Šodienas datums: 18.12.2017  |  Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists

Krustaceļš

Via Matris. Marijas piedzīvotais pārbaudījumu ceļš

Marijas ceļš (Via Maria) balstās Krustaceļā (Via Crucis). Via Maria aizmetņi rodami jau 16. gadsimtā, kādā citā lūgšanu formā - Marijas “septiņu sāpju” apdomāšanā. Lai gan Via Maria veidojās vairāku gadsimtu gaitā, tieši no 19. gadsimta tā ieguva tādas aprises, kādas mēs pazīstam šodien. Lūgšanas saturs atbalso Marijas izieto pārbaudījumu ceļu, ticības svētceļojumu, viņas dzīves posmu kopā ar savu Dēlu, kas ietverts septiņās stacijās: 
 
• Sīmaņa pravietojums (Lk 2, 22-35); 
• Bēgšana uz Ēģipti (Mt 2, 13-14);
• Jēzus pazaudēšana (Lk 2, 43-47);
• Satikšanās ar Jēzu Kalvārijas ceļā (Jņ 19, 25-27);
• Klātbūtne zem Dēla krusta (Jņ 19, 28-35);
• Jēzus noņemšana no krusta (Mt 27, 57-58);
• Jēzus apbedīšana (sal. Jņ 19, 40-42).
 
La Via Matris
Kristus un Sāpju Dievmāte bija vienoti Dieva Pestīšanas plānā (sal. Lk 2, 34-35), tā arī viņi ir vienoti liturģijā un tautas dievbijības formās.
Kristus bija "ciešanu vīrs", kuram nebija svešas sāpes (Is 53, 3). Caur Kristu Dievam labpatikās visus izlīdzināt "ar sevi, nodibinot ar savām krusta asinīm mieru gan to starpā, kas ir virs zemes, gan debesīs" (Kol 1, 20). Marija ir "sāpju sieviete" kuru Dievs savienoja ar savu Dēlu kā Sāpju Dievmāti, kas ņem dalību sava Dēla ciešanās.
"Pietà" ir bijusi viena no neizsmeļamajām kristīgās mākslas tēmām jau kopš viduslaikiem. Varētu teikt, ka Via Matris izsaka "Pietà" būtību vislielākajā mērā. 
 
Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija,
Direktorijs par tautas lūgšanu formām un liturģiju,
Principi un norādes, 136 – 137


PIRMĀ STACIJA
Simeona pravietojums svētnīcā
 
V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam
R. Tāpēc, ka savā Pestīšanas darbā esi ļāvis ņemt dalību Marijai.
 
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (2, 22-35)
Jāzeps un Marija, kad saskaņā ar Mozus likumu viņas šķīstīšanas dienas bija pagājušas, nesa Viņu uz Jeruzalemi, lai Viņu upurētu Kungam, kā Kunga bauslībā rakstīts, lai ikviens vīriešu Un lai upurētu vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus, kā tas sacīts Kunga bauslībā. Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja Izraēļa iepriecināšanu; un Svētais Gars bija viņā. Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto.
Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas,. Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja: Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā. Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā: Gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu. Un Viņa tēvs un māte brīnījās par to, kas par Viņu tika runāts. Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās (Is.8,14; Rom.9,38;1.Pēt.2,7) Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas.
 
No Katoļu Baznīcas Katehisma: 529
Jēzus upurēšana templī (prezentācija) rāda Viņu kā Pirmdzimto, kurš pieder Kungam . Līdz ar Simeonu un Annu viss Izraēlis, kas dzīvojis gaidās, dodas uzsastapšanos (tā šo notikumu nosauc Bizantijas tradīcija) ar savu Glābēju. Jēzus tiek atzīts par tik ļoti gaidīto Mesiju, "tautu Gaismu" un "Izraēļa godību", taču arī par "zīmi, kurai pretī runās". Sāpju zobens, kas tiek pareģots Marijai, vēstī par otro upurēšanu, kas ir pilnīga un neatkārtojama, - tā ir Jēzus upurēšanās uz krusta, kas nesīs pestīšanu, kuru Dievs "sagatavojis visu tautu priekšā".
 
Pārdomas
 
Esi sveicināt Marija ….
 
Lūgsimies
Tēvs, apgaismo vienmēr Jaunavu Baznīcu, Kristus līgavu, tās šķīstās uzticības dēļ iepretim Tavas mīlestības derībai. Un pēc Marijas, Tavas pazemīgās kalpones parauga, kas Templī prezentēja pašu Jaunās Derības Autoru, sargā mūsu
ticības skaidrību, vairo mīlestības dedzību, atjauno mūsu cerību uz debesu apsolījumiem. Caur Kristu, mūsu Kungu.
Amen.
 


OTRĀ STACIJA
Marija bēg uz Ēģipti, lai glābtu Jēzu
 
V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam
R. Tāpēc, ka savā Pestīšanas darbā esi ļāvis ņemt dalību Marijai.
 
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (2, 13-14)
Kad gudrie bija aizgājuši, lūk, tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti, un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev sacīšu, jo notiks, ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai! Viņš, uzcēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa māti un aizgāja uz Ēģipti.
 
No Katoļu Baznīcas Katehisma: 530, 532
Bēgšana uz Ēģipti un nevainīgo bērnu noslepkavošana pauž tumsas pretestību gaismai: "Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma." (  1, 11) Visa Kristus dzīve noritēs vajāšanas apstākļos, kuros kopā ar Viņu būs līdzdalīgi "Viņējie".  Viņa atceļš no Ēģiptes  atgādina par Izraēļa izceļošanu un skaidri parāda, ka Jēzus ir galīgais Atbrīvotājs.

Jēzus apslēptās dzīves noslēpumi

Lielāko savas dzīves daļu Jēzus ir pavadījis tādos pašos apstākļos, kādos dzīvo lielum lielais vairums cilvēku: tā bija ikdienas dzīve, kurā šķietami nav nekā ievērojama un kas tika pavadīta, veicot roku darbu, reliģiskā ziņā - kā jau jūdiem - pakļauta Dieva Likumam un dzīvota kopienā. Par visu šo dzīves posmu mums atklāts tas, ka Jēzus bija padevīgs saviem vecākiem un ka Viņš "pieņēmās gudrībā, gados un žēlastībā pie Dieva un pie cilvēkiem" ( Lk 2, 52).
Būdams padevīgs savai mātei un audžutēvam, Jēzus pilnībā izpilda ceturto bausli. Tas ir Viņa - Dieva Dēla - paklausības debesu Tēvam attēls laikā. Tas, ka Jēzus ik dienas ir bijis paklausīgs Jāzepam un Marijai, iepriekš pasludina un īsteno Viņa paklausības pilno lūgšanu Ģetzemanes dārzā: "Ne mana griba, bet gan Tava lai notiek..." (Lk 22, 42) Kristus paklausība apslēptās dzīves ikdienā jau iesāka atjaunot to, ko Ādama nepaklausība bija sagrāvusi.
 
Pārdomas
 
Esi sveicināta Marija …..
 
Lūgsimies
Uzticīgais Dievs, kas Svētīgajā Jaunavā Marijā esi piepildījis tēviem dotos apsolījumus, dari, lai mēs sekojam Sionas Meitas piemēram, kurā Tu esi atradis labpatiku tās pazemīgās un paklausības pilnās sadarbības dēļ Tavā pasaules pestīšanas plānā. Caur Kristu, mūsu Kungu.
Amen.
 


TREŠĀ STACIJA
Vissvētākā Marija meklē Jēzu, kas palicis Jeruzalemē
 
V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam
R. Tāpēc, ka savā Pestīšanas darbā esi ļāvis ņemt dalību Marijai.
 
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (2, 43-47)
Kad Jēzus bija divpadsmit gadus vecs, pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi. Un kad viņi, izbeidzoties svētku dienām, atgriezās atpakaļ, bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet Viņa vecāki to nezināja. Bet tie domāja, ka Viņš ir pie ceļa biedriem; un tie, dienas ceļu nostaigājuši, meklēja Viņu starp radiem un pazīstamajiem; un tie, neatraduši Viņu, atgriezās Jeruzalemē, To meklēdami. Un notika, ka pēc trim dienām tie Viņu atrada sēžam dievnamā starp rakstu mācītājiem, tos uzklausot un tiem jautājot. Visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm.
 
No Katoļu Baznīcas Katehisma: 533, 534
Apslēptā dzīve Nazaretē ikvienam cilvēkam, kas dzīvo visparastāko ikdienas dzīvi, palīdz nonākt vienotībā ar Jēzu: "Nazarete ir skola, kurā sākam izprast Jēzus dzīvi - tā ir Evaņģēlija skola. [..] Šai skolā vispirms māca klusuma vērtību. Lai mūsos rodas cieņa pret klusumu, šo apbrīnojamo un nepieciešamo nosacījumu gara darbībai [..]. Šai skolā māca arī, kas ir ģimenes dzīve. Lai Nazarete māca mums saskatīt, kas ir ģimene, tās kopība mīlestībā, kāds ir tās atturīgais un vienkāršais skaistums, tās svētums un neaizskaramība [..]. Šai skolā atklāj arī, kas ir darbs. Nazaretē, namdara Dēla mājā, mēs gribētu iemācīties izprast un cildināt cilvēka darba skarbo pienākumu, kas paver ceļu uz pestīšanu [..]; kā mēs gribētu sveikt šeit visas pasaules strādniekus un parādīt tiem viņu diženo paraugu, viņu dievišķo brāli." 
Jēzus atrašana Jeruzalemes templī ir vienīgais notikums, kas pārtrauc klusumu, kādā Evaņģēlijs ieskauj Jēzus apslēptās dzīves gadus. Ar šo notikumu Jēzus ļauj ieskatīties Viņa pilnīgās atdeves noslēpumā: Viņš visā pilnībā sevi veltī sūtībai, kas nāk no Viņa dievišķās filiācijas: "Vai jūs nezinājāt, ka man vajag būt pie tā, kas attiecas uz manu Tēvu?" Marija un Jāzeps "neizprata [šos] vārdus", taču viņi tos pieņēma ticībā; un Marija "visus [šos] vārdus paturēja savā sirdī" visus ilgos gadus, kad Jēzus pavisam nemanāmi un klusi dzīvoja parastu, ikdienišķu dzīvi.
 
Pārdomas
 
Esi sveicināta Marija …..
Amen.
 
Lūgsimies
Ak Dievs, kas Svēto Ģimeni esi devis par dzīves paraugu, dari, ka caur Sava Dēla, Jaunavas Marijas un Svētā Jāzepa aizbildniecību, dzīvojot dažādu pasaules labumu vidū, mēs virzītos uz to, kas ir mūžīgs. Caur Kristu mūsu Kungu.Amen.


 
CETURTĀ STACIJA
Vissvētākā Marija satiek Jēzu Kalvārijas ceļā
 
V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam
R. Tāpēc, ka savā Pestīšanas darbā esi ļāvis ņemt dalību Marijai.
 
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (19, 25-27)
Pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte un Viņa mātes māsa Marija, Kleofasa sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, redzēdams māti un mācekli, ko Viņš mīlēja, stāvam, sacīja savai mātei: Sieviet, lūk, tavs dēls! Pēc tam Viņš sacīja māceklim: Lūk, tava māte! Un no tās stundas māceklis ņēma viņu pie sevis.
 
No Sv. Bonaventūra meditācijas - Jēzus ceļā uz Kalvārijas kalnu: „Ak, Kundze, kur gan tu stāvēji? Vai tikai krusta pakājē? Ak, daudz vairāk – tu pati atradies uz krusta, pienaglota ar savu Dēlu!” 
 
No Katoļu Baznīcas Katehisma: 967-969
Tādēļ, ka viņa pilnīgi piekrita Tēva gribai, sava Dēla pestīšanas darbam, ikvienai Svētā Gara iedvesmai, Jaunava Marija Baznīcai ir ticības un mīlestības paraugs. Tādējādi viņa ir "izcilākā un unikālākā no Baznīcas locekļiem", viņa ir Baznīcas "priekšzīmīgais īstenojums", pirmtēls (lat. typus ) .
Taču viņas loma attiecībā uz Baznīcu un visu cilvēci ir vēl daudz lielāka. "Viņa, kā neviens cits, ir līdzdarbojusies Pestītāja darbā ar savu paklausību, ticību, cerību, dedzīgo mīlestību, lai dvēseles atgūtu pārdabisko dzīvi. Tāpēc žēlastības kārtībā viņa ir kļuvusi mūsu Māte." 
"Sākot jau ar to brīdi, kad viņa deva savu piekrišanu ticībā Pasludināšanas dienā, nelokāmi to saglabājot līdz pat brīdim, kad viņa stāvēja zem krusta, šī Marijas mātišķība žēlastības dāvāšanas norisē nepārtraukti turpinās, līdz beidzot visi izredzētie sasniegs pilnību. Patiešām, pēc uzņemšanas debesīs viņas loma pestīšanas darbā nebeidzas: ar saviem nemitīgajiem aizlūgumiem viņa turpina mums izlūgt dāvanas, kas nodrošinātu mūsu mūžīgo pestīšanu. [..] Tāpēc Vissvētākā Jaunava Marija Baznīcā tiek piesaukta kā Aizstāve, Aizbildinātāja, Palīgs un žēlastības Vidutāja." 
 
Pārdomas

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem
Dievmāte, Kristus Māte stāvēja blakus krustam gaidot šo nāvi, kurai vajadzēja atbrīvot cilvēci un, tātad, ikvienu no mums. Tieši šajā brīdī Dievmāte kļūst par sievieti, kas cieš dzemdību mokas, lai varētu piedzimt viņas dēls (sal. Atkl 12, 2). Sāpēs Marija mūs dzemdina krusta pakājē: tieši šeit īstenojas viņas līdzatpestīšanas mātišķība. (no Di te si dicono cose stupende [Dižas lietas ir teiktas par tevi])
 
Esi sveicināta Marija …
Amen.
 
Lūgsimies
Jēzu, kas raudzījies uz Savu Māti, dāvā mums ciešanu vidū, drosmi un prieku Tevi pieņemt un Tev sekot ar atdevīgu uzticēšanos. Kristu, dzīves avots, ļauj mums konteplēt savu vaigu un spēt saskatīt krusta ģeķībā mūsu augšāmcelšanās apsolījumu. Tu, kas dzīvo un valdi mūžīgi mūžos.
Amen.


 
PIEKTĀ STACIJA
Vissvētākā Marija ir klātesoša, kad viņas Dēls tiek krustā sists un mirst uz krusta
 
V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam
R. Tāpēc, ka savā Pestīšanas darbā esi ļāvis ņemt dalību Marijai.
 
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (19, 28-35)
Jēzus, zinādams, ka viss padarīts, lai piepildītos Raksti, sacīja: Slāpstu! Tur bija nolikts trauks, pilns etiķa. Tad kareivji etiķī piesūcināja sūkli, uzsprauda izapa stiebrā un pacēla pie Viņa mutes Kad Jēzus etiķi bija baudījs, Viņš sacīja: Ir izpildīts! Un Viņš, galvu noliecis, atdeva garu.. Bet tā kā bija sagatavošanās diena, tad jūdi, lai miesas sabatā nepaliktu krustā, jo tā bija lielā sabata diena, lūdza Pilātu, lai viņu stilbkauli tiktu salauzti un tos noņemtu.. Tad atnāca kareivji un pirmajam un otrajam, kas kopā ar Viņu bija piesisti krustā, salauza stilbkaulus. Bet kad viņi nogāja pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau miris, tie nelauza Viņa stilbkaulus, Bet viens no kareivjiem ar šķēpu atvēra Viņa sānus, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.. Un tas, kas to redzēja, deva liecību, un viņa liecība patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu.
 
No Katoļu Baznīcas Katehisma: 721 - 722
Marija, Vissvētā Dieva Māte, mūžam Jaunava, ir Dēla un Svētā Gara sūtības meistardarbs laiku piepildījumā. Pirmo reizi pestīšanas plāna īstenošanas gaitā, pateicoties Svētā Gara sagatavošanas darbam, Tēvs atrod Mājokli, kurā Viņa Dēls un Viņa Gars var dzīvot starp cilvēkiem. Šajā nozīmē Baznīcas Tradīcija skaistākos tekstus par Gudrību bieži ir attiecinājusi uz Mariju: liturģijā Marija tiek apdziedāta un attēlota kā "Gudrības sēdeklis". Viņā sāk atklāties "Dieva veiktie brīnumi", kurus Gars piepildīs Kristū un Baznīcā. 
 
Pārdomas

No Jāņa Pāvila II vēstījuma “Rosarium Virginis Mariae” (7, 10)
Neskaitāmas zīmes norāda uz to, ka Vissvētākā Jaunava arī šodien ļoti vēlas izrādīt tās mātišķās rūpes, kuras Viņai atstāja mirstošais Pestītājs, uzticot Sava mīļākā mācekļa personā visus Baznīcas bērnus: “Sieviet, lūk, tavs dēls!” (Jņ 19,26). 19. un 20. gs. ir zināmi dažādi apstākļi, kuros Kristus Māte vienā vai otrā veidā bija likusi manīt savu klātbūtni un sadzirdēt savu balsi, lai Dieva tautu aicinātu uz šo meditatīvo lūgšanas formu.
Neviens nav kontemplējis Kristus Vaigu tik neatlaidīgi kā Marija. (…). Viņa raudzīsies uz Viņu ar sāpju pilnu skatienu, pirmām kārtām –zem krusta, kur tas savā ziņā būs atkal “dzemdētājas” skatiens, jo Marija neaprobežosies tikai ar līdzdzīvošanu sava Pirmdzimtā ciešanām un nāvei, bet gan Viņa mīļākajā māceklī uzņemsies jaunu dēlu (sal. Jņ 19,26-27).
 
Esi sveicināta Marija  ….
Amen.
 
Lūgsimies
Dievs, saskaņā ar savu noslēpumaino pestīšanas plānu esi gribējis turpināt sava Dēla ciešanas, klātesošas Viņa Miesā, kas ir Baznīca. Dari, ka vienoti ar Sāpju Dievmāti pie krusta stāvam, iemācāmies atpazīt un ar maigu mīlestību kalpot  Kristum, kas cieš mūsu brāļos. Caur Kristu mūsu Kungu.
Amen.
 


SESTĀ STACIJA
Vissvētākā Marija saņem savos mātišķajos apskāvienos Jēzus miesas, no krusta noņemtas
 
V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam
R. Tāpēc, ka savā Pestīšanas darbā esi ļāvis ņemt dalību Marijai.
 
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (27, 57-58)
Bet vakaram iestājoties, nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis.  Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja miesas atdot.
 
No Katoļu Baznīcas Katehisma:
Marijas lomu attiecībā pret Baznīcu nevar šķirt no viņas vienotības ar Kristu, tā tieši izriet no šīs vienotības. "Šī Marijas vienotība ar savu Dēlu pestīšanas darbā izpaužas jau no Kristus jaunavīgās ieņemšanas brīža līdz pat Viņa nāvei."  Tā īpaši atklājas Viņa ciešanu stundā:
"Vissvētākā Jaunava devās uz priekšu savā ticības svētceļojumā, uzticīgi glabājot vienotību ar savu Dēlu līdz pat krustam, pie kura, ne bez Dieva nodoma, viņa stāvēja, dziļi ciešot kopā ar savu viendzimušo Dēlu, un savā mātes sirdī ar mīlestību deva piekrišanu savas miesas augļa upurēšanai. Visbeidzot, pats Jēzus Kristus, mirstot uz krusta, deva viņu par Māti māceklim, sacīdams: 'Sieviet, lūk, tavs dēls!' (  19, 26)"
 
Pārdomas

Esi sveicināta Marija …
Amen.
 
Lūgsimies
Dievs, lai izglābtu cilvēku cilti, ko piemānījusi ļaunā gara viltība, Tu esi ļāvis Sāpju Dievmātei ņemt līdzdalību sava Dēla ciešanās; dari, lai visi Ādama dēli, dziedināti no grēka vainas sekām, var ņemt dalību atjaunotajā radīšanā Kristū Jēzū. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas dzīvo un valda mūžīgi.
Amen.
 
 
SEPTĪTĀ STACIJA
Vissvētākā Marija ieliek Jēzus miesas kapā, gaidot augšāmcelšanos
 
V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam
R. Tāpēc, ka savā Pestīšanas darbā esi ļāvis ņemt dalību Marijai.
 
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (19, 40-42)
Tad viņi paņēma Jēzus miesas un satina tās audeklā kopā ar smaržām, kā tas bija parasts, jūdus apbedījot. Bet tanī vietā, kur Viņš tika krustā piesists, bija dārzs un dārzā jauns kaps, kurā vēl neviens nebija guldīts. Jūdu sagatavošanās dienas dēļ tur viņi guldīja Jēzu, jo kaps bija tuvu.
 
No Katoļu Baznīcas Katehisma 624-625
"Dieva žēlastības dēļ Viņš par visiem izbaudīja nāvi." (Ebr 2, 9) Savā pestīšanas plānā Dievs ne tikai pieļāva to, ka Kristus ir "miris par mūsu grēkiem" ( 1 Kor 15, 3), bet arī to, ka Viņš "baudīja nāvi", tas ir, pazina nāvi - stāvokli, kad dvēsele ir šķirta no miesas, un kas ilga no tā brīža, kad Viņš mira uz krusta, līdz augšāmcelšanās brīdim. Šis mirušā Kristus stāvoklis ir guldīšanas kapā un nokāpšanas mirušo valstībā noslēpums. Lielās sestdienas noslēpums, kad Kristus tika guldīts kapā, atklāj Dieva lielo atpūtu sabatā, kad Viņš ir īstenojis cilvēces atpestīšanas darbu kas nodibina mieru visā pasaulē 
Kristus atrašanās kapā veido reālu saikni starp Viņa ciešanu stāvokli pirms Pashas un augšāmceltā Kunga pašreizējo godības stāvokli. Viņš ir tas pats "Dzīvais", kurš var sacīt: "Es biju miris, bet, lūk, es dzīvoju uz mūžu mūžiem." ( Atkl 1, 18)
 
Pārdomas

Mūsu Māte Marija
Uz Tevi, Marij, paceļas Tavu bērnu balsis.
Lūdz par mums,
Dieva Māte,
lūdz par mums,
kas esam naida un savtīgu interešu sasķelti,
noslēgušies egoismā un godkārē,
slimi ar nepārvaramu vientulību.
Lūdz par mums,
pat, ja bieži mēs nevēršamies pie Tevis,
un palīdzi mums atpazīt vienam otrā brāli –
ne tikai ciešanās vai nāvē,
bet Tavā Mātes Sirds siltumā! Amen.
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
 
Esi sveicināta Marija …
 
Lūgsimies
Svētais Tēvs, kas Pashālajā noslēpumā iedibināji visas cilvēku cilts pestīšanu, dāvā Tava Gara žēlastību visiem cilvēkiem, lai viņi kļūtu par Taviem pieņemtajiem dēliem, kurus Jēzus mirstot uzticēja Jaunavai Marijai. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas dzīvo un valda mūžīgi mūžos. Amen.
 
 
NOSLĒGUMA RITS
 
V. Mēs Tevi godinām Svētā Marija, Sāpju Jaunava
R. Uzticīgā Māte, kas biji klātesoša pie sava Dēla krusta.
 
Svētīga Tu esi, Svētā Marija, Sāpju Jaunava: vienota ar sava Dēla Kristus ciešanām, kļuvi par mūsu māti, Tu, cerības zīme mūsu gaitās.
 
Lūgsimies
Dievs, Tu esi gribējis, lai pie Tava Dēla, kas paaugstināts uz krusta, būtu klātesoša Sāpju Māte. Dari, lai vienoti ar viņu Kristus ciešanās, varam ņemt dalību augšāmcelšanās godībā. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas dzīvo un valda mūžīgi mūžos.
Amen.
 
V. Lai mūs Jaunava Marija sargā un vada visās mūsu dzīves gaitās.
R. Amen.