Šodienas datums: 23.06.2018  |  Vārda dienas: Līga

Sprediķi un uzrunas 2018. gadā

Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs!

Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzruna Radiomisei Lieldienu otrajā dienā 2018. gada 2.aprīlī

Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts: bija uzmodinātas lielas cerības - gan mācekļos, gan tautā - kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tas bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī prieks. Tikai ļoti pakāpeniski mācekļu un viņa draugu lokā nostiprinās apziņa, ka Viņš ir dzīvs.

Vienlaicīgi šī ziņa caur Jēzus kapa apsargiem nonāk arī līdz augstajiem priesteriem. Kāda bija tautas vadoņu reakcija? Mēs lasām: „Un tie sapulcējās kopā ar vecākajiem un apspriedušies iedeva kareivjiem daudz naudas, teikdami: “Sakiet: Viņa mācekļi naktī atnāca un, kamēr mēs gulējām, Viņu nozaga. Bet, ja to dabūs dzirdēt pārvaldnieks, mēs parunāsim ar viņu un pasargāsim jūs no nepatikšanām.” Un viņi, paņēmuši naudu, izdarīja tā, kā bija pamācīti. Un tā šīs valodas izplatījās starp jūdiem līdz pat šai dienai.”

2017. gadā ASV par gada vārdu tika izvēlēts vārdu salikums – fake news – viltus ziņa. Redzam, ka tā nav nekas jauns. Jau toreiz jūdu tautas vadoņi mēģināja tādā veidā viltot patiesību par Jēzus augšāmcelšanos, manipulējot ar tukšā kapa faktu.

Pāvests Francisks savā vēstījumā pasaules plašsaziņas līdzekļu dienā skaidro, ka viltus ziņa attiecas uz dezinformāciju, kas tiek izplatīta Internetā vai tradicionālajos mēdijos. Viltus ziņa balstās uz nepatiesu vai izkropļotu informāciju, un tās mērķis ir piemānīt, vai pat manipulēt ar lasītāju. Šādas informācijas izplatīšanas autoram ir konkrēts mērķis, tā var ietekmēt politiskos lēmumus un nest viņam finansiālu labumu.

Šāda veida ziņu panākumi ir izskaidrojami ar to, ka tās izskatās ļoti ticamas. Ir tāda īpašība dabā: mīmikrija, spēja pielāgoties apkārtnei. Tad lūk, šīs ziņa tiek pielāgota lasītājam un situācijai. Šī ziņa piesaista uzmanību, jo balstās uz lasītāju vidē izplatītajiem stereotipiem un aizspriedumiem, iedarbojoties uz emocijām, cenšas izraisīt bailes, nicinājumu, dusmas un sašutumu. Šādu ziņu izplatīšanai tiek izmantoti sociālie tīkli. Prasmīgi sagatavota viltus ziņa izplatās kā uguns pakulās. Kad tā jau ir izplatījusies, ir gandrīz neiespējami novērst tās radīto kaitējumu.

Šādu ziņu izplatību veicina hermētiski noslēgta vide un saskares trūkums ar citiem informācijas avotiem. Fake news raksturo neiecietība un arogance, tajās ietvertie meli veicina naida izplatīšanos.

Pāvests uzsver, ka dezinformācija nekad nav nevainīga, tai vienmēr ir destruktīvas sekas. Francisks salīdzina viltus ziņu ar vīrusu, jo tā izplatās ļoti ātri un to ir grūti apturēt.

Viņš arī analizē viltus ziņu iemeslus: tā ir alkatība, varaskāre, vēlme kontrolēt un baudīt  dzīvi. Tāpēc viņš uzsver nepieciešamību izkopt spēju izšķirt starp tām vēlmēm un nosliecēm, kas ir mūsos, lai mēs nekļūtu par upuriem katrai vēsmai, kas nāk no ārienes.

Viņš uzsver, ka vislabākais veids, kā sevi pasargāt no nepatiesības vīrusa, ir ļaut sevi attīrīt patiesībai. Kristīgajā izpratnē patiesība nav tikai vienkāršs jēdziens, tātad patiess vai nepatiess spriedums par lietām. Tā nav vienīgi realitātes izgaismošana, tai ir saistība ar visu mūsu dzīvi. Svētajos Rakstos tā ir saistīta ar tādiem jēdzieniem kā atbalsts, stingrība vai paļāvība. No šī vārda saknes ir cēlies arī liturģiskais Āmen.  Tātad patiesība ir kaut kas, uz kā var balstīties, lai nepakristu. Šai ziņā vienīgais, uz kuru var pilnībā paļauties, kurš nekad nepievils, tātad „patiesais”,  ir dzīvais Dievs. Tāpēc Jēzus varēja par sevi teikt: Es esmu patiesība (J 14,6). Viņš arī saka: Patiesība jūs atbrīvos. Arī no viltus ziņu gūsta un slazdiem.

Pāvests aicina atbrīvoties no nepatiesības un meklēt to, kas vieno. Ziņa, kura šķeļ sabiedrību un neveicina labo, nav atbalstāma. Lūk, tā ir latiņa žurnālistiem un sociālo tīklu lietotājiem! Dieva plānā cilvēciskā komunikācija ir būtisks līdzeklis, lai veicinātu kopību cilvēku starpā. Cilvēks, radīts pēc Dieva attēla un līdzības, ir spējīgs izteikt un dalīties ar citiem ar to, kas ir patiess, labs un skaists. Bet cilvēks, kas ir sava egoisma varā, izmanto šo savu komunikācijas spēju destruktīviem mērķiem. Un tā rodas fake news. Toties saglabājot uzticību Dievam, komunikācija kļūst par veidu, kādā mēs izpaužam savu spēju atbildīgā veidā meklēt patiesību un darīt pasauli labāku.

Jēzus mācekļi nepiekāpās viltus ziņu spiedienam. Pēteris Vasarsvētku dienā sludināja:
"Jūdejas vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzalemē, lai tas jums kļūst zināms! Un uzklausiet manus vārdus! Jēzu Nācarieti, Vīru, kura sūtību Dievs apstiprināja jūsu priekšā ar neparastiem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs caur Viņu izdarīja jūsu vidū, kā jūs paši to zināt, – šo Vīru, kas pēc Dieva noteiktā lēmuma un paredzējuma tika nodots, jūs ar bezdievju rokām piesitāt krustā un nonāvējāt. Bet Dievs Viņu uzmodināja, atraisīdams nāves važas, jo nebija iespējams, ka tā valdītu pār Viņu... Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, un mēs visi esam tā liecinieki".

Tukšā kapa fakta sekas: no izbiedētu mācekļu saujiņas visā plašajā Romas impērijā izplatījās jaunā pasaules reliģija. Tai mēs esam pateicību parādā par cilvēka personas un cilvēka cieņas jēdzieniem. Tās dzīlēs dzima cilvēka tiesību jēdziens, atziņa par sieviešu un vīriešu vienlīdzību. Tas kas mums asociējas ar modernajiem laikiem – modernā zinātne, valsts atdalīšana no baznīcas – ir aizsācies ar šo notikumu pirms gandrīz 2000 gadiem. Var ticēt vai neticēt tam, ka Kristus ir augšāmcēlies, bet nevar ignorēt faktus. Ja farizeji un augstie priesteri nebūtu nolēmuši Jēzu nogalināt, kaps nebūtu tukšs un Eiropas vēsture izskatītos pavisam savādāk. Nebūtu ne liberālisma, nedz arī modernās valsts koncepcijas.

Šis tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi. Ja Jēzus nebūtu augšāmcēlies, nebūtu viņiem parādījies dzīvs, viņi būtu kapitulējuši, atgriezušies pie iepriekšējā dzīves veida. Tā vietā viņi ar neparastu dedzību sāka sludināt vēsti par Jēzus augšāmcelšanos. Un ne tikai sludināja, bet arī atdeva par to savu dzīvību. Viņi neuzvedās kā meļi, krāpnieki.

Viņu nesalaužamā nostāja noveda pie tā, ka izveidojās Baznīca, kurā diskusiju procesā par Vissvēto Trīsvienību un Jēzus Kristus dabu tika izstrādāta Personas koncepcija, tā vēlāk tika attiecināta arī uz katru cilvēku. Baznīcas iekšienē tika attīstīta no senajiem grieķiem pārņemtā dabas likumu izpratne. Cilvēktiesību jēdziens nav nekas cits kā vien kristīgajā vidē izkoptā Dieva likuma un pēc tam uz tā pamata izveidotā dabiskā likuma jēdziena sekularizēts paveids. Ja nebūtu kristietības, nebūtu nekādu cilvēktiesību, pietiek paskatīties uz citām civilizācijām, kas ir izveidojušās ārpus kristietības konteksta. Pateicoties dabas desakralizācijai, kuras pamatā bija atziņa par to, ka pasaule ir Dieva radīta, izveidojās mūsdienu zinātne.

Tie ir fakti. Varam ticēt vai neticēt tam, ka Kristus ir augšāmcēlies, bet vienu gan neviens loģiski domājošs cilvēks, kurš kaut ko saprot no vēstures, nevar noliegt – tukšais kaps Lieldienu rītā ir mainījis pasaules vēsturi.