Šodienas datums: 19.11.2017  |  Vārda dienas: Liza, Līze, Elizabete, Betija

Sprediķi un uzrunas 2017. gadā

Cilvēku izbraukšana ir grēku sekas

Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzruna Aglonas svētku vigīlijas dievkalpojumā 2017. gada 14. augustā.

Dārgie svētceļnieki un Radio Marija klausītāji!

Augusts mūsu zemes ticīgajiem ir saistīts ar šo svētvietu, tāpēc daudzu cilvēku uzmanība šodien ir pievērsta Aglonai. To apliecina kaut vai fakts, ka pie manis pēdējo divu nedēļu laikā ir vērsušies desmit dažādu mēdiju pārstāvji, lūdzot intervijas par Aglonu un svētceļojumu. Svētceļojumi uz Aglonu esot sākušies jau 18.gs. Šeit mēs pagodinām Dievu Jaunavā Marijā, caur kuru Viņš mūs uzrunā un ir darījis patiešām lielas lietas. To izsaka arī skaistās garīgās dziesmas par Dievmāti, kuras izskan Aglonas svētkos. Piemēram, „Sentēvu Māra un Baznīcas Māte”. Šī dziesma ir liecība tam, kā saplūst kopā nacionālais un kristīgais. Šo vienotību starp tautisko un katolisko parasti izsaka arī skaistie dalībnieku taututērpi  svētku procesijā.

Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana ir vieni no vissenākajiem Jēzus Mātes svētkiem. Senajā Rietumu Baznīcā Jaunavas Marijas nāvesdiena un Viņas uzņemšana debesīs tika svinēta atsevišķi, proti — 18. janvārī un 15. augustā, bet kopš 6.gs. — vienā dienā, 15. augustā. Kopš senlaikiem tie ir bijuši lielākie ar Dievmāti saistītie Baznīcas gada svētki. Šajā dienā daudzos apvidos, arī Latvijā, svētī zāles un ziedus, jo Mariju bieži salīdzina ar lauku puķi, ielejas liliju un smaržīgu rozi pavasara dienā. Puķes ar savu smaržu iezīmē Jaunavas Marijas tikumu aromātu. Zāļu svētīšana saistās arī ar leģendu, kura vēsta, ka svētie apustuļi, atverot Dievmātes kapu, tur neatrada mirstīgo miesu, bet tikai smaržīgus ziedus un puķes.

Aglonas bazilikā virs galvenā altāra mūs uzlūko Dievmātes Brīnumdarītājas svētbilde, kas jau vairākus gadsimtus ir Marijas klātbūtnes zīme mūsu zemē. Par gleznas tapšanas laiku uzskatāms 17. gadsimts, bet gleznas „oriģināls” ir 14. gs. tapusī Traķu Brīnumdarītājas Dievmātes glezna, kuru 1382. gadā Bizantijas ķeizars Emanuēls II uzdāvināja Lietuvas lielkņazam Vitautam, kad tas pieņēma kristietību. Tātad Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes gleznas pirmparauga izcelsme rodama Bizantijā, līdz ar to arī gleznā manāma Austrumu ikonu darināšanas maniere, bet tās detaļās, piemēram, Marijas apmetņa izkārtojumā, jau pamanāma Rietumu baroka stila ietekme. Aglonas Dievmātes svētglezna tātad  ietver sevī ekumenisku elementu un tā ir arī tilts starp Lietuvu un Latviju.

Uz svētgleznas zelta fona izceļas tronī sēdošās Marijas tēls. Dievmāte uz labā ceļgala tur Bērnu Jēzu. Ikonā zelts nozīmē dievišķo gaismu, kas dāvā dzīvību. Saskaņā ar pareizticīgā teologa Pāvila Florenska domu ikona ir ar krāsām uzrakstīts Dieva vārds. Ikona ir neredzamās klātbūtnes redzamā zīme un logs uz mūžību. Logs, caur kuru mēs varam ieraudzīt dievišķo realitāti. Ikonā attēlotās personas ir iegremdētas šajā dievišķajā pasaulē, ir ar to caurstrāvotas un padara to klātesošu un redzamu mūsu materiālajā pasaulē.

Dievmātes seja ir nopietna un reizē arī noslēpumaina, jo tā slēpj emocijas, tomēr no tās staro miers un svētība. Viņas dziļās acis šķietami veras tālumā, bet vienlaikus tās ir vērstas arī uz dievlūdzēju, ar kuru viņa vēlas nodibināt kontaktu. Svētgleznā Marija netur Jēzu uz savas labās rokas, kā tas ierasts Austrumu ikonogrāfijā, bet gan maigi pieskaras Viņa plecam, tā virzot Jēzu tuvāk dievlūdzējam. Šis Marijas rokas žests atklāj, ka viņa aicina mūs tuvoties Jēzum un vēlas, lai mēs atklātu un pazītu Jēzu, kurš ir vienīgais cilvēka Pestītājs.

Kreisajā rokā savas sirds augstumā Dievmāte tur sarkanas rozītes zaru ar trim ziediem. Rozes zieds simbolizē gan Kristus moceklību, gan Baznīcu kā Dieva mīlēto tautu, savukārt rozes ērkšķi – to, ka šī tauta ir grēka ievainota. Gleznā redzamā Bērna Jēzus skatiens un arī Viņa kreisā roka ir vērsti uz Dievmātes turēto rozes ziedu, kas nozīmē Jēzus īpašo mīlestību pret Baznīcu.

Bērns Jēzus tērpts sarkanā, ar zeltu apdarinātā tunikā, kas apzīmē Viņa dievišķību. Uz ceļiem Viņš tur Svēto Rakstu grāmatu. Uz tās vāka ir lasāmi trīs burti – IHS – saīsinājums no trim latīņu vārdiem Iesus Hominum Salvator (Jēzus cilvēku Pestītājs).

Visas Dievmātes ikonas pēc savas būtības ir kristocentriskas, – vērstas uz Kristu, kurš vienmēr ir šo gleznu centrā, un katra Marijas svētglezna palīdz mums padziļināt saikni un vienotību ar viņas Dēlu, Jēzu Kristu.

Pie kā ved šī vienotība? Otrajā lasījumā dzirdējām: „Kad iznīcīgais būs ietērpies neiznīcībā un mirstīgais būs ietērpies nemirstībā, tad piepildīsies rakstītais vārds: “Uzvara ir iznīcinājusi nāvi. Nāve, kur ir tava uzvara? Nāve, kur ir tavs dzelonis?”

Dārgie svētceļnieki! Šodien mēs svinam šo uzvaru pār nāvi, kas ir piepildījusies Jaunavas Marijas dzīvē un uz ko arī mēs esam aicināti. Aglonas svētgleznā mēs redzam šīs uzvaras atblāzmu.

Kāds ir šķērslis tam, lai šis apsolījums piepildītos arī mūsu dzīvē? To dzirdējām pirms brīža: Nāves dzelonis ir grēks - tas neļauj dievišķajai pasaulei manifestēties mūsos. Kādi grēki šodien ir tie populārākie? Kā raksta Salamans mācītājs: Nav nekā jauna zem saules. Tie ir mantkārība jeb alkatība, varaskāre jeb slimīgas ambīcijas, baudkāre jeb kalpošana savām kaislībām, ignorējot veselā saprāta apsvērumus. Šī grēka vara atdala mūs no Dieva, traucē mums baudīt dzīves pilnību kopā ar mūsu līdzcilvēkiem un sasniegt vispusīgu personības uzplaukumu. Tāpat šī grēka vara darbojas arī sabiedrības un valsts līmenī, tā ir dziļākais iemesls, kas traucē mūsu valsts uzplaukumam. Viena no šīs grēka destruktīvās iedarbības sekām ir Latvijas iedzīvotāju izbraukšana no valsts un iedzīvotāju skaita samazināšanās.

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 15,4 tūkst. Ja skatāmies uz tā iemesliem, tad redzam, ka dzimstība vēl arvien ir mazāka par mirstību un no valsts izbraucošo cilvēku skaits arvien vēl ap 10 tūkstošiem gadā.

Jau 1988. gadā savu sāpi par izkliedēto latviešu tautu izdziedāja Ieva Akuratere dziesmā „Manai tautai”. Viņa dziedāja:

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai.

Saved to mājās pie Daugavas krastiem, saved to mājās!

Šodien šī problēma ir samilzusi vēl vairāk. Tāpēc par to dzied arī mūziķis Arvis Reiks savā dziesmā „Par Latviju”:

Sargājiet savus tuviniekus un turiet viņus cieši....

Mūsu senči par šo zemi atdeva savu miesu, 

Pietiks kalpot citām tautām, brāļi atgriežamies!”

Kāds ir risinājums, kā atrast Dieva svētību Latvijai? Šodienas Evaņģēlijā dzirdējām: „Svētīgi tie, kas klausās Dieva Vārdu un to sargā!” Savukārt otrajā lasījumā atbilde uz grēka problēmu bija: Pateicība Dievam, kas mums ir devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

Tātad atvērties uz svētību nozīmē atgriezties no grēkiem, jā, jā, atteikties no mantkārības jeb alkatības, varaskāres jeb ambīcijām, baudkāres jeb kalpošanas savām kaislībām, ignorējot veselā saprāta apsvērumus. Tas nozīmē atgriezties pie Dieva un iemiesot Viņa vārdu dzīvē. Tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par mūsu valsti un tajā notiekošo, pārstāt uz katra soļa vienīgi kritizēt, bet palīdzēt līdzcilvēkiem dzīvē tikt uz priekšu.

Savukārt valstiskā līmenī tas nozīmē iemiesot dzīvē trīs principus. Pirmais ir rosmes princips. Tas nozīmē, ka augstākstāvošais bez vajadzības nejaucas zemākstāvošas instances darbībā, kamēr tā tiek galā pati. Tas atraisa radošo iniciatīvu, māca atbildību un atbrīvo no nevajadzīga birokrātijas un kontroles sloga. Otrs princips ir kopējā labuma princips. Tas nozīmē, ka ikviens rūpējas ne tikai par sevi, bet arī par citu cilvēku labumu un attīstības iespējām. Tas attiecas arī uz politikā un biznesā iesaistītajiem, protams, arī uz ģimenes locekļiem. Visbeidzot, trešais princips ir solidaritāte. Tas nozīmē, ka mēs ikviens, arī valsts institūcijas, jūtamies līdzatbildīgi viens par otru, it sevišķi par tiem, kas ir visvājākie un neaizsargātākie, un nākam viņiem palīgā. Valsts līmenī tas noved pie taisnīgas ienākumu pārdales. Tie, kas ir uzņēmīgākie, veiksmīgākie un bagātākie, daļu no sava pārpalikuma novirza tiem, kas ir trūcīgāki. Ir svarīgi, lai attīstās mecenātisms. Tie bagātie, kas ir pie varas, ir aicināti būt atvērti uz tādu nodokļu reformu, kas palīdz veidoties un nostiprināties vidusšķirai, bet trūcīgajiem – izrauties no nabadzības žņaugiem. Tas attiecas arī uz uzņēmējiem, kuri par katru cenu cenšas palielināt savu peļņu, bet nerūpējas bieži vien par to, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem cieņpilnu dzīvi.

Ja šos principus mēs iemiesosim dzīvē, pēc kāda laika varēsim dziedāt līdzīgi kā grupas „Jorspeis” dziesmā: „Debesis ir tuvu klāt, jo Latvija ir atdzimusi un tās bērni ir atgriezušies mājās.”

Lai Dievs mums uz to palīdz, caur Dievmātes, Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību un palīdzību!

Un te ir nepieciešams sniegt vēl vienu ļoti svarīgu piebildi. Mēs Jaunavu Mariju saucam arī par Svētā Gara līgavu. Viņa ieņēma Jēzu caur Svēto Garu. Savukārt Jēzus savas misijas sākumā tika kristīts Jordānā un pār viņu nonāca Svētais Gars. Svētais Meinards Svētā Gara pamudināts atnāca uz Latviju un sludināja Evaņģēliju. Svētais Gars, kā saka arī Jēzus, kad saka: „Es atsūtīšu jums iepriecinātāju, tad Viņš pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un tiesu.” Lai varētu notikt tautas atgriešanās pie Dieva, tai sākumā ir jāierauga grēks, jāierauga, kas nav pareizi, jāierauga tas, ka ar saviem spēkiem es no tā nevaru izrauties. Svētais Gars ir tas, kurš atver mums acis uz mūsu reālo situāciju un arī situāciju valstī. Un man patiešām ir šī pārliecība, ka tautas gars pamošanās nav iespējama bez Svētā Gara dvesmas. Par to es katru dienu lūdzu Dievu un es aicinu jūs pievienoties šai lūgšanai, lai Svētais Gars pamodina mūsu tautu, lai Viņš apskaidro mūsu pie varas esošos. Tiem, kuri Latvijā nosaka arī ekonomiskās norises, kuru rokās ir ekonomiskās sviras un līdzekļi, lai Svētais Gars viņus apskaidro, lai parlaments pieņem taisnīgus likumus, lai ievieš tādu nodokļu reformu, kura veiks ienākumu taisnīgu pārdali, lai katrs, sākot ar visnabadzīgāko un beidzot ar visbagātāko, Latvijā varētu pateikt: jā, tā ir mana zeme, es to mīlu, tā man nodrošina attīstības iespējas un pilnvērtīgas dzīves iespējas. Lai nāk Dieva Gars pār Latviju caur Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību un to atjauno! Āmen!

 Foto: Anita Sosnare