Šodienas datums: 24.03.2019  |  Vārda dienas: Kazimirs, Izidors

Litānijas un novennas

Novenna, gatavojoties Paļāvības Dievmātes Bezvainīgās Sirds Svētkiem 2019

Foto: Pro Sancitity

Novenna no 22. februāra  līdz 2. martam, gatavojoties Paļāvības Dievmātes Svētkiem - svētdienai pirms Gavēņa laika.

Ievads

Svētdienā pirms Lielā  Gavēņa sākuma svinēsim Paļāvības Dievmātes svētkus. Gatavojoties šiem svētkiem, kustība "Pro Sanctitate” aicina vienoties kopīgā novennā (deviņu dienu lūgšanā) un īpaši lūgties par jauniešiem - lai viņi izvēlētos atvērties pasaulei un iet svētuma ceļu un lai no tā dzimtu jauni un svēti aicinājumi uz konsekrēto dzīvi. Tāpat šai lūgšanai pievienots arī kāds ļoti konkrēts nodoms - lai Jēzus caur Mariju un Dieva kalpu Guljelmo Džakvinta dziedina kustības pārstāvi Terēzu Monagenu (Teresa Monaghen).

Pārdomu teksti ir no pāvesta Franciska uzrunas Lombardijas semināristiem 2018. gada 13. oktobrī. Kopā lūgsimies, lai Marija dod mums arvien lielāku paļāvību kļūt svētiem.


22. februāris:  Marija – Dieva māte

Lasījums no Lūkasa evaņģēlija (Lk 1, 34 – 38)
Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu? Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls. Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī. Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama. 

No pāvesta Franciska uzrunas:
Tur, kur ir māte, ir maigums. Un Marija ar savu mātišķību mums rāda, ka pazemība un maigums nav vis vājo, bet spēcīgo tikumi. Viņa māca, ka nav vajadzības pazemot citus, lai paši justos svarīgi. [..]
Mātes ir visstiprākais pretspēks pret mūsu individuālistiskajām un egoistiskajām tieksmēm, pret mūsu aizvērtību un apātiju. Sabiedrība bez mātēm būtu ne tikai auksta sabiedrība, bet arī tāda sabiedrība, kas ir pazaudējusi sirdi, kas ir pazaudējusi “ģimenes garšu”. Sabiedrība bez mātēm būtu sabiedrība bez žēlastības, sabiedrība, kas ir atstājusi vietu vienīgi aprēķinam un spekulācijām. Mātes pat vissmagākajos brīžos prot izrādīt maigumu, beznosacījumu atdevi, cerības spēku.

Lūgsimies, lai Paļāvības Māte palīdz visām mātēm kļūt svētām. 

Kopā lūgsimies Paļāvības Mātes lūgšanu: 
«Meklējot palīdzību un apzinoties neskaitāmās likstas, kas mums uzbrūk, mēs slīgstam pie Tavām kājām, Paļāvības Jaunava, lai uzticētu Tavai Mātes Sirdij savas ilgas un savu vājumu. Tiekties uz pilnību ir mūsu pienākums, taču mirstīgās miesas smagums palēnina mūsu gaitu, un dvēseles ienaidnieki nepārstāj mūs vajāt. Viss, kas ir ap mums, mudina mūs atstāt šauro un akmeņaino ceļu, kas ved uz svētumu un kuru pazīst tik maz svētceļnieku. Ceļa grūtības, mūsu iekšējais vājums un aizvien uzmācīgāki kārdinājumi, kas mūs nomoka, ienes mūsu dvēselē pagurumu un skumjas, kas nav nekas cits kā paļāvības un ticības trūkums: mums pašiem, mūsu ideālam un izvēlētajiem līdzekļiem tā sasniegšanai. Bet Tavs mātišķais skatiens, kas mūs pavada, un Tava bezvainīgā Sirds, uz kuru mums norāda Tavs Dēls, atver mūsu dvēseli jaunām izjūtām: pārliecībai par Tavu palīdzību. Un šī palīdzība ir tā, kuru mēs vēlamies, Marija, kuru mēs Tev lūdzam, pēc kuras mēs pazemīgi saucam, vismaigākā Māt! Kad grēks mūs vilina uz savu pusi, paliec ar mums un esi mūsu spēks! Kad viduvējība mūs pārņem, neattālinies no mums! Kad ceļš, kas ved augšup, pretī Tēva pilnībai, izsmeļ mūsu spēkus, atbalsti mūs, čukstot kādu stiprinošu vārdu, atgādini mums savu vārdu, Marija: Paļāvība! Dzirdot no Tevis šo vārdu, ceļš vairs nebūs tik skarbs, mērķis neliksies tik tāls un pārliecība, ka sasniegsim svētumu, atdzims mūsos. Bet atkārto mums bieži šo vārdu – paļāvība! Saki to atkal un atkal mums un visiem, jo mums visiem jākļūst svētiem! Amen.» Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta

 

23. februāris:  Marija – Dieva kalpone

Lasījums no Lūkasa evaņģēlija (Lk 1, 39 –40; 56 – 57)
Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā. Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti. Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās. Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu.

No pāvesta Franciska uzrunas:
Esmu daudz mācījies no tām mātēm, kuru bērni ir cietumos, slimnīcās, narkotiku verdzībā. Neskatoties ne uz aukstumu, ne karstumu, ne uz lietu, vai sausumu, viņas turpina cīnīties, lai visu labāko atdotu bērniem. Vai tās mātes, kuras atrodoties bēgļu nometnēs vai pat kara notikumu vidū, spēj apskaut un bez vilcināšanās aizsargāt savus bērnus. Mātes, kuras burtiski ziedo savu dzīvību, lai nepazustu neviens no bērniem. Tur, kur ir māte, ir vienotība, ir piederība. Ir bērnu piederība. 

Lūgsimies, lai Paļāvības Māte mums palīdz vienmēr kalpot.

Kopā lūgsimies Paļāvības Mātes lūgšanu.

 

24. februāris:  Paļāvības Māte - Dieva kalpone

Lasījums no Lūkasa evaņģēlija (Lk 1, 46 – 50)
Un Marija sacīja: "Augsti slavē Kungu mana dvēsele.Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds."

No pāvesta Franciska uzrunas:
Bieži autobusā esmu braucis uz Villa Devoto cietumu Buenosairesā. Tur stāvēja vesela māšu rinda un viņas redzēja visi. Šīs sievietes stāvēja rindā, lai ienāktu un satiktu savus bērnus. Nav grūti iedomāties pazemojumus, kas ir jāizcieš šādai sievietei. Arī vajāšanas. Viņai tas nav svarīgi, svarīgs ir bērns. Mātes ļauj sevi pat samīt, jo svarīgs ir bērns. Marijai bija svarīgs viņas Dēls, nevis citu cilvēku runas. Tāpēc viņa atradās Kalvārijā. Bet tur arī Dēls viņu atstāj, un ne tikai tāpēc, ka Viņš atstāj dzīvi. Viņš tai saka: “Tagad tev būs citi” un mums visiem dod viņu par māti, kura dzemdē mūs krusta pakājē.

Lūgsimies par palīdzību visiem nabadzīgajiem cilvēkiem.

Kopā lūgsimies Paļāvības Mātes lūgšanu.

 

25. februāris: Paļāvības Māte - Jaunava

Lasījums no Lūkasa evaņģēlija (Lk 2, 19)
Bet Marija glabāja visus šos vārdus, pārdomādama savā sirdī.

No pāvesta Franciska uzrunas:
Marija nevar būt par māti korumpētajiem, jo korumpētie ir gatavi māti pārdot, viņi ir gatavi pārdot piederību ģimenei, piederību tautai. Viņi meklē sev tikai peļņu, vai tā būtu ekonomiska, intelektuāla, politiska, vai jebkāda cita. Viņi ir izdarījuši egoistisku, es teiktu – sātanisku izvēli, jo tie aizslēdz savas sirds durvis. Marija pa tām ienākt nespēj. Vienīgā lūgšana par korumpētajiem ir, lai tos satricina tik pamatīga zemestrīce, ka tie spēj pārliecināties, ka pasaule nav sākusies un nebeigsies līdz ar viņiem. Tāpēc viņi aizslēdzas, viņiem nav vajadzīga ne māte, ne tēvs, ne ģimene, ne tēvzeme, ne piederība tautai. Viņi kultivē tikai egoismu, un egoisma tēvs ir velns.

Lūgsimies lai Paļāvības Māte, Jaunava, mums palīdz būt skaidriem un tīriem mūsu domās, mūsu žestos, mūsu dzīvē.

Kopā lūgsimies Paļāvības Mātes lūgšanu.

 

26. februāris:  Paļāvības Māte – sieviete, kas uzņem

Lasījums no Mateja evaņģēlija (Mt 1, 34 – 38)
"Un tie, iegājuši mājā, atrada Bērnu un Viņa māti Mariju; un Viņu, zemē nometušies, pielūdza; un tie, atvēruši savas mantas, upurēja Viņam zeltu, vīraku un mirres."

No pāvesta Franciska uzrunas:
Marija ir visu mūsu, grēcinieku, māte. Viņa ir mamma. Atceros, ka mana mamma, runājot par mums, pieciem bērniem, teica: “Mani bērni ir kā pirksti uz rokas, cits no cita atšķiras, bet ja es ieduru vienā pirkstā, tad jūtu tādas pašas sāpes, kādas justu, ja iedurtu citā.” Marija mūs, grēciniekus, pavada ceļā, katru ar saviem grēkiem. Teikt “Lūdz par mums, grēciniekiem!” nozīmē teikt: “Esmu grēcīgs, bet tu mani sargā.”. Marija ir tā, kas mūs sargā.

Lūgsimies, lai Paļāvības Māte dāvā mums Jēzu un lai arī mēs būtu cilvēki, kas uzņem citus, ir tiem atvērti – gan savās mājās, gan darba vietās.

Kopā lūgsimies Paļāvības Mātes lūgšanu.

 

27. februāris: Paļāvības Māte – svētuma māte

Lasījums no Jāņa evaņģēlija (Jņ 19, 26 – 27)
Tad Jēzus, redzēdams māti un mācekli, ko Viņš mīlēja, stāvam, sacīja savai mātei: "Sieviet, lūk, tavs dēls!" Pēc tam Viņš sacīja māceklim: "Lūk, tava māte!" Un no tās stundas māceklis ņēma viņu pie sevis.

No pāvesta Franciska uzrunas:
Marija nav no tām sievietēm, kuras jūtas nomāktas dzīves neskaidrību priekšā, jo īpaši tad, kad mums liekas, ka nekas vairs neiet labi. Viņa nav arī no tām sievietēm, kas protestē ar vardarbību, kas nolād likteni, kurš, šķiet, ir naidīgs. Marija ir sieviete, kas klausās. Neaizmirstiet, ka vienmēr ir ciešas attiecības starp cerību un klausīšanos! Marija ir sieviete, kas klausās. Marija pieņem eksistenci tādu, kāda tā ir – ar savām laimīgajām dienām un arī ar lielajām traģēdijām, kuras neviens nekad negribētu piedzīvot. Viņa pieņem to līdz pat visnežēlīgākajam brīdim, kad viņas Dēls tiek pienaglots krustā.

Lūgsimies, lai pasaule kļūtu svēta, un upurēsim mūsu lūgšanas un mūsu darbu par pasaules svētumu.

Kopā lūgsimies Paļāvības Mātes lūgšanu.

 

28. februāris:  Paļāvības Māte – paklausības paraugs

Lasījums no Mateja evaņģēlija (Mt 12, 48 – 50)
Bet Viņš atbildēja tam, kas Viņam paziņoja, sacīdams: "Kas ir mana māte un kas mani brāļi?" Un Viņš, izstiepis roku pār saviem mācekļiem, sacīja: "Lūk, mana māte un mani brāļi! Jo kas izpilda mana Tēva prātu, kas debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte."

No pāvesta Franciska uzrunas:
Līdz tai dienai Marija gandrīz izzūd no Evaņģēliju lappusēm. Svēto Rakstu autori ļauj nojaust šo lēno viņas klātbūtnes aizklāšanos, viņas palikšanu klusējot iepretim Dēla noslēpumam, kurš paklausa Tēvam. Tomēr Marija atkal parādās tieši visizšķirošākajā brīdī, tajā, kad lielākā daļa draugu ir attālinājušies baiļu dēļ. Mātes nenodod, un neviens no mums nevar pateikt, kuras ciešanas tai brīdī, krusta pakājē, bija visnežēlīgākās – vai tās, ko izcieta nevainīgs cilvēks mirstot pie krusta, vai arī agonija, ko piedzīvoja māte, pavadot sava Dēla pēdējos dzīves mirkļus.

Lūgsimies, lai mēs būtu paklausīgi savā darbā, ģimenē, Baznīcā.

Kopā lūgsimies Paļāvības Mātes lūgšanu.

 

1. marts: Paļāvības Māte – sieviete, kas piedod

Lasījums no Lūkasa evaņģēlija (Lk 1, 34 – 36)
Bet Marija sacīja eņģelim: "Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu?" Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls. Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī."

No pāvesta Franciska uzrunas:
Evaņģēliji ir lakoniski un ārkārtīgi diskrēti. Ar vienkāršu darbības vārdu “stāvēja” (sal. Jņ 19,25) tie reģistrē mātes klātbūtni pie krusta. Viņa “stāvēja”. Nekas nav teikts par Marijas reakciju, piemēram, to, vai viņa raudāja. Pat neviens spalvas triepiens nav izmantots, lai aprakstītu viņas sāpes. Pie šīm detaļām savā izdomā vēlāk kavējās dzejnieki un mākslinieki, dāvājot cilvēcei attēlus, kas ir iegājuši mākslas un literatūras vēsturē. Taču Evaņģēliji saka vienīgi, ka Marija “stāvēja”. Stāvēja tur, visbriesmīgākajā brīdī, visnežēlīgākajā brīdī, un cieta kopā ar Dēlu. Viņa “stāvēja”, viņa vienkārši bija klāt. Lūk, atkal jaunā Nācaretes sieviete, šoreiz ciešanu izvagotu vaigu, stāv Dieva priekšā, stāv sliekšņa priekšā, aiz kura paveras visbiezākā tumsa.

Lūgsimies, lai mēs piedotu viens otram, kā Jēzus mums piedod.

Kopā lūgsimies Paļāvības Mātes lūgšanu.

 

2. marts: Paļāvības Māte – cerības māte

Lasījums no Atklāsmes grāmata (Atkl 12, 1)
Tad pie debesīm parādījās liela zīme: saulē tērpta sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis.

No pāvesta Franciska uzrunas:
Marija ir tur, uzticīgi klātesoša ikreiz, kad ir nepieciešams turēt aizdegtu sveci miglas un tumšu mākoņu pārņemtā vietā. Pat viņai nekas nebija zināms par augšāmcelšanās likteni, ko viņas Dēls tai brīdī atvēra visiem cilvēkiem. Viņa ir tur, jo ir uzticīga Dieva plānam, kura dēļ sevi ir nosaukusi par “kalponi” sava paaicinājuma pirmajā dienā, kā arī sava mātes instinkta dēļ, kura cieš ikreiz, kad viņas Dēls saskaras ar ciešanām. Māšu ciešanas: mēs visi esam pazinuši spēcīgas sievietes, kas ir saskārušās ar daudzām bērnu ciešanām. Šādu māti atrodam arī pirmajā Baznīcas dienā (sal. Apd 1,14). Viņa, cerības māte, kopā ar mācekļu kopienu, kas ir tik trausli – viens no viņiem Jēzu noliedza, citi bija aizbēguši, visiem bija bailes. Bet viņa vienkārši tur stāvēja visikdienišķākajā veidā pirmajā Baznīcā, ko apmirdzēja Augšāmcelšanās gaisma, un tai pašā laikā arī satricinājumi, kas gaidīja tās pirmos soļus pasaulē.

Lūgsimies, lai Paļāvības Māte mums palīdz vienmēr saglabāt cerību un dāvāt to citiem.

Kopā lūgsimies Paļāvības Mātes lūgšanu.

  

Ak, Marijas Bezvainīgā Sirds
Ak, Marijas Bezvainīgā Sirds,
jebkura svētuma dzīvais paraugs,
dod visiem saviem bērniem
paļāvību kļūt svētiem.