Šodienas datums: 22.09.2018  |  Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija

Sprediķi un uzrunas 2014. gadā

Uzruna Ekumeniskajā krustaceļā

Vecrīga, 2014. gada 18. aprīlis

18. aprīlī jau astoto gadu pēc kārtas Vecrīgas ielās norisinājās Ekumeniskais krustaceļš. Šoreiz krustaceļam bija septiņas apstāšanās vietas. Kā ierasts krustaceļu ievadīja un meditāciju pirmajā apstāšanās vietā pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles teica Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, bet noslēdzošo apceri Doma laukumā teica Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzruna, Krustaceļu iesākot:

„Varētu rasties pamatots jautājums, kāpēc mēs šeit pulcējamies. Pēdējo Vakariņu laikā Jēzus saviem mācekļiem teica: „To dariet manai piemiņai.” Tas bija lauzt maizi, dzert vīnu, kas ir pārvērsti par Viņa miesu un asini. Bet mēs varam paplašināt šos vārdus: pieminiet tos visus notikumus, kuri noritēja pēdējo Kunga dzīves dienu laikā. Ejot krustceļu, ko pamatoti varam dēvēt pat tautas vai kristiešu krustceļu, jo mēs te vienojamies visu konfesiju kristieši, mēs pieminam Jēzus Kristus ciešanas. Tā veidojas tilts starp šodienu un to, kas notika pirms gandrīz 2000 gadiem. Šie notikumi kļūst kā taustāmi. Mēs varam ieraudzīt, ka Jēzus cieta reāli, ka tas bija smagi, ka tas bija neizturami, ka Viņu piesita krustā, ka Viņš nomira. Un pateicoties tam, mēs arī varam ieraudzīt to, ko nozīmē mūsu grēks, jo Viņš cieta par visu mūsu, visu laiku grēkiem. Šajā Krustaceļā mēs varam smelties spēkus, jo no Viņa krusta, kas mūs apvieno, izplūst spēks, dzīvība, jo Viņš ir augšāmcēlies. Mums ir vajadzīgs šis spēks, lai atjaunotos, lai varētu dzīvot kristieša cienīgu dzīvi.

Vēl gribu piemetināt, ka Viņš cieta arī par to, kas notiks pēc Viņa augšāmcelšanās, kas notiks ar Viņa mācekļiem, ka viņi pagriezīs viens otram muguru. Viņš cieta arī par to un Viņam sāp arī šodien, ka mēs nelaužam vienu maizi pie altāra un nedzeram no viena biķera. Lai tas varētu notikt, mēs esam aicināti nokāpt no saviem augstumiem un noliekties viens otra priekšā, arī konfesiju starpā, un mazgāt viens otram kājas. Man rodas tāda doma, ka vienu gadu Lielajā ceturtdienā vajadzētu noorganizēt ekumenisku dievkalpojumu un nomazgāt viens otram kājas kā Jēzus mācekļiem, lai mēs lauztu tos aizspriedumus, barjeras, kas ir izveidojušies kristiešu starpā. Šodien mēs esam kopā, jo Viņa krusts, Viņa ciešanas un kopīga ticība, ka Viņš ir mūsu Pestītājs, mūs apvieno. Lai Dieva svētīts šis Krustaceļš!”

Z. Stankeviča apcere pirmajā apstāšanās vietā

„Pilāts zināja, ka Kristus ir nevainīgs, jo viņa sieva arī bija viņu lūgusi, lai neaiztiek šo taisnīgo. Bet tauta, kurai Jēzus bija darījis tik daudz laba, tik daudz zīmju un kura Viņam aplaudēja, kad Viņš iejāja Jeruzalemē, ļāvās uzpirkties, ļāvās manipulēties no augsto priesteru un farizeju puses un prasīja Viņa nāvi. Pilāts, jā, viņš izdara vienu mēģinājumu, lai Jēzu izglābtu, bet redzēdams, ka tas var apdraudēt viņa stāvokli, amatu, jo viņu var nosūdzēt ķeizaram, sakot - mēs pateiksim, ka tu neesi imperatora draugs, sava pašlabuma vadīts, savas karjeras saglabāšanās dēļ un savas pozīcijas dēļ iziet uz kompromisu ar savu sirdsapziņu, ar savu pārliecību. Viņš nomazgā rokas, teikdams: „Es esmu nevainīgs, tā nav mana darīšana.” Viņš, kuram tajā brīdī bija vara izglābt Jēzus dzīvību, šo varu neizmanto, piekāpjas. Kompromiss.

Kungs Dievs, mēs Tevi lūdzam, lai mēs ieraugām sevi šajā situācijā, lai mēs ieraugām, ka šī situācija nav kaut kas tāds, kas ir bijis un pagājis un uz mums neattiecas. Mēs lūdzam Tevi, lai mēs ieraugām, ka tas runā par mums, par mūsu valsti, par mūsu situāciju, par mūsu dzīvi. Kungs Dievs, mēs Tevi lūdzam, lai Tu mums dāvā gara spēku, lai mēs nesekojam Pilāta pēdās, kad nonākam līdzīgā situācijā. Lai mēs nemazgājam rokas nevainībā tad, kad no mums ir atkarīgs izglābt kāda labo vārdu vai savu valsti, pieliekot savu roku, lai tā uzplaukst un atjaunojas. [..] Kungs Dievs, mēs Tevi lūdzam, lai pieaugam atbildības sajūtā par to, ko Tu mums esi uzticējis, par mūsu līdzcilvēkiem, par mūsu valsti, draudzi, Baznīcu un arī par kristiešu vienotību. To mēs lūdzam Jēzus Kristus vārdā.”

Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs