garīdznieki draudzēs, speciālisti dažādās nozarēs utt.

Visiem mēs piedodam no sirds, tāpēc lūgšanā sakām: „Kungs Dievs, šeit mēs visi esam grēcīgi un nepilnīgi, taču Tava valstībā visi citi citu mīlēs un visi būs brīvi no nepilnību sārņiem. Tāpēc jau tagad Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mēs piedodam visiem un arī paši lūdzam piedošanu no tiem kuru priekšā esam vainīgi".

To lūdzam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.
Āmen.