Šodienas datums: 20.07.2017  |  Vārda dienas: Ramona, Ritma

Litānijas un novennas

Novenna svētajam Jēkabam

Ievadlūgšana:

Ak, Kungs Dievs, sagatavo manu garu, lai ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, tas būtu atvērts Tavam Vārdam, spētu to uzņemt, un īstenotu dzīvē. Amen.

Pirmā diena

Svētā Krusta zīme:

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.

Dienas lūgšana:

Mans Kungs Jēzu Kristu! Šeit es esmu Tavā priekšā, nesot savās lūgšanās savu brāļu un māsu priekus un bēdas, kā arī manas ikdienas gaitas iepriecinājumus un grūtības. Dažkārt es pazaudēju savu ceļu, iedams pa dzīves taku, un es nezinu, kā rīkoties. Bieži mani nomāc materiālas rūpes, un man ir nepieciešama apgaismība. Kungs, radi manī ilgas pēc Tevis un stingru apņemšanos nekad Tevi neaizvainot! Dāvā man žēlastību pārdomāt Tavas dzīves ceļu un spēt līdzināties apustuļa sv. Jēkaba piemēram. Lai es ar visu sirdi sekoju Tev pa šīs zemes dzīves ceļu un rodu Tevī nebeidzamu mieru un prieku! Amen!

Pirmās dienas pārdomas: Jēkabs – pazemīgais zvejnieks

Sv. Jēkabs bija jauns un pārgalvīgs Zebedeja un Salomes dēls, un viņam bija brālis Jānis “Evaņģēlists”. Viņš dzīvoja un strādāja Ģenezaretes ezera tuvumā. Šajā vietā, kur nav paisuma un bēguma, viņš vienmēr skaidri zināja, kādi vēji un laika apstākļi ir labvēlīgi labai zvejai. Jēzus dzīves laikā visas aktivitātes ar dažiem izņēmumiem pilsētā parasti notika tirgus laukumā vai ostā. Zvejnieki vienmēr bija atvērti pārmaiņām un cītīgi ieklausījās citu teiktajā, jo no tā varēja būt atkarīga veiksmīga zveja. Kādu dienu, no kāda uzzinot, ka tuvojas Debesu Valstība, sv. Jēkabs devās uzklausīt Jēzu un apbrīnoja viņu. Drīz vien Mācītājs aicināja sv. Jēkabu Viņam sekot.

Ticīgo kopīgā lūgšana:

Ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību raidīsim mūsu lūgšanas Dievam, mūsu Kungam, kurš pasaules dabu ir dāvājis, lai tā kalpotu cilvēces labumam:

- lūgsimies par Baznīcu, lai, pasludinot Dieva vārdu sabiedrībai, tā vienmēr norādītu uz labo ceļu un būtu par pestīšanas sakramentu visai pasaulei, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par pāvestu un bīskapiem, lai ar Kristu kā viņu dzīves apvārsni, viņu vārdi un labais piemērs būtu gaismas avots pasaulē, kas to izgaismo, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par visiem zvejniekiem, jūrniekiem un visiem, kas savu dzīvi pavada atklātā jūrā, lai ar godprātīgu veltīšanos savam darbam, viņi sagatavotu sevi savas dzīves gala mērķim – priecīgo ostu, kas piešķirtu jēgu viņu zemes dzīves gājumam, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par Svēto Zemi, no kuras nāca sv. Jēkabs, lai šīs zemes iedzīvotāji pieliktu visas nepieciešamās pūles, lai tajā valdītu miers un taisnīgums, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Ticībā uzticēsim sevi Dievam, mūsu Tēvam, un lūgsim ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, lai Dievs uzklausa mūsu īpašos nodomus un visu to nodomus, kas lūdzas šo novennu (mirklis klusumā, pārdomājot lūgšanu nodomu), - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Lūgsim mūsu Tēvu, kā Jēzus to mācīja sv. Jēkabam un visiem apustuļiem. (Tēvs mūsu…)

Noslēguma lūgšana:

Mūsu Kungs un Dievs, kurš pasaules dabu esi ielicis cilvēku rokās, lai tie ar roku darbu spētu radīt zemes dzīvei nepieciešamās lietas līdz laiku beigām, kā Tu to esi noteicis, tādēļ ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību mēs Tevi lūdzam, uzklausi mūsu lūgšanas. Lai mēs pareizi izmantojam zemes dzīvei nepieciešamās lietas, ka mēs kļūtu mūžīgās dzīves apsolījuma cienīgi. To mēs lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Svēto rakstu lasījumi pārdomām:

Jņ 1:3-16; Mt 17:24-27; Lk 8:22-25; Lk 5:1-11

Viela pārdomām vai homīlija:

Tie, kas dodas zvejā, lai nopelnītu iztiku, vienmēr ir uzmanīgi attiecībā uz vēja virzienu, plūdmaiņām un labākajām zvejas vietām. Zvejnieki, būdami devīgi un atvērtas dabas cilvēki, bieži pavadīja ostā vai tirgus laukumā garas stundas kopā ar saviem amata brāļiem vai kaimiņiem. Kāds devās zvejot zivis, kamēr kāds cits ķēra krabjus un garneles. Šī profesija Izraēlī tika uzskatīta par netīru, jo garneles un krabji bija no to dzīvnieku kategorijas, kurus nedrīkstēja ēst.

Sv. Jēkabs savu dzīvi bija veltījis jūrai. Viņš zvejoja zivis, kas tika uzskatītas par “tīrām”, jo tām bija spuras un zvīņas. Sv. Jēkabs un viņa brālis Jānis tiek bieži uzskatīti par pārdrošiem un impulsīviem. Tieši tādēļ Jēzus viņus iesauca par “Pērkona dēliem”.

Jūrnieka profesija, kā jebkurš godprātīgs darbs, to izkopjot, ļauj sasniegt meistara pilnību. Tie, kas iztiku pelna ar darbu jūrā, vienmēr apzinās, ka Dievs ir dzīves Kungs, un ka Viņš ir tas, kas liek saulei uzspīdēt un sniedz bagātīgus lomus visu labumam. Jūrnieki bieži sevi uzskata par “ģimeni” priekš citiem, mums visiem, kas esam Dieva dēli un meitas, kuriem Dievs ir dāvājis ne tikai zemes dzīvi, bet arī mūžīgo dzīvi, kas sekos pēc šīs zemes dzīves.   

 

Otrā diena

Svētā Krusta zīme:

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.

Dienas lūgšana:

Mans Kungs Jēzu Kristu! Šeit es esmu Tavā priekšā, nesot savās lūgšanās savu brāļu un māsu priekus un bēdas, kā arī manas ikdienas gaitas iepriecinājumus un grūtības. Dažkārt es pazaudēju savu ceļu, iedams pa dzīves taku, un es nezinu, kā rīkoties. Bieži mani nomāc materiālas rūpes, un man ir nepieciešama apgaismība. Kungs, radi manī ilgas pēc Tevis un stingru apņemšanos nekad Tevi neaizvainot! Dāvā man žēlastību pārdomāt Tavas dzīves ceļu un spēt līdzināties apustuļa sv. Jēkaba piemēram. Lai es ar visu sirdi sekoju Tev pa šīs zemes dzīves ceļu un rodu Tevī nebeidzamu mieru un prieku! Amen!

Otrās dienas pārdomas: Jēkabs pamet savus tīklus un seko Jēzum

Jēzus no Nācaretes vārdi bija aizkustinājuši sv. Jēkabu. Jēzus bija radījis iespaidu uz viņu un visiem tiem, kas dzīvoja ezera krasta tuvumā. Jēzus sludināja, ka Dieva Valstība ir “rokā”. Tāpat kā Jēkaba brāli Jāni, arī viņu bija piesaistījusi iespēja kļūt par daļu no līderu grupas.

Un tā tas arī notika. Kādu dienu Viņš paaicināja divus brāļus, kas bija Zebedeja dēli. Līdzīgi kā pārējos desmit, kurus Jēzus izvēlējās, Viņš tos izvēlējās, lai tie būtu kopā ar Viņu un sūtītu viņus sludināt. Dzīvot kopā ar Jēzu nozīmēja ņemt dalību Jēzus dzīvē, tikt sūtītam sludināt un iepazīt Debesu Valstības noslēpumus. Jēzus uzskatīja sv. Jēkabu par vienu no saviem draugiem, ar kuru Viņš varētu dalīties it visā, ko ir dzirdējis no Tēva. Vēlāk sv. Jēkabs atklās Kalnu Svētību mācību un līdzības par Debesu Valstību, mācīsies tās pielietot dzīvē, lai spētu tās mācīt citiem, kas ilgojas pēc šādām zināšanām. Šajā mācību laikā, kad viņi bija ciešā tuvumā ar savu Mācītāju, Jēzus sāka sūtīt savus mācekļus pļaujas laukā, no kurienes viņi atgriezās priecīgi un gandarīti par veiksmīgi īstenoto misiju. Bet Jēzus uzsvēra, ka tā vietā, lai priecātos, ka viņiem paklausīja ļaunie gari, viņiem būtu jāpriecājas par to, ka viņu vārdi ir ierakstīti Debesīs.  

Ticīgo kopīgā lūgšana:

Ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību raidīsim mūsu lūgumus un nodomus Dievam, mūsu Tēvam, kura Dēls Jēzus aicina mūs ņemt dalību Viņa dzīvē un pasludināt Viņa vēsti:

- lūgsimies par Baznīcu, lai, esot pasaulē un gādājot par visiem cilvēkiem, tā spētu sniegt pestīšanu tiem, kas tuvojas Dievam, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par Evaņģēlija sludinātājiem, it īpaši misionāriem, lai viņi saņemtu dievišķo spēku, un ar Evaņģēlija vārdiem spētu sniegt patiesu liecību ar dievbijīgu un ticīgu dzīvesveidu, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par tiem, kas ir seminārā vai noviciātā, lai viņi pienācīgi novērtē savas dzīves veltīšanu kalpošanai cilvēces labā, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par mums pašiem, lai mēs ieklausītos Dieva balsī un uzlūkotu savu dzīvi kā aicinājumu, lai mēs spētu augt tā, kā Dievs uz to mūs aicina, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Ticībā uzticēsim sevi Dievam, mūsu Tēvam, un lūgsim ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, lai Dievs uzklausa mūsu īpašos nodomus un visu to nodomus, kas lūdzas šo novennu (mirklis klusumā, pārdomājot lūgšanu nodomu), - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Lūgsim mūsu Tēvu, kā Jēzus to mācīja Sv. Jēkabam un visiem apustuļiem. (Tēvs mūsu…)

Noslēguma lūgšana:

Mūsu Kungs un Dievs, Tu sūtīji savu Dēlu pasaulē, lai paziņotu par tuvojošos Dieva Valstību, un pievērstu visus ticībai. Ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību uzklausi mūsu lūgumus un nodomus un dāvā, lai, atsaucoties Tava Dēla aicinājumam, mēs varētu pasludināt pasaulei Viņa vārdu, tādējādi, lai arī viņi tiktu ielūgti uz mielastu Debesu Valstībā. To mēs lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Amen.

Svēto rakstu lasījumi pārdomām:

Izc 3:1-15; Jer 1:1-10; Mt 19:27-30; Mk 1:16-20; Jņ 15:9-17

Viela pārdomām vai homīlija:

Tie kas dodas uz pilsētas laukumu, lai apspriestu laika apstākļus jūrā, vēja stiprumu un nokrišņus, ir raduši ieklausīties jūrniekos un zvejniekos, to īpaši atvērtā rakstura dēļ. Šāda attieksme pret citiem ļāva sv. Jēkabam viegli saklausīt Jēzus sacīto. Jēzus sevi atklāja kā jaunas doktrīnas skolotāju. Viņš radīja iespaidu, ka ir pravietis, un nāca no vietas, no kuras netālu dzīvoja sv. Jēkabs, jo Nācarete atrodas netālu no Betsaidas. Tieši šo iemeslu dēļ sv. Jēkabs ieklausījās Jēzus sacītajā.

Ņemot vērā, ka sv. Jēkabam piemita līdera dotības, viņš sāka pārdomāt iespējas mainīt profesiju. Mācītājs bieži sludināja Debesu Valstību, tātad viņš kopā ar savu brāli varētu kļūt par viņa vietniekiem. Iespējams, arī Jēzum patika šī doma. Tādēļ Mācītājs aicina sekot Viņam un sūta viņus sludināt.

Pamazām Jēzus sāk uzskatīt sv. Jēkabu par vienu no saviem tuvākajiem draugiem, kopā ar viņa brāli Jāni un Sīmani Pēteri. Jēzus vēlas ar viņiem dalīt savu dzīvi un iemācīt viņiem savu vēsti tā, lai Viņš varētu tos sūtīt sludināt Dieva Valstību, Valstību “kas nav ne ēdiens, ne dzēriens, bet taisnīgums un miers, un Svētā Gara prieks”.

 

Trešā diena

Svētā Krusta zīme:

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.

Dienas lūgšana:

Mans Kungs Jēzu Kristu! Šeit es esmu Tavā priekšā, nesot savās lūgšanās savu brāļu un māsu priekus un bēdas, kā arī manas ikdienas gaitas iepriecinājumus un grūtības. Dažkārt es pazaudēju savu ceļu, iedams pa dzīves taku, un es nezinu, kā rīkoties. Bieži mani nomāc materiālas rūpes, un man ir nepieciešama apgaismība. Kungs, radi manī ilgas pēc Tevis un stingru apņemšanos nekad Tevi neaizvainot! Dāvā man žēlastību pārdomāt Tavas dzīves ceļu un spēt līdzināties apustuļa Sv. Jēkaba piemēram. Lai es ar visu sirdi sekoju Tev pa šīs zemes dzīves ceļu un rodu Tevī nebeidzamu mieru un prieku! Amen!

Trešās dienas pārdomas: Pērkona dēli un Jēzus griba

Jēzus vēlējās veidot savus mācekļus pēc sava gara. Kādu dienu, kad kāda samariešu pilsēta atteicās uzņemt Jēzu, tad Jēkabs un Jānis ierosināja nosaukt no Debesīm uguni un iznīcināt šo pilsētu. Tad Jēzus atklāja saviem mācekļiem, ka viņu attieksmei būtu jābūt tādai, ka Cilvēka Dēls ir nācis pasauli glābt, nevis to pazudināt. Un citā gadījumā, kad Zebedeja dēli lūdza Jēzu piešķirt viņiem pirmās vietas Debesu valstībā, Jēzus atbildēja, ka Tēvs šīs vietas jau ir sagatavojis tiem, kas patiesi kalpo citiem no visas sirds. Un tā, pakāpeniski, soli pa solim, Mācītājs veidoja sev cienīgus mācekļus. Jēzus skolā ikviens iemācās dzīvot tā, lai citu nepazemotu un nenoniecinātu. Izvēloties iejūtības un pazemības ceļu, tas aizved uz mūžīgo dzīvi.

Ticīgo kopīgā lūgšana:

Ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību raidīsim mūsu lūgumus un nodomus Dievam, mūsu Tēvam, kura Dēls Jēzus Kristus kļuva pazemīgs un paklausīgs līdz nāvei:

- lūgsimies par Baznīcu, lai tā pazemīgi sniegtu pasaulei gaismas un pestīšanas dāvanu, kuru Kristus tai ir uzticējis, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par Baznīcas ganiem, lai, atdarinot savu Mācītāju, viņi sniegtu pasaulei piemēru vienkāršai un pazemīgai dzīvei, un ar patiesu iejūtību veltīšanos labajam, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par tiem, kuru rokās ir vara, lai viņi būtu apzinīgi par sev uzticēto varu kā Dievam uzticīgi kalpi un rūpētos par kopīgo sabiedrības, nevis dažu indivīdu labumu, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par visiem kristiešiem, lai, pārdomājot Kristus darbus, mēs saprastu, ka Dieva ceļi nav mūsu ceļi, tādēļ spētu dzīvot savu dzīvi kā Kristus to būtu dzīvojis, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.  

Ticībā uzticēsim sevi Dievam, mūsu Tēvam, un lūgsim ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, lai Dievs uzklausa mūsu īpašos nodomus un visu to nodomus, kas lūdzas šo novennu (mirklis klusumā, pārdomājot lūgšanu nodomu), - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Lūgsim mūsu Tēvu, kā Jēzus to mācīja sv. Jēkabam un visiem apustuļiem. (Tēvs mūsu…)

Noslēguma lūgšana:

Ak Kungs, Tavs Dēls mācīja savus mācekļus dzīvot saskaņā ar Kalna Svētību mācību, dāvā mums ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, ka, atdarinot Tava Dēla lēnprātību un sirds pazemību, arī mēs varam kalpot mūsu brāļiem un māsām ar pazemību tā, lai savās sirdīs mēs spētu piedot tiem, kas mūs ir aizvainojuši. To mēs lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Amen.

Svēto rakstu lasījumi pārdomām:

Mk 10:35-45; Lk 9:51-56; Jņ 13:1-15; 1Kor 1:17-31; 1Kor 2:18-23

Viela pārdomām vai homīlija:

Ja Jēzus izvēlējās savus tuvākos mācekļus, lai tie būtu kopā ar Viņu, tas bija tādēļ, ka Viņš vēlējās tiem sniegt savas rūpas un maigumu. Klausoties sava Mācītāja vārdos un dzīvojot kopā ar Viņu, viņi iepazītu Viņa skološanas garu, un Jēzus veidotu viņus par sev cienīgiem sekotājiem.

Tieši tādēļ brīdī, kad Jēkabs un Jānis vēlējās uzbrukt tiem, kas atteicās Jēzum izrādīt pienācīgu viesmīlību, Viņš tos tūlīt apsauca – “Jūs nezināt kāda gara jūs esat!”.  Dieva Dēls ir nācis pasaulē, lai to glābtu, tādēļ viņiem nebija tiesību “noslaucīt no zemes virsmas” tos, kas pārkāpuši likumu. Dievs nevēlas grēcinieka nāvi, bet vēlas, lai cilvēks atgrieztos un dzīvotu.

Kad abi Zebedeja dēli lūdza sev pirmās vietas Debesu valstībā, Jēzus viņiem atgādina, ka Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet gan lai atdotu savu dzīvību daudzu atpirkšanai. Tādēļ Viņa mācekļi nevar saņemt neko citu, kā tikai to, ko pats Jēzus ir saņēmis.

 

Ceturtā diena

Svētā Krusta zīme:

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.

Dienas lūgšana:

Mans Kungs Jēzu Kristu! Šeit es esmu Tavā priekšā, nesot savās lūgšanās savu brāļu un māsu priekus un bēdas, kā arī manas ikdienas gaitas iepriecinājumus un grūtības. Dažkārt es pazaudēju savu ceļu, iedams pa dzīves taku, un es nezinu, kā rīkoties. Bieži mani nomāc materiālas rūpes, un man ir nepieciešama apgaismība. Kungs, radi manī ilgas pēc Tevis un stingru apņemšanos nekad Tevi neaizvainot! Dāvā man žēlastību pārdomāt Tavas dzīves ceļu un spēt līdzināties apustuļa sv. Jēkaba piemēram. Lai es ar visu sirdi sekoju Tev pa šīs zemes dzīves ceļu un rodu Tevī nebeidzamu mieru un prieku! Amen!

Ceturtās dienas pārdomas: sv. Jēkaba un Jēzus kopīgie godības mirkļi

Uz Tabora kalna sv. Jēkabs, Zebedeja dēls, kopā ar svētajiem Pēteri un Jāni uzlūkoja Jēzus godpilno seju un bija šīs dievišķās godības liecinieks. Šādā veidā Jēzus stiprināja un iedrošināja sv. Jēkabu un citus apustuļus izturēt mūsu Kunga ciešanas un Krustā piesišanas neprātu. Aina kalna virsotnē un Jēzus godības atklāšana, atskanot balsij no mākoņa, sniedza apustuļiem iespēju nobaudīt Debesu laimi. Tieši šeit sv. Jēkabs varēja aptvert saistību starp Evaņģēliju, praviešu grāmatām un Likumu.

Ar Jaira meitiņas augšāmcelšanu sv. Jēkabs atklāja Jēzu kā dzīvības devēju, kurš uzmodināja mazu meitenīti no mirušajiem un lūdza viņu pabarot, lai viņa nenoģībtu. Caur Jēzus atklāšanos, kā ceļu pie Tēva, sv. Jēkabs iepazina patiesību caur Viņu un atklāja Viņā dzīvības avotu.

Ticīgo kopīgā lūgšana:

Ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību raidīsim Dievam mūsu lūgumus un nodomos, kurš uz Tabora kalna atklāja Viņa Dēla godību, kas Viņam ir kopīga ar Tēvu:

- lūgsimies par Baznīcu, lai tā liecinātu par augšāmcelto Jēzu Kristu un atklātu visiem, ka Jaunās Derības Mesija - Jēzus Kristus, ir tas, kurš tika pasludināts Vecajā Derībā, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par visiem tiem, kas nepazīst Jēzu, lai Svēto Rakstu gaisma un kristiešu piemērs ļautu viņiem atklāt, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kurš kļuva cilvēks, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par visiem garīgās kārtas pārstāvjiem un visiem tiem, kuri ir ceļā uz “dzīvības virsotni”, kuri meklē ticības un mīlestības jēgu, kas piešķirtu nozīmi viņu ikdienas eksistencei, lai Dievs viņus apgaismo un piepilda viņu dzīves ar savu spēku, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par mums pašiem, lai mūsu kristiešu dzīve būtu kā himna Dieva godam visās mūsu ikdienas dzīves jomās, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.   

Ticībā uzticēsim sevi Dievam, mūsu Tēvam, un lūgsim ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, lai Dievs uzklausa mūsu īpašos nodomus un visu to nodomus, kas lūdzas šo novennu (mirklis klusumā, pārdomājot lūgšanu nodomu), - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Lūgsim mūsu Tēvu, kā Jēzus to mācīja sv. Jēkabam un visiem apustuļiem. (Tēvs mūsu…)

Noslēguma lūgšana:

Ak Kungs, caur Tava Dēla godpilno parādīšanos uz Tabora klana, Tu sagatavoji sv. Pēteri, sv. Jēkabu un sv. Jāni, lai viņi spētu uzlūkot Jēzus ciešanas ticības garā, un ļāvi viņiem redzēt, ka praviešu raksti un Likums ir izgaismoti ar Evaņģēlija gaismu. Mēs Tevi lūdzam, lai caur Svētajiem Rakstiem mēs spētu ieraudzīt Jēzu no Nācaretes – Tavu dēlu, kas dzīvo un valda vienotībā ar Tevi mūžu mūžos. Amen.

Svēto rakstu lasījumi pārdomām:

Dan 12:1-3; Lk 8:40-56; Lk 9:28-36; Jņ 1:1-14; 1Kor 10:1-13

Viela pārdomām vai homīlija:

Sv. Jēkabs bija kopā ar Jēzu viņa godības un pazemojuma brīžos. Līdzīgi kā izraēlieši uzlūkoja mirdzošo Mozus seju, tā arī sv. Jēkabs uzlūkoja godības pilno Jēzus seju Tabora kalnā. Šādā veidā Kungs sagatavoja dažus viņa mācekļus spēt uzlūkot Jēzus ciešanas.

Sv. Jēkabs, viņa brālis Jānis un Sīmanis Pēteris ne tikai redzēja pārveidoto Jēzus seju, bet bija līdzdalīgi viņa godības mirklī. Tādējādi viņi pieredzēja to, kas sekos un viņus sagaidīs Paradīzē pēc tam, kad zemes dzīves ceļš būs noslēdzies. Un, pateicoties šai kalna virsotnes pieredzei, viņi piepildīja biblisko apsolījumu “viņi spīdēs kā zvaigznes, kas iedegtas klajā laukā”.

Līdzīgi kā sv. Sīmanim Pēterim un sv. Jānim, sv. Jēkabam bija tā laime pavadīt Jēzu uz Jaira namu un piedzīvot, ka Jēzus ir tas, kurš ir “augšāmcelšanās un dzīvība”. Kā pašas dzīvības avots, Jēzus varēja dāvāt dzīvību tiem, kas to bija zaudējuši. Tāpat Viņš bija norūpējies par mazo Jaira meitiņu, lai viņa tiktu pabarota.

 

Piektā diena

Svētā Krusta zīme:

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.

Dienas lūgšana:

Mans Kungs Jēzu Kristu! Šeit es esmu Tavā priekšā, nesot savās lūgšanās savu brāļu un māsu priekus un bēdas, kā arī manas ikdienas gaitas iepriecinājumus un grūtības. Dažkārt es pazaudēju savu ceļu, iedams pa dzīves taku, un es nezinu, kā rīkoties. Bieži mani nomāc materiālas rūpes, un man ir nepieciešama apgaismība. Kungs, radi manī ilgas pēc Tevis un stingru apņemšanos nekad Tevi neaizvainot! Dāvā man žēlastību pārdomāt Tavas dzīves ceļu un spēt līdzināties apustuļa sv. Jēkaba piemēram. Lai es ar visu sirdi sekoju Tev pa šīs zemes dzīves ceļu un rodu Tevī nebeidzamu mieru un prieku! Amen!

Piektās dienas pārdomas: sv. Jēkabs un Jēzus ciešanu brīžos

Kad Jēzus bija gatavs atdod savu dzīvību, Viņš šķērsoja Kedronas strautu, līdzīgi kā to darīja Dāvids, un devās uz Olīvkalnu. Viņš atstāja astoņus savus mācekļus un tālāk devās tikai ar Pēteri, Jēkabu un Jāni. Tad Viņš atstāja arī viņus un devās mazliet dziļāk dārzā. Tur, pavisam netālu no saviem mācekļiem, Viņš pārdomāja visu, kam drīzumā jānotiek ar Viņu. Tāpat kā pārējos astoņus mācekļus, arī šos trīs bija uzveicis miegs. Lai arī gars ir stiprs, bet miesa ir vāja. Viņi tādējādi pasargāja savas dzīvības, taču nodeva savu Mācītāju. Tieši tāpēc bija nepieciešams, ka pēc Jēzus Augšāmcelšanās tika nosūtīts Svētais Gars, kas atmodināja mācekļus no tumsas, lai kā gaismas bērni tie liecinātu par Kristu.

Ticīgo kopīgā lūgšana:

Ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību mēs raidām mūsu lūgumus Dievam, kurš ir tuvu mums un ar sava Dēla Jēzus ciešanām cieš līdzi visiem tiem, kas šobrīd piedzīvo jebkādas grūtības:

- lūgsimies par Baznīcu, lai tā sludina un praktizē sapratnes un piedošanas kalpošanu, un dāvā stiprinājuma vārdus ikvienam, kuram dzīves ceļā tas ir visvairāk nepieciešams, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par visiem slimniekiem, kas cieš smagas fiziskas un garīgas sāpes, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par jauniešiem un visiem, kuri ir veseli, ka viņi uzdrošinātos apciemot tos, kas ir slimi vai piedzīvo lielas skumjas, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par ģimenēm, lai tās kļūst par savstarpējās sapratnes skolu, par īstas mīlestības un dzīvības kalpošanu, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.   

Ticībā uzticēsim sevi Dievam, mūsu Tēvam, un lūgsim ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, lai Dievs uzklausa mūsu īpašos nodomus un visu to nodomus, kas lūdzas šo novennu (mirklis klusumā, pārdomājot lūgšanu nodomu), - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Lūgsim mūsu Tēvu, kā Jēzus to mācīja sv. Jēkabam un visiem apustuļiem. (Tēvs mūsu…)

Noslēguma lūgšana:

Mūsu Kungs un Dievs, Tavs Dēls atdeva savu dzīvību par cilvēces pestīšanu. Viņš izcieta ciešanas no to rokām, kurus bija nācis glābt un piedzīvoja pamestību no saviem draugiem savu ciešanu agonijas laikā. Mēs Tevi lūdzam, lai ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību mēs spētu līdzināties Jēzum, kas pats nodod savu dzīvību, un vienmēr būtu gatavi drīzāk atdot savu dzīvību, nekā nodot vai pamest Viņu. Mēs Tevi lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Svēto rakstu lasījumi pārdomām:

2Sam 15:19-24, 30; Mt 10:16-33; Mt 26:36-46; 1Kor 1:17-25

Viela pārdomām vai homīlija:

Savas dzīves noslēgumā Jēzus cieta garīgas ciešanas. Viņš zināja, ka Viņu sagaida biķeris, kuru Viņam ir sagatavojis Tēvs un ar kādu smagu situāciju Viņam būs jāsaskaras. Izskatās, ka Viņa mācekļi īsti neizprata, kas tieši notiks un kas sagaida Jēzu. Taču, apzinoties, ka Viņš nedrīkst bēgt no sava likteņa un izvairīties no rūgtā biķera, Viņš pieņēma situāciju tādu, kāda tā bija. Viņš vienīgais lūdza savus mācekļus lūgties, lai viņi nekristu kārdināšanā, jo miesa ir vāja.

Savā ciešanu agonijā Ģetzemanes dārzā, iespējams, Jēzus izdzīvoja savā prātā savas īsās dzīves mirkļus. Pilnīgi noteikti Jēzus pārdzīvoja savā sirdī arī visas cilvēku traģiskās nāves, kas vēlāk sekoja. Sv. Jēkabs bija viens no tuvākajiem Jēzus mācekļiem, bet tieši tāpat kā visi pārējie dārzā, arī viņš nespēja Jēzum palīdzēt, jo acu plakstiņi bija kļuvuši “pārāk smagi” un bija aizmidzis.

Sv. Jēkabs neaizmirsa Jēzus ciešanu brīžus. Lai arī viņš bija sava Mācītāja tuvumā, viņš ļāvās miegam sevi uzvarēt, nevis Jēzus ciešanu agonijai sevi aizkustināt. Tieši caur Kristus ciešanām viņš vēlāk mācīsies dzert pats savu ciešanu biķeri un šādā veidā liecināt par ticību Jēzum Kristum.

 

Sestā diena

Svētā Krusta zīme:

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.

Dienas lūgšana:

Mans Kungs Jēzu Kristu! Šeit es esmu Tavā priekšā, nesot savās lūgšanās savu brāļu un māsu priekus un bēdas, kā arī manas ikdienas gaitas iepriecinājumus un grūtības. Dažkārt es pazaudēju savu ceļu, iedams pa dzīves taku, un es nezinu, kā rīkoties. Bieži mani nomāc materiālas rūpes, un man ir nepieciešama apgaismība. Kungs, radi manī ilgas pēc Tevis un stingru apņemšanos nekad Tevi neaizvainot! Dāvā man žēlastību pārdomāt Tavas dzīves ceļu un spēt līdzināties apustuļa sv. Jēkaba piemēram. Lai es ar visu sirdi sekoju Tev pa šīs zemes dzīves ceļu un rodu Tevī nebeidzamu mieru un prieku! Amen!

Sestās dienas pārdomas: sv. Jēkabs, Augšāmceltā Jēzus apustulis

Pēc sava Kunga nāves sv. Jēkabs atgriezās augšistabā pie pārējiem mācekļiem un Marijas, Jēzus mātes. Tur viņi pārdomāja Jēzus augšāmcelšanos un atjaunoja savu draudzību ar mūsu Kungu. Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs sv. Jēkabs paklausīja Kristus pavēlei palikt Jeruzalemē, līdz saņems Svēto Garu. Svētais Gars pārveidos viņus par Viņa dzīves, nāves un augšāmcelšanās lieciniekiem gan Jūdejā, gan Samarijā, līdz pat zemes robežām. Tolaik zemes robeža bija Spānija, Galisija. Kad pa Ebro upi sv. Jēkabs nonāca Saragosas pilsētā, viņš bija pilnībā apjucis un zaudējis drosmi. Viņam parādījās Jaunava Marija, kas viņu iedrošināja un atklāja viņam, ka viņa veiktais darbs nav bijis veltīgs, un viņa sētā Evaņģēlija sēkla, kuru viņš sludināja, kādu dienu uzdīgs un nesīs bagātīgus augļus.

Ticīgo kopīgā lūgšana:

Ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību raidīsim lūgšanas mūsu dzīves Kungam, kas no mirušiem augšāmcēla Jēzu, un tos, kas bija noskumuši, pildīja ar prieku:

- lūgsimies par Baznīcu, lai tā vienmēr sniedz mierinājumu nomāktajiem, pasludinot viņiem Jēzus nesto un apustuļu sludināto Labo Vēsti, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par Evaņģēlija sludinātājiem, it īpaši misionāriem, lai viņi sajustu Kristus mierinājumu, un, mācot Evaņģēlija vēsti, uzturētu ticību un veicinātu kristīgu dzīvesveidu, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par mums pašiem, lai mūsu mīlestība uz Jaunavu Mariju palīdz mums kļūt līdzīgākiem viņai - par pazemīgiem Kunga kalpiem un patiesiem visu cilvēku brāļiem un māsām, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par mūsu mūžībā aizgājušajiem tuviniekiem, lai Kungs, mūsu Tēvs, uzņem viņus savā Valstībā un dāvā viņiem žēlastību un mieru, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.   

Ticībā uzticēsim sevi Dievam, mūsu Tēvam, un lūgsim ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, lai Dievs uzklausa mūsu īpašos nodomus un visu to nodomus, kas lūdzas šo novennu (mirklis klusumā, pārdomājot lūgšanu nodomu), - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Lūgsim mūsu Tēvu, kā Jēzus to mācīja sv. Jēkabam un visiem apustuļiem. (Tēvs mūsu…)

Noslēguma lūgšana:

Mūsu Kungs un Dievs, Tavs Dēls, mūsu Kungs Jēzus Kristus, pavēlēja apustuļiem palikt Jeruzalemē, līdz dievišķais spēks tiks sūtīts no augšienes. Ar Jaunavas Marijas un apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību dāvā mums Svētā Gara spēku, ka mēs spētu pasaulē liecināt par Tavu Dēlu un palīdzēt mūsu brāļiem un māsām iemantot pestīšanu. To mēs Tev lūdzam caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Amen. 

Svēto rakstu lasījumi pārdomām:

Mt 28:16-20; Apd 1:4-8; 1Kor 9:16-23; Kol 1:24-29; Jēk 1:5-12

Viela pārdomām vai homīlija:

Izklīduši no bailēm pret jūdiem, sv. Jēkabs un citi mācekļi atkal satikās jumta istabā un baudīja laimi, redzot augšāmcelto Kungu. Atjaunojot savu draudzību, viņi lūdz piedošanu par to, ka bija atstājuši Viņu vienu Viņa nāves ciešanu agonijā. Taču, pateicoties Marijai, viņi atjaunoja savu ticību un paļāvību uz Jēzu Kristu.

Sekojot Augšāmceltā Kristus pavēlei, apustuļi palika Jeruzalemē, lai saņemtu Svētā Gara dāvanu, kas bija apsolīta no Tēva. Ar Svētā Gara dāvanu viņi tika stiprināti ar spēku no augšienes un tika pārveidoti par Kunga lieciniekiem visām tautām līdz pat zemes robežām.

Neskatoties uz Svētā Gara klātbūtni, kas mājo ikviena ticīgā sirdī, sv. Jēkabs piedzīvoja daudzus pārbaudījumus un grūtības. Viņš ļoti pārdzīvoja, ka savā evaņģelizācijas darbā Kristum ir pievērsis tikai nedaudzus ticīgos. Tādēļ sv. Jaunava Marija vēl savas dzīves laikā parādījās sv. Jēkabam pie Saragosas, Spānijā, un iedrošināja viņu nepadoties. Jo sēkla, kuru viņš ir sējis, reiz nesīs bagātīgus augļus.

 

Septītā diena

Svētā Krusta zīme:

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.

Dienas lūgšana:

Mans Kungs Jēzu Kristu! Šeit es esmu Tavā priekšā, nesot savās lūgšanās savu brāļu un māsu priekus un bēdas, kā arī manas ikdienas gaitas iepriecinājumus un grūtības. Dažkārt es pazaudēju savu ceļu, iedams pa dzīves taku, un es nezinu, kā rīkoties. Bieži mani nomāc materiālas rūpes, un man ir nepieciešama apgaismība. Kungs, radi manī ilgas pēc Tevis un stingru apņemšanos nekad Tevi neaizvainot! Dāvā man žēlastību pārdomāt Tavas dzīves ceļu un spēt līdzināties apustuļa sv. Jēkaba piemēram. Lai es ar visu sirdi sekoju Tev pa šīs zemes dzīves ceļu un rodu Tevī nebeidzamu mieru un prieku! Amen!

Septītās dienas pārdomas: sv. Jēkabs, Kristus moceklis

Sv. Jēkabs bija ne tikai Zebedeja dēls un Jēzus Kristus apustulis, bet arī Viņa liecinieks, izlejot savas asinis par Viņu. Viņš bija pirmais apustulis, kas baudīja Kunga ciešanu biķeri.  Kad Jēzus jautāja sv. Jēkabam un sv. Jānim, vai viņi spēj dzert no Viņa biķera, abi brāļi atbildēja, ka spēj. Dzert “no biķera” nozīmē iziet cauri grūtībām vai piedzīvot rūgtu un nepatīkamu pieredzi, kā ciešanas un sāpes. Romas imperatora Domiciāna laikā sv. Jānis piedzīvoja spīdzināšanu, kuras laikā tika dzīvs vārīts eļļas katlā. Kas attiecas uz Sv. Jēkabu, viņš kļuva par upuri ķēniņam Herodam Agripam I, kurš mūsu ēras 44. gadā pavēlēja viņam nocirst galvu. Šādā veidā sv. Jēkabs, Zebedeja dēls, izlejot savas asinis, apliecināja ticību. Tas bija veids, kā ķēniņš centās pielabināt jūdus. Būdams cilvēks ar seklu reliģisko pārliecību, viņš uzlaboja savu stāvokli sabiedrībā uz cita cilvēka dzīvības rēķina. Tādā veidā viņš izpatika cilvēkiem, bet vienlaikus aizvainoja Dievu.    

Ticīgo kopīgā lūgšana:

Brāļi un māsas, raidīsim mūsu lūgumus ar apustuļa sv. Jēkaba starpniecību Kungam, mūsu Dievam, kura Dēls Jēzus Kristus atdeva savu dzīvību, lai glābtu mūsējo:

- lūgsimies par Baznīcu, lai tā, stiprināta ar apustuļu liecību, kļūtu par Kristus liecinieci arī vajāšanu laikā, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par tiem, kas cieš vajāšanas savas ticības vai taisnības dēļ, lai Kristus piemērs, kā arī sv. Jēkaba un citu apustuļu piemērs iedvesmo un stiprina viņus, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par tiem, kas vajā baznīcu, lai mocekļu izlietās asinis, līdzīgi kā Ābela izlietās asinis, mudina viņus uz atgriešanos, un lai viņi uztic sevi Kristus valstībai, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par mums visiem, lai mēs būtu gatavi dot liecību par Kristu, neskatoties uz sabiedrības, kurā mēs dzīvojam, nosodījumu, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Ticībā uzticēsim sevi Dievam, mūsu Tēvam, un lūgsim ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, lai Dievs uzklausa mūsu īpašos nodomus un visu to nodomus, kas lūdzas šo novennu (mirklis klusumā, pārdomājot lūgšanu nodomu), - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Lūgsim mūsu Tēvu, kā Jēzus to mācīja sv. Jēkabam un visiem apustuļiem. (Tēvs mūsu…)

Noslēguma lūgšana:

Mūsu Kungs un Dievs, Tavs Dēls Jēzus Kristus pasludināja, ka svētīgi ir tie, kas tiek vajāti un kas iztur līdz galam. Mēs ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību Tevi lūdzam, dari mūs par dzīviem lieciniekiem mūsu ticībai uz Jēzu Kristu. Tādā veidā mēs spēsim pateikties Viņam par ticības dāvanu un dalīties tajā ar citiem, to mēs lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen. 

Svēto rakstu lasījumi pārdomām:

Mt 10: 16-22; Mk 10:35-45; Apd 12:1-4; 2Kor 4:7-15; Gal 6:11-17.

Viela pārdomām vai homīlija:

Jēzus reiz sacīja sv. Jēkabam un sv. Jānim, ka viņiem būs jādzer “Viņa biķeris”. Māceklis nevar būt lielāks par savu saimnieku. Tātad, lai arī sākotnēji viņiem izdevās izbēgt no pirmās vajāšanas, kad Jēzus tika apcietināts, viņi no tā nevarēja izbēgt pavisam. Sv. Jēkabs bija pirmais no divpadsmit apustuļiem, kas mira mocekļa nāvē, kad ķēniņš Agripa I lika viņam ar zobenu nocirst galvu.

Izlejot savas asinis par Kristu, sv. Jēkabs bija piemērs tai mīlestībai, par ko Jēzus teica “neviens nespēj mīlēt vairāk, kā tas, kurš atdod savu dzīvību par draugiem”. Šī mīlestība dziļi iespaidoja apustuli, jo pārvērta to no “Pērkona dēla” par tādu, kas pacietīgi panesa nāves mokas.

Atdodot savu dzīvi par Kristu, sv. Jēkabs atklāj sevi kā Kunga augšāmcelšanās autentisku liecinieku. Savā nāves stundā Zebedeja dēls atvēra savas rokas, kas bija tīras un nostrādātas smagā evaņģelizācijas darbā svešās zemēs. To gan nepazina tie, kas laupīja viņa dzīvību. 

 

Astotā diena

Svētā Krusta zīme:

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.

Dienas lūgšana:

Mans Kungs Jēzu Kristu! Šeit es esmu Tavā priekšā, nesot savās lūgšanās savu brāļu un māsu priekus un bēdas, kā arī manas ikdienas gaitas iepriecinājumus un grūtības. Dažkārt es pazaudēju savu ceļu, iedams pa dzīves taku, un es nezinu, kā rīkoties. Bieži mani nomāc materiālas rūpes, un man ir nepieciešama apgaismība. Kungs, radi manī ilgas pēc Tevis un stingru apņemšanos nekad Tevi neaizvainot! Dāvā man žēlastību pārdomāt Tavas dzīves ceļu un spēt līdzināties apustuļa sv. Jēkaba piemēram. Lai es ar visu sirdi sekoju Tev pa šīs zemes dzīves ceļu un rodu Tevī nebeidzamu mieru un prieku! Amen! 

Astotās dienas pārdomas: sv. Jēkabs, mūsu ticības vadītājs un atbalsts

Kristiešu vajāšanu rezultātā Jeruzalemē, kas sākās ar sv. Stefana nomētāšanu ar akmeņiem un daudzkārt atkārtojās vēlāk agrīnajā Kristus baznīcā, mācekļi izklīda pa plašo apvidu. Romiešu lielceļi un citi Senās impērijas ceļi bija pilni ar sludinātājiem, kas izmantoja iespēju sludināt Evaņģēliju tiem, kurus satika ceļā. Atanāzijs un Teodors pameta Joppu (mūsdienu Jaffu) un kopā ar sv. Jēkaba sarkofāgu devās prom. Viņi ieradās Galisijas plašumos, kas tajos laikos tika uzskatīta par Zemes galu vai Pasaules malu[1], no tā arī radies vietas nosaukumus Finisterre. Netālu no Iria Flavia (mūsdienu pilsētas Padron), viņi apglabāja pirmo no divpadsmit apustuļiem, kas izlēja savas asinis par Kristu.

Nedaudz vēlāk vajāšanas iepazina arī Finisterres kristieši. Saskaroties ar barbaru iebrukumu, bija nepieciešams paslēpt apustuļa pīšļus. Taču paļāvība uz Zebedeja dēlu nebija zudusi. Vientuļnieks Pelajo ieraudzīja spožu zvaigzni spīdam pāri ielejai. Bīskaps Teodomirs devās apraudzīt šo “zvaigžņu lauku”, kas latīņu valodā veido mūsdienas pilsētas nosaukumu “Kampostela”. Zemē tika izrakta bedre un atrasti tur noslēptie sv. Jēkaba pīšļi. Dievbijīgais karalis Alfonso II apmeklēja šo vietu kopā ar savu ģimeni. Vēlāk nebeidzams skaits karaļu, bīskapu un vienkāršo laužu devās apmeklēt šo vietu. Tieši tā iesākās sv. Jēkaba ceļš cauri Eiropai. Vēlāk cilvēki no dažādām valstīm un ar dažādām pārliecībām veica svētceļojumus cerībā pie apustuļa kapa iemantot Svētā Gara mieru un laimi. Eiropas saknes rodamas sv. Jēkaba ceļā. Zebedeja dēls apvienoja visdažādākos cilvēkus mīlestībā uz Jēzu Kristu.

Ticīgo kopīgā lūgšana:

Uzticēsim mūsu lūgšanas, māsas un brāļus, Dievam, mūsu Tēvam, kura Dēls Jēzus Kristus izraudzījās sev mācekļus, kā sv. Jēkabu, kas kļuva par Evaņģēlija lieciniekiem:

- lūgsim par Baznīcu, lai tā visiem cilvēkiem pasludina, ka mēs visi esam svētceļnieki ceļā uz Apsolīto zemi, kuru mums dāvās Mūsu Tēvs, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par tautām, diecēzēm, draudzēm, kas atrodas sv. Jēkaba aizbildniecībā, lai tās iemantotu tikumus, kurus apustulis izkopa, kontemplējot savu Mācītāju, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par mums pašiem, lai mēs spētu uz zemes pamanīt Dieva dāvātās Debesu zīmes, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par slimniekiem, par tiem, kas neredz savai dzīvei jēgu un par visiem, kas cieš grūtības, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Ticībā uzticēsim sevi Dievam, mūsu Tēvam, un lūgsim ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, lai Dievs uzklausa mūsu īpašos nodomus un visu to nodomus, kas lūdzas šo novennu (mirklis klusumā, pārdomājot lūgšanu nodomu), - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Lūgsim mūsu Tēvu, kā Jēzus to mācīja sv. Jēkabam un visiem apustuļiem. (Tēvs mūsu…)

Noslēguma lūgšana:

Mūsu Kungs un Dievs, Tu vēlies glābt ikvienu cilvēku un atklāt tiem patiesību. Uzklausi mūsu lūgšanas un ar apustuļa sv. Jēkaba starpniecību dāvā mums žēlastību uzlūkot pasauli ar ticības acīm un uztvert dzīvi kā nebeidzamu svētceļojumu pretī mūžīgai laimei kopā ar Tevi. To mēs lūdzam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Svēto rakstu lasījumi pārdomām:

Mt 2:1-12; Mt 28:16-20; Apd 8:1-8; Apd 11:19-26; 2Kor 5:1-10.

Viela pārdomām vai homīlija:

Sv. Jēkabu iedvesmoja Jēzus un Marijas piemērs pasludināt Vārdu, nebaidoties no iespējamām sekām. Sv. Jēkabam arī bija savi mācekļi, kas sekoja viņam līdzi uz Spāniju, lai kopā apliecinātu ticību Jēzum Kristum. Atanāziju un Teodoru bija iedrošinājis sv. Jēkaba gars turpināt sludināt, tādēļ viņi pārveda sv. Jēkaba pīšļus uz Santjago de Kampostela.  

Kopš vientuļnieks Pelajo ieraudzīja dievišķo gaismu ielejā un atklāja sv. Jēkaba kapu, daudzi cauri gadsimtiem ir devušies uz Santjago de Kampostelu stiprināt savu ticību pie apustuļa kapa. Un daudz vairāk nekā jebkurš spēja iztēloties, Eiropa izveidojās par kristiešu zemi, pateicoties sv. Jēkaba ceļam.

Šodien liels daudzums dažādu cilvēku no Austrumiem un Rietumiem dodas ceļā uz Zebedeja dēla kapu, lai rastu mieru dvēselei. Lai arī tikai Dievs zina visu to nodomus, kas dodas ceļā uz Santjago, nav nekādu šaubu, ka Viņš bagātīgi izlej savu žēlastību pār daudziem. Ir daudz tūristu, kas pēc šī ceļojuma atgriežas kā svētceļnieki, un ir daudz svētceļnieku, kas ir saņēmuši bagātīgas žēlastības no Debesīm.

 

Devītā diena

Svētā Krusta zīme:

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.

Dienas lūgšana:

Mans Kungs Jēzu Kristu! Šeit es esmu Tavā priekšā, nesot savās lūgšanās savu brāļu un māsu priekus un bēdas, kā arī manas ikdienas gaitas iepriecinājumus un grūtības. Dažkārt es pazaudēju savu ceļu, iedams pa dzīves taku, un es nezinu, kā rīkoties. Bieži mani nomāc materiālas rūpes, un man ir nepieciešama apgaismība. Kungs, radi manī ilgas pēc Tevis un stingru apņemšanos nekad Tevi neaizvainot! Dāvā man žēlastību pārdomāt Tavas dzīves ceļu un spēt līdzināties apustuļa sv. Jēkaba piemēram. Lai es ar visu sirdi sekoju Tev pa šīs zemes dzīves ceļu un rodu Tevī nebeidzamu mieru un prieku! Amen! 

Devītās dienas pārdomas: sv. Jēkabs, mūsu aizbildnis

Kā Spānijas aizbildnis sv. Jēkabs ir iedvesmojis daudzus šajā valstī, kas veltīta viņa godam, tā arī daudzus misionārus, kas savu ticību ir apliecinājuši Amerikas kontinentos. Šodien sv. Jēkaba klātbūtne ir īpaši jūtama Santjago de Kompostela pilsētā, draudzēs, kas veltītas viņa godam gan Galisijā, gan visā Spānijā, kā arī garā radniecīgajās pilsētās visā pasaulē, jo šis mūsu Kunga draugs turpina cilvēkus vest tuvāk pie Jēzus. Sv. Jēkaba ceļš ir vieta, kur dzima vienotā Eiropa, tas ir atskaites punkts ikvienam, kas vēlas atklāt saites, kas vieno visas nācijas. Sv. Jēkab, atver Eiropu! Sv. Jēkab, ved visu cilvēci pie Kristus!

Kopīgā ticīgo lūgšana:

Lūgsim Kungu, mūsu Dievu, kurš vienmēr apgaismo mūsu takas un vada mūsu soļus miera ceļā. Mēs ar Sv. Jēkaba aizbildniecību uzticam Tev mūsu lūgumus:

- lūgsimies par Baznīcu, lai tā dāvā pestīšanas labo vēsti un dzīvinošos sakramentus visai cilvēcei, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par mums pašiem, lai mēs kļūtu par Jēzus Kristus lieciniekiem līdz zemes malām, un, iepazīstot Evaņģēliju, lai visi gūst labumu no Labās Vēsts, mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par Jaunās Pasaules draudzēm, kas atrodas Sv. Jēkaba aizbildniecībā, lai tās spētu atdarināt apustuļa tikumus, kurus tas iemantoja, kontemplējot Jēzus klātbūtni, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs;

- lūgsimies par mūsu mīļotajiem aizgājējiem, lai Dievs piešķir viņu dvēselēm mieru un nebeidzamu prieku, - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.    

Ticībā uzticēsim sevi Dievam, mūsu Tēvam, un lūgsim ar apustuļa sv. Jēkaba aizbildniecību, lai Dievs uzklausa mūsu īpašos nodomus un visu to nodomus, kas lūdzas šo novennu (mirklis klusumā, pārdomājot lūgšanu nodomu), - mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs.

Lūgsim mūsu Tēvu, kā Jēzus to mācīja sv. Jēkabam un citiem apustuļiem. (Tēvs mūsu …)

Noslēguma lūgšana:

Kungs, uzklausi mūsu lūgumus. Mēs, kas veicām šo novennu apustuļa sv. Jēkaba godam, lūdzam, lai caur viņa aizbildniecību, mēs kļūtu par Jēzus lieciniekiem pasaulē. Dari, lai mēs kļūstam tavi sabiedrotie, pasludinot Dieva valstību, cerībā iemantot to dzīvi, kuru tu piešķir tiem, kas Tevi mīl. To mēs lūdzam caur Mūsu Kungu, Jēzu Kristu. Amen.

Svēto rakstu lasījumu pārdomām:

Lk 13:22-30, Lk 14:15-24, Rom 15:14-19, Gal 1:11 - 24

Viela pārdomām vai homīlija:

Šodien pasaulē ir daudz sv. Jēkabam veltītu baznīcu un draudžu, ne tikai Galisijā, bet visā Spānijā, Eiropā un citos kontinentos, it īpaši Latīņamerikā. Viņš ir Spānijas patrons un aizbildnis tās sadraudzības pilsētām garā. Viņš var vadīt mūs ceļā pie Kunga, ja vien mēs lūgsim viņa palīdzību.

Sv. Jēkabs tāpat ir aizbildnis visiem tiem, kuri ir nosaukti viņa vārdā, kā arī tiem, kas godbijībā ieradušies godināt viņa pīšļus. Viņš ņem mūs visus savā aizbildniecībā. Lai Eiropa tiek atjaunota caur sv. Jēkaba ceļu. Lai Spānija un tās sadraudzības nācijas garā, un visi tie, kas dodas svētceļojumā uz apustuļa kapu, saglabātu ticību Kristum līdz pat laiku beigām.

Noslēguma lūgšana

Mans dārgais sv. Jēkab, palīdzi man kļūt par īpašu Jēzus draugu, kāds biji Tu. Lai es vienmēr atceros, kā Viņš tevi mācīja, ka mīlot Viņu, man ir jāmīl un jākalpo citiem. Vadi mani manās svētceļnieka gaitās zemes virsū, ceļā uz Debesu Valstību, kuru Jēzus ir sagatavojis visiem tiem, kas tāpat kā tu, Viņu mīl. To es lūdzu tavā vārdā. Amen.

Novennu no angļu valodas tulkoja Bruno Skara

Kā informācijas avots izmantots Lielbritānijas Svētā Jēkaba brālības mājas lapā esošā Svētā Jēkaba novenna: https://www.csj.org.uk/wp-content/uploads/2011/08/StJamesNovena.pdf


[1] Kristofers Kolumbs Ameriku atklāja 1492. gadā.