Šodienas datums: 24.02.2017  |  Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins

Sprediķi un uzrunas 2011. gadā

Uzruna Barikāžu atceres dienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā

Rīgas Doms, 2011. gada 20. janvāris

No vēstules Romiešiem 12:1-5
Tāpēc, brāļi, Dieva žēlsirdības dēļ es jūs lūdzu: nododiet savas miesas par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, lai tas būtu jūsu garīgais dievkalpojums! Un nepiemērojieties šai pasaulei, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai jūs saprastu, kāds ir Dieva prāts, kas labs un patīkams, un pilnīgs! Jo, pateicoties žēlastībai, kas man dota, es visiem starp jums saku: Nedomājiet par sevi augstāk, nekā pienākas domāt, bet domājiet saprātīgi saskaņā ar to ticības mēru, kādu katram Dievs piešķīris. Un kā mūsu ķermenī ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem tas pats uzdevums, tāpat mēs daudzi esam viens ķermenis Kristū, bet atsevišķi mēs esam viens otra locekļi.

Šodien, tāpat kā trauksmainajās dienās pirms 20 gadiem, kad rūpes par brīvu Latviju vienoja mūsu valsts patriotus, lika celt barikādes pret ļaunumu, kas bija ieguvis padomju impērijas spēka struktūru vaibstus, mēs esam kopā šajā dievnamā. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Kunga prezentācijas svētkos, Konsekrēto personu dienā un monsiņjora Oļģerta Daļecka 75 gadu jubilejā

Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, 2011. gada 2. februāris

Šodien ir savijušies kopā trīs svētki. Mēģināsim ieraudzīt, kas tiem ir kopīgs! Tie, kas pazīstam monsiņjoru, zinām, ka viņš ir liels celtnieks. Viņš ir uzcēlis divas ēkas semināram un arī šobrīd vēlas uzcelt Sv. Antona baznīcu. Tātad - Baznīcas celtniecība. Protams, sākumā ir fiziska celtniecība. Piemēram, svētais Francisks arī, dzirdējis Jēzu viņam sakām: „Atjauno manu baznīcu!", ar savām rokām ķērās klāt pie baznīcas celšanas. Viņš atjaunoja vienu mūra ēku un tikai pēc tam saprata, ka Dievs vēlas, lai viņš atjauno garīgo celtni, Baznīcu, kura sastāv no dzīviem ķieģeļiem, t.i., no cilvēkiem. Lasīt tālāk

 

Sprediķis: Cīņa par Latvijas dvēseli

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2011. gada 6. marts

Tikko dzirdējām vārdus no Atkārtotā likuma grāmatas: „Lūk, šodien es jūsu priekšā nolieku svētību un lāstu." (At 11, 26) Ko mūsdienu cilvēks saprot ar jēdzieniem svētība un lāsts? Svētība – tas ir kāds labums, laime, dzīves pilnība, piemēram, bērni, pārticība, veselība; galu galā, mēs taču arī dziedam mūsu Valsts himnā: „Dievs svētī Latviju!" Lāsts - tas ir kāds ļaunums, piemēram, slimība, ķildas, vardarbība, netaisnība. Tātad, tiek piedāvāta izvēle starp labo un ļauno, pie tam, ne tikai piedāvāta, bet arī norādīts virziens, kurā būtu jāiet. Būs svētība - ja klausīsiet, bet lāsts - ja neklausīsiet. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Palmu svētdienā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2011. gada 17. aprīlis

Pēdējā laikā man vairākkārt ir jautājuši: jau ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš izskanēja doma par Latvijas garīgo atdzimšanu, vai kaut kas ir sakustējies šai virzienā? Es domāju, visi ir ieinteresēti šajā izaicinājumā. Un šodienas Dieva Vārda un visa dievkalpojuma liturģija mums dod ļoti būtisku atslēgu, kas ir ikviena rīcībā. Tā iet caur mūsu sirdi, mūsu dzīves centru. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Kunga Pēdējo vakariņu piemiņas dienā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2011. gada 21. aprīlis

Pirmajā lasījumā dzirdējām, ka tiek upurēts Lieldienu jērs. Šī tradīcija aizsākās tad, kad izraēlieši izgāja no Ēģiptes, kad bija tā desmitā reize un Kungs atklāja Mozum, ka visās mājās tiks nogalināti pirmdzimušie, bet lai tas nenotiku arī izraēliešu mājās, viņiem vajadzēja nokaut jēru un ar jēra asinīm apzīmēt palodzes. Pieminot šo notikumu, Mozus iestādīja likumu, ka izraēliešiem Pashas dienā vajag nokaut Lieldienu jēru, kas atgādina šo patiesību, ka ar jēra asinīm viņi tika izglābti. Lasīt tālāk

 

Uzruna Rīgas Domes ekumeniskās kapelas iesvētīšanā

Rīgas Dome, 2011. gada 21. aprīlis

Man ir pārliecība, ka ikvienā nopietnā sabiedriskajā iestādē ir nepieciešama kāda sakrāla telpa, kas dod iespēju norobežoties no ikdienas kņadas un pabūt klusumā, lai sakārtotu domas un ieraudzītu lietas jaunā gaismā, it kā no malas. Tas pasargā no riska tikt ierautam „aktīvisma" virpulī un saglabāt iekšējo brīvību attiecībā uz ikdienas problēmām. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Lielajā Piektdienā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2011. gada 22. aprīlis

Lielajā Piektdienā mēs apceram Kristus ciešanas. Nupat dzirdējām Kunga ciešanu aprakstu Evaņģēlijā. Šajā dienā vēlos ar jums padalīties savās pārdomās, kas man ir bijušas apmēram 30 gadu garumā. Kad 80. gadā es atvēru savu sirdi Kristum un sapratu, ka vēlos būt Viņa māceklis [...], tad manī bija tāds jautājums: kā īsti ir ar Kristus nāvi, ar krustu? Kā tas ir, ka Viņš ar krustu mūs atpestī? Tas man bija tik nopietns jautājums, ka es lasīju grāmatas un jautāju priesteriem, un saņēmu dažādas atbildes. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Lielajā Sestdienā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2011. gada 23. aprīlis

Šodienas Dieva Vārda liturģijas pirmajā lasījumā dzirdējām cilvēka radīšanas aprakstu. Tas ir ietverts Lieldienu Vigīlijā, lai norādītu uz to, ka Dievs caur Kristus nāvi un augšāmcelšanos rada no jauna un atbrīvo no mūsu iekšējās Ēģiptes verdzības, par ko dzirdējām trešajā lasījumā. Ēģiptes verdzība – tā var būt mūsu iekšējās mazvērtības sajūta, nedrošība par rītdienu, vēlme noslēgties sevī un nosodījums attiecībā uz citiem, nesakārtota ģimenes dzīve, nevēlēšanās atzīt, ka arī es esmu līdzatbildīgs problēmās, kurās esam iekļuvuši. Tā var būt izvairīšanās no atbildības uzņemšanās par savu dzīvi un citiem vai arī bailes no grēksūdzes. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Lieldienu Svētdienā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2011. gada 24. aprīlis

Kristus ir augšāmcēlies! Dārgie brāļi un māsas, šis tradicionālais Lieldienu perioda kristīgais sveiciens mūs ievada svētku vēstījuma pašā sirdī. Pēc Lielā Gavēņa, kurā mēs Jēzus dzīves sāpīgos notikumus, tagad esam aicināti priecāties par to, ka Viņš ir dzīvs, par to, ka grēkam, ciešanām un nāvei nepieder pēdējais vārds šai pasaulē. Lasīt tālāk

 

Uzruna konferencē "Jānis Pāvils II - jaunās pasaules vēstnesis"

Latvijas Universitāte, 2011. gada 1. maijs

Augsti godātais Valsts Prezidenta kungs un kundze, Saeimas priekšsēdētājas kundze, Ministru prezidenta kungs, ministres kundze, godājamais eminence, ekselences, politiķi, zinātnes un kultūras jomas pārstāvji, brāļi garīdznieki, dāmas un kungi! Pateicos, ka esat atraduši laiku un šajā tik īpašajā dienā esat šeit. 
 
Man pašam 2005. gada aprīlī, laikā, kad Jānis Pāvils II pārkāpa redzamās un neredzamās pasaules slieksni un devās mūžībā, bija laimējies būt Romā un vērot notikumus, kas tobrīd strauji attīstījās, kā arī piedalīties viņa bērēs.

To visu redzējis un piedzīvojis, es secināju: Savu vislielāko uzvaru viņš izcīnīja pēc nāves. Viss viņa dzīves beigu posms - slimība un aiziešana mūžībā, kā arī dienas pirms bērēm bija ārkārtīgi spēcīga sekojošo Evaņģēlija vārdu ilustrācija: „Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, tad nes daudz augļu." (Jņ 12,24) Lasīt tālāk

 

Sprediķis Vasarsvētkos

Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudze, 2011. gada 12. jūnijs

[..] Pie mums Latvijā nav pilsoņu kara, bet daudzās valstīs ir, - Lībijā, Afganistānā, Somālijā – atsevišķas grupas vienā valstī cīnās viena pret otru. Bet tad, kad atnāk Dieva gars, šīs cīņas beidzas, jo Dieva Gars atklāj Dieva vīziju attiecīgajam cilvēkam, draudzei vai tautai. Tad ikviens pārkāpj pāri savam egoismam , savam „es", un cilvēki sāk sadarboties viens ar otru kopēja mērķa labā. Lai tas notiktu, svarīgi ir šādi momenti. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Kunga Vissvētās Miesas un Asins svētkos

Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu klosteris Priedainē, 2011. gada 23. jūnijs

Šodienas svētki – Kunga Vissvētās Miesas un Asins svētki – ietver ļoti būtisku vēstījumu, kas mums kā katoļiem, kā kristiešiem ir viena no pamata atziņām, viens no galvenajiem mūsu ticības noslēpumiem. Šajos svētkos es gribētu jūs aicināt pārdomāt to, ka neredzamais ir svarīgāks par to, kas ir redzams.

Ja mēs tā paskatāmies – saulīte gaiši spīd un Zeme riņķo ap Sauli. Kāpēc tā riņķo? Tāpēc, ka ir kāds neredzams spēks, kas tai liek riņķot. Tātad ir gravitācijas spēks, kurš liek planētām riņķot pa savu orbītu. Savukārt arī mūsu Saules sistēma tā riņķo ap galaktikas centru. Tātad ir kādi neredzami spēki, kas kustina pasauli. Atminēsimies – Jūs to droši vien fizikā mācījāties – Ņūtons sēdēja zem ābeles un viņam uz galvas uzkrita ābols līdzīgi tam, kā pirms brīža te čiekurs nokrita, gan ne uz galvas, bet blakus kādam. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos

Aglona, 2011. gada 15.augusts

20. gs., tāpat arī šī gadsimta sākums pasaulei ir bijis milzīgu satricinājumu laiks, bet vienlaicīgi varējām novērot, ka „Dieva dzirnas maļ lēni, bet labi". Totalitārie režīmi viens pēc otra sabruka un pasaule mūsu acu priekšā kā pēc burvju nūjiņas mājiena izmainījās. Tas vistiešākajā veidā skāra arī mūs – Latvija atguva tik ļoti gaidīto neatkarību.

Šodien mēs svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkus. Ir dzirdēts nezinātāju pausts viedoklis, ka tie ir vislielākie katoļu svētki. Ir skaidri jāpasaka to, ka vislielākie kristiešu svētki ir Kristus dzimšanas svētki jeb Ziemsvētki un Kristus augšāmcelšanās svētki jeb Lieldienas. Tomēr arī šodienas svētkiem ir vistiešākā saistība ar diviem iepriekšminētajiem. Šie svētki ir kļuvuši iespējami, pateicoties tam, ka Kristus piedzima, tika nonāvēts un augšāmcēlās. Lasīt tālāk

 

Sprediķis: Objektīvā patiesība eksistē

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2011. gada 6. novembris

Lasījums no Gudrības grāmatas (Gudr 6, 12-16)
"Gudrība ir skaidra un mūžam nevīstoša, un tiem, kas viņu mīl, ir viegli saredzama, un atrodama tiem, kas viņu meklē. Viņa iziet pretī tiem, kas pēc viņas ilgojas, lai tiem jau iepriekš ļautu sevi pazīt. Kas viņas dēļ ir nomodā līdz ar gaismu, tam nebūs jāpūlas, jo viņu atradīs sēžam pie savām durvīm. Domāt par viņu - tas ir saprāta briedums, un, kas viņas dēļ ir nomodā, drīz būs bez bēdām. Jo viņa pati staigā apkārt, meklēdama tos, kas ir viņas cienīgi, un draudzīgi atklājas viņiem ceļā, un atbalsta ikvienu viņu nodomu."

Dārgie brāļi un māsas Kristū, pirmajā lasījumā mēs dzirdējām par Dieva gudrību, un es domāju, ka tieši šajā grūtību laikā, kuram iet cauri Eiropa, mūsu valsts un arī daudzi no mums, ir vajadzīga gudrība, lai saprastu, kā tālāk dzīvot, kā mūsu dzīvē izvirzīt pamatuzstādījumus. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Ziemassvētku vigīlijas Svētajā Misē

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2011. gada 24. decembris

Šodien cilvēkos ļoti skaidri var saskatīt ilgas pēc brīnuma. Šo tematiku var pamanīt gan reklāmās, gan arī cilvēku sarunās. Kas īsti ir brīnums? Varbūt spēja pēkšņi iemīlēties no pirmā acu uzmetiena? Kas tad notiek, to nevar izskaidrot. Vai, piemēram, saņemt dāvanā kaut ko, par ko mēs esam ilgi sapņojuši un ko paši sev nevarētu atļauties iegādāties? Vai arī brīnums ir tas, ka kāds, kurš pirms tam ilgi mocījies ar veselības problēmām, ir pēkšņi izveseļojies? Vai arī kāds ir paņēmis kredītu un sapņo, kā no tā tikt vaļā, - cer uz brīnumu. Lasīt tālāk

 

Sprediķis Ziemassvētku Svētajā Misē

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2011. gada 25. decembris

Šodien, kad visapkārt valda apjukums un neskaidrība par nākotni, Svētie Raksti mums pasludina: „Nebīstieties, jo, lūk, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem ļaudīm: jo jums šodien Dāvida pilsētā piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs.” (Lk 2, 10-11) Kāds no jums var jautāt: „Par ko lai priecājos? Man ir parādi, nav darba, bērni ārzemēs, ir veselības problēmas, un es neredzu nekādu perspektīvu attiecībā uz nākotni.” Lasīt tālāk

 

Uzruna „Eiropas gada cilvēks Latvijā" apbalvošanas ceremonijā

Rīgas Latviešu biedrības nams, 2011. gada 29. decembris

Kad uzzināju, ka esmu viens no gada Eiropas cilvēka kandidātiem, man bija liels pārsteigums. Bet tas man ir arī prieks, jo varēju iepazīt, kā mani redz no malas. Laudācijas runu klausījos ar ziņkārību, tas bija intriģējoši.

Bet tas, ko man gribētos pateikt, patiesībā, uzstādīt jautājumu - kas tad ir Eiropas kodols, kas ir pats vērtīgākais Eiropā šodien? Kas no Eiropas vērtībām šodien ir pats aktuālākais? Kad es par to domāju, man apziņā parādījās viens ļoti īss vārds - tā ir cieņa, cilvēka cieņa. Lasīt tālāk